norīvēt
norīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norīvēju | norīvējam | norīvēju | norīvējām | norīvēšu | norīvēsim |
| 2. pers. | norīvē | norīvējat | norīvēji | norīvējāt | norīvēsi | norīvēsiet, norīvēsit |
| 3. pers. | norīvē | norīvēja | norīvēs | |||
Pavēles izteiksme: norīvē (vsk. 2. pers.), norīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norīvējot (tag.), norīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norīvētu
Vajadzības izteiksme: jānorīvē
1.Rīvējot atdalīt nost.
2.Noberzēt1.
3.Noberzt4.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 3. No vienas apelsīna pusītes norīvē miziņu un pievieno bļodas saturam.
- Citronu nomazgā ar karstu ūdeni, norīvē miziņu un izspiež sulu.
- Citronu rūpīgi nomazgā karstā ūdenī, nosusina un norīvē miziņu.
- Pašvaldības reputācijai un godam tas, acīmredzot, ir pamatīgi norīvējis kantis.
- 9. Citronu noskalo, nosusina, norīvē tam miziņu un pievieno krējumam.