iešļakstēt
iešļakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešļakstu | iešļakstam | iešļakstēju | iešļakstējām | iešļakstēšu | iešļakstēsim |
| 2. pers. | iešļaksti | iešļakstat | iešļakstēji | iešļakstējāt | iešļakstēsi | iešļakstēsiet, iešļakstēsit |
| 3. pers. | iešļakst | iešļakstēja | iešļakstēs | |||
Pavēles izteiksme: iešļaksti (vsk. 2. pers.), iešļakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešļakstot (tag.), iešļakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešļakstētu
Vajadzības izteiksme: jāiešļakst
Šļakstot, šļakatu veidā ievirzīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad kad kontrole bajānā iešļakst mutuli sarkanu
- "Joņa vēnotais spēka zizlis iešļakstēja viņa māsīcas izstaipītajā grēka rievā kā neuzmanīga ogotāja gumiķis rāvainā purva akacī!"
- Kurš tad to varēja paredzēt, ka, mazgājot rokas, ziepju gabals izslīdēs no rokām, ar skaļu plunkšķi iešļakstēs bļodā un tā nejauši apgāzīsies.