norīt
Lietojuma biežums :
norīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Rijot ievirzīt barības vadā.
1.1.sarunvaloda Ātri, negausīgi noēst.
Stabili vārdu savienojumiNorīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes).
2.Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi).
Stabili vārdu savienojumiKā dzīvu vardi norijis. Kā mietu norijis; kā olekti norijis. Mēli var norīt (arī nokost).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri