ieslīt
ieslīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesliju | ieslijam | iesliju | ieslijām | ieslīšu | ieslīsim |
| 2. pers. | ieslij | ieslijat | iesliji | ieslijāt | ieslīsi | ieslīsiet, ieslīsit |
| 3. pers. | ieslij | ieslija | ieslīs | |||
Pavēles izteiksme: ieslij (vsk. 2. pers.), ieslijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieslijot (tag.), ieslīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieslītu
Vajadzības izteiksme: jāieslij
Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV