pasoļot
Lietojuma biežums :
pasoļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pasoļoju | pasoļojam | pasoļoju | pasoļojām | pasoļošu | pasoļosim |
2. pers. | pasoļo | pasoļojat | pasoļoji | pasoļojāt | pasoļosi | pasoļosiet, pasoļosit |
3. pers. | pasoļo | pasoļoja | pasoļos |
Pavēles izteiksme: pasoļo (vsk. 2. pers.), pasoļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasoļojot (tag.), pasoļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasoļotu
Vajadzības izteiksme: jāpasoļo
Soļojot pavirzīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie stāv uz kāda akmens un vēro ūdeni vai bradā pa krastu, kā arī, cieši pieķeroties pie upes gultnes akmeņiem, pasoļo zem ūdens, meklējot barību zem mazākiem akmeņtiņiem vai sakritušiem koku un lapu gabaliņiem.
- Itin kā paiedams garām savai jaunībai, viņš pasoļoja gar leknu zāli noaugušu pauguru grambainā ceļa labajā pusē.
- braši nepasoļojam garām?
- Agrāk koka dēļu laipa no Bilskas ezera centrālās peldvietas gar ūdenstilpes krastu vienā pusē un ogām bagātu mežu otrā pusē aizveda līdz nekurienei, proti, gājējs nonāca strupceļā pie sūnekļa un bija spiests doties atpakaļ, bet tagad viņš var aiziet līdz peldvietai otrā ezera krastā un pasoļot pa koka laipu vēl nedaudz uz priekšu.
- Iedami garām visām pasaules lietām, jūs tās aiznesat sev līdzi, sevī, un paši to nepamanāt, jūs it kā nemaz neskatāties atpakaļ un neredzat šīs lietas, bet tās seko jums pa pēdām, cita pakaļ citai, tādā pašā secībā, kādā jūs tām bijāt gājuši garām, kad devāties no citas pie citas, un agri vai vēlu jūs ieraugāt, kam esat pasoļojuši garām, apkārt neskatīdamies, uz to jūs piespiež pašas lietas, neņemot vērā jūsu nostādni kaut ko neredzēt vai neatcerēties.