aprīt
aprīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apriju | aprijam | apriju | aprijām | aprīšu | aprīsim |
| 2. pers. | aprij | aprijat | apriji | aprijāt | aprīsi | aprīsiet, aprīsit |
| 3. pers. | aprij | aprija | aprīs | |||
Pavēles izteiksme: aprij (vsk. 2. pers.), aprijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprijot (tag.), aprīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprītu
Vajadzības izteiksme: jāaprij
1.Satvert un norīt (parasti par dzīvniekiem); norīt.
1.1.sarunvaloda Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiAprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes).
- Aprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes) sarunvaloda, frazēma — neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdus vai to galotnes
2.Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
3.parasti formā: trešā persona Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts; patērēt (daudz vai visu).
3.1.Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
3.2.Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
3.3.Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
Stabili vārdu savienojumi(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt). Dzīvu apēst (arī aprīt).
- (Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) sarunvaloda — 1. Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot; ļoti iekārot2. Lielās dusmās, naidīgi uzlūkot
- Dzīvu apēst (arī aprīt) sarunvaloda — vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat kā visas citas čūskas, arī anakondas medījumu aprij pilnībā.
- Bet Kronam dēla vietā aprīt iedevusi iegarenu, autiņos ietītu akmeni…
- Rezultātā Brutuļu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nespēja aprīt visus pilsētas lietus ūdeņus.
- Tas viss kopumā aprij gana lielu daļu no valsts budžeta ieņēmumiem.
- Tas rada gana daudz problēmu, aprij lielāko daļu molusku mazuļu.