ievemt
ievemt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievemju | ievemjam | ievēmu | ievēmām | ievemšu | ievemsim |
| 2. pers. | ievem | ievemjat | ievēmi | ievēmāt | ievemsi | ievemsiet, ievemsit |
| 3. pers. | ievemj | ievēma | ievems | |||
Pavēles izteiksme: ievem (vsk. 2. pers.), ievemiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievemjot (tag.), ievemšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievemtu
Vajadzības izteiksme: jāievemj
Vemjot ievirzīt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ne debesis, bet K. Āla noskaņojums, un viņš gandrīz sev nedaudz ievēma mutē.
- Es vēlos viņam ievemt mutē.
- Es pats esmu atteicies sekot visiem, kuri Twitter vai Facebook uzskata par miskasti, kurā ievemt savas ļaunās domas.
- ku un ievēma
- Izrādes finālā Reiņa Botera atveidotais puisis ievemj saujā melnu šķidrumu, sažņaudz plaukstu dūrē, bet tomēr uz mirkli ļauj ieraudzīt melno plankumu arī skatītājiem.