nostūrēt
nostūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nostūrēju | nostūrējam | nostūrēju | nostūrējām | nostūrēšu | nostūrēsim |
| 2. pers. | nostūrē | nostūrējat | nostūrēji | nostūrējāt | nostūrēsi | nostūrēsiet, nostūrēsit |
| 3. pers. | nostūrē | nostūrēja | nostūrēs | |||
Pavēles izteiksme: nostūrē (vsk. 2. pers.), nostūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nostūrējot (tag.), nostūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nostūrētu
Vajadzības izteiksme: jānostūrē
1.Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
1.1.intransitīvs
2.Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
2.1.Stūrēt (transportlīdzekli visu laikposmu) un pabeigt stūrēt.
3.Stūrējot virzīt (transportlīdzekli kā) un pabeigt virzīt.
3.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No kopējās plūsmas malā tika paaicināti nostūrēt daži desmiti mašīnu.
- Visu brauciena laiku, atskaitot aptuveni 200 kilometrus, Nils nostūrējis viens pats. "
- Es ieslēdzu avārijas uguņus, nostūrēju auto kreisajā malā un izkāpu no mašīnas, lai piezvanītu.
- Neizdevās nostūrēt.
- Lai izvairītos no sadursmes, šofere auto nostūrēja no ceļa un ietriecās žogā, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes galvenā speciāliste Ieva Sietniece.