ievelt
Lietojuma biežums :
ievelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ieveļu | ieveļam | ievēlu | ievēlām | ievelšu | ievelsim |
2. pers. | ievel | ieveļat | ievēli | ievēlāt | ievelsi | ievelsiet, ievelsit |
3. pers. | ieveļ | ievēla | ievels |
Pavēles izteiksme: ievel (vsk. 2. pers.), ieveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieveļot (tag.), ievelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieveltu
Vajadzības izteiksme: jāieveļ
Veļot ievirzīt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Karavīri uz rokām atnes sašķaidīto Paulu un ieveļ ratu brezentā.
- Ej un ievēli normālus cilvēkus, ja šie nepatīk.
- Es ievēlu viņu gultā, sasedzu un izmisīgi pārmeklēju istabu un viņas somu.
- Vispār tas ir interesants jautājums par pirmo gribas aktu, kas to bumbu ieveļ.
- Mūsdienās tomēr baigais komforts, ievelt visu mašīnā un saspiest podziņas.