atrībēt
atrībēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atrību | atrībam | atrībēju | atrībējām | atrībēšu | atrībēsim |
| 2. pers. | atrībi | atrībat | atrībēji | atrībējāt | atrībēsi | atrībēsiet, atrībēsit |
| 3. pers. | atrīb | atrībēja | atrībēs | |||
Pavēles izteiksme: atrībi (vsk. 2. pers.), atrībiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atrībot (tag.), atrībēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atrībētu
Vajadzības izteiksme: jāatrīb
Rībot atvirzīties šurp (parasti par transportlīdzekļiem).
Avoti: LLVV