trenkāt
trenkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | trenkāju | trenkājam | trenkāju | trenkājām | trenkāšu | trenkāsim |
| 2. pers. | trenkā | trenkājat | trenkāji | trenkājāt | trenkāsi | trenkāsiet, trenkāsit |
| 3. pers. | trenkā | trenkāja | trenkās | |||
Pavēles izteiksme: trenkā (vsk. 2. pers.), trenkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: trenkājot (tag.), trenkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: trenkātu
Vajadzības izteiksme: jātrenkā
1.Vairākkārt trenkt1.
1.1.Vairākkārt virzīt, raidīt (parasti bumbu), parasti dažādos virzienos; dzenāt3.
2.Vairākkārt trenkt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens no to organizētājiem - Jānis Pūrēns - bija trenkājis muižniekus.
- Visus tos suņus un suņu saimniekus vajag trenkāt ar pašvaldības policiju.
- Savukārt Igaunijas policija trenkā latviešus, kuri paslepus pamanās ielavīties viņu zemē.
- Aiz baznīcas sienām Marija dzird suņu riešanu, kad tie trenkā mazo meža zvēru.
- Izlasīja, kā pamāte Sprīdīti trenkā un Sprīdītis mēdās: — Ļē, ļē, ļē!