ieburzījums
ieburzījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ieburzījums | ieburzījumi |
| Ģen. | ieburzījuma | ieburzījumu |
| Dat. | ieburzījumam | ieburzījumiem |
| Akuz. | ieburzījumu | ieburzījumus |
| Lok. | ieburzījumā | ieburzījumos |
Paveikta darbība, rezultāts → ieburzīt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - protams, ka ar to stūrīti, ar ieburzījumu.