Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
norīt
norīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.norijunorijamnorijunorijāmnorīšunorīsim
2. pers.norijnorijatnorijinorijātnorīsinorīsiet, norīsit
3. pers.norijnorijanorīs
Pavēles izteiksme: norij (vsk. 2. pers.), norijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norijot (tag.), norīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norītu
Vajadzības izteiksme: jānorij
1.Rijot ievirzīt barības vadā.
1.1.sarunvaloda Ātri, negausīgi noēst.
Stabili vārdu savienojumiNorīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes).
2.Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi).
Stabili vārdu savienojumiKā dzīvu vardi norijis. Kā mietu norijis; kā olekti norijis. Mēli var norīt (arī nokost).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Visbiežāk tās ir radioaktīvas vielas, kas bijušas ieelpotas vai norītas.
  • Tas ietekmē arī ķīmiskās īpašības: organisko savienojumu reakcijas norīt lēnāk.
  • Tas var notikt, nejauši norijot ūdeni vai caur ādas bojājumiem.
  • Norītās sēkliņas var pielipt pie barības vada un radīt elpošanas traucējumus.
  • Senāk diētu verdzenes centās panākt līdzīgu efektu, norijot vates bumbiņas.