burzakls
burzakls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burzakls | burzakli |
| Ģen. | burzakla | burzaklu |
| Dat. | burzaklam | burzakliem |
| Akuz. | burzaklu | burzaklus |
| Lok. | burzaklā | burzaklos |
Piena putra, ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem.
Avoti: EH