skripstoņa
skripstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skripstoņa | skripstoņas |
| Ģen. | skripstoņas | skripstoņu |
| Dat. | skripstoņai | skripstoņām |
| Akuz. | skripstoņu | skripstoņas |
| Lok. | skripstoņā | skripstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → skripstēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā krakšķ, burzās un švīkstina tik savādi kā kukaiņi, nu, jūs jau pazīstat to kukaiņu čaulu skripstoņu vai stiklu sprakstēšanu karstumā.
- Reizēm man šķiet, ka attālums starp manu rakstīšanu un viņas lasīšanu ir nepārvarams, ka jebkas, ko rakstu, ir apzīmogots kā samākslots un nederīgs: ja tas, ko es rakstu, parādītos uz viņas lasītās lappuses nopulētās virsmas, atskanētu griezīga skripstoņa, kā velkot ar nagu pa stiklu, un viņa šausmās aizsviestu grāmatu tālu prom.
- Ja vēlaties pārliecināties par kukaiņu esamību koka konstrukcijās , pielieciet ausi pie baļķa un jūs dzirdēsiet žoķļu skripstoņu