apritināties
apritināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apritinos | apritināmies | apritinājos | apritinājāmies | apritināšos | apritināsimies |
| 2. pers. | apritinies | apritināties | apritinājies | apritinājāties | apritināsies | apritināsieties, apritināsities |
| 3. pers. | apritinās | apritinājās | apritināsies | |||
Pavēles izteiksme: apritinies (vsk. 2. pers.), apritinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apritinoties (tag.), apritināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apritinātos
Vajadzības izteiksme: jāapritinās
Ritinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tremps pastiepa savu roku un ieraudzīja, ka ap ābolu bija apritinājusies čūska.
- Vīrs gribējis jau bedrē lekt, lai varētu podu izcelt, kad uzreiz ieraudzījis milzīgu, resnu čūsku, kas šņākdama apritinājusies ap pauguru.
- Beidzot arī to atradis, bet kad gribējis pie celma rakt, celms sācis degt un kur gadījies, kur ne - ap viņu apritinājusies liela sidraba čūska.