apritēt | Tēzaurs

apritēt

apritēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Ritot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).

2.Paiet (par laiku, laika posmu).

3.Veikt apriti.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri