pašļūkāt
pašļūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašļūkāju | pašļūkājam | pašļūkāju | pašļūkājām | pašļūkāšu | pašļūkāsim |
| 2. pers. | pašļūkā | pašļūkājat | pašļūkāji | pašļūkājāt | pašļūkāsi | pašļūkāsiet, pašļūkāsit |
| 3. pers. | pašļūkā | pašļūkāja | pašļūkās | |||
Pavēles izteiksme: pašļūkā (vsk. 2. pers.), pašļūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašļūkājot (tag.), pašļūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašļūkātu
Vajadzības izteiksme: jāpašļūkā
Šļūkājot pavirzīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vārna pašļūkāja pa būrī sakritušajām sēklām un izkārnījumiem un vienreiz ieķērcās.
- Ja lielais sniega kalns pie skolas sporta laukuma nebūs pavisam saplacis, varēs pa to pašļūkāt.
- Ja apniks, var mierīgi pašļūkāt arī pa blakus esošā Šveices Zermatt trasēm.
- Valters ziemā nedaudz pašļūkāju ar sniega dēli , bet pārējais laiks veltīts mūzikai
- , man pašļūkāt ar ratiem no kalniņiem un tiešām sniegs saulītē nokūst pāris dienu laikā