pašļupstēt
pašļupstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašļupstu | pašļupstam | pašļupstēju | pašļupstējām | pašļupstēšu | pašļupstēsim |
| 2. pers. | pašļupsti | pašļupstat | pašļupstēji | pašļupstējāt | pašļupstēsi | pašļupstēsiet, pašļupstēsit |
| 3. pers. | pašļupst | pašļupstēja | pašļupstēs | |||
Pavēles izteiksme: pašļupsti (vsk. 2. pers.), pašļupstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašļupstot (tag.), pašļupstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašļupstētu
Vajadzības izteiksme: jāpašļupst
Šļupstot pateikt; neskaidri runājot, pateikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lācītis noliec galvu un pašļupst mēs jau neko, mēs atkarīgie.
- meistars bija tik ļoti saguris, ka knapi turējās pie remontējamā auto durvīm, un varēja vairs tikai pašļupstēt.
- Runāja viņa mīksti, pašļupstēdama vārdus, it kā iepriekš apviļādama tos mutē.