burvis
Lietojuma biežums :
burvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
2.īpašības vārda nozīmē; joma: folklora; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības, ar ko var veikt īstenībā neiespējamo.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) uz burvja mājienu, arī (kā) pēc burvja mājiena. Burvju loks; apburtais loks.
Avoti: LLVV, LV06
Korpusa piemēri