norīt
norīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noriju | norijam | noriju | norijām | norīšu | norīsim |
| 2. pers. | norij | norijat | noriji | norijāt | norīsi | norīsiet, norīsit |
| 3. pers. | norij | norija | norīs | |||
Pavēles izteiksme: norij (vsk. 2. pers.), norijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norijot (tag.), norīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norītu
Vajadzības izteiksme: jānorij
1.Rijot ievirzīt barības vadā.
1.1.sarunvaloda Ātri, negausīgi noēst.
Stabili vārdu savienojumiNorīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes).
- Norīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) sarunvaloda, frazēma — neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas
2.Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi).
Stabili vārdu savienojumiKā dzīvu vardi norijis. Kā mietu norijis; kā olekti norijis. Mēli var norīt (arī nokost).
- Kā dzīvu vardi norijis apvidvārds, idioma — ļoti sarūgtināts
- Kā mietu norijis; kā olekti norijis sarunvaloda, idioma — 1. Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni2. Saka par neveiklu, stīvu, bezdarbīgu cilvēku
- Mēli var norīt (arī nokost) idioma — saka par ko ļoti garšīgu
- Norīt krupi idioma — klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visbiežāk tās ir radioaktīvas vielas, kas bijušas ieelpotas vai norītas.
- Tas ietekmē arī ķīmiskās īpašības: organisko savienojumu reakcijas norīt lēnāk.
- Tas var notikt, nejauši norijot ūdeni vai caur ādas bojājumiem.
- Norītās sēkliņas var pielipt pie barības vada un radīt elpošanas traucējumus.
- Senāk diētu verdzenes centās panākt līdzīgu efektu, norijot vates bumbiņas.