pieslānīt
Lietojuma biežums :
pieslānīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pieslānu | pieslānām | pieslānīju | pieslānījām | pieslānīšu | pieslānīsim |
2. pers. | pieslāni | pieslānāt | pieslānīji | pieslānījāt | pieslānīsi | pieslānīsiet, pieslānīsit |
3. pers. | pieslāna | pieslānīja | pieslānīs |
Pavēles izteiksme: pieslāni (vsk. 2. pers.), pieslāniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieslānot (tag.), pieslānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieslānītu
Vajadzības izteiksme: jāpieslāna
1.Blīvi kraujot, piepildīt.
2.Piesist, piedauzīt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš apstulbst — telpa ir pieslānīta ar kailiem vīriešiem.
- Pieslānīto pudeļmaisu viņš vilka pa zemi.
- Ore jau pieslānīta ar ievainotajiem un karavīru mantām, tāpēc rotnieks un Andrievs sēž, saspiedušies plecu pie pleca.
- Kaut kur tur miglā pie zemes nospiests mans adatainais, kailais rožu dārzs, aiz tā divas palsas siltumnīcas kaulainām ribām, pieslānītas pilnas ar mežeņiem, kas šoziem jāuzpotē.
- Dažkārt daļa mantu tā arī palika gultā vai uz grīdas, un tad kasti varēja aizdarīt, bet tad Ilona sāka iebilst, atkal viss bija jālādē laukā, un nākamajā piegājienā kaste bija pieslānīta ar tādu kaudzi, ka to vairs nebija iespējams dabūt ciet.