disociēt

Lietojuma biežums :

disociēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; jomas: fizika, ķīmija; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri