dzenāt
dzenāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | dzenāju | dzenājam | dzenāju | dzenājām | dzenāšu | dzenāsim |
2. pers. | dzenā | dzenājat | dzenāji | dzenājāt | dzenāsi | dzenāsiet, dzenāsit |
3. pers. | dzenā | dzenāja | dzenās |
Pavēles izteiksme: dzenā (vsk. 2. pers.), dzenājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dzenājot (tag.), dzenāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzenātu
Vajadzības izteiksme: jādzenā
1.Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
1.1.Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
2.Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
2.1.pārnestā nozīmē Par vēju.
3.Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru.
4.sarunvaloda Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
5.sarunvaloda Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt.
Stabili vārdu savienojumiDarbs darba galā; darbs darbu dzen; darbs darbu dzenā. Putraims putraimu dzenā.
- Darbs darba galā; darbs darbu dzen; darbs darbu dzenā frazēma — saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu
- Putraims putraimu dzenā idioma — saka par pārāk ūdeņainu viru
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kas to zina, ko viņi īsti tur dzenāja un meklēja!
- Hokeju trenējās, dzenājot bumbiņu pa asfaltu,» atceras sportisti.
- Ķēru peles, dzenāju putnus, sargāju robežu no svešiem kaķiem.
- Pēc tam bija jādzenā savs auto, bet maksāja transporta kompensāciju.
- Mēs te pirtī jau esam vienojušies, ka tos dzenā tikai tizlie.