disonanse
disonanse sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | disonanse | disonanses |
| Ģen. | disonanses | disonanšu |
| Dat. | disonansei | disonansēm |
| Akuz. | disonansi | disonanses |
| Lok. | disonansē | disonansēs |
1.joma: mūzika Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
2.Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam; harmonijas, saskaņas trūkums.
Avoti: SV19, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad nolēmu šīs disonanses izlikt uz papīra, iznāca šāda liste:
- robotam notika tas, ko viņa dīdītāji sauc par kognitīvo disonansi –
- Galvenā disonanse Igaunijas un Francijas populistu starpā novērojama atšķirīgajos viedokļos par Krieviju.
- Esmu pārliecināts, ka viņu plosa disonanses – iekšējas neatbilstības, pretrunas.
- Tā tas notika, jo tieši jaunieši izjuta disonansi starp garīgo un materiālo.