izlutināt
izlutināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlutinu | izlutinām | izlutināju | izlutinājām | izlutināšu | izlutināsim |
| 2. pers. | izlutini | izlutināt | izlutināji | izlutinājāt | izlutināsi | izlutināsiet, izlutināsit |
| 3. pers. | izlutina | izlutināja | izlutinās | |||
Pavēles izteiksme: izlutini (vsk. 2. pers.), izlutiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlutinot (tag.), izlutināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlutinātu
Vajadzības izteiksme: jāizlutina
1.Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašreizējos apstākļos izlutinātie Eiropas klienti diez vai gribēs tur uzturēties.”
- Jā, latvija mūs ir izlutinājusi ar savu sakoptību un tīrību!
- Riekstu nosaukums Sibarita apzīmē jautrību mīlošu, izlutinātu, bagātu cilvēku.
- Mūsu publika ir izlutināta, jo visu laiku ir augsti sasniegumi.
- Viņa izmisusi sauca tikai pēc sava lielā, kaut izlutinātā bērna.