pasvaidīties
Lietojuma biežums :
pasvaidīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasvaidos | pasvaidāmies | pasvaidījos | pasvaidījāmies | pasvaidīšos | pasvaidīsimies |
| 2. pers. | pasvaidies | pasvaidāties | pasvaidījies | pasvaidījāties | pasvaidīsies | pasvaidīsieties, pasvaidīsities |
| 3. pers. | pasvaidās | pasvaidījās | pasvaidīsies | |||
Pavēles izteiksme: pasvaidies (vsk. 2. pers.), pasvaidieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasvaidoties (tag.), pasvaidīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasvaidītos
Vajadzības izteiksme: jāpasvaidās
1.Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties1.
2.Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pamētāties2.
2.1.Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , mūzika lien un laužas manī iekšā, tā aizžņaudz elpu, jūtos bezgala skumji, kaut ko esmu pazaudējis, to es vairs atpakaļ neatgūšu, es vairs nebūšu tāds, kāds esmu bijis, saksisti vēl pasvaidās ar laiskām, gražīgām notīm, sagausina, arvien vairāk sagausina — tā nevar, tā nav iespējams, mūzika aizrijas un smok, notis klūp cita pār citu — glābiet, glābiet mūziku!
- un, atradis pie malkas šķūņa sausu priedītes stumbru, tā galu apvīstīja ar pakulām un, ielecis seglos, piebāza pie degošā jumta, tad, devis vīriem zīmi atkāpties, pats paskubināja zirgu un, jādams gar māju, klēti, stalli, nojumi, pārbrauca tām ar tikko izgatavoto lāpu, mierinādams zirgu, kas, liesmu sabaidīts, slējās pakaļkājās, tomēr apjāja visriņķī secīgi un apņēmīgi, itin kā izjādams loku pa kazarmu pagalmu mācību laikā, bet pabeidzis iemeta lāpu kupenā un, pārliecinājies, ka uguns, līksmi rūkdama un sprakšķēdama dzirksteļu šaltīm, šaujas sadugušajās ziemas debesīs, pasteidzināja savu vīru bariņu un vēl pagriezies pēdējoreiz atskatījās uz sētu, uz liesmām, kas tagad itin kā šaubīdamās vēl pasvaidījās uz sāniem, pa kreisi, pa labi, lejup, bet tad atkal skrēja gaisā, itin kā nesot augšup Jona Izidora ziedotos upurus – Barboras tēvoci Simonu, viņa sievu, divas meitas un dēlu, vēl neapglabātā nabaga Petreļa miesas neēvelētu dēļu zārkā ar sirdī iedurtu pīlādža krustu un atbaidošu izkapts griezumu uz kakla, un arī Barboras īsteno tēvu Povilu Statku, kurš, sev par nelaimi, todien bija nolēmis apciemot savu posta piemeklēto brāli; un Jons Izidors vēlreiz pārmeta krustu un, apgriezis zirgu, kas nepacietīgi dīžājās, joprojām baidoties no liesmām, paskubināja to auļos, lai panāktu savus vīrus.
- Paklusām tas pasvaidās arī ar kaut ko nopietnāku – kad nākamajā rītā atkārtoti dodamies uz krāteri, varu likt galvu ķīlā, ka iepriekšējā vakarā takas malā kārtīga mikroautobusa lieluma bluķis vēl neatradās.
- Te jau kā dažā labā TV redzētā parlamenta sēdē deputāti pirms vēlēšanām papurina viens otru aiz apkakles , pasvaidās ar krēsliem un tad nobalso vienbalsīgi
- varētu te pasvaidīties ar kristīgiem " lamu"(terminiem) vārdiem...