norībēt
norībēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norību | norībam | norībēju | norībējām | norībēšu | norībēsim |
| 2. pers. | norībi | norībat | norībēji | norībējāt | norībēsi | norībēsiet, norībēsit |
| 3. pers. | norīb | norībēja | norībēs | |||
Pavēles izteiksme: norībi (vsk. 2. pers.), norībiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norībot (tag.), norībēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norībētu
Vajadzības izteiksme: jānorīb
1.Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
1.1.sarunvaloda Atskanēt šāvienam.
2.Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV, Vng
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - iejautājas Maksimenko, bet tad kuģa pakaļgalā norīb briesmīgs sprādziens.
- Ik pa laikam norībēja vien sienas, pret kurām bumba atsitās.
- Viņa aizcērt tās tik stipri, ka norīb visa Satriektā Matilde.
- Tas pats izlauzās no leļļu satrauktajiem skatieniem un skaļi norībēja gaisā.
- Bric, bric, norībēja taciņa, taču Vāvere nemaz nesabijās.