izbrāķēt
Lietojuma biežums :
izbrāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, normām neatbilstošu.
1.1.Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, likvidējamu.
2.sarunvaloda Atzīt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; atzīt par nepiemērotu.
2.1.Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri