atrībināt

atrībināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: pareti

Locīšana

1.Rībinot atkļūt (parasti par braucēju ratos).

2.apvidvārds Rībinot atvirzīties šurp (par pērkonu).

Avoti: LLVV, KiV

Korpusa piemēri