nostūrēt
Lietojuma biežums :
nostūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
1.1.intransitīvs
2.Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
2.1.Stūrēt (transportlīdzekli visu laikposmu) un pabeigt stūrēt.
3.Stūrējot virzīt (transportlīdzekli kā) un pabeigt virzīt.
3.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri