ievelties

ievelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.Refl. → ievelt.

1.1.Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).

1.2.Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).

2.Mutuļiem ieplūst (kur iekšā) — parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.

2.1.sarunvaloda Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).

3.parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) — par pūkām, gružiem u. tml.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri