vīstīt
vīstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vīstu | vīstām | vīstīju | vīstījām | vīstīšu | vīstīsim |
| 2. pers. | vīsti | vīstāt | vīstīji | vīstījāt | vīstīsi | vīstīsiet, vīstīsit |
| 3. pers. | vīsta | vīstīja | vīstīs | |||
Pavēles izteiksme: vīsti (vsk. 2. pers.), vīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vīstot (tag.), vīstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vīstītu
Vajadzības izteiksme: jāvīsta
1.Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
1.1.Tīt, tīstīt, arī saiņot (ko, piemēram, drānā, papīrā).
Stabili vārdu savienojumiVīstīt dūres (arī kulakus).
- Vīstīt dūres (arī kulakus) sarunvaloda — gatavoties sist, kauties ar dūrēm
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laista ļoti maz – tikai tik daudz, lai augi nevīstu.
- - Zobgriezis atkal apsēdās un vīstīja uz augšu kreisās rokas piedurkni.
- Ja ir sausa, vīstoša āda, – bez bailēm.
- ka cilvēkam ausis vīstu, ja viņš zinātu, ko tas nozīmē.
- — Zobgriezis atkal apsēdās un vīstīja uz augšu kreisās rokas piedurkni.