pašļūkt
Lietojuma biežums :
pašļūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pašļūcu | pašļūcam | pašļūcu | pašļūcām | pašļūkšu | pašļūksim |
2. pers. | pašļūc | pašļūcat | pašļūci | pašļūcāt | pašļūksi | pašļūksiet, pašļūksit |
3. pers. | pašļūc | pašļūca | pašļūks |
Pavēles izteiksme: pašļūc (vsk. 2. pers.), pašļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašļūcot (tag.), pašļūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašļūktu
Vajadzības izteiksme: jāpašļūc
Šļūcot, šļūcošā gaitā pavirzīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažas minūtes vēlāk Kostja viņiem vēlreiz pašļūca garām, nesot rokās burku.
- Skolotājs Moriss tik strauji pielec kājās, ka paslīd un pašļūc zem galda.
- Kritiena gadījumā tas var būt noteicošais faktors, vai tu vienkārši pašļūksi pa sniegu, vai gūsi nopietnu traumu.
- Pamanījis vecākus, viņš uz dibena pašļūca tālāk un, nikni blenzdams pretī, iekrampējās gaļas gabalā – sak, pat nemēģiniet...
- Viņš lēnā gaitā pašļūc garām neēvelēta koka pagaidu trepēm, kuras ved uz otro stāvu.