noritēt
noritēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noritu | noritam | noritēju | noritējām | noritēšu | noritēsim |
| 2. pers. | noriti | noritat | noritēji | noritējāt | noritēsi | noritēsiet, noritēsit |
| 3. pers. | norit | noritēja | noritēs | |||
Pavēles izteiksme: noriti (vsk. 2. pers.), noritiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noritot (tag.), noritēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noritētu
Vajadzības izteiksme: jānorit
1.Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) – par (kā) lāsēm.
2.Secīgi notikt, īstenoties (par procesu, darbību); norisēt.
Avoti: TWN, LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr atsevišķās valstīs šie procesi ir noritējuši ar zināmu laika nobīdi.
- Pastāvīgi aktīvi norit arī dažādu ES fondu līdzekļu apgūšana lielos apmēros.
- Smagi noritošas psoriāzes gadījumā risks var pārsniegt gaidāmo labvēlīgo terapeitisko iznākumu.
- Šādi rezultāti norāda uz subklīniski noritošu redzes disfunkciju pacientiem ar MS.
- Pacientiem saslimšana norit smagi, paasinājumi ir ilgstoši, remisijas nepilnas.