disociēt
disociēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; jomas: fizika, ķīmijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | disociēju | disociējam | disociēju | disociējām | disociēšu | disociēsim |
| 2. pers. | disociē | disociējat | disociēji | disociējāt | disociēsi | disociēsiet, disociēsit |
| 3. pers. | disociē | disociēja | disociēs | |||
Pavēles izteiksme: disociē (vsk. 2. pers.), disociējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: disociējot (tag.), disociēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: disociētu
Vajadzības izteiksme: jādisociē
Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārējā lauka iedarbības rezultātā, CP-stāvoklim termiski disociējot, rodas brīvs lādiņnesējs.
- Šīs molekulas nokļūst karstajā zonā, tur disociē un metāls izgulsnējas uz kvēldiega.
- Neelektrolīti šķīdumā nedisociē, tātad ik neelektrolīta molekula veido šķīdumā vienu vienīgu daļiņu.
- Atšķirībā no dubultsāļiem, kompleksie savienojumi maz disociē šķīdumos.
- 1500 ° C temperatūrā sērs disociē atsevišķos atomos.