nostumt
nostumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nostumju | nostumjam | nostūmu | nostūmām | nostumšu | nostumsim |
| 2. pers. | nostum | nostumjat | nostūmi | nostūmāt | nostumsi | nostumsiet, nostumsit |
| 3. pers. | nostumj | nostūma | nostums | |||
Pavēles izteiksme: nostum (vsk. 2. pers.), nostumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nostumjot (tag.), nostumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nostumtu
Vajadzības izteiksme: jānostumj
1.Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko); stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
2.Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
2.1.Stumt (visu laikposmu) un pabeigt stumt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kolborns, būdams rudmatains baltais, esot juties nostumts sabiedrības perifērijā.
- Kad ienācu, viņš nostūma malā to, ar ko nodarbojās.
- Es to ilgi biju nēsājis sevī, bet nostūmu sirds dziļumos.
- Diemžēl par to jāmaksā ar valdības ratu pakaļā nostumtu Latvijas kultūras politiku.
- Kaķi tik tiešām mēdz būt visai nešpetni, nostumjot priekšmetus no galda.