atribūcija
atribūcija
1.Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana.
2.joma: psiholoģija Apzināta vai neapzināta cēlonības piedēvēšana.
Stabili vārdu savienojumiDispozicionālā atribūcija.
- Dispozicionālā atribūcija vārdkoptermins — indivīda rīcības cēloņa skaidrojums, pamatojoties uz viņa individualitātei raksturīgām īpašībām
Avoti: EV, PsA, Psv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Būtiskie pierādījumi gleznas atribūcijā ir ikonogrāfiskā un stilistiskā analīze.
- Par tiešajām liecībām gleznas atribūcijā kalpo signatūra, autora rakstītas ziņas un datējums uz darba.
- Savukārt atribūcija, vadoties pēc nosaukuma, padara ekfrāzes tulkojumu ne tik viennozīmīgu, toties daudz plašāku.
- Broces attēli; jānorāda, ka līdz šim Kerbera manuskripta attēlu atribūcija un identifikācija nav tikusi veikta.
- Tādējādi, izņemot gadījumus, kad sākotnējā atribūcija ir nepareiza un vēlāk tiek izlabota ( piemēram, apokrifos), vārda oriģinālā reģistrācija ir galīga.