ievelmēt
ievelmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: tehnikaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ievelmēju | ievelmējam | ievelmēju | ievelmējām | ievelmēšu | ievelmēsim |
2. pers. | ievelmē | ievelmējat | ievelmēji | ievelmējāt | ievelmēsi | ievelmēsiet, ievelmēsit |
3. pers. | ievelmē | ievelmēja | ievelmēs |
Pavēles izteiksme: ievelmē (vsk. 2. pers.), ievelmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievelmējot (tag.), ievelmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievelmētu
Vajadzības izteiksme: jāievelmē
Velmējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, padziļinājumus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sildvirsmu veido liels skaits ( 15...350) samērā maza diametra ( 38...83 mm) svelmcaurules, kas ievelmētas 2 paralēlās plakanās katla korpusa gala sienās.
- Joprojām ejam pa ievelmētu šoseju, kurai galu neredz ne dzīvē, ne mūzikā.
- Pēc tam ar rullīti ievelmēju plānā kārtā krāsu uz kartona klišejas, izrullēju kopā ar baltu papīra lapu caur lielo presi un pirmais estamps bija tapis," apraksta darbnīcas apmeklētājs.