pašļukt
Lietojuma biežums :
pašļukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašļūku | pašļūkam | pašļuku | pašļukām | pašļukšu | pašļuksim |
| 2. pers. | pašļūc | pašļūkat | pašļuki | pašļukāt | pašļuksi | pašļuksiet, pašļuksit |
| 3. pers. | pašļūk | pašļuka | pašļuks | |||
Pavēles izteiksme: pašļūc (vsk. 2. pers.), pašļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašļūkot (tag.), pašļukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašļuktu
Vajadzības izteiksme: jāpašļūk
Šļūkot pavirzīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saraustījis zem apaļā vēdera pašļukušās bikses, Vitauts sniedza Gunāram biezo sauju.
- Kamēr sēdēju, nekas, bet, kad piecēlos, tad gan kājas pašļuka uz abām pusēm špagatā, nozvēlos uz mutes zālē.
- Es skatos, ka gan mēs, gan lietuvieši, gan igauņi, izņemot Tartu, kas ļoti labi turas ap kādu 300. vietu, un tas ir ļoti liels sasniegums, ir drusku pašļukuši uz leju.
- Sitiens trāpīja tik precīzi, ka zēns lādēdamies pašļuka lejup, uz brīdi pat zaudēja līdzsvaru, pēc tam, pats tikai ar kājām ap koku turēdamies, mēģināja sakampt skuķēnu aiz kājas, tomēr tvarstīja vien gaisu un tad saņēma vēl vienu sitienu, kas, sāpīgi aizskarot ausi, nospēra viņam no galvas cepuri, un zēns palika tupam uz koka zariem un blenza augšup.
- Kad esam jau tuvāk lejai , Nagičs nebrīdinot veic pārsteidzošu manevru apsēžas , saliec kājas ceļos , nūjas padusē un aidā nesas uz dibena lejā no kalna , pašļūc man garām un sniega putekļu pavadīts tūlīt jau ir lejā