apložņāt
apložņāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apložņāju | apložņājam | apložņāju | apložņājām | apložņāšu | apložņāsim |
| 2. pers. | apložņā | apložņājat | apložņāji | apložņājāt | apložņāsi | apložņāsiet, apložņāsit |
| 3. pers. | apložņā | apložņāja | apložņās | |||
Pavēles izteiksme: apložņā (vsk. 2. pers.), apložņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apložņājot (tag.), apložņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apložņātu
Vajadzības izteiksme: jāapložņā
1.intransitīvs Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
1.1.transitīvs
2.sarunvaloda, transitīvs Sīki pārmeklējot, izpētījot, apstaigāt, arī novērot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Beidzot viņš jau ir apložņājis tevi viscaur, tu jau domā, ka vari iet, bet piepeši tev pārskrien karstums.
- Šodien apložņāju vietējos LV resursus atverot lapas jaunos tabos un tad pa vienam tos pārskrienot ar acīm.
- Apložņāju , apostīju , apčamdīju it kā tāds , kā biju iedomājies
- Jāņa uzdevums bija apložņāt visus krūmājus , stāvo krastu , savukārt mēs pārējie gājām pa taciņu gar krastu kas drīz vien beidzās un Kaspars nesa
- Jāmazgā ir VISAS ogas, jo jānomazgā ķīmija , arī mušas tur mēdz kāpurus izdēt, žurkas apložņā, sūdumušas apstaigā.