burzakls
burzakls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | burzakls | burzakli |
Ģen. | burzakla | burzaklu |
Dat. | burzaklam | burzakliem |
Akuz. | burzaklu | burzaklus |
Lok. | burzaklā | burzaklos |
Piena putra, ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem.
Avoti: EH