nokūleņot
nokūleņot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokūleņoju | nokūleņojam | nokūleņoju | nokūleņojām | nokūleņošu | nokūleņosim |
| 2. pers. | nokūleņo | nokūleņojat | nokūleņoji | nokūleņojāt | nokūleņosi | nokūleņosiet, nokūleņosit |
| 3. pers. | nokūleņo | nokūleņoja | nokūleņos | |||
Pavēles izteiksme: nokūleņo (vsk. 2. pers.), nokūleņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokūleņojot (tag.), nokūleņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokūleņotu
Vajadzības izteiksme: jānokūleņo
1.intransitīvs Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
2.transitīvs Kūleņot (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt kūleņot.
2.1.intransitīvs Kūleņot (visu laikposmu) un pabeigt kūleņot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau nākamajā mirklī viņš nokūleņoja zemē, tajās pašās papardēs.
- Tas iekaukdamies nokūleņo malā.
- Kad Grietas ragi trāpīja Alfrēdam, viņš, tāpat uz priekšu saliecies, arī nokūleņoja pa krauju lejup un ar paskaļu šļakstu pazuda upē.
- Gribēdams piecelties un pameklēt apsargus, Vils satvēra margas, bet ceļi aizgāja katrs uz savu pusi, un pārējo gabalu viņš nokūleņoja lejā.
- Kā ziņojām, jau rallija otrajā ātrumposmā kārtējo smago avāriju piedzīvoja viens no ERČ līderiem Aleksejs Lukjaņuks, turpinājumā ar savu mašīnu nokūleņoja arī ar Latviju pārstāvošais Nikolajs Grjazins ( " Sports Racing Technologies") un daudzi citi braucēji.