disonēt
Lietojuma biežums :
disonēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.joma: mūzika Nesaskanēt, neiekļauties kopējā skanējumā.
2.Nesaskanēt, atšķirties no kā vispārpieņemta, vispāratzīta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri