izlūzt
izlūzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlūstu | izlūstam | izlūzu | izlūzām | izlūzīšu | izlūzīsim |
| 2. pers. | izlūsti | izlūstat | izlūzi | izlūzāt | izlūzīsi | izlūzīsiet, izlūzīsit |
| 3. pers. | izlūst | izlūza | izlūzīs | |||
Pavēles izteiksme: izlūsti (vsk. 2. pers.), izlūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlūstot (tag.), izlūzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlūztu
Vajadzības izteiksme: jāizlūst
Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas nozīmē – ieliekot pilnu jaudu, ledus tā kā izlūst.
- Tas nekas, ka sētai zedeņi vietām izlūzuši un ietnei bedres.
- Kaut vai viens tāds fakts, ka vienai pensionārītei pārceļoties izlūza durvis ledusskapim.
- Tas bija kaut kas baiss – uz ceļa sasalis ledus, vietām tas izlūzis.
- Durvis izlūza no stenderēm un nogāzās uz bruģa.