Paplašinātā meklēšana

Meklējam tam.

Atrasts vārdos (554):

Atrasts vārdu savienojumos (17):

Atrasts skaidrojumos (9999):

terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
(iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
(ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
(ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam
(pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
(pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
(pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
izpildīt [Aizstāt]{s:1334}, tikt izmantotam (kā vietā).
krāsa [krāsains]{s:1854}, pretstatā melnbaltam
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
akseroftols A vitamīns
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg
Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum")
pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
rokām taustāms acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams
kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam
frinoderma ādas sausums ar matu folikulu hiperkeratozi; A avitaminozes pazīme
zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā
izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam
endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā)
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā)
ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga
laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
mehmendars agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki
termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam
aizkrāsnā aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
aizkrāsnī aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
aizbildeknis Aizbilstamais
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem)
vursuļot Aizgūtnēm, nesaprotami runāt
eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības
sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā
izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu)
aizkankarot aiziet ietītam lupatās
aizposties aiziet pieklājīgi ģērbtam
aizdīžāt aiziet stampājot (ar kājām)
tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam
aizpīpināt Aizpīpēt pīpi (kādam citam)
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu
aizbīdelēt Aizstreipuļot prom, aizstreipuļot līdz noteiktam punktam
retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
rēstes Aizžogojums ap bīstamu vietu
rēstiņas Aizžogojums ap bīstamu vietu
eksdividende Akcija, kas tiek pārdota un pirkta pēc tam, kad par to izmaksātas dividendes
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos
teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības
Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās
fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai
siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna)
hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.)
grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements
cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē
johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā)
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu)
blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku
smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri
spīdheds amfetamīna lietotājs
amfis amfetamīns
vitaļiks Amfetamīns
karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme
ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums
stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks
multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam
pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu
billbrokers Anglijā un ASV vekseļu māklers, kas pieņem vekseļus diskontam
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam
beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti
antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā
elēģiskais distihs antīkās dzejas stingrā strofiskā forma, kas sastāvēja no divām rindām - pirmā heksametrā, otrā pentametrā
likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns
apuža Apakša; apakšējā daļa (priekšmetam); apakšējā puse
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam)
mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu
farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai
nodzivīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
noglazīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
nošmorēt Apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu)
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai)
Cirma apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
Vaterlo apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei
Altoivona apdzīvota vieta Bolīvijā (_Alto Ivon_), Beni departamenta ziemeļu daļā
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
Albēra apdzīvota vieta Francijā (_Albert_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
Albērvila apdzīvota vieta Francijā (_Albertville_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
Fēra apdzīvota vieta Francijā (_Feurs_), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā
Agondanža apdzīvota vieta Francijā (_Hagondange_), Lotringas reģiona Mozeles departamentā
Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā
Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
Atjēsulona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Brēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Fērantardenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Giņikūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Irsona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Lafertē-Milona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Marla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Monteskūra-Lizerola apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vaijī pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Oriņī-Sentbenuata apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Pinona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Ribemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Sengobēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Senmišela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Sisona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Venizela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vervēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vilērkotreta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Monkornē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta austrumu daļā
Ternjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumu daļā
Boēnanvermanduā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
Etro apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
Frenuālegrāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā
Gīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā, Uāzas krastos
Korbī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Moreila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Aijī pie Nuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Nela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Perona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Rosjēransantēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Ruā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Vilēra-Bretono apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Mondidjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta dienvidos
Dulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļos
Bovāla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
Etrē-Sendenī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Klermona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Krepīanvaluā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Lakruā-Sentuāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Liankūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Muī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Nuajona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Ponsenmaksansa apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Ribēkūra-Drelēnkūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Šantijī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Senlī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Senžistanšosē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Trolī-Breija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Breteija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamenta ziemeļos
Amansa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Erikūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Ešnozlamelēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Favernē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fontēnlelikseija apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Frena-Senmamē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fužerola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Grē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Kombofontēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Likseijlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Līra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Marnē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Melisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Monbozona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sē pie Sonas un Sentalbēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Dampjēra pie Salonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Elvijēra un Ljomona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Senlū pie Semūzas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fokoņē un Lamēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pora pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Dampjēra pie Linotas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Noruāleburža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pema apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Planšēlemina apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Rioza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Ronšāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Šampaņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sensovēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Senžērmena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vezula apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vilēreksela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vovijēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Žī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Žisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Bokūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Della apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Ružmonlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Šatenuāleforža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Valduā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Žiromaņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Amansē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Bomledama apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Busjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Damprišāra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Etalāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Fešlešatela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Frana apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Kenžē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Klervāla apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Laberžmēna-Sentmarī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lefēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lefurža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lerisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Levjē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Maršo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Meša apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Monferānlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Monlebona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Morto apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Muta apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lila pie Dū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Laklīza un Mižū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Odenkūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ornāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Oršānsa-Vena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Pjērfontēnlevarāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ponderuāda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Pontarljē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Puijēleviņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Rošleboprē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Rulāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ružmona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sansēlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Šarkemona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sentipolita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Senvita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sošo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Tisa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Valdaona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Valentiņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Versela-Vildjēlekāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Vilēlelaka apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Žilē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Žuņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Buā-Damona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Dampjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Fonsinleo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Klervolelaksa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Lerusa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Lonšomuā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Monsuvodrē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Morēza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Muarananmontaņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Nozruā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Oršānsa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Orželē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Poliņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Salēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Šampaņola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senkloda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senlipisēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senlorānangranvo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Vijēra-Farlē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Barbzjē-Sentilēra apdzīvota vieta Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Šarantas departamentā
Tula apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta rietumu daļā
Karināna apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Altkirha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Andolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Benvira apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Bolivlera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Cilisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Danmarī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Ensisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Fereta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Fesenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Gebvilera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Ilcaha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Irsenga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Kaizersberga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Kēmsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Lancera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Laputruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Mazvo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Menstera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Nefbrizaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Riksaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Rufaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sirenca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sucorēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Tana apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Valdigofena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Vincenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Vitenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sentamarēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamenta rietumu daļā
Longijona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Longvī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Pjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Tukeņjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Vilripta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Žarnī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Etēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Klermonanargona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Monmedī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Djē pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Stenē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Ajanža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Amnēvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Biča apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Etanžgrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Fameka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Floranža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Fremēna-Merlbaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Kreicvalde apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Montiņīlemeca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Sentavolda apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Sjerklebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Vuapī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Adola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Arša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Bēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Bresa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Darnē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Eluā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Ksertiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Lamarša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Letijo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Levaldažola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Martiņīlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Montiro pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Ripa pie Mozeles apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Granža pie Voloņas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Solksīra pie Mozlotas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Plombjērlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Puksē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Remiremona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Sennabora apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Vaņē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Žēradmēra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Atiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Fimē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Kariņāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Lešena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Muzona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Boņī pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Nuviona pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Nuzonvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Retela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Revēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Rokruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Šatoporsjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Siņī-Labē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Viro-Valerāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Vriņobuā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Vuzjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Žilvē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Žinivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Dormāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Fima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Muizona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Murmelonlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Ponfaveržē-Moronvijē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Sentmeneūla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Suipa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Varmerivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Vitrīlereimsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Bāra pie Obas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Obas upes krastos
Bāra pie Sēnas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Sēnas upes krastos
Sēnlenobla apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Tempļeva apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Ēnēna-Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Frēvēna apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā
Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
Bedarjē apdzīvota vieta Francijā, Oksitānijas reģiona Ēro departamentā
Abondansa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Ansīlevjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Boēža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Bonanšablē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Bonvila apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Duvēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Franžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Gruazī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Krizeija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Labalmdesilēnžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Laklizāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Legranbornāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Lekontamina-Monžoī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Leuša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Maglāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Mežēva apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Morzēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Laroša pie Foronas apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Pasī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Pibljē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Reņē-Ezrī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Rimilī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Salanša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Samoēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Šatela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senoda apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžandolpa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžervēlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžiljēnanženvuā apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžorioza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sesela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sionzjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sjēza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Tanēnža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Tona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Torēngljēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Vjīzansalāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā
Artemāra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Beleija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Divonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Fernēvoltēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Kiloza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Kolonža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Belgarda pie Valzerēnas apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Šatijonanmišeija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Virjēlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Žeksa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Albēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Bofora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Būrsenmorisa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Egbela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Ēma apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Etona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Flimē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Frontenē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Jenna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Labatjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lalešēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lamota-Servolē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Laravuāra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Leburžēdilaka apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lepondebovuazēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lešatelāra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Grezī pie Izēras apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Seeza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Šendrjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Senpjēra-Dalbiņī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā
Atammika apdzīvota vieta Grenlandē (_Atammik_), Kekatas pašvaldībā
Akēna apdzīvota vieta Haiti (_Aquin_), Dienvidu departamentā
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
Atamanova apdzīvota vieta Krievijā (_Atamanovo_), Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisajā krastā
Altagrasija apdzīvota vieta Nikaragvā (_Alta Gracia_), Rivasas departamentā, uz salas Noikaragvas ezerā
Paltamo apdzīvota vieta Somijā (_Paltamo_), Kainū reģionā
Agva apdzīvota vieta Turcijā, Stambulas ila austrumos, Melnās jūras krastā
konurbācija apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti
izēsties Apēdot (kā daļu), izkļūt cauri (tam)
aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis)
asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties
pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai
garums Apjoms (piemēram, tekstam)
murdi apjukums; nesaprotamas sarunas, murmināšana, drudžainas fantāzijas
ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam)
vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus
radioaktīvie atkritumi apkārtējai videi bīstamas radioaktīvās vielas, kas kodolreaktoros un zinātniskos pētījumos tālāk nav izmantojamas
cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam)
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku)
apvaislot Aplekties, kopoties, tikt apaugļotam
aplīgoties Aplīgot vienam otru, citam citu
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa
vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām
apmētāties Apmētāt citam citu
pikāties Apmētāt citam citu ar sniega pikām
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām
apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam
nogūstīties Apmulsumā nesaprotami nomurmināt
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.)
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu)
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem)
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem)
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē)
aptvankt Apputēt, aplipt ar sodrējiem; tikt ilgstoši apdūmotam
žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata
pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot
palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā
apbērt Aprakt; tikt apraktam (kam grūstot)
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu
superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu
Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
kaltenīša Apsista stampa
abstrūzs Apslēpts, nesaprotams (tumšs)
abstrūss Apslēpts, nesaprotams, neskaidrs
vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu
redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu
apsveikties Apsveikt citam citu
apšaudīties Apšaudīt citam citu
aptemburkavāt Aptamborēt
apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam
paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam
apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam
čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu
čaula Apvāks (aparātam, ierīcei, to detaļām)
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā
apvēdināties Apvēdināt sevi; tikt apvēdinātam
kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu
reģionālisms Apvidvārds, kas apzīmē noteiktam reģionam raksturīgu parādību, iezīmi u. tml.
vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu
zvauks Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam
zvaukš Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam; zvauks
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām
teopanteisms Apzīmējums panteistiskam uzskatam, ka Dievs ir viens un viss
cīkonis Apzīmējums sliktam strādniekam
ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association")
B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen")
C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation")
universālais pamatienākums apzīmējums valsts beznosacījumu atbalstam naudas formā ikvienam iedzīvotājam pamatvajadzību nodrošināšanai neatkarīgi no viņa ienākumiem un nodarbinātības statusa
marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties
glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo
slīpēt ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā
vēders ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam)
skaņot ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis
pieņemt ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā)
rehabilitēt ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja
knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
avizēt ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā
nosašaravāties ar bēršanu tikt notīrītam
aizberzties ar berzšanu, mazgāšanu nonākt līdz noteiktam punktam
aizbluķēt ar bluķi vai zemes rulli, kā lauksaimniecības instrumentu norullēt līdz noteiktam punktam
izkaķēt ar būvamatnieku rīku - kaķi - iezīmēt, novilkt līnijas baļķiem (lai pēc tam iezīmēto daļu izcirstu)
nosacirsties ar cirtienu vai cirtieniem tikt nogalinātam
nepārzināms ar esošajām zināšanām neaptverams, nesaprotams
izvelties ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam
pārvelties ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam
nomākt ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē
interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu
izspundēt ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu)
izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
pedāļšķīvji ar kājsviru darbināms sitaminstruments
anticipācija ar katru paaudzi ontoģenētiski agrāka iedzimstamas pazīmes vai slimības parādīšanās
komercnoslēpums ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
aizmaskēt ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
aizmaskot ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
pastiepties ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu)
izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam)
pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
pletēt ar paplatu sitamo pērt
haihats ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva)
uzsist ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu)
iesvētīšana ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai
iesvētīt ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam)
piesist ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu)
rokas granāta ar roku metama granāta
sāniski ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties)
ienest ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur)
sargāt ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem)
piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei
iedrošināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
pārtraukt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts
uzskalot ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
sanest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
iemesties ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm
kaitēt ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams
sijāt ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam
izsist ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas); tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu
atskaust ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam)
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes
izgāzties ar spēku, spiedienu tikt izkustinātam (no vietas), tikt izrautam un apgāztam
nosaspardīties ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem)
piesadzīties ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem)
pamesties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties
pasviesties ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1)
surdinēt ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru
pārsviesties ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko)
notriekt ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.); būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.)
pārtriekt ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko); būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko)
izskalāt ar ūdens plūsmu tikt izvirzītam krastā
hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
nolaupīt ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā
nocelt ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam
nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam
krist ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi)
piesist ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu
izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu
ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju
izlikt slazdu ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju
sasaistīties ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu)
konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi; arī virsma (1)
teleplazma Ārējā veidā ietērptas (materializētas) substances, kādas medijiem 1(1) spiritiskos seansos (transā nonākot) dažkārt šķietami izdodas izburt no garu valsts
forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam)
datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā
Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.)
epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā
pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai); postaments
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība
gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem
joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību
apokamnoze Ārkārtīgs vai ātri sajūtams nogurums, piem., miastēnijā
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus
aizaarties Arot tikt aizpildītam, apklātam
extra Ārpus, bez tam; ārkārtīgi
noteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram ir pazīstams vai iepriekš tekstā minēts
nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā
atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu
konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju
asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala
virtuālais kanāls asinhronajā pārsūtīšanas režīmā - ceļš, pa kuru dati tiek nosūtīti no kāda noteikta datu sūtītāja kādam noteiktam datu saņēmējam
hemotransfūzija Asins pārliešana - cilvēka (donora) asiņu ievadīšana otram cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā
divkāršā ligatūra asinsvada nosiešana divos punktos, lai pēc tam to pārgrieztu vidū
ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus
C vitamīns askorbīnskābe – ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
Xerox ASV firma, kas ir plaši pazīstama kā personālo datoru ārējo iekārtu ražotāja
Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs
tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam
Kerki Atamirata - pilsēta Turkmeristānā, tās nosaukums līdz 1999. g.
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu)
standartums Atbilsme standartam 1 (1); atbilsme standarta 1 (2) nosacījumiem
pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam)
aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā
saskaņa Atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam
nomainīt Atbrīvot (kādu) no amata, darba u. tml., uzdodot to veikt citam
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam
nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām)
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost)
aizdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu
savēst Atdzist, aukstam kļūt
Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos
apdzīt Atgrūst (citam citu) no barības (par dzīvniekiem)
atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam
atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam
izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam
izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4)
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam
atdzimt no pelniem atjaunoties vai tikt atjaunotam (par parādībām, sabiedrību, organizācijām, idejām)
atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam
atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam
atbaltēties Atkal kļūt baltam
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas
rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā
revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē)
vipšķināt atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
grozīties atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu)
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību
atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai)
atšķaidīties Atkust, kļūt mīkstam
aleipts Atlēts, kas dod priekšzīmi fiziskai kultūrai piemērotam dzīves veidam
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas
atdot savu vietu atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu
fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai
atmīkt Atmaigt, kļūt mīkstam
iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam
pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams
atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei
karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam
anastāze Atmodināšana, šķietami mirušā atdzīvināšana; atspirgšana
atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt
šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu
pazīmīgs Atpazīstams, iezīmēts, atšķirīgs
klikšķis Ātra peles pogas nospiešana un atlaišana pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns
Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
izglābt stāvokli atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa; būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa
izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku)
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem)
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem)
sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem)
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem)
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem)
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu)
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām
gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur)
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā)
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt
atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā)
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā)
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.)
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem)
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem
izmest līkumu (arī loku, cilpu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3)
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.)
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku)
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām)
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu)
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku)
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku)
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm
mija Atrašanās secīgi (citam aiz cita)
kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis
apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
klikšķināt ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
uzklikšķināt ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
šķīst ātri tikt izdotam (par naudu)
verveļverveļiem ātri un nesaprotami (runāt)
kravalāt ātri un nesaprotami runāt
sepenēt ātri un nesaprotami runāt
mesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.)
sviesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1)
triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā)
triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam
vatelēt Ātri, nesaprotami un daudz runāt
pazust ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu)
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1)
pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību
deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas"
Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m
Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.)
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.)
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru)
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu)
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās
imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to)
krepostnodeva Atsavināšanas nodeva 5% apmērā no nekustamas mantas, iegūstot to pirkuma ceļā, izsolē vai uz noilguma pamata
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam)
idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a)
hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas
relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis)
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ)
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos
čumpulis Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
ķempele Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam
lumsteklis Atsvars pie lumsta 1(2), kas neļauj tam noslīdēt
abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs
atstumtība atsvešinātība; jušanās atstumtam
skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija
īpaši atšķirīgā, speciālā veidā, lai derētu noteiktam nolūkam
dažādi atšķirīgi; tā, ka nelīdzinās kam citam
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu)
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam)
attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā)
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements
gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums)
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa
bremzēšanas ceļš attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam
nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota)
kadra kompozīcija attēla elementu izvietojums kadrā attiecībā citam pret citu un pret kadra ietvaru
operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu)
bijektīvs (abpusējs) attēlojums attēlojums, kurā katram elementam a atbilst tieši viens b un otrādi
sadalīšanās Attēlu interpretācijā - palielināšanas vai pievilkšanas rezultāts, attēlotajam objektam zaudējot savu identitāti, līdz attēls pārvēršas par nejaušu tonālo laukumu sēriju
gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri
caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība
metamērija attiecības, kas pastāv starp diviem vai vairākiem metamēriem
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām)
kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli)
novest Attīstīt, izveidot (ko mākslas darbā) līdz kādam rezultātam
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
pose atvasīte, kas aug ābeles potētam zaram
attēloties Atveidoties (atmiņā); tikt radītam (iztēlē)
mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei)
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem)
šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita
atkarāties atvirzīties, būt atvirzītam nost no kaut kā un nokarāties
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu
reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti
noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu
plauzibils Atzīstams, ticams, applausu cienīgs
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu)
immobilizācija Atzīšana par nekustamu lietu (piem., kuģa)
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
defibrilācija Audu sasmalcināšana histoloģiskam preparātam
drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam)
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā
spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma
monokarpiski augi augi, kas zied un ražo augļus tikai vienreiz un pēc tam iet bojā
aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.)
cauraugt Augot (kam), tikt viscaur pārņemtam (ar to)
pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem)
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām)
bezziede Augs, kam (šķietami) nav ziedu
ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language")
tiāra augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.)
ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham)
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi
noēze Augstākā tipa zināšanas (Platona mācībā); Huserla fenomenoloģijā - psihes (apziņas) akts, kas aplūkots pretstatā tā objektam (noēmai)
Juišaņs Augstākā virsotne Taivānā ("Yushan"), augstums - 3997 m, metamorfo iežu masīvs ar smailu virsotni
Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.)
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi
imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā
aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību
hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai
cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu
virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam); arī virsa (1)
sklerenhīma augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām
himera augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus
kvēpsarma augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem
fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
iesavilkties Aujot tikt ievirzītam (par kājām apavos)
paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam
paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa
pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no gaļas, zivīm vai citiem produktiem, tos samaļot, pēc tam tiem pievienojot garšvielas un tos saputojot viendabīgā masā
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem)
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam
sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam
sastingt (biežāk sasalt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam
nodrūvēt Aukstumā kļūt stīvam, cietam
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu)
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem)
Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot
koka kastītes austrumnieciskas cilmes sitaminstrumentu komplekts ar dobju, noslēpumainu, biedīgu skaņu no senajiem tempļiem
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot
riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos
droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli
izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim
aktīvā autofokusa sistēma autofokuss kompaktkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka ar ultraskaņas vai infrasarkano staru impulsiem
pasīvā autofokusa sistēma autofokuss spoguļkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka pēc fotoaparātā iebūvēto gaismas sensoru uztvertā projicētā attēla kontrasta analīzes
rūpniecības roboti automātiskas sistēmas ar programmas vadību, kuras izmanto daudzos tehnoloģiskos procesos, kas noris dzīvībai bīstamos apstākļos
daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka
"crash" tests automobiļa (vai citas ierīces) izturības pārbaude, tam triecoties pret šķērsli
gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma)
spoilers Automobiļa virsbūves elements applūstamības un saķeres svara uzlabošanai
rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors
distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos
ariboflavinoze Avitaminoze no riboflavīna trūkuma uzturā
monavitaminoze Avitaminoze, kas radusies viena vitamīna deficīta dēļ
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas
makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem
mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe
B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos
kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns
beriberi B1 avitaminoze, sastopama apvidos, kur iedzīvotāju galvenais uzturs ir gludināti rīsi
pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus
badēties Badīt citam citu
badīties Badīt citam citu
nosabadīties Badoties tikt nonāvētam
magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus)
baidēties Baidīt vienam otru, citam citu
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes
kleptofobija Bailes būt apzagtam vai apzagt kādu
tafefobija Bailes tikt apraktam dzīvam
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
dukurēt Bakstīt, bikstīt, stampāt, mīcīt
čiknīt Bakstīt; stampāt
gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu
ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos
vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos)
propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.)
kāja Balsts (priekšmetam, ierīcei)
Dictamnus albus baltā diktamne
baltemols Baltamols - baltais āboliņš
robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts
Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam
Salivena balva balva, ko ASV Amatieru sporta savienība katru gadu pasniedz labākajam ASV amatieru sportistam, kopš 1930. gada
baļķa apapaļošana baļķa apstrāde, izveidojot tam cilindrisku formu
smaillapu banāns banānu suga ("Musa acuminata"), kas vairāk pazīstama kā pundurbanāns
bankas garantija bankas galvojums par sava klienta maksātspēju, kas klientam dod iespēju saņemt kredītu no trešām personām
anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību
vitamīnu barība barība, kas bagāta ar vitamīniem
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta
barotans Barots; tikt barotam, ilgstoši barojams
bārties Bārt (citam citu)
aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints
stoņķēt Bāzt, stampāt
duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam
postrēms Beidzamais vārds apsūdzētam
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām)
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību)
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.)
Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
nitrobenzaldehīdi Benzaldehīda nitrēšanas rezultātā iegūstamie izomēri
nitrobenzoskābes Benzoskābes nitrēšanas rezultātā iegūstamie izomēri
nepilngadīgie iedzīvotāji bērni līdz valsts likumos noteiktam gadu vecumam
nepilngadīgs bērns bērns līdz noteiktam vecumam, Latvijā līdz 18 gadiem (likumos atrunātos gadījumos līdz 16 gadiem)
nevārdis Bērns, kas vēl nav kristīts, un tam nav dots vārds
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne"
skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka
suināties Berzēt, berzēties citam gar citu
suinēt Berzēt, berzēties citam gar citu
suinēties Berzēt, berzēties citam gar citu
suinīties Berzēt, berzēties citam gar citu
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums
izavazāties bez atļaujas tikt paņemtam, aiznestam, izmētātam
skaidrai bez kļūdām, arī saprotami runāt
ārsēš bez tam
pelēkais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus fuscus")
baltkrūšu bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus leucorhynchus")
lielais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus maximus")
kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam
paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns)
mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē
dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos
dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu
kā pa ķešu bezsaturīgi, neizprotami, juceklīgi
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu
Hieronīms Bībeles tulkotājs vienkāršā, visiem saprotamā latīņu valodā, sarakstījis arī daudzus komentārus
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt
svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam)
kucināties Biezi saģērbtam salīkušam sēdēt
sakucināties Biezi saģērbtam sēdēt salīkušam
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams
ķiza Bieži tiek izmantots, lai kaitinātu, ķircinātu, parādot ķircināmajam ko patīkamu, bet nedod tam to
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām
Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam
Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes
bikstīties Bikstīt citam citu
bicis Biķis - koka stampa kāpostu stampāšanai
idempotence Bināras algebras operācijas "o" īpašība "a o a = a" (katram elementam a)
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to)
apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to)
saldo Biržas operācijās - klienta parāds brokeru firmai vai brokeru firmas parāds klientam
skrēpis Bīstama aitu slimība; aitu encefalopātija, ko ierosina prions; nosaukuma rašanās saistīta ar to, ka inficētās aitas trinas pret koku stumbriem; niezulis; Skrēpi slimība; Skrepi slimība
malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors
tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā
bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls bīstamās iekārtas valdītāja norīkotas apmācītas personas, kuru rīcība ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi
Rietumnīlas vīruss bīstamas infekcijas slimības ierosinātājs, ko pārnēsā odi
bailīg Bīstami
bailīgi Bīstami
ščekotno Bīstami
apdraudētība Bīstami apstākļi
gurukas Bīstami ūdens gari foe cilts mitoloģijā - Papua-Jaungvinejā
drausmība Bīstamība, šausmas
briesmains Bīstams
fērlige Bīstams
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums
čūkslis Bīstams muklājs
kritisks Bīstams, sarežģīts, smags
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis; sarežģīts pārejas stāvoklis
vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu)
lapseņu midzenis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta
lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta
čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) bīstamu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne)
blieķēties Blīvēties, kļūt cietam
pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam
pieblīzt Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam
izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt
remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot)
pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt
Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti
Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.)
pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem
mangale Boze; sitamais
mangalis Boze; sitamais
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2)
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem)
iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām)
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības
blisināt acis brīnīties, būt pārsteigtam
noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
oktogēns Brizanta sprāgstviela, kas pēc sprāgstamības un jutības tuva heksogēna, ar kušanas temperatūru ap 280 Celsija grādiem
brokatels Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to)
andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās
bruņumašīna bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam; var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm
gulsnis brusas veida zāģmateriāls izmantošanai dzelzceļa sliežu atbalstam
jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām
pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam
dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas
blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam
bamba Bumba (priekšmets sportam, rotaļām)
modiljons Burtam S līdzīga konsole, kas balsta dzegu vai kādu citu izvirzītu arhitektonisku elementu
burtcipari burti, cipari un citi simboli, ko izmanto informācijas pierakstam
pachulka Burtlicis, kas darba ziņā pakļauts citam burtlicim un strādā tā uzraudzībā
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai
atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu)
buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai
jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta
pavadīt būt (ar ko) cieši saistītam, būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi
karāties būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā)
pūst būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju)
piederēt būt (kāda) izveidotam, radītam
atbilst būt (kam) piemērotam; saskanēt (ar ko)
likties būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko)
šķist būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko)
būt (arī palikt) ēnā būt (palikt) neievērotam, nepamanītam
pavadīt būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā)
palikt būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam)
doties rokā būt (viegli) uztveramam, izprotamam
nogulēt būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā)
rīkoties būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko)
aizkalēties būt aizperētam
zaburitsja būt aizturētam
gulēt mūža miegā būt apbedītam, apglabātam
gulēt mūža miegu būt apbedītam, apglabātam
gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam
dusēt būt apbedītam; gulēt kapā
būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
gulēt būt apglabātam (kapā)
gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām būt apglabātam (kapos)
atdusēties būt apglabātam (par mirušo)
segt būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu)
sasisties būt apmātam ar kādu ideju vai personu
būt mierā būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt
berzēt plaukstas (arī rokas) būt apmierinātam, priecīgam
berzēt rokas (arī plaukstas) būt apmierinātam, priecīgam
ieslīgt būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā)
neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku
neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku
nedziedāt būt apspiestam
urkšļāties būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties
pieslieties būt atbilstošam, piemērotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai)
derēt būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem)
(sa)derēt kopā būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem)
atsašiepties būt atplēstam (par apavu purngalu)
ietverties būt attēlotam, atspoguļotam (parasti mākslas darbā)
atēnoties būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā)
uzskatīt būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2)
spiegt būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi)
spiegt būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām)
ziedēt būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām)
aukt būt aukstam, vētrainam
laistīties zeltā, sudrabā būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu
izplatīt būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam
nākt būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas)
niķoties būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem)
karāties būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
nokārties būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.)
piegulēt būt cieši piekļautam (pie kā) atbilstoši (tā) formai
pieturēties būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā)
pērties kā pa pirti būt dažādu rūpju nomāktam, tik tikko spēt izdarīt vajadzīgo
noderēt būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām)
rakstīt būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem)
būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam
uzgalvoties būt drošam, pārliecinātam
ļaunoties būt dusmīgam, apvainotam
būt galdā būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu)
nopanckāties būt ģērbtam skrandainās drēbēs
nopempelēties būt ģērbtam skrandainās drēbēs
ķert būt iedalītam (no veselā)
celt degunu augstu būt iedomīgam, augstprātīgam, pārāk lepnam, pašpārliecinātam
dot būt iedzimtam (par īpašību, spēju)
līdzdzīvot būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam)
iekārties būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties
piederēt būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.)
piederēt būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.)
glabāties būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos
būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam
darboties būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu)
palikt būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem)
darboties būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā
stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā)
draudēt būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams
grimt būt ietvertam, iekļautam (kur)
slīgt būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt (3)
ievēlēties būt ievēlētam vēlēšanu rezultātā
iegult būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā)
iegulties būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult
erroties būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties
vērot būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu
noderēt būt izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos; būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par zināšanām, informāciju)
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
čumēt būt izplatītam, bieži sastopamam (kur)
mudžēt būt izplatītam, bieži sastopamam (kur)
gulēt drupās (un gruvešos) būt izpostītam un sagrautam
aizstiepties būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.)
caurvīt būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piem., par tēmu, ideju mākslas darbā)
cauraust būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā)
skanēt būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
šauties būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
nosegt būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu
šķirties būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem)
ietvert būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.)
piekļaut būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm
nostiepties būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu)
segt būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.)
stīgot būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
pakāpties būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi)
pacelties būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
pakāpt būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
vilkties būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru)
ieturēt būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā)
stiepties būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru)
pavērst būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.)
sniegties būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup)
pārklāt būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.)
šķērsot būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi
nolaisties būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu)
izkaisīt būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
spraukties būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem)
izvērst būt izvirzītam (uz āru, sānis)
izvelties būt izvirzītam no parastā stāvokļa (piemēram, uz ārpusi)
bozties būt izvirzītam uz ārpusi (par krāvumu)
izspīlēties būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu
spiesties būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu
izšauties būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm
viedēties būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam
austies būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.)
jausties būt jūtamam, pamanāmam
aizņemt būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam; būt kā varā
(no)kauties ar domām būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam
turēties būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu)
novecēt būt kādu laiku neapstrādātam (par lauku)
turēties būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī
kvēlot būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām
zvērot būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3)
sutināt būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli)
vadīt būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā)
tvīkt būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni)
mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam
mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam
aizdegt būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai)
brūtēties būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās
aizķīlāt būt ļoti aizņemtam
iestigt darbā (arī darbos) būt ļoti aizņemtam, ko darot
neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko
apspīlēt būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām
spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut zilu zēveli būt ļoti dusmīgam, sašutušam, saniknotam
trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties
degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī)
apgaut būt ļoti noslogotam
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to)
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto
negribēt ticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird
neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz
negribēt ticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz
kā no plaukta nokritis būt ļoti pārsteigtam, izbrīnītam; tāds, kas neko nezina
nezināt ne rīta, ne vakara būt ļoti pārsteigtam, priecīgam, laimīgam
griezt zobus būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
kost zobus būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
no (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst) būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
no (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt, pārsprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
būt stāvā sajūsmā būt ļoti sajūsminātam
spļaut uguni būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut zilas ugunis būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spert vai zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam; bārties
peldēt smaržās būt ļoti sasmaržotam
būt kājās būt ļoti satrauktam
parādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu)
nederēt ne velnam būt ļoti sliktam, nepiemērotam; nekam, nekur nederēt
zvērot būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4)
mirdzēt būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram
spīdēt būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
nevarēt savā ādā rimties būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
būt lielā cieņā, arī būt cieņā būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam
būt (lielā) cieņā būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam
būt zelta cenā būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam
svārstīties būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties
svārstīties būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli)
margot būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram
būt vīrā būt materiāli nodrošinātam, sasniegušam panākumus, augstu stāvokli
mijiedarboties būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu)
būt zem zemes (retāk zemēm) būt mirušam un apglabātam
būt zem velēnām būt mirušam, apglabātam
būt zem zemes būt mirušam, apglabātam
nemiers būt neapmierinātam
pužavāties būt neapmierinātam un rāties, bārties
pūst būt neapmierinātam, gausties
spļaut piķi un zēveli būt neapmierinātam, sašutušam
spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli būt neapmierinātam, sašutušam
snaust būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem)
slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
atrasties ēnā būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas
apšņurkt būt neizskatīgam, netīram, arī apbružātam
nomētāties būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā
pielipt būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu
klabēt būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām)
raudzīties (arī skatīties) šķībi būt nelabvēlīgi noskaņotam
skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) būt nelabvēlīgi noskaņotam
sastingt būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.)
sēdēt kā uz sprikstīm būt nemiera pārņemtam, satrauktam
nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties
nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
šaudīties būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
klīst būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu)
klaiņot būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
klejot būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
maldīties būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
plūst būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam
līt būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi)
svaidīties būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā
slēpties būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā
izspurt būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu)
karāties gaisā būt neskaidram, neatrisinātam; būt bez pamatojuma
viesties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties
noplekšķēt būt netīram, ģērbtam netīrās drēbēs
noplekšēt būt netīram; būt ģērbtam netīrās drēbēs
nošekšēt būt netīras; būt ģērbtam netīrās drēbēs
mētāties pa kājām būt nevīžīgi novietotam
vaļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
vāļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
piedzimt būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām
atdzimt būt no jauna izmantotam un spilgti attēlotam daiļdarbā vai kādā uzvedumā
piņķēties būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu)
kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
darboties būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu)
būt uz pleciem (arī plecos) būt nodzīvotam (par laikposmu)
gulēt uz procentiem būt noguldītam (par naudu)
noflīzēt būt noklātam ar flīzēm (par telpu)
būt murdā būt nokļuvušam nevēlamos, bīstamos apstākļos, bezizejas situācijā
dataisīt būt nolemtam, noburtam
valkāt (kāda, kā) vārdu būt nosauktam (kāda, kā) vārdā
valkāt būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai)
pasasaukties būt nosauktam kādā vārdā
nest būt nosauktam, saukties (kādā vārdā)
noskrandāties būt noskarandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs
nokankarēties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nokankaroties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolanckaroties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolanckāties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolupatāties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
noskrandoties būt noskrandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs
būt ar bārdu būt novecojušam, visiem zināmam, nodeldētam
aiziet būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.)
palikt būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem; pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām
iet būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām
atvīties būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.)
aizvīties būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties
vīties būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem)
mest būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
nākt pāri būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam)
samudžināt būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi)
aizņemt būt novietotam visā platībā; pārklāt, pārsegt, arī aptvert kādu platību
apvīties būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm
iet būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā)
izvietot būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā)
stīdzēt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
stīgt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
izvietoties būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā)
turēties būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem)
virzīties būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu
balstīties būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu)
bāzēties būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku)
ložņāt būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.)
atvirzīt būt novietotam, atrasties nost (no kā)
apvīt būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm
sadurties būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam)
atvirzīties būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā)
ievirzīties būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
atrasties būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā)
tuvoties būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu
atvest būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni
būt pa degunam būt pa prātam, atbilst gaumei
būt pa zobam būt pa prātam, patikt
būt pa kaulam (kādam) būt pa spēkam, būt piemērotam
gozēties būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem)
dzesēties būt pakļautam dzesēšanai
dzisināties būt pakļautam dzesēšanai
saistīt būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.)
sakarst būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
karst būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu)
karst būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
tvīkt būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1)
berzties būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā
sasilt būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
silt būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.)
silt būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
čadīties būt pakļautam tvana gāzes iedarbībai
vējot būt pakļautam vēja iedarbībai
salt būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
salt būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu)
zasveķitsja būt pamanītam
krāšņot būt par (kā) rotājuma elementu; būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs
rosināt būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība
miglot būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām)
saduļķot būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas
saasarot būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām
noraut būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli)
konservēt būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
audzēt būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās
nosaldēt būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem)
sadzīt būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās
nodzeltināt būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) nodzeltē
izkausēt būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst
kausēt būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra
suģestēt būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās
raustīt būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības
atvirzīt būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas
radīt būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko)
nogalināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt
nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
nobendēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem)
purināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
kratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
saliekt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu)
nobrūnināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju)
apturēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību
vadīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
pāraudzināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā
noslogot būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts
pārdzīt būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārmest būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu
iemest būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā)
raut būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums
likt būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.)
piepildīt būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē)
vilt būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas
pievilt būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek
nokaitināt būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika
radīt būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes
padarīt būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams
pazemot būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta
sarūgtināt būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem)
sadedzināt būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums
novest būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.)
piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
sasaldēt būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti
nopūst būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju)
noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību)
noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
rosināt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt)
kārdināt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt)
piesaistīt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese)
sariest būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras)
piesiet būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība
turēt būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī
midzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg
iemācīt būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
atsviest būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā); atvest
iemidzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg; izraisīt miegu
pievilināt būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā)
iedzīt būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu
izmocīt būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus
saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi)
likt būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties)
stindzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti
mocīt būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas
urdīt būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt)
nomierināt būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs
izlutināt būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs
piespiest būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu
spiest būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem
pasteidzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk
ietekmēt būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību)
paņemt būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts
nobeigt būt par cēloni tam, ka (kāds) nomokās, nogurst
novest būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur)
reibināt būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1)
reibināt būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2)
patricināt būt par cēloni tam, ka (kāds) samērā daudz iztērē (līdzekļus, naudu)
skurbināt būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1)
skurbināt būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2)
paraut būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā
raut būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli
likt būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.)
nomocīt būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.)
plīvot būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības
piedot būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme)
pušķot būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu
krāsot būt par cēloni tam, ka (kam) šķietami vai reāli mainās [krāsa]{s:2014}
krokot būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3)
paņemt būt par cēloni tam, ka (kas kādu) pārņem, ļoti ietekmē, iespaido, rada aizrautību
rotāt būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem)
novest būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei
kaparot būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu
nobrūnināt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns
pieļaut būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams
pieliet būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
nolēmēt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību)
noraut būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām)
mīkstināt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks
mētāt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā)
svaidīt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4)
raidīt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā
velt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā)
noņemt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās
pielūžņot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem
izkaltēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss
mēslot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu
velt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot
uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās
konservēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem)
uztriekt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzsist būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
uznest būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
piedot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās
nopīpēt būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
nopīpot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
spīdināt būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu)
pabalināt būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams
iegāzt būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā)
pārgāzt būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko)
nokrāsot būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu)
nozeltīt būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu
kaut būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām)
rīt būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā)
limitēt būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā)
izdzēst būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts
nonāvēt būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt
nostiept būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu)
nošķirt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā)
pārveidot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā)
pārmainīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas
mainīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās
pasvītrot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību
piesmaržot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs
rūsināt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs
pārvērst būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā)
pieriest būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu)
paplašināt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu
pamērcēt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem)
nosārtot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts
mērcēt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem)
notraipīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs
ienest būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur)
parādīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts
saliekt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks
samezglot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2)
laupīt būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd
nokaitēt būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli)
paliekt būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas
maskēt būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms
pavirpināt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2)
pavirpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo
pamētāt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem)
turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās
ievirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi)
palīdzēt būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās
novilkt būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju)
veikt būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem)
nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju
ņirbināt būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3); kņudināt
pamest būt par cēloni tam, ka (kas) paliek (kur)
pārdzeltināt būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē; pieļaut, ka (kas) pārdzeltē
nogāzt būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.)
nokaisīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu)
pārpurvot būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas
pārputekļot būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas
nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju)
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi
padzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu
piesērēt būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.)
ienest būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek
sabirdināt būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
korodēt būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē
sagriezt būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi
sabangot būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties
sakaltēt būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1)
saraudzēt būt par cēloni tam, ka (kas) sarūgst
saveldrēt būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas
sadzīt būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
mirdzināt būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
stindzināt būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (2)
stindzināt būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (3)
uzraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā
noraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju
uzgriezt būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu
noplēst būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju)
gaisināt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju)
sadedzināt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu)
nopostīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā)
piesmelt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu)
sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
uznest būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju
valstīt būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem)
vilnīt būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz
vilnīt būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz
viļņot būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (1)
viļņot būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (2)
virpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju)
vizināt būt par cēloni tam, ka (kas) viz, vizmo, vizuļo
līdzēt būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās
noēnot būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā
saldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu)
nokveldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu)
nokveldināt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu)
savilkt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.)
paildzināt būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks
raisīt būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga; būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem
pāraust būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko)
kaltēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
kratīt būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem)
pievilināt būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
izsēt būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā
zilināt būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu
iestrāvot būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā)
novadīt būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm
konservēt būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
spēcināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā)
iemest būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā)
piepildīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
purināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju)
kratīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju)
uzpūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā
notraukt būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem
sargāt būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem)
nopūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju)
paasināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk
uztriekt būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi
satrakot būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši
pārgāzt būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko)
aizēnot būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli)
sārtot būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
nomākt būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu)
noslāpēt būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu)
nodzīt būt par cēloni tam, ka (sniegs) nokūst
pigmentēt būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1)
samētāt būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās
mētāt būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās
svaidīt būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās
saputot būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju)
uzpūst būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju
sadzīt būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu
apbarāt būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes
aizdzīt būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju)
aprūsināt būt par cēloni tam, ka aprūs
pamest būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu
izspiest būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.)
lauzt būt par cēloni tam, ka atdalās, sadalās, sašķeļas
izdzīt būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu)
pieblāzmot būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
aptēst būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi
izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs
paputināt būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums)
piespīdēt būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
gaiņāt būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi)
gainīt būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi)
iedzīt būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums)
sadzīt būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs)
atvest būt par cēloni tam, ka ierodas
iegrauzt būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
vajāt būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu)
paģērēt būt par cēloni tam, ka ir nepieciešamība (pēc kā)
novilkt būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis)
izgulsnēt būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām)
iztrenkāt būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi)
izgāzt būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
velt būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra)
mest būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums
sviest būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums
ievazāt būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā
iedvest būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās)
vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
izrakt būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums)
ierakstīt būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku
izgrauzt būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.)
atnest būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā
izvilināt būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā
nodzēst būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma)
paņemt būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks)
spīdzināt būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību)
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt
(pār)vilkt krustu (pāri) būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt
izcelt būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību
atklāt būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt
kņudināt būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt
šķelt būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas
liekt būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni)
izkaltēt būt par cēloni tam, ka ļoti novājē
lauzt gaismas staru (arī gaismu) būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā
lauzt gaismu (arī gaismas staru) būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā
liegt būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt)
aizturēt būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko)
atturēt būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka liek aizkavēta (kāda rīcība)
aizvest būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu)
nogāzt būt par cēloni tam, ka nomirst
ievest būt par cēloni tam, ka nonāk (kur)
saēst būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības)
celt būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa
aizdzīt būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā)
pārraut būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
pārtraukt būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
izmācīt būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos
izstrādāt būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm)
veidot būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības
radīt būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
izveidot būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā)
traucēt būt par cēloni tam, ka procesi organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības
izšķirt būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām
nodarīt būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā
sēt būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa)
izsist būt par cēloni tam, ka rodas (ritms, skaņas)
ievagot būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.)
ievilkt būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.)
iezīmēt būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas)
ievilkt būt par cēloni tam, ka rodas (sirmums matos)
uzšūpot būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi)
bangot būt par cēloni tam, ka rodas bangas
pārbaudīt būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu
ļaut būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust)
panākt būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas
iegāzt būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā
kreņķēt būt par cēloni tam, ka rodas raizes, bēdas, neapmierinātība; arī īgnums, dusmas
rībēt būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis
izraisīt būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises, procesi u. tml.)
sadzīt būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas)
nogāzt būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī
saplavāt būt par cēloni tam, ka savirzās kopā (piemēram, siens plūdu laikā)
piesmaržot būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
iegāzt būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma)
metināt būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots
atspaidīt būt par cēloni tam, ka tiek atspiests
nostiept būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo
mētāt būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums
svaidīt būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums
mētāt būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos)
svaidīt būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos)
raisīt būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.)
nest būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.)
uzdot būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi)
mest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas)
sviest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7)
izliedēt būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt
sakāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
(sa)kāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
sagrozīt galvu būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
kāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml)
piekaisīt būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to)
piemiglot būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē)
sagrozīt būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli)
uzbangot būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas)
sadzīt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi)
samētāt būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem)
iezīmēt būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam)
ievadīt būt par sākumu (laika posmam, laikmetam)
mēgt būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt)
blauznot būt pārklātam ar blaugznām, kas lobās nost
pielipt būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu)
pielīst būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā
galvāt būt pārliecinātam (par ko); izteikt drošu spriedumu, apgalvojumu
virīt būt pārliecinātam (par ko); neapšaubīt
paļauties būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu)
paļauties būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu
uzticēties būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
uzticēties būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi
nokārties būt pārlieku noslogotam (ar darbiem, pienākumiem)
nosegt būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā
apsēsties būt pārsteigtam
brīnīties būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast
stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam, neatkarīgam, materiāli nodrošinātam
izplest būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem)
atsariezties būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu)
sazīties būt pazīstamiem
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu)
(ie)sisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku)
iecirsties būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu)
lūzt būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu
darboties būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi)
norauties būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu
piederēties būt piemērotam
iet būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem)
iekļauties būt piemērotam (kādā kopumā, sistēmā)
derēt būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku
valkāties būt piemērotam valkāšanai
piepasēt būt piemērotam, atbilstošam (pēc krāsas, formas u. tml.)
saderēt būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1)
dakrist būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt
dapasēt būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu)
ticēt būt piemērotam, derīgam, derēt
noderēt būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par dzīvām būtnēm)
piekrist būt piemērotam, piestāvēt
nostiept būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri
karāties būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
piktoties būt piktam, paust piktumu
parādīt sirdī būt pilnīgi atklātam pret kādu
būt zem jumta būt pilnīgi uzceltam
skanēt būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis)
tecēt būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem)
stāvēt būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā)
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam
gaidīt būt sagatavotam (uz ko)
nīkuļot būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam
caurvīt būt saistītam (ar ko citu)
vīties būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām
zīmēties būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko)
attiekties būt saistītam (ar ko), skart (ko)
turēties būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām)
izmaksāt būt saistītam ar izdevumiem
pāriet būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma dalām)
liesmot būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu)
dvesmot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot (1)
dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
vīties būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko)
ziedēt būt sārtam (par vaigiem, seju)
sacementēt būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām)
piestāvēt būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām)
piestāvēt būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu
piestāvēt būt saskaņotam (ar ķermeņa dalu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu
derēt būt saskaņotam, saderīgam (ar ko)
cauraust būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām
padzīkstēties būt savstarpēji pazīstamiem
mirkt būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību)
slavēties būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību)
gulties būt smagi izjūtamam, nomākt
spindzēt būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu)
kvēlot būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam
dabūt būt spiestam (ko darīt, izjust)
starot būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram
liesmot būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam
kvēlot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam
zvērot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm)
staltoties būt staltam, arī krāšņam
kāpt būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi
lipt būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu)
līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
durties degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
atpalikt būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem
magnetizēties būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības; tikt magnetizētam
būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
vērst būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
pasargāt būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu)
strādāt būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam
plūst būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu)
saņemt būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas
pulsēt būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu)
pukstēt būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu)
sakņoties būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā)
spoguļoties būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma; tikt atstarotam (par gaismu)
kutēt būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām)
spīdēt būt tam, uz ko ir izredzes
noplukt būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā
nopluskāt būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā
nopluskāties būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā
apdilt būt tērptam apvalkātā apģērbā
noplīst būt tērptam ļoti novalkātā apģērbā, ļoti novalkātos apavos
paplukt būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā
sagumzīt būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam
saburzīt būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata)
neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam
nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
dvest būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi)
dvesmot būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5)
strāvot būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.)
likt sevi just būt uztveramam, sajūtamam
kļebačāties būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt
izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
raudzīties būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem
skatīties būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2)
raudzīties būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu
skatīties būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu
vērties būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu
slieties būt vērstam laukā (no kurienes)
slieties būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu)
lonēt būt vērtam
kaštavāt būt vērtam (par cilvēku)
būt cenā būt vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam
ziedēt būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu)
doties rokā būt viegli iegūstamam
identificēties būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam; tikt uzskatītam par vienu un to pašu
apņemt būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām)
izkarst būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem)
izsilt būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām)
trūkt būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu)
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām)
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem)
veidot Būt, eksistēt kā sastāvdaļai, elementam kādā kopumā, veselumā
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
skaitīties būt, tikt uzskatītam (par ko)
dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam)
patvaļīga būvniecība būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus
pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam)
sēdināties Būvējot tikt novietotam (par baļķiem guļbūves ēkā)
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos
naftilēndiamīni C~10~H~6~(NH~2~)~2~, iegūstami, reducējot attiecīgus dinitronaftalīnus
naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments
vikasols C~11~H~10~O~5~S, sintētisks K vitamīna preparāts, menadiona (V3 vitamīna) hidrogēnsulfīts; lieto hemorāģiskās diatēzes profilaksei
sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā
metapirilēns C~14~H~19~N~3~S, prethistamīna līdzeklis ar mērenu sedatīvu darbību
tripelenamīns C~16~H~21~N~3~, histamīna antagonists
liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela
tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam
pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā
nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē
piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā
piridoksāls C~8~H~9~NO~3~, piridoksīna oksidēšanās produkts, viena no B6 vitamīna formām, dzīvās šūnas koenzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās aminoskābju dekarboksilēšanā un transaminēšanā
timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes
metamfetamīns C10H15N, simpatomimētisks amīns, radniecīgs amfetamīnam un efedrīnam, darbojas līdzīgi amfetamīnam
mentons C10H18O, kristāliska viela ar piparmētru smaršu, atrodams ēteriskās eļļās, viegli iegūstams oksidējot mentolu
izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm
tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence
metdilazīns C18H20N2S, prethistamīna preparāts; lieto niezes mazināšanai dermatožu gadījumos
oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem
netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam
strofantidīns C23H32O6, kardioaktīvs strofantu un tam radniecīgu augu glikozīdu steroidālais aglikons
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem
melisalkohols C31H63OH, atrodams bišu vaskos un karnaubvaskos, gk. palmitīnskābes estera veidā, ko pārziepojot viegli iegūstams
ellings Celtne dirižabļu būvēšanai, remontam, apkopei un glabāšanai
septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka
būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli
skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam)
seksa tūrisms ceļojumi uz valstīm, kuras pazīstamas ar plašu prostitūtu piedāvājumu, bet arī tūrisms ar mērķi nodibināt ar prostitūciju nesaistītas seksuālas attiecības
alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs
cementācija Cementam līdzīgu vielu veidošanās; salipšana; saaugumu rašanās
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma)
zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt
zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst
ņemt nost censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu)
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.)
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu)
kā uz sacīksti cenšoties citam citu pārspēt; lielā ātrumā
skaidrošana centieni stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesiska institūcija (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam)
piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums
skaurēties Cepināties; tikt cepinātam
sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei
zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai
šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā
iesacirstiēs Cērtot tikt ievainotam
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu
metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
saķerties cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu)
saķerties cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam)
iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu)
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam
objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne
jojo cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai, kad spēlētājs to tur rokā aiz aukliņas, brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ
spole cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu
tamborēšana Cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu)
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes
vecumposms cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam
atsvešināšanās cilvēka praktiskās un teorētiskās darbības un tās produktu pārvēršanās par patstāvīgiem, no cilvēka neatkarīgiem spēkiem, kuri valda pār viņu un kļūst tam naidīgi
nāvinieks cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā
saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku
saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu
puse cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai
naika cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam
naikars cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam
paziņa cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks
bēdubrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem
bēdbrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis
pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs
neticīgs cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam)
brīnumsavants cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt
nepieskaitāms cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
krusts un bēdas cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu
rantjē cilvēks, kas dzīvo no aizdota kapitāla procentiem, no ienākumiem, ko tam dod vērtspapīri (akcijas, obligācijas u. tmi.)
sabiedrotais cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai
izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam
sāpinātājs cilvēks, kas izraisījis (kādam citam) dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli
karsējs cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to)
roklaiža cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm
svešs cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks
bebele cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
bebelis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
murmulis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
penteris cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa
murkšis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1)
murkšķis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1)
muršķis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1)
bolderis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā
bulduris cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā
rentnieks cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību
ģīmbrālis cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam
vaigbrālis cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam
piekritējs cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to)
krītonis cilvēks, kas slimo ar epilepsiju jeb krītamo kaiti
izsūtāmais cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus
fatālists cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim
kaskadieris cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās)
acapmānētājs cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists
acapmānītājs cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists
savādnieks cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem
atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi
nezināms cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks
zibeņnovedējs cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze
zibensnovedējs cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze
sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem
(iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību
dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina
laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus
aizcirpt Cirpt līdz zināmam punktam
šķibot Cirst (parasti nelielus) zarus nozāģētam kokam
dūrēt Cirst āliņģi ar āliņģu cērtamo cērti
zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam
liemenis Cirvja daļa no asmeņa līdz kātam
cingulis Ciska (nokautam lopam)
sāpināšana cita cilvēka ietekmēšana, izraisot tam dziļu, nomācošu emocionālo stāvokli
apkampstīties Citam citu it kā kost, knaibīt ar zobiem
cits caur citu citam citu pārtraucot
jukas Citam citu pārtraucot, traucējot
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem
homonoms Citam līdzīgs uzbūves un funkcijas ziņā; pakļauts vienam un tam pašam likumam
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.)
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.)
desmoferments Citoplazmā cieši saistīts ferments, pretēji brīvajam liofermentam
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā
krustām šķērsām cits citam pāri, dažādos virzienos; nekārtīgi, juceklīgi
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne
ārpagasts Cits pagasts (pretstatā savam pagastam)
pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei
aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu
juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības
kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu
orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību
pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā
divfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēni pēc atšķiršanas turpina augt atnešanās aizgaldā līdz 3-4 mēnešu vecumam un pēc tam - nobarojamo cūku kūtī
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu
holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
Beberbeķu dabas parks dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme
piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus
vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu
zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām
Arkas tilts dabiski izveidojies tilts (_Pont d'Arc_) pār Ardēšas upi Francijas dienvidaustrumos, Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamentā
antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos
vitamīnu preparāti dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
noraut masā dabūt pa seju, tikt piekautam
dabūt piparus dabūt pērienu, bārienu, tikt kritizētam
dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
pusbēdas Dalītas bēdas, citam uzticētas bēdas
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam)
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām)
tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1)
sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas
Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
Puzes pagasta teritorija daļa no pirmskara pagasta teritorijas (Modes apkaime) pievienota tagadējam Ugāles pagastam
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi)
Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā
Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam)
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē
imersija Daļēja iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek apgūstamajā valodā ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā
paputēt daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu)
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
bizulis Darba rīks, kas agrāk izmantots līdumu līšanā; sitamais
ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam
krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai
tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā
pusgaita darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.)
aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam)
apgrūtināt darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu
prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma
aizvienēja darbība darbība, kas vienmēr izriet no subjekta, kas tam ir vienmēr piemītoša
vitaminizācija darbība, process --> vitaminizēt
veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm
materiāli atbildīgā persona darbinieks, kas nes pilnu materiālo atbildību par zaudējumu, kas rodas, ja netiek saglabātas tam uzticētās materiālās vērtības
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam
stažēšanās Darbs specialitātē noteiktā pārbaudes laikā, lai noskaidrotu pretendentu piemērotību štata amatam
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot
inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
pakaļdarināt Darināt, veidot līdzīgu (kam citam)
darboties darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
labdarīt darīt labu citam un vispār darīt labu
pakaļdarīt darīt līdzīgi (kam citam)
rakt kapu darīt ļaunu (parasti citam)
iepazīstināt darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu)
popularizēt darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus
ieildzināt darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu)
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
burtciparu dati dati, kuru pierakstam izmantotas kāda alfabēta rakstzīmes: burti, cipari vai citi simboli
BMP datne datnes vārda paplašinājums, kas norāda, ka datnē ir operētājsistēmas "Microsoft Windows" standartam atbilstoši bitkartētas grafikas attēli
virtuālā atmiņa datora brīvpieejas atmiņas šķietama palielināšana, izmantojot daļu cietā diska
izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību
aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm
klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana)
mantota sistēma dators, programmatūra, tīkls vai kāda cita datora iekārta, kas tiek izmantota arī pēc tam, kad organizācijā ir uzstādītas jaunas sistēmas
pasta ceļš datoru secība, pa kuriem e-pasta ziņojums veic ceļu no sūtītāja līdz adresātam
atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti
hierarhiskais tīkls datoru tīkls, kurā datu apstrādes un vadības funkcijas tiek izpildītas dažādos līmeņos un šo funkciju izpildi veic tam piemēroti datori
saraksts Datu bāzēs - datu struktūra, kas katram bāzes elementam piekārto rādītāju, kurš norāda attiecīgā datu elementa atrašanās vietu bāzē
šaurapraide Datu nosūtīšana izvēlētam indivīdu lokam (piem., kabeļtelevīzija)
cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
uzkrāšanas un pārsūtīšanas režīms datu pārraides tīkla darbības veids, ko raksturo pakešu vai ziņojumu uzkrāšana pirms to pārraides adresātam
alfabēts datu pierakstam un kodēšanai izmantojamu atšķirīgu rakstzīmju kopa, kurā rakstzīmes sakārtotas noteiktā secībā
notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi
datu subjekta piekrišana datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus, atbilstoši sistēmas pārziņa sniegtajai informācijai
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks
smērēt papīrus daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti)
pierunāt daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās
vatalēt Daudz, ātri (un nesaprotami) runāt
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis
badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni)
maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības
famozs Daudzināts, pazīstams, slavens
kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks
aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu
polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
aizkapa pasaule dažādās mitoloģijās - mirušo vai to dvēseļu mājvieta, uz kuru mirušajam jāveic grūts un bīstams ceļojums (tāpēc kapā lika dažādas lietas, kas varētu to atvieglot)
heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei
svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
emulēšana dažādu protokolu piemērošana kādam noteiktam terminālim, lai nodrošinātu tā pievienošanu dažāda veida datu pārraide tīkliem
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums
neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes
aizkavētā piegāde dažiem datu pārraides tīkliem piemītoša spēja uzglabāt datus līdz tam laikam, kamēr var piekļūt terminālim, kam tie adresēti
amfigastrijas dažu aknu sūnu lapas, kas attīstās lapoņa apakšējā (substrātam piegulošajā) pusē
cietsakausējums dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem
debess ass debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā
radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami nāk visi vienas meteoru plūsmas meteori
nadīrs Debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam
aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību)
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu
debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža; horizonts
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā)
lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai
miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze)
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika
dadēt Dējot būt par cēloni tam, ka palielinās (olu) daudzums
kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi
upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas
spunde Dēļu savienojums, ko veido izcilnis viena dēļa malā un tam atbilstoša grope otra dēļa malā; izcilnis, kas divu dēļu savienojumā iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē
nokals Dēļu vai žagaru aizsprostojums tača vienā vai abos galos līdz upes krastam
bomstīte dem. --> stampa
standartizētais koeficients demogrāfiskā procesa līmeņa raksturotājs ar nosacījumu, ka iedzīvotāju sastāvs atbilst pieņemtajam standartam
odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra
Augšprovansas Alpi departaments Francijā (_Alpes-de-H aute-Provence_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
Ardēša departaments Francijā (_Ardèche_), Ronas-Alpu reģionā
Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Lielajā Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju
Arjēža departaments Francijā (_Ariège_), Dienvidu-Pireneju reģionā, pie Spānijas un Andoras robežas
Aveirona departaments Francijā (_Aveyron_), Oksitānijas reģiona ziemeļu dalā
Augšreina departaments Francijā (_Haut-Rhin_), Lielo Austrumu reģiona dienvidaustrumos
Augškorsika departaments Francijā (_Haute Corse_), Korsikas reģionā, Korsikas salas ziemeļu daļā
Augšluāra departaments Francijā (_Haute-Loire_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā
Augšmarna departaments Francijā (_Haute-Marne_), Lielo Austrumu reģionā
Augšsavoja departaments Francijā (_Haute-Savoie_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā, administratīvais centrs - Ansī
Augšvjenna departaments Francijā (_Haute-Vienne_), Jaunaktivānijas reģionā, administratīvais centrs - Limoža
Augšalpi departaments Francijā (_Hautes-Alpes_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe
Atlantijas Luāra departaments Francijā (_Loire-Atlantique_), Luāras reģiona rietumu daļā
Atlantijas Pireneji departaments Francijā (_Pyrěnées-Atlantiques_), Jaunakvitānijas reģiona dienvidriertumos
Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna
Somma departaments Francijā, Augšfrancijas reģiona rietumu daļā
Belfora departaments Francijā, Burgundijas-Franškontē reģiona austrumos
Augšsona departaments Francijā, Burgundijas-Franškontē reģionā, administratīvais centrs - Vezula
Augšgaronna departaments Francijas dienvidos (_Haute-Garonne_), Oksitānijas reģionā (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju reģionā)
Mēza departaments Francijas ziemeļaustrumu daļā, Lielā austrumu reģiona ziemeļrietumos
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
Bahaverapasa departaments Gvatemalas ziemeļaustrumos (_Baja Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana
Artibonita departaments Haiti (_L’ Artibonite_), Gonavas līča austrumu piekrastē
Atlantida departaments Hondurasas ziemeļos (_Atlántida_), Karību jūras piekrastē
Antjokija departaments Kolumbijā (_Antioquia_), administratīvais centrs - Medeljina
Arauka departaments Kolumbijā (_Arauka_), robežojas ar Vičadas, Kasanares un Bojakas departamentu, kā arī ar Venecuēlu
Atlantiko departaments Kolumbijā (_Atlántico_), robežojas ar Bolivara un Magdalenas departamentu, apskalo Karību jūra
Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
Avačapana departaments Salvadorā (_Apuachapán_), atrodas valsts rietumu daļā pie Gvatemalas robežas
Artigasa departaments Urugvajā (_Artigas_), valsts ziemeļos, robežojas ar Salto departamentu, kā arī ar Argentīnu un Brazīliju
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību
datčiks Devējs (mehānismam, aparātam)
cirkonija alumooktahlorhidrāts dezodorējoša viela, ko lieto kā pretsviedru līdzekli, kas nav aerosola iesaiņojumā, bīstams ieelpojot, var izraisīt alerģisku reakciju kontakta gadījumā
starpdialekts Dialektāls lietojuma paradums, kurā zūd atšķirības starp dialektiem un rodas augstāka ranga veidojums ar plašāku lietojumu nekā vienam dialektam
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam)
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti
kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām
dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam
diētes Dienas jeb uztura nauda; piem., papildu atlīdzība amata personai komandējuma laikā, atlīdzība uzaicinātam lieciniekam, apdrošināšanas sabiedrības delegātam utt.
rācija Diennakts pārtikas deva; arī pārtikas deva noteiktam laikposmam
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši
gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām
teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību
Revelatio specialis Dieva īpaša atklāsme konkrētam cilvēkam konkrētā laikā un vietā
dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums
DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts
dictamnus Diktamne
diktafons Diktējamā mašīna - biroja mašīna cilvēka balss pierakstam un atskaņošanai; diktofons
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam
nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam)
dispečera norādījumi direktīvidirektīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu
bērndirektorijs Direktorijs, kas ir hierarhiski pakārtots citam direktorijam
sākumdirektorijs Direktorijs, kas piekārtots lietotāja kontam, no kura tas uzsāk darbību un kurā tas glabā savas datnes
netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.)
kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā
spolijas Divcīņā uzvarētam ienaidniekam atņemts apbruņojums
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu
panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs
diktamne Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Dictamnus")
evodija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Evodia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
skimmija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Skimmia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti
spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim
gulsnis divsliežu ceļa (koka, dzelzsbetona vai metāla) balsts, kas uzņem slodzi no sliedēm un novada balastam, un nostiprina sliedes nemainīgā attālumā vienu no otras
komensālisms Divu dažādu sugu dzīvnieku kopdzīve, kurā viens organisms (komensālis) dzīvo uz otra organisma (saimnieka) rēķina, tam nekaitēdams
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo
gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam
individuālā divvalodība divu valodu lietošana indivīda līmenī - no pilnīgas abu valodu prasmes līdz ierobežotam otras valodas izmantojumam
dioksibenzoli Divvērtīgie fenoli; pazīstami 3 izomeri: ortodioksibenzols jeb pirokatechīns, metadioksibenzols jeb rezorcīns un paradioksibenzols jeb hidrochinons; visiem liela nozīme tehnikā
Andrecēnu Velna gulta dižakmens, atrodas Naukšēnu pagastā, 600 m uz ziemeļaustrumiem no Andrecēnu mājām, garums - 4,5 m, platums - 2-3 m, augstums - 0,8 m, akmens forma nav redzama, jo tam apkārt sastumta zeme
blunkšēt Dobji noskanēt (par troksni, kas rodas kādam smagam priekšmetam iekrītot ūdenī)
stilogrāfija Dobspieduma paņēmiens, zīmējumu rasē un noformē vispirms izcilspiedumā, pēc tam galvaniski dobspieduma plāksnē
dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts
saistītais objekts dokuments vai tā daļa, kas izstrādāta vienam lietojumam un kas ar sasaistes un iegultes tehnikas palīdzību tiek izmantota citam lietojumam izstrādātā dokumentā
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību
aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam)
reprezentēties dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā)
rekomendēt dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
pabēdzināt dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties
pieņemt dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks)
birt dot ražu; tikt iekultam (par labību)
dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4)
mērķdotācija dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim
bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības
nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību
ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_)
kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem)
pastorāls Draudzes gana amatam piedienīgs; tāds, kas saistīts ar garīdzniecību, piem., pastorālā ētika
čoms Draugs, pazīstams vīrietis
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
zvaņķis Drēbju sitamais (putekļiem)
brunijlapu drojene drojeņu suga ("Draba bruniifolia"), kas Latvijā paretam tiek audzēta kā krāšņumaugs
autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli
druka ar apmešanu druka divos laidienos - nodrukā loksnes A pusi, tad novilkumus apmet, mainot priekšējā greifera malu, pēc tam drukā B pusi
tonēšana drukas defekts ofseta tehnoloģijā, kurā smalkas iespiedkrāsas daļiņas nonāk uz iespiedformas un pēc tam uz novilkuma
dublēšanās drukas defekts, kas līdzīgs iespiedelementu dubultošanās defektam uz iespiedloksnes; tā cēlonis ir pārāk liels spiediens starp ofseta un drukas cilindru, kā rezultātā iespiedelementi uz novilkuma veidojas dubulti ar nelielu novirzi deformējoties un izsmērējoties (gurķa formā)
digitālā druka drukas veids, kurā informācija no datora tiek novadīta uz iespiedmašīnu un uzreiz nonāk uz papīra līdzīgi tam, kā tas notiek, lietojot printeri; katrs novilkums tiek veidots no jauna, tādēļ tajā ir iespējams izdarīt izmaiņas
punkts drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas (0,3759 mm); to parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām
tenebroso Drūmi; miglaini, neizprotami
blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita
sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt
dunkāties Dunkāt vienam otru vai citam citu
duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības
šķēps Duramais vai metamais ierocis - samērā garš stienis ar uzasinātu galu vai smailu uzgali
durstīties Durstīt vienam otru vai citam citu
lūka Durvis (piemēram, kuģim, lidaparātam)
purrāties Dusmoties, ļaunoties, kļūt neapmierinātam
besīties Dusmoties; būt aizkaitinātam
satuncīt dūšīgi sastampāt, samīcīt, sagrūst
toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas
heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai
letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam
anacikls Dzejas pants, kas lasot no sākuma un beigām tāpat saprotams kā otrādi lasot
dzaldīties Dzeldināt (vienam otru, citam citu)
džaldīties Dzelt (vienam otru, citam citu)
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
sviestdzeltens Dzeltenās krāsas tonis, kas raksturīgs sviestam
rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts)
vēlais dzelzs laikmets dzelzs laikmeta pēdējais posms Latvijas teritorijā, kas ilga no 9. līdz 12. gadsimtam
dzelzene Dzelzs sitamais
dzelzine Dzelzs sitamais
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re)
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam
rindzajisms Dzenbudisma skola ar uzsvaru uz stingru klostera disciplīnu un pēkšņu apskaidrību, kas gūstama meditējot
toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu
raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam)
solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās
fona vokāls dziedātājs, kas piedzied solistam
filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās)
kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti
ksenofobija Dziļa nepatika pret svešiniekiem, sveštautiešu nīšana; bailes no nepazīstamām personām; nepatika pret svešo
dīptanks Dziļa tilpne kuģī degvielas uzglabāšanai vai balastam
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts
pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert
aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam
sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem)
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1)
hiroteriji Dzīvnieki, kas dzīvojuši paleozoja beigās un mezozoja sākumā; pazīstami tikai pēc pēdu nospiedumiem, kas līdzīgi cilvēka rokas nospiedumam
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem
mērnieks Dzīvnieks, kas atbilst noteiktam mēram, standartam
ksantīns Dzīvnieku audos un dažos augos sastopama purīnbāze, kas veidojas no guanīna, tam hidrolītiski dezaminējoties, vai no hipoksantīna, tam oksidējoties
sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu
dzīvot (arī būt, palikt) puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti)
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem
bībops Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. 40. gados; tam raksturīgas disonējošas harmonijas, izteikti sinkopēti ritmi
tokoferoli E vitamīni; tiem ir nozīme normāla vairošanās procesa nodrošināšanā, audos tie veic antioksidantu funkcijas
tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras; senie ebreji
Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus
Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem
Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu"
karuseļecēšas Ecēšas, kas sastāv no rotoriem ar vertikālām tapām, kuri novietoti blakus cits citam šķērsām traktora kustības virzienam
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst
ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam
Sia Ēģiptiešu mitoloģijā - izziņas un gudrības dieviete, kuru parasti attēloja līdzās dievam Totam
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita
taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem)
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession")
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
stulms Ēkas stāvs līdz jumtam
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
paliekošā kopija ekrānattēla kopija, kas iegūta ar printeri, ploteri vai tamlīdzīgu izvades bloku un ir brīvi pārvietojama
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika
sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem)
palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves)
draglains Ekskavators ar piekārtu izmetamo kausu; lieto dziļu tranšeju un būvbedru rakšanai
antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus
turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm
eksportbaļķis Eksportam noderīga koka stumbra (parsti priežu, egļu) labākā apakšējā daļa, garumā sākot no 5,5 m
glosālijas Ekstātiskas runas nesaprotamā valodā, kuras izsaka Dieva gara piedzīvojumu
perkolācija Ekstrakcijas metode, kurā ekstrahentam ļauj lēni plūst caur nekustīga ekstrahējamā materiāla slāni
relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu
Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam
impulsregulators Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas paredzēts līdzstrāvas patērētāju darba sprieguma regulēšanai; satur strāvas pārtraucēju, kas periodiski pieslēdz slodzi sprieguma avotam un atslēdz no tā
Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam
toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram
superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu)
caursite Elektrisko lādiņu pārvietošanās dielektriķī (izolatorā), ja tam pieliek spriegumu, kas pārsniedz tā elektrisko izturību
elektriskās enerģijas rekuperācija elektrodzinēja darba režīms, kad dzinēja enkurā inducējas tāds elektrodzinējspēks, lai dzinējs var nodot elektrisko enerģiju atpakaļ avotam
trīsfāžu asinhrondzinējs elektrodzinējs, kuru darbina, pieslēdzot trīsfāžu maiņstrāvas avotam
vienfāzes asinhrondzinējs elektrodzinējs, kuru darbina, pieslēdzot vienfāzes maiņstrāvas avotam
elektroenerģijas tirgotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) elektroenerģiju citam elektroenerģijas lietotājam
telekardiogrāfija Elektrokardiogrammas pieraksts, elektriskajam signālam tiekot pārraidītam no attāluma
elektroriča Elektrokārs - nelielu kravu transpporta ierīce, kuru izmanto iekšējam transportam darbnīcās, fermās, noliktavās, klētīs u. c.
palaišanas moments elektromagnētiskais moments, ko attīsta dzinējs uzreiz pēc pieslēgšanas elektriskās enerģijas avotam
kvadrupolstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas kvadrupolmomentam mainoties laikā
grupmeklētājs Elektromehāniskās telefona centrāles meklētājs, kurš saņemot signālu paceļ meklētāja slīdkontaktus atbilstoši saņemtā signāla impulsu skaitam un pagriežoties apstājas pie pirmās neaizņemtās līnijas tālākam savienojumam
apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja
Edifact Elektronisko datu apmaiņa administrācijai, tirdzniecībai un transportam ("electronic data interchange for administration, commerce and transport")
sirds stimulators elektronisks, ar bateriju darbināms stimulators, ko implantē pacientam ar pavājinātu sirdsdarbību, lai stimulētu sirds muskuļa ritmiskas kontrakcijas
Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai
šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām
darbgatavība Elementa stāvoklis, kurā tas var izpildīt tam paredzētās funkcijas
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam
Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums
oktilaldehīds Eļļa ar augu smaržu CH3(CH2)6CHO, atrodama dažās ēteriskās eļļās, vai iegūstama mākslīgi oksidējot oktilalkoholu
pamatemalja Emaljas slānis, ko uzklāj tieši uz metāla; tam jānodrošina laba stikla saistība ar metālu
dermatomērs Embrionālā metamēra ādas segments
ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā
energoapgādes komersanta objekts energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei
elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J)
entamebiāze Entamēbu invāzija; slimība, ko ierosina entamēbas
oksigenāze Enzīms, katalizē substrāta oksidēšanu, pievienojot tam molekulārā skābekļa vienu vai abus skābekļa atomus
Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai
pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos
Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti
olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei
olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei
dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu
melnais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus ochruros"), kas paretam sastopama arī Latvijā
enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem
daēst Ēst klāt ko, piemēram, maizi, piedevas, šķidram vai taukvielām bagātam ēdienam
krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu
gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs
estampa Estamps
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti
nembutāls Etaminālnātrijs - barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris
stamins Etamīns
Etampa Etāna - pilsēta Francijā ("Étampes")
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi
aloetnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums, ko tam piešķir citi etnosi
Baža un Sižeana ezers ezers Francijā, Oksitānijas reģiona Odas departamentā, Lionas līča piekrastē
Ansī ezers ezers Francijas austrumos (_Annecy, Lac dˈ_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā
Atitlans ezers Gvatemalā (_Atitlán, Lago de_), Sololas departamentā, dziļums - līdz 340 m
Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru
Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha
Pihejervi ezers Somijā, Dienvidsomijas reģiona austrumu daļā, tam cauri tek Kimijoki
aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam
numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam
brahmasūtra Ezoterismā sens un pazīstams aforisms
asat Ezoterismā viss, kas ir nereāls un šķietams, ilūziju pasaule, nerealitātes pasaule
dižā ežlape ežlapju suga ("Thuidium tamariscinum")
kontrfagots Fagotam līdzīgs mūzikas instruments, kas skan oktāvu zemāk
Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.)
akcelerīns Faktors plazmā vai spermā, kuru senāk uzskatīja par protrombīna pārvēršanās sekmētāju, bet vēlāk, ka tam nav nozīmes asins reces procesos
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija)
fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki
fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī
funky Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; fanki; fankī
funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī
jod Feniķiešu alfabēta rakstu zīme, kas aptuveni atbilst burtam j
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs; šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi
histamināze Ferments audos, kas katalizē histamīna oksidāciju
glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā
histidīndekarboksilāze Ferments, kas katalizē histidīna dekarboksilāciju histamīnā
karotināze Ferments, kas katalizē karotīna pārvēršanos A vitamīnā
karboksilāze ferments, kas ogļskābi atdala no ketonskābēm un kam ir liela nozīme rūgšanas procesos; vitamīna B1 atvasinājums
katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā
trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam piemīt aizvien pieaugošs sasprindzinājums
sīkvels filma vai literārs darbs, kurš tapis kā autonoms sižetisks turpinājums kādam citam autonomam darbam un kurā darbojas vieni un tie paši galvenie tēli; turpinājums
tihisms Filozofijā apzīmējums uzskatam, pēc kura pasaulē valdot nejaušība, notikumi ar gadījuma raksturu
spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam
atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām
FD Finanšu departaments
finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība finanšu konglomerāta mātes sabiedrība vai, ja finanšu konglomerātam nav mātes sabiedrības, finanšu konglomerātā ietilpstošā regulētā komercsabiedrība ar lielāko aktīvu apjomu lielākajā finanšu sektorā
interneta piekļuves sniedzējs firma vai organizācija, kas klientiem nodrošina piekļuvi internetam
pakalpojumu sniedzējs firma, kas nodrošina tiešu piekļuvi internetam vai kādam citam teritoriālajam datoru tīklam
dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks
potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli
efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam
fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai
disonance Fizioloģisks efekts (izjūta), ko iegūstam, kad divas vai vairākas skaņas ar tuvām svārstības frekvencēm darbojas uz mūsu ausi
apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību
apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi
būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums)
bīstamās iekārtas valdītājs fiziskā vai juridiskā persona, kura ir bīstamās iekārtas īpašnieks vai turētājs
gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts
eriodiktīns Flavonons, P vitamīna sastāvdaļa
šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja; šīs dejas mūzika; arī fokstrots
šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements
prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements
konsonantizēšanās Fonoloģisks process, kurā galazilbes artikulācijas procesā otrais divskaņa komponents, kas to tuvina līdzskanim jeb konsonanatam vai pilnīgi pārvērš par to
permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam
praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana
leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi
specifikāciju valoda formāla valoda specifikāciju pierakstam
programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam; ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām
metīlals Formaldehīda dimetīlacetals, metilēndimetīlēteris, iegūstams iedarbojoties uz formaldehidu ar metīlalkoholu un sālsskābi kalcija hlorīda klātbūtnē
rongalīts Formaldehida sulfoksilāts, no nātrija hiposulfīta iegūstama krāsviela
programmas korektuma pierādījums formāls matemātisks pierādījums tam, ka programmas semantika atbilst tām prasībām, kas ietvertas programmas specifikācijā
standartformāts Formāts, kas atbilst standartam 1(1); formāts, kas atbilst standarta 1(2) nosacījumiem
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku
parkerizācija Fosfatēšana - tehnisks paņēmiens, ar kuru metāla izstrādājumus pasargā no korozijas: tos iegremdē fosfātu šķīdumā un pēc tam ieeļļo vai pārklāj ar attiecīgu vielu kārtām
ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti)
kontaktkopēšana Fotoattēlu kopēšanas veids, kurā, eksponējot pozitīvo fotomateriālu caur tam piespiestu oriģināla negatīva vai pozitīva virsmu, iegūst negatīvam identiska izmēra pozitīvas fotokopijas
desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā
fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums
dziļuma asums fotoobjektīva spēja vienlīdz asi vienā plaknē projicēt telpiski izvietotus objektus; tas atkarīgs no fotoobjektīva fokusa attāluma, diafragmas atvēruma lieluma un attāluma līdz fotografējamam objektam
platleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs, kura redzes leņķis ir lielāks par 60°; izmanto, ja ir ierobežota telpa vai ja attālums līdz uzņemšanas objektam ir neliels
ģenerālpadome Francijā departamenta pašvaldības institūcija
Franču Francijas aizjūras departamentu un koloniju nosaukuma satāvdaļa
arronissemen Francijas departamenta apgabals, arī Parīzē
Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam
periodiska funkcija funkcija f(x), kuras vērtība nemainās, ja argumentam pieskaita kāda skaitļa (perioda) daudzkārtni: f(x+nt)= f(x) (piemēram, trigonometriskās funkcijas)
karbonilgrupa Funkcionālā grupa organiskajos savienojumos >C=O, kas raksturīga, piem., aldehīdiem, ketoniem, karbonskābēm, laktoniem, laktamiem
nakladka Futbolā - bīstams spēles noteikumu pārkāpums, futbolzābaka likšana kustībā esošas pretspēlētāja kājas priekšā
virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m)
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā
sievietes impotence gadījums, kad dzimumorgānu sāpīguma dēļ sieviete nav spējīga dzimumaktam
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam)
gadīties pa kājām (kādam) gadīties nevēlami, bīstami tuvu
masta riņķis gafeltakelētas jahtas mastam uzvērti koka riņķi buru piešūšanai
gaidīties Gaidīt (vienam uz otru, citam uz citu); nepacietīgi, arī ilgāku laiku gaidīt
dabūt garu degunu gaidītā, cerātā vietā saņemt atteikumu, tikt noraidītam
vietējie vēji gaisa masu plūsmas, kas raksturīgas tikai noteiktam apvidum, kur tās bieži atkārtojās un rada specifiskus klimatiskos apstākļus; vietējiem vējiem ir doti vietējie nosaukumi
siltuma barjera gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama
velosipēda tipa šasija gaisakuģa balstu sistēma, kas sastāv no pamatbalstiem zem fizelāžas un palīgbalstiem spārna galos atbalstam manevrēšanas laikā un stāvvietā
tiešais reiss gaisakuģa lidojuma veids, kad visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur jebkuriem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu nosacīto apzīmējumu
aviācijas negadījums gaisakuģa nepareiza funkcionēšana no brīža, kad kāda persona ierodas uz tā ar nodomu veikt lidojumu, līdz momentam, kad visas personas, kas piedalījušās lidojuma, ir izkāpušas no gaisakuģa
rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera)
caurejoša gaisma gaisma, kas spīd cauri aplūkojamam objektam, piemēram, dokumenta lappusei
bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai
gaismas laušana gaismas stara izplatīšanās virziena maiņa, tam pārejot no vienas caurspīdīgas vides citā; refrakcija
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu
afoze Gaismas šķietams trūkums (šķietama tumsa); subjektīvi sajūtams tumšs plankums redzes laukā
fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa)
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu)
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts
retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna
attīstība gaita, norise (notikumam, darbībai, procesam); risinājums (sižetam)
piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam)
neolīts Galalītam līdzīga masa, ko arī tāpat pagatavo no kazeīna un formaldehīda
ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim
nardi Galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram; bekgemons (angļu val. "backgammon")
kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
ekstrēms galējs; bīstams
noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4)
skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas)
pamatdiagnoze galvenā diagnoze, kas norāda pamatslimību, kura pacientam izraisa lielākos veselības traucējumus
kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam)
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.)
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt
spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam
mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā)
fagara Garšviela - Sečuānas pipari, pazīstami arī kā ķīniešu, japāņu pipari
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu
tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku)
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
Sidhārtha Gautamas Budas vārds
lelošana Gavilēšanai līdzīgs ganu dziedāšanas veids, senāk pazīstams tikai Kursā un Zemgalē
gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle
strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās
jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus")
hesperidīns Glikozīds ar P vitamīna aktivitāti, vāji šķīst ūdenī
gārdas Glīvenes ("Potamogeton")
glīvas Glīvenes ("Potamogeton")
glīves Glīvenes ("Potamogeton")
samazāles Glīvenes ("Potamogeton")
upespuķe Glīvenes ("Potamogeton")
smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs
Alpu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton alpinus")
Bertholda glīvene glīveņu suga ("Potamogeton berchtoldii")
plakanā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton compressus")
krokainā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton crispus")
Frīza glīvene glīveņu suga ("Potamogeton friesii")
zālainā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton gramineus")
spožā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton lucens", senāk "Potamogeton longifolius")
peldošā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton natans")
struplapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton obtusifolius")
ķemmveida glīvene glīveņu suga ("Potamogeton pectinatus")
skaujošā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton perfoliatus")
visgarā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton praelongus")
sīkā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton pusillus")
iesārtā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton rutilus"), līdz 50 cm garš, ūdenī iegrimis, daudzgadīgs ūdensaugs ar sīkiem ziediem nelielās vārpās
matveida glīvene glīveņu suga ("Potamogeton trichoides")
starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot
velenpapīrs Gluds balts papīrs, biezāks par parasto, līdzinās pergamentam
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem)
glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai
mononātrija glutamāts glutamīnskābes mononātrija sāls, atrodams tomātos, sierā un citos pārtikas produktos; arī garšas pastiprinātājs (E621)
glutamāns Glutamīnskābes sāls
glutamāts Glutamīnskābes sāls
gļēvnadzis Gļēvs cilvēks, kas visu, ko ņem rokā, tur ļengani, viegli ļaujot tam krist
granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu
dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā
zlaģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu
zlāģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu
nosagrābties Grābjot tikt noņemtam (par kādu daļu)
mīkstā laka grafikas iespiedtehnika; oforta paveids, tā novilkums atgādina krīta zīmējumu, pazīstama kopš 17. gs., plašāk - kopš 19. gs. 2. p.
dokumenta logs grafiskajā lietotāju saskarnē - lietojumloga daļa, kas tiek izdalīta atsevišķam dokumentam
cirsmas izstrādes tehnoloģiskā shēma grafisks cirsmas izstrādes plānojums, kurā atzīmētas cirsmas robežas, slejas, pirmējā transporta ceļu tīkls, augšgala krautuves vieta, bīstamās zonas, izvešanas ceļi, vietas, kur izvieto dažādu inventāru
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris
bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam
reskonts Grāmatvedības palīggrāmata ar atsevišķu kontu katram klientam un piegādātājam
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā)
granitizācija Granītu veidošanās procesi Zemes dzīlēs no agrīnākiem magmatiskiem, metamorfiem iežiem vai nogulumiežiem
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā
izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to)
banketa grāvis grāvis blakus banketam, kas uztver ūdeni no ierakumā izveidotajam ceļam pieguļošās platības
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
melos Grieķu apzīmējums melodijas tīri lineārajam elementam bez attieksmes uz ritmu
Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu
Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā)
Salmonejs grieķu mitoloģijā - Aiola un Ainaretes dēls, Krēteja, Sīsifa un Atamanta brālis, kuru Zevs sodīja par nekaunīgu lepnību nosperot ar zibeni
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā
Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus
Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni
Dionīss grieķu mitoloģijā - auglības un vīnkopības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilst Bakhs
Areions grieķu mitoloģijā - dievišķs zirgs, kas prata runāt; Poseidona un Dēmetras dēls, kas karagājienā pret Tēbām piederēja Adrastam un izglāba viņu
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri
Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri
Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru
Tekmēsa grieķu mitoloģijā - frīģiešu valdnieka Teleita meita, ko saņēma gūstā Ajants, Telamona dēls un viņa dzemdēja tam dēlu Eirisaku
Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu
Pāns grieķu mitoloģijā - ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis; attēlots kā vīrietis ar āža kājām, ragiem, bārdu un asti; romiešu mitoloģijā tam atbilda Fauns
Pallants grieķu mitoloģijā - gigants, ko gigantomahijā nogalināja Atēna, novelkot tam ādu un izmantojot to aizsegam līdzīgi vairogam
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs
Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs)
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
Nefele Grieķu mitoloģijā - mākoņu dieviete, kura miniju cilts vadonim Boiotijā Atamantam dzemdēja dēlu Frisku un meitu Helli
Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus
Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa
Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte
Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss
Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis
Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem
larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni
sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis)
sasagriezties Griežot celu dēlīti ar ievērtu dziju tikt austam (par jostām)
švurkstināt Griežot švurksteni radīt tam raksturīgo troksni
aizagriezties Griežot tikt aizdarītam
iesagriezties Griežot tikt ieveidotam (par robiem, zīmēm)
sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem)
griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam)
batenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Batamuiža" iedzīvotāji
ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki
primārā grupa grupu veids, kad cilvēki uztver viens otru kā unikālu personību neatkarīgi no tās objektīvās piederības noteiktam sociālam slānim, profesionālai vai etniskai grupai, reliģiskai konfesijai utt.
druņķēt Grūst, stampāt
stompāt Grūst, stampāt
stakāt Grūst, stampāt (piemēram, kaņepes, zirņus)
zvaldzīt Grūst, stampāt (taukus kausējot)
stuņķēt Grūst, stampāt; aizbāzt
piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to)
iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā)
pagrūt Grūstot tikt pilnībā apbērtam
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam
melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam)
melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties
kababi Gruzīnu ēdiens - asas, ar garšvielām uzlabotas desiņas, kuras pazīstamas arī kā kupāti
iztaucēt Grūžot, stampājot izgatavot (kaņepju masu)
izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai
gaisa baloni gumijota auduma baloni, kas iebūvēti švertlaivās, lai pēc tam, kad tās apgāzušās, pasargātu komandu un laivu no grimšanas
kausēt Gurdināt; būt par cēloni tam, ka gurst
tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām
uzvārīties Gūt lielu peļņu, kļūt bagātam
mācīties gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku
conseil general ģenerālpadome, departamentu priekšstāvība
hipofosfatāzija Ģenētiski nosacīts alkāliskās fosfatāzes iztrūkums ar rahītam līdzīgu klīnisko ainu: visi galvenie rahīta simptomi
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
kadra diagonāle ģeometrisks lielums, pēc kura nosaka ideālas attēla kvalitātes pamatfotoobjektīva fokusa attālumu konkrētam kadra formātam
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
cisvestītisms Ģērbšanās dzimumam atbilstošās, bet vecumam, amatam vai sabiedriskajam stāvoklim neatbilstošās drēbēs
aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu; šīs cilšu grupas piederīgie
vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu
mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos
biotīns H vitamīns, kas nepieciešams normālai dzīvības procesu norisei organismā
tiosērskābe H~2~S~2~O~3~, brīvā veidā nav pagatavojama, pazīstama tikai ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos un sāļu (tiosulfātu) veidā
Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu
baltā haizivs haizivju suga ("Carcharodon carcharias"), ko uzskata par cilvēkam visbīstamāko, garums - līdz 9 m
zilā haizivs haizivju suga ("Prionace glauca"), garums - \~4 m, bīstama
ecstasy Halucinogēna viela metilēndioksimetamfetamīns jeb MDMA
ekstazī Halucinogēna viela metilēndioksimetamfetamīns jeb MDMA
psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu
sajaukta jūra haotiska viļņošanās pēc tam, kad vējš pēkšņi mainījis virzienu
spermatīda Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermatocītam, un kas attīstās par spermatozoīdu
spermatīde Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermocītam, un kas attīstās par spermotozoīdu
ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam
hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās
augstkalnu stacija hidrometeoroloģisko novērojumu stacija kalnos virs 2000 m virs jūras līmeņa, kur līdz ar meteoroloģiskiem elementiem pēta arī šļūdoņus, lavīnas, seljes, kalnu ezerus un prognozē bīstamās dabas parādības
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra
Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu
avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas
Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu
daršanašāstras Hinduisma raksti ar filozofiskām koncepcijām (daršana) un dažu vēdisko un tamtrisko skolu prakses aprakstiem
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu
euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību
amigdalotripsija Hipertrofītas mandeles sašķaidīšana ar stiprām platknaiblēm; pēc tam sašķaidīto daļu izgriež
hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata
metagalaktika Hipotētiska samērā autonoma gigantiska kosmiskā sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi
arhejs Hipotētisks termins iedomātam un augstākam principam, kas vadot un virzot visas ķīmiskās norises organismā
psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā
histaminēmija Histamīns asinīs
hlorskābe Hloru saturoša skābe; pazīstama tikai savienojumos (hlorātos) un ūdens šķīdumos
pseidoholecistīts Holecistītam līdzīgs sindroms, ko novēro kā alerģisku reakciju pret dažiem uzturlīdzekļiem
koliera Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība
kulieris Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība
Baijas salas Hondurasas departaments, kas patver šīs salas, administratīvais centrs - Roatana
Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai
intensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar līdumu līšanu, kuri tiek izmantoti īsāku vai garāku laiku, pēc tam pārceļot aktivitātes uz citu vietu
inversija Hromosomas struktūras pārmaiņas, hromosomas segmentam pagriežoties par 180 grādiem
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes
travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā; šī žanra dzejolis
piešķire Identifikatora piešķiršana ierīcei vai kādam citam resursam, ko izmanto programmas
čūlainais kolīts idiopātisks, nespecifisks lokzarnas iekaisums; tam raksturīgi tenesmi ar gļotu, asins vai strutu piejaukumu izkārnījumiem
vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni
izometrisks Ieapaļš, pretstatā garenstieptam, lineāram
uz smiltīm dibināts iecerēts bez reāla pamata, maldīgs, šķietams
vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas
satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja
atdot Iedot citam, nepaturēt sev
aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski)
ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski)
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu (lai radītu šķietamu drošuma sajūtu)
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu
uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu
iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos)
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.)
puskroplība Iedzimtas kroplības veids, kas nerada jūtamus funkciju traucējumus
ģenotips Iedzimts īpatņa tips (biotips), kas ārēji dažkārt var būt arī pilnīgi līdzīgs kādam citam tipam, bet atšķiras pēctečos
piemiet Iedzīt (blakus mietam)
iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam
meliseļļa Iegūstama no melisas, pārtvaicējot to ar ūdenstvaiku; vislielāko iznākumu (0,1%) iegūst, kad augi ir pilnos ziedos
heksīlalkoholi Iegūstami kā blakus produkti sintētiski pagatavojot metilspirtu no oglekļa oksīda
cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā
izraut no rokām iegūt kādu vērtību sev, atņemot to kādam citam, pasteidzoties pirmajam to nopirkt
iznirt iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā
saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību)
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis
dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu")
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā)
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli)
stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos
līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam
bagāžas skeneris iekārta, kas ar rentgenstarojumu pārbauda, vai bagāžā nav ieroči un citi bīstami priekšmeti
elektriskais akumulators iekārta, kas elektriskās uzlādēs strāvas iedarbībā uzkrāj ķīmisko enerģiju un pēc tam atdod šo enerģiju atpakaļ elektriskajā enerģijā
gaisa aizkars iekārta, kas neļauj ieplūst telpās aukstam āra gaisam
bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm
elementu diagnostika iekārtu tehniskās diagnostikas veids, kad to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbus veic tikai kādai to sastāvdaļai (elementam)
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā)
aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam)
apkravāties Iekravāties, būt ielenktam starp daudziem objektiem
vļeķeķ Iekrist - tikt aizturētam nozieguma vietā
kanāls iekšējā dobā daļa (priekšmetam, ierīcei); ierīce, priekšmets, kam centrālā, iekšējā daļa ir doba
vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās
fundēts ienākums ienākums, ko iegūst no stabiliem avotiem, t. i., no zemes un cita nekustama īpašuma
nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai
pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1)
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā
zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem
piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu
ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni
projekts iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai)
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā)
datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā
atjādīties ierasties neaicinātam un ne skaidrā prātā
likties slimnīcā ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos
multiplikators ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi
giljotīna ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā
kardāns ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs
margarimetrs ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki
cacis ierīce lopbarības smalcināšanai (dēlis ar tajā iedurtiem zariem, starp kuriem tiek pildīts siens vai salmi, ko pēc tam sagriež ar izkapti)
linete ierīce metālgriešanas darbmašīnās garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam
katapulta ierīce sākuma ātruma piešķiršanai (piemēram, lidaparātam, torpēdai)
skremblers ierīce, ar ko, transformējot signālus, raidītājam raidāmo ziņojumu kodē tā, lai tas nav saprotams radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces
zootrops ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības
servokompensators ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi
lāzertālmērs ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids
bīstamības signalizators ierīce, kas nosaka gaisakuģa vertikālo ātrumu un atkarībā no lidojuma augstuma signalizē par bīstamu tuvošanos zemes virsmai
rekorders ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālam pierakstam uz pašrakstītāja lentas
skrembleris ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces
kamertonis ierīce, mehānisms, kas rada šim instrumentam līdzīgu skanējumu
ierobežotas piekļuves sistēma ierīce, programma vai cits risinājums, kas pakalpojuma saņēmējam saprotamā veidā nodrošina piekļuvi aizsargātam pakalpojumam
Lubāna hidrotehniskā sistēma ierīkota Lubānas ezera un tam piegulošo zemju ūdens režīma regulēšanai, aptver \~1000 kvadrātkilometru lielu Lubāna līdzenuma daļu
eksportcirsma Ierobežots meža gabals, no kura izmantošanas paredz iegūt un izstrādāt gk. eksportam noderīgus kokmateriālus
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim)
iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā)
iekvēloties iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni)
iedegties iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem)
aizsarkt iesākt sārtoties, kļūt sārtam
iesārtoties iesākt sārtoties; kļūt iesārtam
ietamborēt iesākt tamborēt, bet nepabeigt
iežļakstēties iesākt žļakstēt, atskanēt atsevišķam žlakstam
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu
pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai)
iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam
konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu)
karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam
riska novērtēšana iespējamības prognozēšana, kad klientam vai citai personai varētu tikt nodarīts kaitējums
fotohroma iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas maina krāstoni UV gaismā; kad UV gaismas avota iedarbība beidzas, krāsas maiņa kādu laiku saglabājas, pēc tam atjaunojas iepriekšējais krāstonis
fosforescējoša iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kura turpina spīdēt pēc tam, kad uz to iedarbojusies gaisma (redzamā vai UV); atšķirībā no fluorescences fosforescence norisinās daudz izlgākā laika periodā (līdz pat vairākām stundām)
zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu
gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina
skrejlapa iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs
reklāmas lapiņa iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs; vienlape; skrejlapa
tampondruka iespiešanas tehnoloģija, kurā krāsa no dobspiedes iespiedformas tiek pārnesta uz apdrukājamā materiāla virsmas ar elastīgu tamponu
emendācija Iespraudums tekstā, kas nav vēsturiski pamatots, bet šķiet tekstam atbilstošs
paspraust Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt
paspriest Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt
putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu)
izkūpēt (zilā) gaisā (arī skurstenī) iet zudumā; tikt izšķērdētam
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai)
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5)
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības)
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā
nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas
involūts Ietīts, miglā tīts, grūti saprotams; atpakaļ gājis attīstībā
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā
tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā)
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība
caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli)
Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
nobils Ievērojams, pazīstams, krietns, augstsirdīgs, cēls, cildens
iedzīvināties Ieviesties, īstenoties, realizēties; tikt ieviestam, īstenotam, realizētam
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem)
iesavadāties Ieviesties; tikt ieviestam
iesaviesties Ieviesties; tikt ieviestam
iecukurot Ievietot cukurā (parasti ogas, augļus), ļaujot tam iesūkties
dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla
sazīmāt Iezīmēt, lai pēc tam atrastu, pazītu (starp vairākiem, daudziem)
frakcija ieža daļiņu kopa, kuras parametri (izmēri, blīvums, forma u. c.) atbilst noteiktam intervālam
kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza
oļi Iežu atlūzas, akmeņi, kas sanesti jūras vai ezera krastā un noapaļojušies, beržoties citam gar citu
kataģenēze Iežu ķīmisko un mineraloģisko izmaiņu kopums pēc diaģenēzes, bet pirms metamorfisma
indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā
retromorfoze Iežu metamorfozes paveids
blastēze Iežu pārkristalizēšanās metamorfisma procesos, ja minerālu graudi ir cietā stāvoklī
ultrametamorfisms Iežu reģionālā metamorfisma procesa augstākā stadija; sākas iežu pārvēršanās par magmu un veidojas migmatīti vai granīti
kinētometamorfoza Iežu reģionālā metamorfoze, kas notiek iežiem ar kalnu radītājām kustībām nonākot dziļākos zemes garozas slāņos, kur valda augsta temperatūra un spiediens
plaisa Iežu slāņu pārrāvums bez jūtamas pārbīdes; rodas tektonisko kustību rezultātā
optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros
būviekārta Ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā
nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20:00 līdz 6:00
insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam
nēsāt ilgāku laiku būt inficētam (ar ko)
atkarst ilgāku laiku būt pakļautam stipram karstumam
karinēt ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
karinēties ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
sagulēties ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu)
nosastāvēties ilgāku laiku netikt nodarbinātam (par zirgu)
nocepināt ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli)
uzglabāties ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem)
saairēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt; ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim)
sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim)
saart ilgāku laiku, arī visu laikposmu art; ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim)
sastāvēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim)
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim)
sanīkt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim)
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim)
saaudzēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt; ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim)
saauklēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt; ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim)
sabarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku); ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim)
sabēdāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim)
sabraukāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim)
sabraukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim)
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim)
nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem)
sabūt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim)
sacirst ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst; ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim)
sačūlot ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot; ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim)
sadarīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim)
sadejot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot; ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim)
saducināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt; ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim)
sadziedāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim)
sadzīrot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot; ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim)
sadzīvot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim); nodzīvot (1)
saecēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt; ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim)
saganīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt; ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim)
sagaudot ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku); ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim)
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā; ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim)
sagulšņāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt; ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim)
saiet ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet; ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim)
sairt ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt; ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim); saairēt (2)
sajāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim)
sakalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim)
sakalpot ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim)
sakalt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim)
sakarāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties; ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim)
sakarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot; ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim)
sakaukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim)
saklepot ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot; ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim)
sakliegt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim)
samētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim)
salīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu); ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim)
samist ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist 1(1); ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim) mist 1(1)
samitināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim)
samitināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim)
samocīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim)
samocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim)
samurgot ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot; ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim)
sapeldēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim)
saraudāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim)
saravēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt; ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim)
sarunāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt; ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim)
sasāpēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt; ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim)
sasēdēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim)
sasērot ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot; ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim)
sastaigāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim)
sastāvēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim)
sastrādāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt; ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim)
savaidēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim)
savaimanāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt; ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim)
savalkāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt; ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim)
savārdzināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt; ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim)
sanīkuļot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim)
savārgt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim)
savergot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot; ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim)
sazāģēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt; ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim)
stāstīties ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt
izkratīties ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties
nomocīt ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām)
izdimdināt ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu)
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā)
pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu
iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam
izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas
bļudzināt Ilgi vārīt ēdienu, ļaujot tam izšķīst un kļūt glumam
durācija Ilgstamība - vidējais laika posms līdz skaidras naudas plūsmu dzēšanai no finanšu aktīva
maratons ilgstoša norise; pasākumi, kas seko cits citam
māsenēties Ilgstoši būt ar kaut ko aizņemtam
nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju
nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.)
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām)
hipotēku kredīts ilgtermiņa aizdevums, kas paredzēts mājas vai dzīvokļa iegādei, kā arī to remontam vai celtniecībai
Bartina ils Turcijas ziemeļu daļā, robežojas ar Kastamonu, Karabikas un Zenguldakas ilu, ziemeļrietumos apskalo Melnā jūra
immobīlis Imobilija - nekustama manta
impērisks impērijas (ķeizarvalsts, ķeizaristes), piemētam, impērijas armija
houpi Indiāņu tauta Arizonā, ASV; \~10000 cilv.; nodarbojas ar lauksaimniecību; pazīstami ar saviem mākslas izstrādājumiem
hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam
mahājuga Indiešu mitoloģijā - četru jugu kopsumma, 4320000 gadu ilgs laika periods, bet 1000 šādi laika periodi, kas seko cits citam veido kalpu jeb vienu Brahmas dienu
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone
konstituents Indiferenta sastāvdaļa, kas medikamentam piešķir formu (mikstūra, ziede, zirnīši, tabletes u. c.)
citizīns Indīgs dažu zeltliju ģints sugu alkaloīds; stimulē, pēc tam paralizē veģetatīvās nervu sistēmas ganglijus
kornaks Indijā ziloņa vadonis, kas tam sēd uz kakla un ar veseri sit pa galvu, lai tas ietu uz vienu vai otru pusi
pašrefleksija indivīda apzināts sevis izzināšanas un pārraudzīšanas process, vienlaikus pašam esot gan novērotājam, gan tam, kuru novēro
konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā
kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības
geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
gamelāns Indonēzijā - nacionālās mūzikas orķestris, kurā ir gk. sitamie instrumenti
relevanta informācija informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga
virzīta informācija informācija, kas paredzēta noteiktam adresātam, piemēram, privāts e-pasta ziņojums
bitu kartēšana informācijas attēlošanas metode displeja ekrānā, kur katram attēla elementam atbilst viens vai vairāki biti; vienkrāsas displejos bitu skaits, kas atbilst vienam attēla elementam, nosaka attēla toņu gradāciju; krāsu displejos vienam attēla elementam atbilstošais bitu skaits sakrīt ar attēla krāsu skaitu
pārkodēšana Informācijas izklāstam izmantoto zīmju vai zīmju kombinācijas sistēmas maiņa
progresīvā kodēšana informācijas saspiešanas paņēmiens, kas ļauj nosūtīt saņēmējam attēlu sākotnēji ar zemu izšķirtspēju, bet pēc tam pakāpeniski šo izšķirtspēju palielināt
īssavilkums Informatīvu materiālu apkopojums, ko kādam adresātu sarakstam nosūta kā vienu ziņojumu
trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām)
sociālā fobija intensīvas, pastāvīgas un nepamatotas bailes tikt novērotam un novērtētam
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki; intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu)
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu
IPS Interneta pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja pieeju internetam
punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa
hipervitaminoze Intoksikācija no pārmērīgi lielām viena vai vairāku vitamīnu (gk. A vai D vitamīna) devām
Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu
investīciju kvalitāte investīciju situācija, kad firmai - investēšanas objektam ir stabils balanss, laba kapitalizācija, pastāvīgi izmaksā dividendes un tiek atzīta par līderi savā nozarē
Poseidom Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Francijas aizjūras departamentu nomaļo atrašanos okeānā
trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri
zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu
kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot)
izvērses kopne īpašas datora kopnes un protokolu kopums, kas ļauj paplašināt datora funkcijas un resursus, pievienojot tam izvērses plates un perifērijas ierīces
oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam; pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu
prakse Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus
pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts; arī postaments
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus
hidatodas Īpaši lapām pazīstamie atdalīšanas (sekrēcijas) orgāni ūdens atdalīšanai šķidrā, pilienu veidā (gutācija)
izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam)
gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā
tiesībsubjektība Īpašība kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam
spēja īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība
spīdība īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu
standartīpašība īpašība, kas atbilst standartam 1(1); īpašība, kas atbilst standarta 1(2) nosacījumiem
fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam
sadalāmība īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam
dalāmība īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam
nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts
noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts
kādības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā
kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā
saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu
tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā
laštaks Īpašs stienis pulvera un prapju blīvēšanai, stampāšanai (lādējot bisi)
aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes
melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību
privātīpašums īpašums (uzņēmums, banka, nams u. c.), kas pieder fiziskām vai juridiskām personām un ko tās pārvalda pašas, pie tam valsts veic šāda privātā sektora minimālu pārraudzību un kontroli
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu
īpatnība Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai)
koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi
transfobija iracionālas bailes no personas tādēļ, ka tā pauž savu piederību citam dzimumam, nevis tam, kas norādīts piedzimstot, piemēram, izmantojot hormonu terapiju, ķirurģisku operāciju, apģērbu vai kosmētiku
Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams
Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri
Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams
Suhrābs Irāņu mitoloģijā un eposā - varonis, spēkavīra Rustama dēls
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu
Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m
pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam
diftongisks savienojums īsa patskaņa un tam sekojoša skaneņa (l, ļ, m, n, ņ, r) savienojums vienā zilbē
gāzienlietus īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš
virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi
Lukmans Islāma mitoloģijā - gudrais, kurš pirmsislāma arābu kultūrā bijis pazīstams kā kultūras varonis, kas nodzīvojis ārkārtīgi ilgu mūžu
Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem
Lūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībelas Latam
mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
mohatra Islāma zemēs pazīstams pirkuma līgums, atvietojot aizdevuma līgumu ar nolūku apiet augļošanas un % aizliegumu
Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.)
laiksprauga īss laika intervāls, kurā kāds funkcionāls bloks var piekļūt citam funkcionālam blokam, lai nodotu vai saņemtu datus
spīdekļa amplitūda īstā horizonta loks no austrumu punkta līdz spīdekļa uzlēkšanas punktam vai no rietumu punkta līdz spīdekļa norietēšanas punktam
iluzorisms Īstenības imitācija tēlotājā mākslā, kuras mērķis ir radīt iespaidu par attēlotās telpas un priekšmeta reālu eksistenci, šķietami iznīcinot robežu starp reālo un attēloto pasauli
lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu
komercdokumenti Īstermiņa kredītu naudas dokumentu veidi, ko izlaiž kompānijas kā alternatīvu īstermiņa bankas kredītam
vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu
oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu
oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam)
aizmirt It kā atpirkties no nāves, nomirstot citam
quasi it kā, šķietami (bet ne reāli); gandrīz, daļēji
seičento Itāliešu apzīmējums 17. gadsimtam
masku komēdija itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli
masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli
ANSA Itālijas informācijas aģentūra (itāļu "Agenzia Nazionale Stampa Associata")
noaugt Izaugt, saaugt (gar ko, kur, parasti cieši citam pie cita) - par augiem
padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem)
noauklēt Izauklēt pa prātam, pēc patikas
aptilāt Izbalot, guļot izklātam
nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to); izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to)
izbārties Izbārt citam citu
izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota
izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam
paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi)
nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi)
šutēties Izbrīnīties, kļūt pārsteigtam
krītaka Izbūve aizsprostam pāri krītošo ūdeņu uztveršanai
ziedēt Izcelties apkārtne ar savu spilgtumu, krāšņumu; būt spilgtam, krāšņam
uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.)
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela
izdūrēt Izcirst (āliņģi) ar āliņģu cērtamo cērti (dūri)
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu; kļūt baltam
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1)
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1)
nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem
dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu)
izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot
krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam
ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
memoriāleksemplārs Izdevums, kas piederējis kādai pazīstamai vai izcilai personai
piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam)
superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs)
smalkai Izglītotam cilvēkam raksturīgi (piemēram, runāt, censties runāt atbilstoši literārajai valodai)
pārvilkt svītru pāri izjaukt ko, būt par cēloni tam, ka kaut ko nevar realizēt
izšķīst Izjukt (piemēram, tiekot vārītam)
izšvist Izjukt, tikt izjauktam
priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam
nokramt Izkalst un kļūt cietam
zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā
skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu
koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu
anamorfoze Izkropļots, nepareizs zīmējums, kas tomēr šķiet pareizs noteiktos apstākļos, piem., tam atspoguļojoties ieliektā vai izliektā spogulī
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to)
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to)
izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.)
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests
kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam)
kumbris Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam)
kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam)
salīgoties Izlīgoties 2 (kopā ar kādu); līgot 2 vienam pēc otra, citam pēc cita (parasti no lielāka attāluma)
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām
leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds)
oksts Izlūkbite, kas meklē spietam jaunu mājokli
izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus
pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām
dasabraukties Izmantojot braukšanai, tikt nolietotam (par transportlīdzekli, tā detaļām)
blakusizmantošana Izmantošana citam nolūkam
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā); aizgūt
izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju); būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju)
ekspluatēt Izmantot (piemēram, uzņēmumu, ierīci) atbilstoši noteiktam uzdevumam
izvelēties Izmazgājot kļūt baltam, tīram
gabarīts Izmērs (parasti lielam priekšmetam); arī lielums, apjoms
standartizmērs Izmērs, kas atbilst standartam 1 (1); izmērs, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem
nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam
bļurbt Izmirkstot kļūt mīkstam
Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas
atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā
izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam)
tikonds Izolācijas materiāls; iegūst no titāna dioksīda, tam piemaisot mālu; lieto kondensatoros kā dielektriķi
jaukties Izpausties juceklīgi citam caur citu
versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu)
mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu)
CMOS fotosensors izplatīta pusvadītāju mikroshēmu izgatavošanas tehnoloģija, kur katram fotoelementam ir klāt savs pastiprinātājs un analogi digitālais pārveidotājs
nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam
aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.)
virzuļkompresors izplatīts kompresoru tips (uzbūvē un darbībā līdzīgs virzuļsūknim) ar labām blīvēšanas iespējām, kuru lieto gāzes saspiešanai līdz augstam spiedienam; bieži lieto vairākpakāpju virzuļkompresorus
novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu)
novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu)
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.)
pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu)
reģistrēties Izprast, kļūt saprotamam
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam
krist izraisīt jūtas; rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.)
raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu)
saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam
nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku; pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku
aizmuldēties Izrunāt nesaprotamus vārdus
papirkstot Izrušināt atsevišķus gatavākos (kartupeļus, rāceņus) no vēl augošu sakņu dobes (pēc tam uzmanīgi sakļaujot zemi)
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto; izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam
velns zin izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms
Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! , arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas saprotams, zināms
vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam
pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
beigties Izsīkt; būt izlietotam
komentārs izskaidrojums, paskaidrojošas piezīmes vai papildinājums (kādam tekstam)
interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam)
paskats Izskats (priekšmetam, telpai, celtnei)
izsoļāt Izsoļot tam cauri
izmendžīt Izspaidīt, izstampāt
sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts
kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot
ražotāja cena izstrādājuma cena, par kuru ražotājs to pārdod klientam (bez nodokļiem)
sabrukšana Izstrādājuma kompaktuma zaudēšana dažādu faktoru (mehānisko, ķīmisko u. c.) iedarbībā; sākumposmā zūd izstrādājuma vienlaidums (veidojas plaisas, poras), pēc tam izstrādājums sadalās daļās
drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam
pulveru metalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulvermetalurģija, metālkeramika
pulvermetalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, metālkeramika
metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, pulvermetalurģija
izasukāties Izsukāt sev matus; tikt izsukātam (par matiem)
izašķirties Izšķirties vienam no otra, citam no cita
pašķirties Izšķirties, attālinoties citam no cita
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi; ar šādu paņēmienu veidots dūriens
izēklēt Iztamborēt
izērklēt Iztamborēt
mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai
tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem
atdarināt Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam)
aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam
skaidrojums izteikums, ar kuru panāk, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
kontekstuāli saistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējis konteksts un kurš bez šī konteksts nav saprotams
konsituatīvi saistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru ir ietekmējis vai nu konteksts, vai runas situācija, vai arī konsituācija un kas saprotams tikai kontekstā vai runas situācijā
popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā veidā
aizdrēgāt Izturēt slimošanu līdz kādam noteiktam laikam
skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam
buraudekls Izturīgs audums, no kura izgatavo buras, darba apģērbu u. c.; agrāk tam izmantoja kaņepājus, linus, kokvilnu, tagad - mākslīgās šķiedras
nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem)
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka)
izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
kartupeļu šķīdnis izvārīti un sastampāti kartupeļi
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
konstrukcija Izveidojums darba rasējumā (mašīnai, tās elementam)
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam
Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam
izraisīt izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem; būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas)
nočukurēt izveidot jumtam vai stirpai virsotni
savienoties izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja)
pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja); atstāt (6)
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai
Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam
iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā)
sablīvēt Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām)
piedzīt Izveidoties pietūkumam; būt par cēloni tam, ka pietūkst
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam
izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju
rasties Izveidoties, tikt izveidotam
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko)
makrodefinīcija Izvēlņu virkņu, ar taustiņiem iniciējamu darbību un instrukciju kopums, kas pierakstīts un saglabāts, piešķirot tam noteiktu vārdu vai taustiņu kombināciju
papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus; būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās
atmiet Izvietot mietus augļu koka zaru atbalstam
nokare izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju; pārkare
kumpums Izvirzījums uz āru, izliekums (priekšmetam)
nominācija Izvirzīšana par kandidātu kādam amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
nominēt Izvirzīt par kandidātu amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
kuņģis Izvirzītā daļa, izvirzījums, izlaidums (priekšmetam)
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām; būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu)
izacilāties Izvirzīties uz augšu; tikt izcilātam
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem
izšmurgāties Izzoboties, tikt izjokotam
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem)
nuja Jā gan, tieši tā; arī protams
dualitātes princips matemātiskajā loģikā ja ir patiess dotais saliktais izteikums (f-la), tad patiess ir arī tam duālais izteikums (duālā f-la)
otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam
darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem
YYSSW Jā, jā, protams, protams, lai vai kas (angļu "yeah, yeah, sure, sure, whatever"; īsziņās)
ee Jā, tieši tā, protams, saprotams
kompromisjahta Jahtu tips, kuram piederošajām jahtām ir garš, šaurs metāla ķīlis (balastķīlis), un tam vidū iebūvēts arī šverts
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
ragga Jamaikas deju mūzika, kas 80. gados attīstījusies no regeja; jūtami ietekmējusies no hiphopa u. c.
singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību
firma "NEC" japāņu firma, kas pazīstama kā datoru, perifērijas ierīču un elektronisku mēriekārtu ražotāja
taiko Japāņu sitaminstruments, lielas podveida bungas (parasti vairākas, daudzas)
rio Japāņu svara vienība zeltam un sudrabam = 37,7 g.
tofu Japāņu virtuves ēdiens: sapresētam biezpienam līdzīga masa, kas iegūta, sarecinot sojas pienu
pilnā (šķietamā) jauda jauda, kas vienāda ar sprieguma un strāvas efektīvo vērtību reizinājumu; apzīmējums S; mērvienība voltampērs (VA)
ārkārtējā režīma jauda jauda, ko dzinējs spēj attīstīt, lai lidaparāts izkļūtu no bīstamas situācijas
kreoliska valoda jaukta valoda, kas izveidojusies no pidžina, tam kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu
otrā elpa jauna funkcija, izskats (priekšmetam, ēkai u.c.), kas atjaunots, uzlabots, pielāgots otrreizējai lietošanai
pārdēvēšana Jauna identifikatora piešķiršana agrāk definētam objektam
paraugnumurs Jauna periodiska izdevuma pirmais numurs, ko iespiež lielākā metienā un izplata ieskatam bieži vien par velti
jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana
hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms
saistīšanās Javas plūstamības zudums cietēšanas sākumā
fona druka jebkādā drukas tehnoloģijā atveidota gaiša pakrāsa, fona siets vai sižeti, uz kuriem pēc tam uzdrukā tekstu vai ilustrācijas; izmanto vērtspapīru izgatavošanā, kā arī kā dekoratīvu iespieddarba noformējuma elementu
aizskaršana jebkura darbība, ko veic kāda persona ar nodomu vai nejauši, pakļaujot citu personu vardarbības aktam
virsprokurors Jebkuras prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, departamenta, nodaļas vadītājs
almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam
finanšu instruments jebkurš līgums, kas vienam uzņēmumam, rada finanšu aktīvus, bet citam uzņēmumam - finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu
transkobalamīns Jebkurš no trim plazmas glikoproteīniem, I, II vai III t, kas saista un pārnes kobalamīnu (B12 vitamīnu)
nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai
interusurium Jēdziens romiešu tiesībās, kas saistīts ar sūdzības atraidīšanu, sakarā ar to, ka sūdzētājs prasa vairāk, nekā tam pienākas
līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo
morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai
pratjāhāra Jogas tehnika, kas adeptam ļauj kontrolēt savas domas, izolēt apziņu no apkārtējiem kairinājumiem un pilnīgi koncentrēties
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu
piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam
tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
Jaunzēlandes jostiņhidrobija jostiņhidrobiju suga ("Potamopyrgus jenkinsi")
Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne
sabats Jūdaistu dievlūgšanas un atpūtas diena, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam un ir stingri jāievēro
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas
malakučā Jūklī, citam pār citu krītot, kūleņojot
Arkašonas līcis jūras līcis Biskajas līča austrumu krastā (_Arcachon, Bassin d’_), Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Žirondas departamentā
ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā
interneta pakalpojumu sniedzējs juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja piekļuvi internetam
starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem
sankcionēt Juridiski apstiprināt (ko), piešķirot (tam) likuma spēku
jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim
kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt
degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām)
apvainoties Justies [apvainotam]{s:1477}, izjust apvainojumu
aizkarties Justies aizskartam
aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties
justies (arī būt) (kā) atpestītam justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc)
skatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā
justies kā ar ūdeni aplietam justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu)
justies glaimotam justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ)
gulēt pie kājām justies uzvarētam, padevīgam
atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību
supravadošais magnetometrs jutīgākā pazīstamā ierīce magnētiskā lauka intensitātes mērīšanai, balstīta uz Džozefsona efekta izmantošanu
filohinons K~2~ vitamīns, kas nodrošina normālu asins recēšanas norisi; to satur visu augu lapas, olas u. c. produkti
farnohinons K2 vitamīns, kristāliska viela, šķīst organiskos šķīdinātājos, nodrošina normālu asins recēšanas norisi
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1)
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā); tikt pārvērstam (2); arī pārveidoties (2)
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā); tikt pārvērstam (1); arī pārveidoties (1)
klāšus Kā klāšus (atklāt) - ļoti skaidri, saprotami izskaidrot
kalns kā pagāniska kulta vieta pazīstams visā Latvijā, folkloras, arheoloģiskie un toponīmiskie materiāli apliecina vairāk par 600 kulta kalnu pastāvēšanu Latvijā
Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu
spīdzināšana kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta
aizņemšanās kāda cita radītā, veidotā, citam raksturīgā izmantošana; aizgūšana
zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
popularizēšana kāda jautājuma izklāstīšana viegli saprotamā veidā
mēdieši kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju
aranžija kāda skaņdarba (bieži atvieglināta, vienkāršāka, bet citkārt arī komplicētāka, bagātinoša) piemērošana citam atskaņotājsastāvam - gan solopriekšnesuma pārkārtojums orķestrim, gan arī otrādi - orķestra darba pārlikums ansamblim vai solistam; aranžējums; pārlikums
redukcija kāda skaņdarba partitūras pārveidošana mazākam balsu vai instrumentu skaitam
pavasalis Kādam citam vasalim pakļauts vasalis
entītija Kādam konkrētam lietojumam (sistēmai) nozīmīgs reāls vai abstrakts objekts vai šo objektu kopums
izstaips Kādam priekšmetam uzstiepta drāna
patrocinijs kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki
šķirties kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem
apdraudējums kādas personas pakļaušana briesmām, bīstama, nedroša stāvokļa radīšana
valodas pašnāvība kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem
praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā
akcesija kādas valsts pievienošanās citu valstu starpā agrāk noslēgtam līgumam
kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs
papildināšana Kadra pagarināšana līdz noteiktam minimālam garumam, pievienojot tam veselus oktetus
vadības kadrs kadrs, kas tiek pārraidīts tā paša slāņa vai apakšslāņa aktīvajam elementam citā atvērtajā sistēmā, bet netiek pārraidīts augstākajiem slāņiem vai apakšslāņiem (piemēram, vides piekļuves vadības kadrs)
starpkadrēšana Kadru ģenerēšana starp diviem attēliem, radot šķietamību, ka pirmais attēls pakāpeniski pāriet otrajā attēlā
vireklis kāds, kas ātri un nesaprotami runā
ķebarkājis kāds, kas nesaprotami raksta (skricelē) burtus; nesaprotams, ķeburīgs rokraksts
urulis kāds, kas nesaprotami runā
šveplis kāds, kas nesaprotami, mēli piespiežot, runā
šlaburis kāds, kas neskaidri, nesaprotami runā
špiga kāds, kas noklausās, ko citi runā un pēc tam sagrozītu stāsta citiem
nominants kāds, kura kandidatūra ir izvirzīta (nosaukta) amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
samtspārnis kāds, kura spārni līdzinās samtam
ļirkšis kāds, kurš ātri sadusmojas, ja tam saka ko nepatīkamu
zesernieks kāds, kurš ir aizdevis citam dažus grašus un bieži brīdina savu parādnieku tos atdot
mikna kāds, kurš neprot uzvesties un nav viegli saprotams
murmiķis kāds, kurš neskaidri, nesaprotami runā
sveikulis kāds, kurš veiksmīgi izgājis no bīstamas situācijas
mainīt kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi)
pārmainīt kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi)
padiekot kādu brīdi būt brīvam, neaizņemtam
padīkāties kādu brīdi būt neaizņemtam, brīvam (bez darba)
pamurkšķināt kādu brīdi neskaidri, nesaprotami runāt
izvorkstēties kādu laiku (nepārtraukti) nesaprotami runāt
nozvaigznēt kādu laiku būt pārklātam ar zvaigznēm
patilināt kādu laiku ļaut izklātam balināties
patulināt kādu laiku ļaut izklātam balināties; patilināt
nomutuļot kādu laiku neskaidri un nesaprotami runāt
pastumpāt kādu laiku stampāt
aproksimācija kādu lielumu tuvināta izteikšana ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem; tuvināšana
imediātizēt kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu
karināties Kairināt, kārdināt citam citu; arī ķircināties
kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt; būt nepatīkami sajūtamam
hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā
strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
paausis Kalēja instruments cirvju remontam
vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu
ciānkālijs Kālija cianīds, bīstama inde
Asahi kalna virsotne Japānā (_Asahi-dake_), Hokaido salā, Abaširi departamentā
Argona kalnains dabas apvidus Francijas ziemeļu daļā, Ardēnu un Mēzas departamentā
Baudo kalniene kalniene Kolumbijā, Čoko departamenta ziemeļrietumu daļā, augstākā virsotne -1810 m (Buejs)
Avaluāra kalns kalns Francijā (_Avaloirs, Mont des_), Luāras reģiona Majennas departamenta ziemeļos
Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži
Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka
Džamantavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4718 m, noguluma un metamorfie ieži
Abukumas plakankalne kalnu grēda Japānā (_Abukuma-kōchi_), Ibaraki, Fukušimas un Mijagi departamentā
Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe
Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži
Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to)
izkalpāt Kalpojot pie kāda, izdarīt tam pa prātam
monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
blīvoklis Kaltam līdzīgs tērauda rīks blīvošanai
kaltveidīgs Kaltam līdzīgs, pēc formas
hugenots Kalvinisma piekritējs Dienvidfrancijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam
sugestīvs Kam piemīt īpašība iedvest līdz tam nepazīstamas domas
kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā
Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm
Bahožes kanāls kanāls Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistā, savieno Vislu un Oderu, nodrošina ūdeņu novadi uz abām upēm, senāk izmantots arī ūdenstransportam
vēlēšana Kandidāta (parasti pārvaldes amatam) izvēlēšanās balsojot
sekacis Kapājamais, cērtamais rīks
sekačs Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1)
sekats Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1)
sekecis Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1)
brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts
stempe Kāpuostu grūžamā stampa (koka vāle)
rezervists karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā
kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml)
korehidors karaļa ierēdnis feodālajā Spānijā (13. gs. - 1835. g.) un tās kolonijās; pilsētās un provincēs tam bija administratora un tiesneša funkcijas
majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam)
karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās
hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam)
vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam); vojevoda (1)
skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu
sprāgstskābe Karbiloksims, brīvā veidā maz pazīstama skābe, ož pēc zilskābes un gandrīz arī tikpat indīga, veido ļoti viegli eksplodējošas sālis (fulminantus): sprāgstošo dzīvsudrabu, sprāgstsudrabu utt.
stūcīt Kāri, aizgūtnēm ēst; grūst, stampāt
stūkāt Kāri, aizgūtnēm ēst; grūst, stampāt
sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps
kriptoksantīns Karotinoīds kukurūzas graudos, kas organismā pārvēršas A vitamīnā
kardināls karpu dzimtas zivs; sastopama Ķīnas dienviddaļā, pazīstama kā akvārija zivs
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij
vārīt Karsēt (ko) tā, ka (tas) kūst, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts
pseidokarsts Karstam līdzīgi procesi un parādības - glaciokarsts un termokarsts
izsvilēt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt
izsvilt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt
parastā kāršroze kāršrožu suga ("Alcea rosea"), ko kultivē, paretam tā pāriet savvaļā; kokroze
rome Kāršu spēle neierobežotam dalībnieku skaitam ar 53 kārtīm (52 bridža kārti + džokers) vai 2 šādiem komplektiem
rommē Kāršu spēle neierobežotam dalībnieku skaitam ar 53 kārtīm (52 bridža kārti + džokers) vai 2 šādiem komplektiem
leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids)
kārtas numurs kārtas skaitlis (ķīmiskajam elementam)
pūli Karteļa tipa monopolistiskas apvienības uz laiku, kurās visu dalībnieku peļņa nonāk kopējā fondā un pēc tam tiek sadalīta viņu starpā iepriekš noteiktās proporcijās
iekrāmēties Kārtojoties, kravājoties nejauši tikt (kur) ieliktam (par priekšmetu)
eikste Kārts, īpaši zirņu vai pupu stādu atbalstam
bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem
dukuris Kartupeļu mīcāmais daikts; stampa
sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos
vangale Kartupeļu stampa
modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu
kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums
uzkāst Kāšot uzliet virsū (ko) papildus (traukā iekāstam šķidrumam)
kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa
kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem
katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca
purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs
inkvizīcija Katoļu baznīcas tiesa cīņai pret ķecerību (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam)
skrutinijs Katoļu baznīcas tiesībās - kandidāta piemērotības pārbaude ieņemamam amatam
templieši Katoļu garīgā bruņniecības ordeņa locekļi (no 12. gadsimta līdz 14. gadsimtam)
pallijs Katoļu liturģiska plecu rota, kas pienākas pāvestam un virsbīskapiem, bet ko pāvests par atzinības zīmi var piešķirt arī atsevišķiem bīskapiem
komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm
teatieši Katoļu regulēto kleriķu ordenis, dibināts 1542. g., tam bija liela loma Itālijas pretreformācijas kustībā
redemptorietes Katoļu sieviešu ordenis, dib. 1750., pazīstams ar barbarisku askēzi
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
nosakauties Kaujoties tikt nogalinātam
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka
pasniegšana kaut kā iedošana kādam citam
izskaidrošana kaut kā padarīšana pilnīgi saprotamu, izmantojot paskaidrojumu
attiecināšana kaut kā saistīšana (ar ko citu), piemērošana (kam citam)
attiecinājums kaut kā saistīšanas (ar ko citu), piemērošanas (kam citam) rezultāts
Ķīnas ābece kaut kas grūti saprotams
debesu manna kaut kas labs, iekārojams, bez pūlēm iegūstams; dieva žēlastības izpausme
ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī
ķemēklis kaut kas nejauks, atbaidošs, neizprotams
je ne sais quoi kaut kas nesaprotams, neizskaidrojams
grāmata ar septiņiem zieģeļiem kaut kas nesaprotams, nepieejams, svešs
ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks
ekstras kaut kas vairāk nekā nepieciešams standartam; papildu; lielāks, labāks nekā parasti
grūžams kaut kas, ar ko tiek grūsts, stampa
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem)
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem)
rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz
sabiezēšana Keramisku suspensiju (šlikeru) plūstamības samazināšanās
keķiks ketamīns
kVa Kilovoltampērs
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām)
piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām
tampūra Klasisks indiešu stīgu instruments; tambura; tanpura
gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri)
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
Klišī Klišī pie Buā - pilsēta Francijā ("Clichy-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 29700 iedzīvotāju (2010. g.)
zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam
trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu)
čurbināt Klusu un nesaprotami runāt
cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
kollimācijas kļūda kļūda, kas rodas instrumentam, ja kollimācijas līnija nav perpendikulāra horizontālajai asij, ap ko tālskatis griežas
steka pārpilde kļūdaina situācija, kas rodas tad, ja stekā trūkst vietas jauna elementa ierakstam
sabiezēt Kļūstot koncentrētam, pārvērsties (piemēram, no krēslas tumsā)
iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu)
kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
nākt kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku
saspringt kļūt aktīvam, koncentrētam (parasti par psihisku stāvokli)
nopluskāt kļūt apdriskātam, apdilušam
tuvoties kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam
izbālēt kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbalēt (2); izzust
izbalēt kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbālēt (2); izzust
atmosties kļūt atkal jūtamam, aktivizēties (par psihiskām norisēm)
kāpt kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi
noaukstēt kļūt aukstam
izaukstēt kļūt aukstam vai aukstākam (par telpu)
sabagātēt kļūt bagātam
iesadzīvāties kļūt bagātam, turīgam
iedzīvoties kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības)
dadzīvāt kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības
piedzīvāt kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības
nobaltot kļūt baltam, arī gaišam, sirmam
apvelties kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu)
sabiezēt kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu); kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu)
atbrīvēties kļūt brīvam, tikt abrīvotam
izirt kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu)
izķirmināties kļūt caurumotam, izdobtam, tārpu saēstam
kramēt kļūt cietam
sakramēt kļūt cietam
apstingrēt kļūt cietam (stingram)
uzcietēt kļūt cietam pārkalstot
ieskrabt kļūt cietam un grabošam
cietēt kļūt cietam vai cietākam (par augiem, to daļām)
cietēt kļūt cietam vai cietākam (par vielu)
springt kļūt cietam, stingram
daudzveidoties kļūt daudzveidīgam (2); tikt daudzveidotam
samezgloties kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu)
bozties kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku)
bozties kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam; īgnoties, dusmoties
atraisīties kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību)
sakrutoties kļūt iedomīgam, pašpārliecinātam
ieiet asinīs (kādam) kļūt ierastam, ar visu būtību izjustam, dziļi iesakņoties
sadilt kļūt ievērojami mazāk uztveramam, sajūtamam (par parādībām dabā)
skābt kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam
izčūgarāt kļūt irdenam, drupanam, mīkstam
čaugot kļūt irdenam, mīkstam, birstošam
rasties kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
lept kļūt izlutinātam
pilgt kļūt izlutinātam
pilkt kļūt izlutinātam
izlept kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības
pamosties kļūt jūtamam, aktivizēties (par psihisku stāvokli); atmosties (3)
kaist kļūt karstam (par priekšmetiem)
piekarst kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi)
karst kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
karst kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu)
uzkupt kļūt korpulentam
atlabt kļūt labvēlīgāk noskaņotam, laipnākam
aplepoties kļūt lepnam, izlutinātam, prasīgam
lētīties kļūt lētam un ērtam
aizabagacīties kļūt ļoti bagātam
iedegties kļūt ļoti gaišam, spožam, tiekot apgaismotam
nokaist kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem)
ieiet vēsturē kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā
kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
nokaist kļūt ļoti sārtam (parasti par seju); ļoti nosarkt
izkalst kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem)
iedegties kļūt ļoti spilgtam
mākties kļūt mākoņainam, tikt segtam ar mākoņiem
celties kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam; kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā)
aizblāvēt kļūt matētam
pabalēt kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām)
pabālēt kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); pabālēt (2)
klajāties kļūt mazāk koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu)
kliedēties kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem)
klīst kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu)
atkāpties kļūt mazāk noderīgam, atbilstošam, arī mazāk izplatītam
atslābt kļūt mazāk saspringtam (par muskuļiem, ķermeni u. tml.)
nobālēt kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām)
iesarkt kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām)
apsīkstēt kļūt mazliet sīkstam
paplukt kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam
parimt kļūt mierīgam, apmierinātam (kādā vietā, situācijā u. tml.)
iemigloties kļūt miglas apņemtam
atlaisties kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma)
izčaugāt kļūt mīkstam
uzpūkšķēt kļūt mīkstam
uzpūpēt kļūt mīkstam
izžļakstēt kļūt mīkstam (par sniegu)
mīkškt kļūt mīkstam mirkstot, mirkt
mīkškīt kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt
mīškīt kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt
mīškt kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt
saļupt kļūt mīkstam un sākt locīties (mitrumā)
mīkstināties kļūt mīkstam vai mīkstākam
atsalaisties kļūt mīkstam, arī mīkstākam no mitruma
bļugt kļūt mīkstam, gļotainam un izšķīst
atmīkšķēt kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem
vurvēt kļūt mīkstam, purvainam
pašķīstīties kļūt mīkstam, šķidram
ļept kļūt mīkstam, vājam
atmist kļūt mitram un mīkstam
nākt modē kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam
nākt modē kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam
nogrimt kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā)
izmirt kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu
mirt kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu
iepūsties kļūt neapmierinātam
ieīgt kļūt neapmierinātam vai nīgram
izalaisties kļūt nedisciplinētam, nepaklausīgam, palaidnīgam
pagaist kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt
izdegt kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām)
aizbažīties kļūt nemierīgam, rūpju māktam
mulst kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību)
pazust kļūt nesajūtamam, neuztveramam ar maņām (dzirdi, redzi, ožu u.c.)
aizblāvot kļūt neskaidram, matētam
izdārdēt kļūt nestipram, bojātam
izdēdēt kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu)
sableķoties kļūt netīram, notraipītam
sasaziesties kļūt netīram, notraipītam
piesērt kļūt netīram, piegružotam
ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam
izrēdēt kļūt novalkātam, izdilt
izņīdrēt kļūt novalkātam, nodilt
krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
(no)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
pārsātināt kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko) - par cilvēku
pārkaist kļūt pārāk karstam (par priekšmetiem)
norast kļūt parastam un norūdītam
paplukt kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu)
nopūznīt kļūt pārklātam ar pūžņainām brūcēm
nopūžņot kļūt pārklātam ar pūžņainām brūcēm
noslienāt kļūt pārklātam ar siekalām
sarūgtoties kļūt pārmērīgi rūgtam
iepazīties kļūt pazīstamam (ar kādu, citam ar citu)
iepazīt kļūt pazīstamam (ar kādu); iesākt pazīt (kādu); iepazīties (1)
pieteikt savu vārdu kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā); gūt pirmos panākumus (kādā nozarē)
iesluvēt kļūt pazīstamam, zināmam, slavenam
izlietāties kļūt pilnībā izlietotam
izsaldēties kļūt pilnīgi aukstam (parasti par telpu)
pieplakt kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni
dilt kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem)
dilt kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem)
izdilt kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu)
izdilt kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem)
izdrelēt kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem)
ieieties kļūt plaši lietotam, atkārtotam
iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu)
aizskanēt kļūt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu)
nodzeldēt kļūt raupjam, cietam
atvīdēt kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam
nākt dienas gaismā kļūt redzamam, būt publicētam
uzrimt kļūt remdenam (par kaut ko, kas pirms tam bija auksts)
izplinkt kļūt retam
rēnot kļūt retam
izritēt kļūt retam (kā labībai no ziemeļu vēja)
ritēt kļūt retam, kā labībai no ziemeļu vēja
noplukt kļūt retam, neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu)
nopluskāties kļūt retam, neizskatīgam, negludam (par apmatojumu, apspalvojumu)
sasūrt kļūt rūgtam
rūgtēt kļūt rūgtam (pēc garšas)
iesūroties kļūt rūgtam, sāļam
iesaķerties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū
iesakosties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū
iesūkstināties kļūt sālītam
apsūrēt kļūt sāļam (rūgtam)
atsamities kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot
dalekt kļūt saprotamam
pielēkt kļūt saprotamam
pierāpot kļūt saprotamam
daiet kļūt saprotamam, tikt saprastam
nosarkt kļūt sarkanam, sārtam (sarkanā, sārtā gaismā)
apsārst kļūt sārtam
nosārtoties kļūt sārtam
piesarkt kļūt sārtam (no asarām, piepūles) - par acīm, plakstiņiem
aizsarkt kļūt sārtam iekaisuma dēļ
iekvēloties kļūt sārtam spēcīgā pārdzīvojumā (par seju, tās daļām); parādīties (sejā, tās daļās) - par sārtumu
apsarkt kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses)
piesarkt kļūt sārtam, pieplūstot asinīm asinsvados (par seju, tās daļām)
atsarkt kļūt sārtam, sarkanam (gaismas staros)
pietvīkt kļūt sārtam, sarkanam (par augiem, to daļām, parasti augļiem)
piesarkt kļūt sārtam, sārtoties (par parādībām dabā)
nosārtot kļūt sārtam; nosārtoties
piepūsties kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu
uzpūsties kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu
sašust kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību)
iesīkstēt kļūt sīkstam
sīkstēt kļūt sīkstam
sasiksnēt kļūt sīkstam (kā ādas siksna)
apsīkstēt kļūt sīkstam un spēcīgam
aizsilt kļūt siltam
piesilt kļūt siltam (par telpu, apkārtni, vidi); pilnīgi sasilt
silt kļūt siltam berzes rezultāta (par priekšmetiem)
iesilt kļūt siltam vai siltākam
noplušķēt kļūt skrandainam, saplūkātam, saplosītam
mērcēties kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī
aizdegties kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam
atspirgloties kļūt spirgtam
spirgt kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam
spirgt kļūt spirgtam (2) vai spirgtākam
atspirgties kļūt spirgtam, veselam, atgūt spēkus
iekvēloties kļūt spožam, tiekot apgaismotam
staltīties kļūt staltam, ievērojamam, diženam
augt kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.)
sadzīvoties kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu)
sarast kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem
saplakt kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam
nokaist kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam
ķirpēt kļūt tārpu saēstam
ieiet tautā kļūt tautā plaši pazīstamam
sabiezēt kļūt tumšam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni)
uzarties kļūt uzartam
sastingt kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam
uzplūst kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam
uzvirmot kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam
samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
iesaplatīties kļūt vaļīgam, platam (piemēram, par apaviem, adītiem apģērbiem)
atdzist kļūt vēsākam vai vēsam, arī aukstam
dzist kļūt vēsam, aukstam
vilnēt kļūt viļņotam, viļņoties
izkarst kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni)
izļumt kļūt viscaur mitram, mīkstam un glumam
apgrabēt kļūt viscaur nolietotam, notrītam, nodeldētam
izsilt kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu)
izplatīties kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem)
apstaigāt kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās
nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam
simbolizēties kļūt, arī būt par kā simbolu; tikt atspoguļotam ar simbolu
sakuplot kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam
nocietēt kļūt, parasti ļoti, cietam (par vielu)
saerroties kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties
sasmagt kļūt, parasti ļoti, nomāktam
sasārtoties kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām)
sasārtot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām); sasārtoties
satraukties kļūt, parasti ļoti, satrauktam
sasīkstēt kļūt, parasti ļoti, sīkstam
sarkt kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām)
samulst kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību)
sadugt (arī sagumt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
sagumt (arī sadugt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
sapīkt kļūt, parasti pēkšņi, piktam, īgnam
sarūgtināties kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam
sakaist kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam
sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem)
sasilt kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem)
saspringt kļūt, parasti psihiski, aktīvam, koncentrētam; sasprindzināties (2)
sacietēt kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu)
sasekšēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
sasekšķēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
kļauties kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu
knābties Knābt (1) vienam otru, citam citu
mesls Kociņi zīlēšanai; metamie kauliņi
mesli Kociņi zīlēšanai; metamie kauliņi; mesls
žepere Kociņš zirņu vai pupu atbalstam
skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina
energīda Kodols un tam apkārt esošais protoplazmas iecirknis šūnā; daudzkodolu šūnām ir vairākas energīdas
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam
ielaidnis Koka gabals, ko ieliek dēlī, kad ēvelējot tam izlūst zars
fotoksilogrāfija Koka gravīra, kas iegūta, fotogrāfiski pārnesot attēlu uz dēļa virsmas un pēc tam gravējot ar roku
dzidze Koka kārts ar naglu galā, ko zvejnieki ziemā izmantoja atbalstam pārvietojoties pa ledu
ķempele Koka klucis paliktnim, balstam
bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols
kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties
kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam
požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam
zutene Koka sitamais
zutenis Koka sitamais
zutens Koka sitamais
talakons Koka sitamais rīks
biķis Koka stampa kāpostu stampāšanai
kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
pastēnieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Pastamuiža" iedzīvotāji
šautris Koks, ar ko sist, sitamais; bulta; metamais ierocis; strēle
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls
pielūžņojums Koksnes atliekas mežā, no kurām nevar iegūt standartam atbilstošu lietkoksni un malku
koksnes termoķīmiskā modificēšana koksnes modificēšana, piesūcinot to ar monomēriem, oligomēriem vai sveķiem un pēc tam termiski apstrādājot ar nolūku panākt piesūcināšanas sastāva polimerizāciju vai polikondensāciju
pelējums koksnes virsējo slāņu iekrāsojums, ko izraisa askusēnes un nepilnīgi pazīstamās sēnes
veidošanās kolektīva, sabiedriska institūta, organizācijas rašanās, attīstīšanās, tiekot organizētam, dibinātam
polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam
entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot
lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas)
Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes
paplašināta vārdkopa kombinēta vārdkopa - vārdkopa, kuras atkarīgajam komponentam vai komponentiem pakārtots vismaz viens atkarīgais komponents
komelīnaugi Komelīnu rindas dzimta, \~40 ģintis, \~600 sugas, no kurām vairāk pazīstamas ir tradeskancijas un zebrīnas, ko audzē kā nokarenus telpaugus
peļņatlīdzība Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība
peļņmaksa Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība
peļņsamaksa Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība
forvards Komercdarījums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteiktā datumā vai līdz noteiktam termiņam
franšīze Komercpilnvarojums, līgums, ar ko izstrādājuma ražotājs tā ražošanas licenci un prečzīmi pārdod citam uzņēmumam
frenčaizings Komercpilnvarojums, līgums, ar ko izstrādājuma ražotājs tā ražošanas licenci un prečzīmi pārdod citam uzņēmumam
informācija par komercnoslēpumu komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju; par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi
vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu
komplēmentārijs Kommanditsabiedrībā persona, kas veikalā ieguldījusi visu savu kapitālu un ziedo tam spēku
CD ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai (angļu "Read Only Memory")
CD-ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai; lasāmatmiņas kompaktdisks
komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm
ugunsbīstamības klase komplekss rādītājs, kas izsaka ugunsbīstamības pakāpi
aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ
piekomplektēt Komplektējot (kādu kopumu, sistēmu), pievienot (tam kādu vienību)
rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam
rekrutēties komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu)
piekomponēt Komponējot (mūziku), pieskaņot (to kādam tekstam)
horeogrāfija Kompozicionālā izveide (dejai, deju uzvedumam, baletam)
uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko)
lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam
atsvabināšana Konkrētai programmai vai konkrētam lietotājam piesaistītu datoru resursu atbrīvošana, lai tos varētu piekārtot citam lietotājam
glaciāls konkrētam apledojumam atbilstošs laikposms
enkura kurpe konkrētam enkuram paredzēta koka ligzda uz klāja jahtas priekšgalā, kas novērš enkura pārvietošanos
lietojumorientēta valoda konkrētam lietojumam paredzēta datorvaloda, piemēram, valoda datora aparatūras projektēšanai
testpiemērs Konkrētam mērķim izstrādāta testa ievaddatu, izpildes noteikumu un sagaidāmo rezultātu kopa, lai dotu iespēju pārbaudīt testējamā objekta atbilstību iepriekš definētajām prasībām
zāģētās sagataves konkrētam mērķim paredzēti noteikta platuma, biezuma un garuma zāģmateriāli
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā
Cargrada Konstantinopole (slāvu valodās lietots pilsētas nosaukums), tagadējā Stambula
skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem)
jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām
pretgambīts Kontrgambīts šaha spēlē, gambīts ko spēlētājs piedāvā, atbildot pretinieka gambītam
galvgaļa kontrolieris kontrolieris, kas, izmantojot kabeļu tīklu, nodrošina piekļuvi internetam
nostro Konts, kuru banka atvērusi savam ārzemju korespondentam, lai viņš tajā ieskaitītu bankai pienākošās summas
konvertēt Konverterā pūst cauri (izkausētam ķetam) gaisu vai skābekli
kompleksā plakne koordinātu plakne, kuras katram punktam (x, y) piekārtots komplekss skaitlis z=x+yi; abscisu un ordinātu asi kompleksajā plaknē sauc attiecīgi par reālo un imagināro asi
nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
dārgmetalls Kopējs apzīmējums platīnam, zeltam, sudrabam
Pastorālās vēstules kopīgs apzīmējums Jaunās Derības vēstulēm Timotejam un Tītam; arī gana vēstules
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam
dihroīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls
jolīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls
nelineārā korelācija korelācija, kurā, vienas pazīmes lielumam pieaugot, otras pazīmes lielums pieaug līdz zināmai robežai, bet pēc tam saglabā savu vērtību vai sāk samazināties
deka Korpusa daļa (stīgu instrumentam), kura reflektē un pastiprina skaņu
korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru
retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu
hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo
dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
niacīnamīds Kosmētikas sastāvdaļa (specifiska B2 vitamīna forma), piedeva, izmanto matu kondicionētājos, pretnovecošanas līdzekļos, arī graudaugu miltos, tiek uzskatīts, ka var labvēlīgi ietekmēt veselību
dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas
izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns
trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
benzilhemiformāls Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var būt bīstams ilglaicīgā saskarē ar ādu
kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns
rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā
butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos
karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus
etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
diizopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, skābes-sārma regulētājs, izmanto kā matu krāsu, ilgviļņu šķīduma sastāvā, tonizējošos līdzekļos, matu kopšanas līdzekļos, ietverts HIH bīstamo vielu sarakstā, var kombinēties ar nitrosavienojumus veidojošām vielām un veidot nitrozamīnus
dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
pulsārs Kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, kura starojuma impulsi seko cits citam ar stingri noteiktu vai ļoti lēni augošu periodu
brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu
avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās
pamatkrājumi Krājumi, ar ko pietiek, lai izpildītu apstiprinātus operatīvos plānus iepriekš noteiktam sākotnējam periodam
resursi Krājumi, līdzekļi izmantošanai noteiktam mērķim
bīkstaklis Krāsns kruķis; sitamais, nūja
bistāgs Krāsns kruķis; sitamais, nūja
bīstākls Krāsns kruķis; sitamais, nūja
nozeltīt Krāsot un pabeigt krāsot ar krāsu, kas rada zeltam līdzīgu spīdumu
krasta valnis krasta akumulācijas forma, kas piekļaujas pamatkrastam
piekrastes zona krastam pieguļošā teritorija, kurā vērojamas tagadējās jūras baseina vai seno jūras baseinu viļņu darbības pēdas
digitālais paraugnovilkums krāsu novilkums, ko izdrukā no datora, pirms tam neizgatavojot fotofilmas un/vai iespiedformas
mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam
nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē
mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
blankokredits Kredīta grupējuma veids, t. s. personālais kredīts, pretstatā reālam kredītam
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums
delegātārijs Kreditors, kurš piekritis parāda pārnešanai no deleganta jaunam delegātam
mērķaizdevums Kredīts, ko banka ir piešķīrusi noteiktam mērķim
vekseļu kredīts kredīts, ko kredītiestāde izsniedz klientam pret viņam piederošo vekseļa diskontu kredītiestādē; kredītiestādē nodotie vekseļi ir izsniegtā kredīta nodrošinājums
revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna
sasukties Krējumu kuļot, tam pārveidoties sviestā
galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās)
pastilla Krievu marmelāde, ko pagatavo no sasmalcinātiem augļiem, tos saputojot ar cukuru; pēc tam izkaltē un sagriež gabaliņos
senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam); Kijevas Krievzemes iedzīvotāji
jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem
atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas
liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā
piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam
ciānkoblamīns kristāliska viela, B~12~ vitamīns, kas nepieciešams eritrocītu veidošanai, atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā
stiklkeramika Kristālisks stikla materiāls, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas paņēmieniem, t. i., izstrādājumu presē no stikla pulvera un pēc tam kristalizē (sk. kristalizācija) divpakāpju vai vairākpakāpju režīmā
krustamzīme Kristamzīme
krustāmzīme Kristamzīme
Toms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - viens no 12 apustuļiem, kurš nebija kopā ar pārējiem mācekļiem, kad pie viņiem ieradās augšāmcēlies Jēzus Kristus, un sākotnēji atteicās tam ticēt
Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu
patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 2. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi)
monotelētisms Kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā; sludinot Kristus divējādo dabu, pieņēma, ka tam ir viena griba; Konstantinopoles 3. ekumeniskajā koncilā tika nosodīts
baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne
tiranozaurs Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - \~12 m, masa - 6-9 t, tam bija 30 cm gari zobi - vislielākie dinozauru vidū; dzīvojis Eirāzijā un Ziemeļamerikā
piekritene Krītamā kaite, epilepsija
piekritine Krītamā kaite, epilepsija
piekritinis Krītamā kaite, epilepsija
akceptēšanas kritēriji kritēriji, kas sistēmai vai tās komponentam jāapmierina, lai to pieņemtu lietotājs, pasūtītājs vai kāda cita pilnvarota juridiska vai fiziska persona
testa kritēriji kritēriji, kuri sistēmai vai komponentam jāapmierina, lai testēšanas rezultāts atbilstu pārbaudāmajai prasībai
brīvais kritiens kritiens lēcienā ar izpletni līdz izpletņa atvēršanās momentam
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai)
bizuls Kruķis, koks; metamais, sitamais
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu
subkutānā mastektomija krūšu audu izoperēšana, saglabājot pārklājošo ādu, krūtsgalu un areolu, tā ka krūti var pēc tam plastiski rekonstruēt
dzenspārni Kuģa dzineklis un reizē stūres iekārta, sastāv no diska (rotē ap vertikālu asi) un 4 vai 6 tam perpendikulārām aerodinamiska profila lāpstiņām, kuras pagriežot attiecībā pret to vertikālo asi var mainīt kuģa kursu un ātrumu, nemainot diska rotācijas režīmu
kuģa cirkulācija Kuģa kustība pa līkni, mainot kursu (kustības virzienu); arī kuģa kursa maiņa, kad tam ir pagriezta stūre
bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām
ametaboli Kukaiņi, kas attīstās tieši no olas, bez metamorfozes
dzelkņcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus")
mušveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi
piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē)
apsabukāties Kulšanā tikt noberztam, atdalītam (par grauda ārējo apvalku)
apkūlības Kulšanas darbu nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības
blokāt Kult; stampāt
sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
putojamais Kuļamais, sitamais rīks; aparāts putošanai
nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem
piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi)
piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi); piekvēpt
baltpēdiņas Kurvjziežu dzimtas augi, pazīstamas 30 sugas, bet audzē gk. "Anaphalis margaritacea" - augstums - 30-60 cm, augiem balts spilvojums, zied jūlijā - septembrī
ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam
imobilizācija Kustamā īpašuma pārvēršana par nekustamu
lietošanas ķīla kustama vai nekustama augļus nesēja lieta, kas kreditoram nodota kā ķīla valdījumā ar pienākumu ievākt no tās augļus un ienākumus, kas viņam jāpārdod, ieņēmumus ieskaitot sava prasījuma samaksai
deponējums Kustamas mantas nodošana tiesas iestāžu vai tādu uzņēmumu glabāšanā, kas nodarbojas ar glabāšanas darījumiem
mobīlija Kustams īpašums
depozicija Kustamu lietu nodošana uzglabāšanai un vēlākai izdošanai, sevišķi nodošana tiesas glabāšanā (depozitā) ar nolūku nodibināt zināmas tiesiskas sekas attiecībā uz trešam personām
kāpt Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā)
trimēties Kustēties, tikt kustinātam
krustoties Kustēties, virzīties vienam pār otru, citam pār citu
kinētiskā enerģija kustībā esoša ķermeņa vai daļiņas enerģija, kas ir proporcionāla ķermeņa masai un tā ātruma kvadrātam
pret Sauli kustība virzienā, kas ir pretējs Saules šķietamajai kustībai pie debesīm, t. i. Z puslodē uz kreiso pusi (jeb pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam)
tenteri Kustības, kas raksturīgas tam, kas tenterē
bloķēšanas mehānisms kustīgs mašīnas elementu savienojums, kur, vienam elementam darbojoties, pārējie tiek fiksēti noteiktā stāvoklī
aizkust Kūstot (kam), tikt (ar to) aizdarītam, piepildītam
iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko); tikt apņemtam (ar ko sacietējošu)
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem)
katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
fleksoiespiedējs kvalificēts strādnieks, kas, izmantojot fleksogrāfijas tehnoloģiju un iekārtas, iespiež iepakojumu, etiķetes un tamlīdzīgus iespieddarbus
programmatūras metrika kvantitatīvs mērījums, kas nosaka, kādā mērā sistēmai vai tās komponentam piemīt noteikts atribūts
kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji
morfoīds Kvazimorfēma - šķietama, neīsta morfēma
piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pašinduktivitāte Ķēdes elementam piemītošā induktivitāte
banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis
Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu
galli ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju)
kadurki Ķeltu cilts dienvidrietumos no arverniem Gallijā, starp Dordoņu un Averonu, bija pazīstami kā linu apstrādātāji
Konla Ķeltu mitoloģijā - viens no varoņa Finna līdzgaitniekiem, ko nepazīstama sieviete aizvilināja uz Citpasauli
pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam
elastiskā histerēze ķermeņa deformācijas atpalikšana laikā no tam pieliktās slodzes, kā arī atšķirīgi deformācijas lielumi tā paša lieluma slodzes apstākļos
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu
tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām vai skaustam atbalstoties pret pamatu
svecīte ķermeņa stāvoklis, kam raksturīgas gaisā perpendikulāri pamatam izstieptas kājas, pleciem un skaustam atbalstoties pret pamatu; stāja uz skausta
bezsvara stāvoklis ķermeņa stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu
dzenāties Ķert, tvarstīt citam citu (parasti rotaļājoties); dzenāt citam citu
dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības)
rokas ķīla ķīlas tiesība par kustamu lietu, ja tā ieķīlājot nodota kreditora valdījumā ar nodomu, lai tā būtu par nodrošinājumu viņa prasījumam
uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti
grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu
rezonanses teorija ķīmijas teorija, kas pirmo reizi izskaidroja virkni līdz tam nesaprotamu vielu struktūras jautājumu
metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetilēnsulfoksilskābe ķīmiska viela, kuras savienojums ar nātriju pazīstams kā neosalvarsāns
izatīns Ķīmiska viela, o-amīnofenīglikosilskābes laktams, sarkani kristāli, kūst 200-201 Celsija grāda temperatūrā, izmanto krāsvielu pagatavošanai
litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām
izomorfisms ķīmisko elementu (atomu, jonu) spēja aizstāt citam citu minerālu kristāliskajā režģī, neizjaucot tā uzbūvi
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni
kings Ķīniešu sitamais instruments, sastāv no 12 akmens platēm 2 rindās, kas abas ir veselu toņu gammas, viena pustoni augstāka par otru
erhu Ķīniešu tradicionāls stīgu instruments: tam ir dobts koka korpuss, garš grifs un divas stīgas un to spēlē ar lociņu
kacināties Ķircinoties kaitināt (vienam otru, citam citu)
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos
ķirmīt Ķļūt ķirmju saēstam
saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas
sēbrači labi pazīstami kaimiņi, kas dažās jomās arī kopā saimniekoja
padibene Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibens Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibins Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padubenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus)
studiosus Labvēlīgs, bet drusku nicīgs nosaukums studentam
brīvās krišanas laiks laika intervāls no ķermeņa brīvās krišanas sākuma līdz tā saskaršanās momentam ar Zemes (planētas) virsmu
signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums
Manvantara Laika periods, salīdzināms ar astronomijā pazīstamo sarosa un metona 2 ciklu
inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam
diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs
tropiskais gads laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis)
norises saskaņotība laika un telpas nepārprotams atspoguļojums, attēla virziena un kompozīcijas saskaņojums, kas ļauj skatītājam uztvert filmu kā loģisku tās satura izklāstu
nakts Laikposmā no saules rieta līdz lēktam
atmaksāšanas periods laikposms gados līdz tam brīdim, kad kapitāla ieguldījuma izmaksas ir pilnīgi segtas ar peļņu (neto naudas ieņēmumiem), kas gūta ar šiem ieguldījumiem
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam
pārskata gads laikposms, kuru ir jāaptver gada pārskatam, kas parasti sakrīt ar kalendāro gadu un aptver 12 mēnešus
rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam
laistīties Laistīt citam citu
sasalaistīties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam
sasalieties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam
laizīties Laizīt citam citu
lamāties Lamāt (citam citu)
žerkle Lamu vārds negantam kustonim
naškānis Lamu vārds sliktam, nerātnam cilvēkam vai dzīvniekam
repis Lamu vārds tam, kas ar netīrumiem aprepis
žvangus lamuvārds biezi saģērbtam cilvēkam
šļempis lamuvārds izlaidīgam, notašķītam cilvēkam
izava lamuvārds nekārtīgi saģērbtam cilvēkam
merklis lamuvārds sliktam bērnam
žabis lamuvārds sliktam cillvēkam
bruslaks lamuvārds sliktam cilvēkam
plūksnaina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa)
plūksnas Lapai tās atsevišķās daļas abpus kātam un viena otrai pretim
maijkoks lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā; šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols)
paginācija Lappušu numerācija (grāmatai, žurnālam, rokrakstam u. tml.)
dažādlapainība lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam
lapplūkstamlaiks Lapu plaukstamais laiks
laplaiks Lapu plaukstamais laiks; lapplūkstamlaiks
pielāsēt Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām)
pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām)
infekts Latīņu valodā - darbības vārda forma, kas tiek veidota no tagadnes celma un izsaka nepabeigtu darbību pretstatā perfektam
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona
kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem
nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem; Rīgā jau 1354. g. lietots atsevišķu namnieku apzīmējums
Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam
LANĪDA Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija
Augstākā padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. g. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima
zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai
dorša Lauciniece; meitene, kas nepievērš uzmanību savam ārējam izskatam
lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav
apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam
stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī; eliņš
gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks
dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela
sniega kristāli ledus kristāli, kas veidojas, ūdens tvaikiem sublimējoties uz mākoņu un miglas sasalušajiem pilieniņiem un pēc tam izkrītot uz zemes
integrācija Legalizācijas procesa stadija, kas tieši vērsta uz to, lai noziedzīgi iegūtam īpašumam piešķirtu likumības šķietamību
bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs
sekste Lējuma atlikums, ko nolauž un pēc tam apvīlē
lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam
clavis Leksiski paskaidrojumi seno klasiķu vai bībeles tekstam
aizkūņāties lēnām aiziet ar smagiem soļiem (pie tam šādi ejošo nevar skaidri saskatīt)
izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem
noslīdēt Lēni nolaisties, noliekties, tikt lēni nolaistam, noliektam (kur, uz kā u. tml.) - par ķermeņa daļām
nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem); šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm)
uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
uzpeldēt lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas
šķietamā vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
vimpeļvēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai
likstains letāls, bīstams
saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus
kritiskie režīmi lidaparāta lidojuma bīstamās brīvās kustības formas – griešanās, novelšanās, grīste –, kas attīstās, pārsniedzot ierobežojumu raksturlielumus
rokas vadība lidaparāta vadības paņēmiens, kad lidojuma režīma maiņa notiek, pilotam iedarbojoties uz vadības ierīcēm
sekotājlidaparāts Lidaparāts, kura uzdevums ir sekot kādam noteiktam lidojošam objektam un uzraudzīt to
Aklantikē lidosta lidosta Francijā (_Atlantique_), Atlantijas Luāras departamentā, dienvidrietumos no Nantes pilsētas
A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera
turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot)
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ
samazināt buras līdz tam nesto buru vietā uzvilkt mazākas buras vai kādu buru (piemēram, grotu) nemaz nepacelt
tāleit Līdz tam, tik ilgi
antidiskratisks Līdzeklis pret konstitūcijas vai asiņu anomāliju; senos laikos - stibiāti, dzelzs, arsēns, dzīvsudrabs, sērs u. c., tagad - vitamīni, hormoni, fermenti, alkaloīdi
kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums; līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam)
Reinoldsa skaitlis līdzības kritērijs, ko lieto viskozu šķidrumu un gāzes tecēšanas aprakstam
homotētija Līdzības transformācija, kas katram punktam piekārto proporcionālā attālumā esošu punktu uz taisnes, kura savieno doto punktu ar fiksēto līdzības centru
kašu Līdzīgs tam, tāpat kā
analogs Līdzīgs, atbilstošs (citam priekšmetam, parādībai); analoģisks
izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.); būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.)
garš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni dubultu pagarinājumu, latviešu valodā tam parasti nav fonoloģiskas funkcijas
izaliekties Liecoties, tiekot liektam, izveidoties
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību
liekam Lieks, vēl pie tam, bez tam
līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku); liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām)
slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa dalām)
koronavīrusi liela dažādu vīrusu grupa, kas vairākumā nav bīstami cilvēkam, bet atsevišķos gadījumos šie vīrusi mēdz piedzīvot mutācijas, kas ļauj tiem "pārnesties" no dzīvniekiem uz cilvēkiem, un tad tie kļūst bīstami
Tirka iritācijas leikocīts liela mononukleāra šūna bez granulām, līdzīga plazmocītam, ar stipri bazofilu citoplazmu, kurā bieži ir vakuolas; asinīs atrodama, ja kaulu smadzenēs ir kairinājums
bunčuks Lielajos kara orķestros - sitamais mūzikas instruments, kas rotāts ar zirga asti
zemnieku kari lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās
sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma
lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā
kampolons Liellopu aknu koncentrēts ūdens ekstrakts, dzidrs tumšdzeltens šķidrums; ievada muskulī ļaundabīgās, kā arī citu mazasinības formu terapijā kā B12 vitamīna preparātu
govju trakuma slimība liellopu spongiformā encefalopātija, ļoti bīstama liellopu slimība; arī BSE jeb "Bovine Spongiform Encephalopathy"
pali liels (kā) kopums, kas patiesi vai šķietami plūst, kustas
krusa liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam)
hanters liels jājamzirgs, labs lēcējs, spēj aulekšos veikt garas distances pa šķēršļotu apvidu; šādus zirgus audzē Anglijā medību sportam
kontinents liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz no visām pusēm apņem jūras un okeāni; šāds masīvs kopā ar tam piederīgām salām
standartlielums Lielums, kas atbilst standartam 1 (1); lielums, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem
reaktīvā jauda lielums, kas raksturo enerģijas apmaiņu starp ķēdes reaktīvajiem elementiem un enerģijas avotu; apzīmējums Q; mērvienība reaktīvais voltampērs (VA); sinusoidālai maiņstrāvai Q=Uisinφ
paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā
taukš lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi
pludunč lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
uzmanība lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam
buh lieto, atbrīvojoties no smagas nastas, to novietojot uz grīdas vai tamlīdzīgi
Vai tam! lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams
zliukš lieto, lai aprakstītu skaņu, kas rodas krītot kādam koka priekšmetam
bez šaubām lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu; protams, katrā ziņā, nešaubīgi
fok lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu
plinkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
plirkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam
plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
blakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
blūks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
blūkš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
klabu lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu
plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
blīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
ļer lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot
brāk lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam
bukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko
plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu
saprotams lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām
vai lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu
zināms lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas; protams, saprotams
attiecībā pret ko lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds
āre lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re
bet lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti
kaut lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu
kad lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu; kaut 3 (2)
tomēr lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu
tad lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu
likties lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu
šķist lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu
rādīties lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties 2(4)
bidta lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības, šķietamības niansi
re lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu; lūk (2)
lūk lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts
re lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts
palūk lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
paskat lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
tas lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams
piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks
tirgotājs lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) enerģiju citam enerģijas lietotājam
aplikācija Lietotne - datorprogramma kādam noteiktam nolūkam
vedēji Līgavaiņa tuvākie radi, kas pārveda līgavu uz vīra mājām un pēc tam uz baznīcu
aizpirkums Līgums, ar ko viena puse apsolīja otrai pārdot noteiktā laikā kustamu vai nekustamu mantu
komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu
aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu
pārvadājuma līgums līgums, ar kuru pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam
drafts Līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistam par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu
standartlīgums Līgums, kas paredzēts noteiktam mērķim un noformēts pēc iepriekš izstrādāta parauga
aģenta līgums līgums, saskaņā ar kuru, viena persona (principāls) uzdod citai (aģentam) veikt dažādas juridiskas darbības, ņemot vērā līgumā noteiktās pušu tiesības un pienākumus, aģenta pilnvaru apjomu u. c.
likopīns Likopēns - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns
likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns
nogrūst uz citu likt citam veikt (ko) savā vietā
atsviest likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ)
krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam)
aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai
Latvijas iedzīvotājs likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju
atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu
paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam
lauksaimniecībā izmantojamā zeme likumā noteikts zemes lietošanas veids, kas ietver aramzemi, augļu dārzu, pļavu un ganības; tam atbilstoša zeme
izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību
likuma izsludināšana likumdošanas procesa pēdējā, noslēdzošā stadija, tiesības uz kuru saskaņā ar Satversmes 69. pantu pieder Valsts prezidentam, un viņš to apliecina ar savu parakstu
gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante)
guliniski Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
guliskai Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
gulai Līmeniski (atrasties, būt novietotam, u. tml.)
galdnieku plātne līmēts lokšņu materiāls, ko iegūst, salīmējot savā starpā koka līstītes un pēc tam aplīmējot ar lobīto finieri
izohromata Līnija, kas grafiski attēlo sakarību starp melna ķermeņa radiācijas intensitāti un temperatūru (dotam viļņa garumam)
lauzta līnija līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi
linkulstamais mašiņš linkulstamā mašiņa
linu pēda linu daudzums, ko plūcot saņem vienā saujā un visu uzreiz izplūc un pēc tam sasien
raustava Linu galviņu nocērtamais
mārksna Linu vai vilnas lakats, kurā nes krustamo bērnu
fosfatīds Lipīds, kas satur fosforskābes un slāpekli saturošu atlikumu; pazīstamākie ir lecitīns, kefalīns un sfingomielīns
pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to)
dalīt Līstot būt par cēloni tam, ka palielinās (mitruma) daudzums (par lietu)
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni
librets Literārs scenārijs (baletam, arī pantomīmai)
zemnieku paražu tiesības Livonijas vietējo tautību paražu tiesības, kas kodificētas 13. gs. un ar papildinājumiem bija spēkā līdz 16. gadsimtam
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu)
knoķis Locītavas kauliņš (pirkstam); potītes kauliņš; potīte
bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu
logo Logotips - viegli atpazīstamas zīmes, emblēmas, burtu vai simbolu veidā attēlots organizācijas vai firmas nosaukums, ko lieto dokumentos, iespieddarbos, reklāmas materiālos
siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums; savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums
riņķī Lokveidā, riņķveidā (kam) apkārt, (ko) ietverot (būt novietotam, atrasties)
vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem
zirgkopība Lopkopības nozare - zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam
žerebiņš Loze, metamais kauliņš u. tml.
čimpuļi lubu jumta apaļkoki gareniski nolikto jumta siju atbalstam
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām)
sensibilizētā luminiscence luminiscence, kurā ierosinošā enerģija, ko absorbē vieni atomi (molekulas, defekti), enerģijas pārneses procesā tiek nodota citiem, kuri pēc tam luminiscē
bizuns Lunkans sitamais rīks
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko)
luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca
luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca
evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca
uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu
uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku
dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks
atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.)
izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko)
aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt
atdot grožus (kādam, arī kāda rokās) ļaut vadīt, pārvaldīt (citam), atsakoties no vadības
novītināt Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst
ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa
nosadoties ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu
apsaēsties ļoti ātri tikt apēstam, ēdot tikt izlietotam (parasti par ko garšīgu)
miksomatoze ļoti bīstama akūta trušu un zaķu infekcijas slimība, ko ierosina specifiski ģints _Leporipoxverus_ vīrusi
ieplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam
paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam
vien paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam
krusa ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam
līdz (pat, arī pašām) īkstīm ļoti dziļi (cilvēkā), līdz pamatam
ieplest acis ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
ieplest acis un muti ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
acis vien ieplest (izplest, paplest, atplest) ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
atlantozaurs ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss
bezgalība ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums
bezgalīgs ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams
ebola ļoti lipīga slimība, pazīstama kopš 1976. gada
nikns ļoti mokošs, arī ļoti bīstams (par slimību)
uzēsties ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam)
sasalt ragā ļoti nosalt, pārsalt, būt viscaur aukstuma pārņemtam, sasalstot kļūt ļoti cietam
dieva dots ļoti patīkams, pa prātam
iesagrābties ļoti pieķerties (kādam priekšmetam)
turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt
pūst (vai) dvēseli laukā ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam
mells uz balta ļoti skaidri, nepārprotami
melns uz balta ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts)
kā uz delnas ļoti skaidri, saprotami
kā atvērta grāmata ļoti skaidrs, izprotams, viegli uztverams
smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai
kaislība ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums
dziļai ļoti spēcīgi (būt slimības pārņemtam)
atlantisks ļoti spēcīgs (spēka ziņā līdzīgs grieķu mīta varonim milzim Atlantam)
nāve ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu)
ņirbēt ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt
ņirbt ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt
zibēt ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām)
ņirbēt ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām)
ņirbt ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām)
nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
gratāža M. Ernsta izgudrotā skrāpējuma tehnika; strādājot šajā tehnikā mākslinieks vispirms citu uz cita uzklāj vairākus krāsas slāņus, kuros pēc tam izskrāpē attēlu
irracionālisms Mācība, ka jūtām piešķirama ne mazāka nozīme kā prātam; iracionālisms
gneisgranīts Magmatiskas izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst granītam
kristāliskie ieži magmatiskie un metamorfie ieži
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
pamatklintājs magmatisko un metamorfo iežu kopums, kas veido kontinenta mantijas kodolu; kristāliskais pamatklintājs
magnetokaloriskais efekts magnētiķa temperatūras izmaiņa, adiabatiski izrnainot tam pielikto magnētisko lauku
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers
audiokasete Magnētiskās lentes kasete, kas paredzēta galvenokārt skaņu ierakstam, bet ko var izmantot arī cipardatu uzglabāšanai lētos sadzīves datoros
ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju
videoieraksta iekārta magnetofons televīzijas attēla un skanas ierakstam un reproducēšanai; videomagnetofons
eksorkisms Maģijā pazīstams akts garu izsaukšanai
buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2)
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2)
pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.)
pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus
pārmīšus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām
standartmāja Māja, kas atbilst standartam 1(1); māja, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem
šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piem., kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem)
šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem)
Majota Majotas Departamentālkopiena - Francijas aizjūras kopiena Indijas okeānā, Mozambikas šauruma ziemeļos, Komoru arhipelāgā, platība - 374 kvadrātkilometri, 223765 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Mamudzu, administratīvais iedalījums 17 komūnu
telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā
kredītlimits Maksimālā summa, ko aizdevējs ir gatavs aizdot noteiktam aizņēmējam uz abpusēji pieņemtiem noteikumiem
redzamības tālums maksimālais attālums, kurā redzami un atpazīstami neapgaismoti zemes virsmas objekti dienā un apgaismoti objekti naktī; ir horizontālā, vertikālā un slīpā redzamība
faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu
voblers Mākslīgā ēsma, māneklis, kas līdzinās dabiskam zivju barošanās objektam; gatavo no koka, plastmasas vai metāla un izmanto zivju pievilināšanai
astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos
apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam
starpniekvaloda Mākslīgi veidota stingri formalizēta valoda mašīntulkošanā uz kuru vispirms pārveido tekstu, lai pēc tam tulkotu citā (arī vairākās) valodā
kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam)
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt
kvača Malāvijas kvača - naudas vienība Malāvijas Republikā, sīknauda - tambala
MWK Malāvijas kvača; Malāvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - tambala
acapmānēšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms
acapmānīšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms
spēlēt vistiņas maldināt citam citu, izlikties, niekoties
malēnisks Malēniešu dialektam raksturīgs
Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē
penka mālu kula nogludināmais un nostampājamais dēlis
nosabraukties Maļot tikt atdalītam (par graudu ārējo apvalku)
jutins Manāms, sajūtams
masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā
svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tamlīdzīgu modernu deju
mirāža mānīgs redzējums, kaut kas šķietams, rēgains
abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās
piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu
institutio Mantinieka iecelšana testamentā
iepriekšēji saņemtā pievienojums mantojuma atstājēja pārdzīvojušā laulātā un viņa lejupējo pienākums, ja viņi grib mantot no mirušā, pievienot pie mantojuma masas visu to, ko viņi dabūjuši no mantojuma atstājēja, tam dzīvam esot
pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam
mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai
likumiskā mantošana mantojuma pāreja mantiniekam likumā paredzētajā kārtībā, ja nav mantojuma līguma vai testamenta vai ja tie nav spēkā, vai arī, ja ar testamentu vai mantojuma līgumu novēlēta mantojuma daļa
testamentārā mantošana mantošanas kārtība, kas noteikta ar mantojuma atstājēja likumā paredzētajā kārtībā taisītu testamentu
līgumiskā mantošana mantošanas kārtība, ko nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs (domāts nākotnē mantojuma atstājējs) otram (domātam nākotnē mantiniekam) vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu
intestātkodicils Mantošanas kārtības likumi un noteikumi, gadījumiem, kad nav atstāts testaments
majorāts mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai dzimtā
ab intestato mantot, likumiska mantošanas kārtība, bez testamenta vai līguma
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis
bāksignāla noņemšana marķiergredzena tīklā, kas raida bāksignālus - tīkla adaptera atslēgšanās no tīkla pašpārbaudei un pēc tam, ja rezultāts ir pozitīvs, lai atkal pieslēgtos tīklam
masēties Masēt sevi, sava ķermeņa daļas; tikt masētam
hromosomu izšķiršanās māshromatīdu atdalīšanās vienai no otras anafāzē un mejozes II anafāzē un konjugējošo partneru atdalīšanās citam no citas mejozes I analīzē
pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam
piesta Masīvs, izdobts vienkoča trauks kaņepju u. c. graudu produktu sasmalcināšanai ar stampu
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi
tehniskais drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu
tehniskais stāvoklis mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu
saglabājamība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja saglabāt tehniskās īpašības un darbspēju ilgstošas (parasti ilgāk par diviem mēnešiem) glabāšanas un transportēšanas laikā, kā arī pēc tam
agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus
pārmala materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam
ablācija materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos
caursitamība materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība)
caursitība materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība)
apgriešana materiāla, pusfabrikāta vai gatava izstrādājuma malu apgriešana atbilstoši konkrētam izmēram un formātam
centrālais spēks materiālam punktam vai ķermenim pieliktais spēks, kura darbības līnija vienmēr iet caur vienu un to pašu punktu (spēka centru)
darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā
fotohromi materiāli materiāli, kuros izmanto fotohromisma parādību attēlu reģistrēšanai, optisko signālu ierakstam, glabāšanai un apstrādei
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam
smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu
trihoma Matiņš vai neliels, pēc izcelšanās tam līdzīgs izaugums (zvīņas u. tml.) uz auga
samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot; šādā veidā izgatavot (ko)
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
mazpazīstams Maz zināms, pazīstams, arī nepopulārs
kaveola Maza bedrīte, iedobums vai invaginācija, kas veidojas uz šūnas membrānas pinocitozes laikā; pēc tam tā slēdzas un šūnas citoplazmā veido pinosomu
juņģis Mazāka putna izperēts dzeguzēns, kas pārspēj savus ligzdas brāļus lielumā un tuklumā un ar kuru tamdēļ salīdzina ko resnu
mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
atsamazgāties Mazgājot tikt atdalītam
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi
plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots
pamīļoties mazliet apmīļot vienam otru, citam citu
iekarst mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam
pastunkāt mazliet stampāt
palīst mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem
panīšķēties mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam
paķinkāt mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku")
Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
gurba mazs putnu stallītis, sapīts no kārklu vicām, līdzīgs apgāztam kurvim
kastaņeta mazs sitamais instruments; klabekļi deju ritmam; kastaņetes
piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa
atmešņa Mazvērtīgi, projām metami priekšmeti, krāmi
standartmēbele Mēbele, kas atbilst standartam 1(1); mēbele, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem
drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem
medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk
telemedicīna Medicīniskā uzraudzība un diagnostika no attāluma, veicot pacienta raksturlielumu mērījumus ar specializētu aparatūru un pārsūtot datus ārstam ar interneta starpniecību
dielektrolīze Medikamenta elektrolīze, tam difundējot slimajā ķermeņa daļā; medikamentu iedarbības veicināšanas veids
cetirizīns Medikaments, histamīna receptoru blokators
cimetidīns Medikaments, histamīna receptoru blokators, kas pavājina skābes izdali kuņģī
klaritīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis
loratadīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis, H1 receptoru blokators, ko izmanto alerģijas gadījumā, pret vemšanu u. c.
tavegils Medikaments, prethistamīna līdzeklis, histamīna receptoru blokators ar nomierinošu un miegu izraisošu darbību
suprastīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis, ko izmanto alerģijas gadījumos, pret vemšanu u. c.
fenkarols Medikaments, pretniezes līdzeklis, antihistamīns
grēns Medikamentu, dārgakmeņu un pērļu svars, dažādās sistēmās dažāds; Lielbritānijā zeltam 3,8879 g, dārgakmeņiem 0,0513 g, aptiekāru svaru sistēmā 64,799 mg, tirdzniecības svaru sistēmā 59,0615 mg
sistēma medikamentu, vitamīnu ievadīšana organismā intravenozas infūzijas veidā
mēdīties Mēdīt citam citu
MPA Medroksiprogesteronacetāts, metoksiprogesterona acetāts - hormons, kura klātbūtne pārtikā ir cilvēkam bīstama
hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums
līzīte Meitene; vientiesīga sieviete; laucinieciska meitene, kas nepievērš uzmanību savam izskatam
introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem
uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku
veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus
zvanga Mēlīšu sitamais mūzikas instruments, ko pagatvo no tukšiem propāna baloniem
šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai
meningisms Meningītam raksturīgi simptomi, kurus izraisa nevis iekaisums, bet cits kairinājums
samērīties Mērījot salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, citam ar citu)
tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā
individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu
izrakstīšanas plānošana mērķtiecīgi organizēta starpprofesionālas komandas darbība, lai pacientam pēc atgriešanās mājās no ārstniecības iestādes nodrošinātu nepieciešamo sociālo un veselības aprūpi kopienā atbilstoši viņa vajadzībām
cecumi Mēslu metamās dakšas; sakumi
uz kustu spēlēt mest gaisā mazus akmentiņus un uzlasīt zemē guļošus akmentiņus, pie tam, satverot drīkst vairākiem guļošiem akmeņiem
šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli
meislis Metāla cērtamā cērte, kalts; meiselis
dziļrūdāmība Metāla īpašība norūdīties līdz noteiktam dziļumam; atkarīga no materiāla ķīmiskā sastāva, kritiskā rūdīšanas ātruma
sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā
glockenspiel Metāla plāksnīšu sitamais mūzikas instruments; metalofons
masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi
ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā
metalloterapija Metālu lietošana ārstniecībā, kas bija pzīstama jau senajiem grieķiem un arābiem, bet nav guvusi apstiprinājumu mūsdienās; dažkārt uzskatīta par vienu no hipnozes veidiem
konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli
lansade Metamā šķēpa sviediens
kugriņš Metamā tīkla veids
linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai; šāda veida rotaļu rīks
harpūna Metamais ierocis lielu jūras dzīvnieku medīšanai
čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku
sviedeklis metamais ierocis, linga
žeberis Metamais kauliņš
švīdris Metamais šķēps
dzītenis Metamais tīkls
metenis Metamais zvejas tīkls
mesmens Metamie stāvi, statnis (šķērkoki), uz kuriem uzvelk un nostiepj velkus
hastāti Metamiem šķēpiem apbruņotie; kaujā stāvēja romiešu karaspēka pirmajā rindā
kvarcīts metamorfisks iezis, kas sastāv galvenokārt no kvarca un ir veidojies no smiltīm un smilšakmeņiem
metabazīti Metamorfizēti bāziskie magmatiskie ieži (metamorfizētie gabro, diabazi, bazalti, amfibolīti)
metamorfisks Metamorfizēts
prometabolija Metamorfo dzīvnieku attīstības stadija, kad vērojma kūniņas stadijas sākotnējā attīstība
hēmimetabolija Metamorfoze
metamorfoza Metamorfoze
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas
eklogīts Metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no piroksēniem un granātiem
milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks
ragiezis Metamorfs iezis, kas veidojies kontaktmetamorfisma procesos magmas un apkārtējo iežu saskares zonā; sastāv no kvarca, laukšpatiem, vizlas, andaluzīta, granātiem, siliraanīta, kordierīta
migmatīts Metamorfs iezis, kurā mijas tipiska metamorfa ieža (gneisa, amfibolīta) un magmatiska ieža (granīta, sienīta) joslas
staurolīts Metamorfs iežveidotājs minerāls, dzelzs un alumīnija silikāts
marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties
volastonīts metamorfs silikātu minerāls, kalcija silikāts CaSiO~3~; izmanto keramikā, laku, krāsu un papīra rūpniecībā
gneiss Metamorfs, kārtains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla
granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos
vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs
līzins Mētelis agram rītam
lacerna mētelis vai apmetnis no tumšas rupjas drānas, ko sāka valkāt 1. gs. p. m. ē. romiešu kareivji, pēc tam arī pilsoņi uz togas; vēlāk arī dažādās krāsās, un to valkāja arī teātrī un cirkā
karbotions Metilditiokarbamīnskābes nātrija sāls 35-40% šķīdums ūdenī, tam ir nematocīdas, insekticīdas, herbicīdas un fungicīdas īpašības
MDMA Metilēndioksimetamfetamīns -- narkotiska viela, halucinogēns; sintezēta 1914. gadā; ekstazī
metilmetionīns Metionīna S-metilatvasinājums, U vitamīns, piedalās organisma vielmaiņas metilēšanas reakcijās
augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu
mezoblastēma Mezodermas šūnu sakopojums, kas pēc tam veido orgānu; mezoderma kā vienots veselums
zinātniskās izpētes meži Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā
mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm
baknīt Mīcīt, grūst, stampāt; piebāzt, aizbāzt
dūzīt Mīcīt, sist, grūstīt, spaidīt, stampāt
stokāt Mīcīt, stampāt
piemiets Mietam blakus esošs, papildus, atbalsta miets
plosta arkls mietam līdzīgs, ar dzelzi apkalts baļķēns, ko izmanto plosta pakāpeniskai apturēšanai
ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju
mikromonofons Mikrofons, kura membrānai ir ļoti asa rezonanses spēja, kādēļ tas uztver tikai noteiktus tam pieskaņotus trokšņus
objektmikrometrs Mikrometrs ar ļoti smalkām (mikroskopiskām) iedaļām uz skalas (parasti stikla), ko nolasa novietojot uz mikroskopa galdiņa blakus pētāmajam objektam
virstaktēšana Mikroprocesora darbināšana ātrāk par tam paredzēto ātrumu
hibrīdā mikroshēma mikroshēma, ko veido uz keramikas pamatnes, uz kuras uzklāj vienu virs otra vairākus vadoša materiāla un dielektriķa slāņus; pēc tam piemontē klāt diodes un tranzistorus un visu mikroshēmu hermetizē korpusā
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm
loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa
fāžu kontrasta metode mikroskopisku objektu attēlu iegūšana, kas balstās uz gaismas viļņa fāžu nobīdi, ejot cauri objektam
mikropolariskops Mikroskops ar tam pievienotu polariskopu
ferīta struktūra mīksta, plastiska, magnētiska struktūra, kāda ir alfa dzelzij vai oglekļa cietam šķīdumam alfa dzelzī
pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg
pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
autigēnie minerāli minerāli, kas veidojušies uz vietas vienlaikus ar attiecīgo iezi vai pēc tam, tie var būt gan iežveidotāji minerāli (dolomīts, kalcīts, ģipsis, kvarcs), gan atrasties iežos kā piejaukumi
jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem
žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts
apofillīts Minerāls, kristalizējas plākšņainos tetragonālās sistēmas kristālos, kuru kvadrātiskajam pamatam ir perlamutra spīdums un īpatnēja gaisma; ihtioftalms
kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns
sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls
kataklazīti Minerālu pārkristalizēšanos un jaunu minerālu veidošanos neizraisoša dinamometamorfisma produkti
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim
kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
atmīnēšana Mīnu, lādiņu, neeksplodējušās munīcijas, sprādzienbīstamo ierīču atklāšana, izvilkšana vai iznīcināšana un apvidus, akvatorijas, būvju un citu objektu attīrīšana no tiem
apžibēt Mirdzēt, iemirdzēties, tikt apžilbinātam; apžilbt
piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
atmirkt Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam
iemīkšēt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam
iemīkšt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam
myrothamnaceae Mirotamnaugu dzimta
gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna
krist Mirt, tikt nogalētam, nobeigties
sirds transplantācija miruša cilvēka sirds ieoperēšana pacientam, kuram ir dzīvībai bīstama sirds slimība
absolūts Misticisma pamatjēdziens; nemainīgais, mūžīgais, savā ziņā vienīgais un cilvēka prātam neaptveramais
tanaīts Mišnā minēts vai mišnas laikmetam piederīgs jūdaistu bauslības mācītājs
izmīkstēt Mitrumā kļūt mīkstam
ļēpt Mitrumā kļūt mīkstam un netīram
norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2)
izmīkšēt Mitrumā kļūt mīkstam; izmiekšķēties
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem)
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu
evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors
tāldiagnostika Moderna tehniskās informācijas sakaru sistēma, kas dod iespēju spēkratam veikt tehnisko diagnostiku un vadīt turpmākās nepieciešamās tehniskās iedarbes no attāluma, bez tieša speciālista kontakta ar to
fenokopija Modifikācija, kura rodas, ārējai videi iedarbojoties uz gēna realizēšanos pazīmes attīstības procesā, un kura kopē pazīmes, kas raksturīgas citam genotipam vai atsevišķiem tā elementiem
parlamentārā monarhija monarhija, kurā monarhs ir atbildīgs parlamentam
parlamentārais monarhs monarhs, kas ir atbildīgs parlamentam
polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos
kristāliskie bloki monokristāla apgabali (ar izmēriem no mikrometriem līdz centimetriem), kas nav stingri paralēli cits citam
dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas parasti seko attīstības augstākajam punktam, kulminācijai
Mormona grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu
morze Morzes ābece - telegrāfa signālu sistēma, kurā katram burtam atbilst kāda punktu (īss strāvas impulss) un svītru (trīsreiz ilgāks strāvas impulss) kombinācijas
Moutamas līcis Motamas līcis Adamanu jūras ziemeļu daļā
Martabanas līcis Motamas līcis Adanmanu jūras ziemeļu daļā
mudināties Mudināt vienam otru, citam citu
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās
vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei
Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci
konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu
Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē
militārā krava munīcija, bruņojums, speciālie līdzekļi un tehnika, kas nodota pārvadāšanai pa dzelzceļu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam
Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam
hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes
ekselence Mūsdienu Latvijā šo uzrunu piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kā arī ārvalstu vēstniekiem Latvijā
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam)
miokināze Muskuļaudu enzīms, kas katalīzē miozīna darbību, adenozīntrifbsfātam hidrolizējoties par adenilskābi; aktivē arī heksokināzes darbību, sekmē fosfātgrupas pārnesi no adenozīndifosfāta uz glikozi vai fruktozi
ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām
Hizbollah Musulmaņu organizācija Libānā (arābu "Dieva partija"), izveidota 1982. g., pazīstama ar savu pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlas okupācijas varai Libānas dienvidu daļā; apvidū, kurā darbojas, organizē slimnīcu aprūpi, skolas
auksotrofs Mutanta tipa mikroorganisma vai šūnu kultūra, kā attīstībai nepieciešamas noteiktas barības vielas (aminoskābes, vitamīni u. c.)
tekstieskates tulkošana mutvārdu tulkošana pēc rakstiski fiksēta tulkojamā teksta, kas ir tulka rīcībā un var atbilst un var neatbilst tam, ko teiks runātājs
membranofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir membrāna (stingri nostiepta āda), pie šīs grupas pieder bungas, timpāns tamburīns
zvani Mūzikas sitaminstrumentu kopa, ko veido 12-18 garas, hromatiski skaņotas metāla caurules, kas iekārtas rāmī
sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus
perkusionists Mūziķis, kas spēlē sitaminstrumentus
Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli
Agvaragves nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Aguaragūe, Parque Nacional_), Tarihas departamentā
Amboro nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Amboró, Parque Nacional_), Santakrusas departamenta rietumos
Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā
Amakajaku nacionālais parks nacionālais parks Kolumbijā (_Amacayacú, Parque National Natural_), Amazonasas departamenta dienvidos
platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis)
karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis
bekgemons Nardi - galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram (angļu val. "backgammon")
spīds narkotika amfetamīns
nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai
kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu
aizņēmums pret ķīlu naudas aizņemšanās, kā drošības garantiju piedāvājot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu; aizņēmums parasti nepārsniedz 50-60% no īpašuma vērtības
kreditēšana Naudas līdzekļu novirzīšana no viena saimniecības posma citam posmam uz atmaksājamības pamata
kapitāls naudas summa (noteiktam nolūkam)
budžets naudas summā izteikts (valsts, iestādes, uzņēmuma) ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam
ostnauda Naudaszīmes un monētas Vācijas karaspēka okupētajos Krievijas rietumu apgabalos 1. pasaules kara laikā, kas Latvijā bija likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 1920. g. 18. martam
nav zemē paņemams nav viegli, bez pūlēm, darba iegūstams
diezkā Nav zināms (saprotams) kā
navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū
apmale Ne pārāk augsta margsiena, kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums
vašborts Ne pārāk augsta uzmale (margsiena), kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums
izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām)
iesagrūsties Neaicinātam ierasties
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam
rēta Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums
histidīns Neaizvietojama aminoskābe; organismā dekarboksilējas, veidojot histamīnu
ierakstīts sūtījums neapdrošināta korespondence, ko pastā reģistrē un sūtītājam izsniedz kvīti, bet adresātam izsniedz pret parakstu
karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam
disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam; harmonijas, saskaņas trūkums
iekarot vārdu neatlaidīgi darbojoties, kļūt plaši pazīstamam, slavenam
adiagnostisks Neatšķirams, nenoteicams vai grūti pazīstams (medicīnā)
stāvēt pie kā neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to)
nedoties rokā nebūt (viegli) uztveramam, izprotamam
ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā
aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā
stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko)
izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē)
nebūt pielaulātam nebūt uz mūžu saistītam ar ko
nedoties rokā nebūt viegli iegūstamam
baranka nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma
nepasēt Nederēt, nebūt piemērotam
biezs gaiss Nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis
zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus
uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur)
atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā); negatīvi atbildot, likt, lai iet prom
afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums
atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām
izvēles izmaksas neiegūtie rezultāti (neiegūtā peļņa, seguma summa, nesaņemtie procenti) pateicoties tam, ka uzņēmuma vadība nav izvēlējusies optimālo alternatīvu
pamētāties neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam
pagulēt neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem)
padarboties neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
pablīvēties neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita
pabozties neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam
pastampāt neilgu laiku, mazliet stampāt
patamborēt neilgu laiku, mazliet tamborēt
pamalties neilgu laiku, mazliet tikt maltam; tikt daļēji samaltam
nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta
simultatīvs Neīsts, šķietams (piem., simultatīvs darījums)
vēders Neizdevies tamborējums
inedita Neizdoti (nepazīstami) raksti
netrūdība Neiznīkstamība
noraut Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns)
dīvaini neizprotami; savādi, neparasti
bizdings Neizprotams garastāvoklis, dīvaina uzvedība
neizjēdzams Neizprotams, nesaprotams, neskaidrs
sfinksa Neizprotams, noslēpumains cilvēks
bezdibenība Neizsakāmais, neizprotamais
strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu
apkravāties nejauši apbirt, tikt apbērtam
ieskriet kā sprikstīs nejauši nokļūt bīstamā, nevēlamā situācijā, piedzīvot ko nepatīkamu
aizgrūsties nejauši tikt aizgrūstam (kam, kur garām)
aizalieties nejauši tikt aizlietam
aizasisties nejauši tikt aizvērtam
apbirzt nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām
apžļāgties nejauši tikt aplietam ar kādu netīru šķidrumu
apdrāztīties nejauši tikt apskrambātam
apsvaidīties nejauši tikt apsmērētam
atsanesties nejauši tikt atnestam
ietūcīties nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties
ietuncīties nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties
aizgriezties nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts)
iejaucīties nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast
aizaplēsties nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam
ierīties nejauši tikt ierītam
iestādīties nejauši tikt iestādītam
izbērties nejauši tikt izbērtam
nosalieties nejauši tikt izlietam, nolietam
izlikties nejauši tikt izliktam, saliktam (kādā veidā)
nosabērties nejauši tikt nobērtam
nosacirsties nejauši tikt nocirstam
nogrūsties nejauši tikt nogrūstam, pagrūstam
nosakaisīties nejauši tikt nokaisītam
nolauzties nejauši tikt nolauztam
nosabāzties nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast
nosalikties nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast
nopļauties nejauši tikt nopļautam
nosarausties nejauši tikt noraustam
piesamesties nejauši tikt pavairotam (par adījuma valdziņiem)
dasabērties nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs
dasamesties nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs
aizkaisīties nejauši tikt piekaisītam
dasakrauties nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu)
piesalieties nejauši tikt pielietam (vairāk nekā vajadzīgs)
piemalties nejauši tikt piemaltam (pie kā, kam klāt)
piemizoties nejauši tikt piemizotam (pie kā, kam klāt)
sasasieties nejauši tikt sasietam
insesibile Nejūtami, nemanāmi
promnēzija Nekad nebijušu notikumu vai lietu šķietama atcerēšanās
tīkls FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; _FidoNet_
FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; tīkls _FidoNet_
koagulācijas nekroze nekroze, kad šūnu proteīni koagulē, pie tam saglabājas iepriekšējais šūnu sakārtojums; visbiežāk vērojama infarkta gadījumā
ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu
pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība
NĪP Nekustamā īpašuma pārvalde (reģ.)
zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments - zemes reģistrs
kadastra dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas
zemes vienības daļa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts
kadastra objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa
zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums
nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem
immobilija Nekustama manta
immobilis Nekustama manta
valsts vai pašvaldības īpašuma objekts nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita manta, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā
kadastra numurs nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators)
immobiļi Nekustamas lietas
imobilija Nekustams īpašums; immobīlis
immobils Nekustams, nekustīgs
autokinētiskā kustība nekustīga gaismas avota tumsā šķietamā kustība; redzamās kustības ilūzija
skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele
imobils Nekustīgs, nekustams
demogrāfiskā problēma nelabvēlīga demogrāfisko procesu un struktūru attīstība ar sociāli bīstamām sekām
Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu
Robežnieku pagasta teritorija neliela daļa pirmskara Robežnieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Indras pagastam; līdz 1920. g. teritorija bija iekļauta Vitebskas guberņā
skamba neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.)
mangale neliela koka stampa (virtuves piederums)
biķītis neliela koka stampiņa desu masas iepildīšanai zarnās
bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā
skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.)
bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm
regālis Nelielas pārvietojamas (parasti uz galda novietojamas) ērģeles (no 16. līdz 18. gadsimtam), kuru reģistru skaits ir no 1 līdz 4
pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem
codicilli Nelieli vaskoti galdiņi, ko Romā lietoja testamentu papildinājumu uzrakstiem
knibucis neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam)
knibulis neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam)
klapenkurs neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas
būcenis neliels koka bluķis sēdēšanai vai kā pamats jebkuram objektam
poēma neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam; lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri; vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs
piekļuves tīkls neliels lokālais tīkls, kas garantē kā tā lietotāju savstarpējos sakarus, tā arī piekļuvi citam datoru tīklam
piedēklis neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu
spunde neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu)
plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis
palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts)
palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī); netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.)
palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā); netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību)
palikt spēkā nemainīties; netikt mainītam, grozītam
cinkanuķ Nemanāmi nodot mantas citam
izkust Nemanot tikt izdotam (parasti par naudu)
kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu)
lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties
lāzerīgi Nemierīgi, nesavaldīgi, draiskulīgi (grūstoties, aizskarot citam citu)
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti
apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam
ēst mūžu nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas
mielocīts Nenobriedusi kaulu smadzeņu šūna ar lielu apaļu vai ieliektu kodolu un neitrofiliem, eozinofiliem vai bazofiliem graudiņiem citoplazmā, starpstadija starp promielocītu un metamielocītu
izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.)
pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.); izjukt (3)
slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā)
Abesīnija Neoficiāls Etiopijas nosaukums, kas tika lietots līdz 1945. g. un paretam arī vēlāk
pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai); spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam)
grābt dievam (arī kungam) acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties
burvība Neparasta, dīvaina, neizprotama parādība
dīvainā kārtā neparasti, neizprotami
savādi neparasti, neizprotami; dīvaini
katram gadījumam neparedzētam, nejaušam gadījumam
telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām
mājiens ar sētas mietu nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko)
maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo
finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu)
svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešatne
svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešums (1)
bibulis Nepazīstamais, svešinieks; biedēklis
nezināmība Nepazīstamība, neslavenība, neiespējamība
glosārs Nepazīstamu, senu vārdu izskaidrojums
žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam
spiediena regulēšana nepieciešamā spiediena radīšana dekeļa (ofseta gumijas, tampona) kontakta zonā ar iespiedformu un papīru (ofsetā) vai iespiedformas kontakta zonā ar papīru (citās kontaktdrukas tehnoloģijās)
sagatavošanās nepieciešamo zināšanu, iemaņu apgūšana (noteiktam uzdevumam, profesijai)
karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis (retinola provitamīns), oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka un dzīvnieku organismā pārvēršas A vitamīnā (ir burkānos, tomātos, skābenēs, ābolos)
kamfēns Nepiesātināts terpēns, izomērs borneolam un pazīstams divās optiski aktīvās formās; izgatavo no pinēna; atrodams terpentīneļļā
Uredinales imperfecti nepilnīgi pazīstamās rūsas sēnes
deuteromycota Nepilnīgi pazīstamās sēnes
sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu
Lichenes imperfekti nepilnīgi pazīstamie ķērpji
deuterolichenes Nepilnīgi pazīstamie ķērpji
geosiphon Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints
cistokoleja Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints ("Cystocoleus"), Latvijā konstatēta 1 suga
leparia Nepilnīgi pazīstamo ķērpju ģints
melnā cistokoleja nepilnīgi pazīstamo ķērpju suga ("Cystocoleus ebeneus syn. Cystocoleus niger"), Latvijā aizsargājama
Fungi imperfecti nepilnīgi pazīstamo sēņu "Deuteromycota" nosaukuma sinonīms
cryptococcales Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rinda
cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas
candida Nepilnīgi pazīstamo sēņu dzimtas "Cryptococcaceae" ģints
anamorfsēnes Nepilnīgi pazīstamo sēņu grupa
Phyllosticta aceris nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz kļavām
Phyllosticta coryli nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz lazdām
Phyllosticta fraxinicola nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz ošiem
hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
leucocytospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
libertella Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
naemospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
oosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
rhodotorula Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
spiloceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
torulopsis Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
trihosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints
coryneum Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, diaportu dzimtas sugu anamorfas
asteroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa
cylindrosporella Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa
stagonospora Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, ko dažkārt izdala no gleosporiju ģints
kandidas nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas; parasti slimību ierosina "Candida albicans"
trihofīti Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina trihofītiju
stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu hifomicēšu klases ģints
otomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta auss slimība
ezofagomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta barības vada slimība
ekscipula Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Excipulaceae"), saprofīti uz zariem, stublājiem, retāk uz lapām, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu
melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu
sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu
ampelomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints
septoria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints
cerkosporas nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma demāciju dzimtas ģints ("Cercospora"), parazitē uz augu lapām, stumbriem, augļiem, \~1270 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas
sporobolomycetaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma dzimta
sporobolomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints
septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu
kladosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints ("Cladosporium"), Latvijā kontatētas 10 sugas
alternaria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints, saprofīti uz organiskām atliekām
demācija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Dematiaceae"), raksturīgs tumšs, pigmentēts micēlijs un konīdijnesēji, Latvijā konstatētas \~45 ģintis, \~130 sugu
monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu
tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas
grafiola Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases hifomicēšu rindas dzimta ("Graphiolaceae"), no kuras Latvijā atrasta tikai 1 suga
acrostalagmus Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints
arthrobotrys Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints
stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases rinda ("Stilbellales")
agonomycetales Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases sterilo micēliju rinda
agonomycetaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases sterilo micēliju rindas sterilo micēliju dzimta
blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales"
celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu
cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas
marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu
penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas
aspergili Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas pelējumsēnīšu ģints ("Aspergillus"), 50-60 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
sporobolomycetales Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma rinda
sporobolomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma rinda ("Sporobolomycetales")
citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu
fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu
fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu
fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas
rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm
glaudīt pret spalvu nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam; neizdabāt
gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma
piemurkšķēt Nesakarīgi un nesaprotami daudz sastāstīt
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt
galimatias Nesaprotama pļāpāšana, blēņas
skalbīt nesaprotamā valodā runāt
perati Nesaprotama vārdu virkne
savvaloda Nesaprotama, muļķīga runāšana
lalināšana Nesaprotama, neskaidra runa; skaņas "r" izrunāšana kā "l"
pašļupt Nesaprotami kaut ko pateikt
uzkrencelēt Nesaprotami pierakstīt (tā, ka nevar izlasīt)
purpuļāt nesaprotami runāt
ņuršķēt Nesaprotami runāt
pergāt Nesaprotami runāt
pīčāt Nesaprotami runāt
smurkšķēt Nesaprotami runāt
tulderēt Nesaprotami runāt
vadžināt Nesaprotami runāt
vorkstēt Nesaprotami runāt
žabelēt Nesaprotami runāt
žagatāt Nesaprotami runāt
kauradžāt Nesaprotami runāt (svešvalodā)
vulkšēt Nesaprotami runāt, lalināt
žerēt Nesaprotami runāt, neapdomīgi runāt
nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt
nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt (visu laikposmu)
burzdēt Nesaprotami, lēni runāt
ņēgot Nesaprotami, neskaidri dziedāt
noļurināt Nesaprotami, neskaidri teikt (kaut ko)
žabināt Nesaprotami, skaļi runāt
žabinēt Nesaprotami, skaļi runāt
tumšs kā nakts nesaprotams, neizdibināms
abrakadabra Nesaprotams, neloģisks vārdu savārstījums
apokrifīgs Nesaprotams, neskaidrs
penteris Neskaidra, nesaprotama runa
paslupski Neskaidri un nesaprotami (runāt)
izblorkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt
izblurkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt
slupski neskaidri, nesaprotami
iebulderēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties
iebuldurēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties
nomorkšēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt
nomurkšēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt
nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt; nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt
iebuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī)
izbuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt
balbatāt Neskaidri, nesaprotami runāt
ļerināt Neskaidri, nesaprotami runāt
ļirināt Neskaidri, nesaprotami runāt
morkšēt Neskaidri, nesaprotami runāt
pentarēt Neskaidri, nesaprotami runāt
pļepināt Neskaidri, nesaprotami runāt
pļepinēt Neskaidri, nesaprotami runāt
šļabarāt Neskaidri, nesaprotami runāt
telverēt Neskaidri, nesaprotami runāt
varvuļāt Neskaidri, nesaprotami runāt
žaut Neskaidri, nesaprotami runāt
buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko)
penterēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko); arī pļāpāt
ķervelēt Neskaidri, nesaprotami runāt, pļāpāt
vavulāt Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā
vavulēt Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā
vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā
bebelēt Neskaidri, nesaprotami runāt; murmināt
perastāt Neskaidri, nesaprotami runāt; runāt svešā, nesaprotamā (parasti igauņu) valodā
bendzēt Neskaidri, nesaprotami runāt; runāt svešā, nesaprotamā valodā
bendzīt Neskaidri, nesaprotami runāt; runāt svešā, nesaprotamā valodā
saskribināt Neskaidri, nesaprotami sarakstīt
perastāties Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski)
perestāt Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski)
perrestāt Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski)
murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt
murkšēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; murkšķēt (1)
izblorkšēties Neskaidri, nesaprotami, arī īgni, neapmierināti izrunāties
izblurkšēties Neskaidri, nesaprotami, arī īgni, neapmierināti izrunāties
pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt
mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu
centrācija Nespēja veltīt uzmanību vairāk kā vienam objektam; tā ir normāla cilvēka intelekta attīstības stadija
aiznesāt Nest prom vairākas reizes vai pa vienam objektam
aiznēsāt Nest prom vairākas reizes vai pa vienam objektam
karbohemoglobīns Nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums asinīs; tam ir liela nozīme organismā radušās ogļskābās gāzes pārnesē uz plaušām
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu)
palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur)
stāvēt Netikt izlietotam
palikt starp mums netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma
iegulties Netikt laistam apgrozībā, netikt izmantotam
iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku)
nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu)
palikt pusceļā netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam
aizlūzt Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.)
iegult Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ
palikt Netikt patērētam, izlietotam
palikt pāri netikt patērētam, izlietotam; saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu)
iesakavēties Netikt paveiktam laikā (par darbu)
iekavēties Netikt paveiktam laikā (parasti par darbu)
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2)
iegult Netikt tālāk virzītam, risinātam
palikt aiz durvīm Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā)
noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām); pazaudēt nozīmīgumu
stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam
atkrist Netikt veiktam; nenotikt
ieberzēties Netīšām tikt ieberztam
iejādīties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā)
iejāties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā)
proklītika Neuzsvērts vārds, kas fonētiski pieslienas uzsvērtam vārdam, kurš tam seko
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.)
nevarēt ūdeni pienest nevarēt kādam līdzināties spēju ziņā, nebūt kāda vērtam
lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā
slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā
uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā
aizagrūsties Nevērīgi tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast
lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums
lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums
aizslacīties Neviļus tikt aizslacītam
apslacināties Neviļus tikt apslacinātam
apslacīties Neviļus tikt apslacītam
iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā)
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem)
pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums
ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam
iedoties Neviļus, negribēti tikt iedotam
iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā)
iesagrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam
iegrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam (1)
iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam
iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam
izravēties Neviļus, negribēti tikt izravētam
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2)
izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu)
izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2)
atsadrāzties Neviļus, negribēti tikt nodrāztam
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz)
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2)
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.)
sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.)
uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam
uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam
uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam
uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1)
atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam
atgriezties Neviļus, nejauši tikt atgrieztam
atgrūsties Neviļus, nejauši tikt atgrūstam vaļā
atlauzties Neviļus, nejauši tikt atlauztam
plosk ploskim nevīžīgi ģērbtam nevīžīgi iet, staigāt
plosu ploskim nevīžīgi ģērbtam nevīžīgi iet, staigāt
tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā
briesmība Nežēlība, bīstamība, briesmīgums, šausmīgums
metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
metanilskābe NH2C6H4SO3H, anilīn-m-sulfonskābe, iegūstama sulfurējot nitrobenzolu un iegūto produktu reducējot, lieto kākrāsvielu komponentu
Brunhilde Nībelungu teikas varone, ko Burgundijas karalis Gunters ar viltu ieguva par sievu pēc tam, kad Zigfrīds viņa vietā cīnījās un uzvarēja Brunhildi
stikāns Nicināms nosaukums nepietiekoši apģērbtam cilvēkam
bīnīteris Nicinošs apzīmējums bagātam zemniekam
druskas no (kāda) galda niecīga, pazemojoša atlīdzība, šķietama labdarība
kapelmeistaru mūzika nievājošs apzīmējums mūzikai, kas komponēta ar rutīnu, pa daļai aiz pienākuma, bet kurā formālais elements dominē, jūtams maz radītāja patstāvības un stipra lielu meistaru ietekme
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
niacīns nikotīnskābe - piridīna rindas karbonskābe, dažu fermentu sastāvdaļa, PP vitamīns
behemots Nīlzirgs - masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā); hipopotams
nitrotoluoli Nitrējot toluolu, atkarībā no apstākļiem iegūstamie izomēri
ingvereļļa no "Zingiber officinalis" saknēm, pārtvaicējot tās ar ūdens tvaiku, iegūstama zaļgandzeltena bieza eļļa
marināt no ārpuses visu izzināt un pēc tam sarīkot dažādas nepatikšanas, arī ar darbiem
ugunsbole no baltvīna boles gatavots dzēriens, ko gatavo dedzinot ar araku vai rumu piesūcinātu cukuru, ko pēc tam ieliek bolē^1^
teļtēvs no buļļa dzimumorgāna izgatavots sitamais
subalterns no cita atkarīgs, citam pakļauts, citam padots jeb pakārtots
vibrofons no dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu
farnesols no dažādām ēteriskām eļļām iegūstams alkohola atvasinājums, bezkrāsaina kustīga eļļa ar vāju smaržu
hitobioze no divām glukozamīna vienībām sastāvošs disaharīds; iegūstams no hitīna
fenetidīns no fenola iegūstams aminosavienojums
aviobumba no gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas)
veltne no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
veltnis no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
veltene no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize
trebušē no koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu
mežmateriāli no kokiem iegūstamie produkcijas veidi: kokmateriāli, sula un sveķi, celmi, miza, pumpuri, zalenis, zari, eglītes, meijas u. c. dekoratīvie materiāli
kvasīns no kvasijas koka koksnes iegūstama inde
kvasols no kvasijas koka koksnes iegūstama inde
homatropīns no mandeļskābes un tropīna sintētiski iegūstamais mandeļskābes tropīnesters, kas līdzīgi atropīnam rada acu zīlītes paplašināšanos: lieto sāļu veidā
kadastra dokuments no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus
šmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
žmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
cietā kopija no personālā datora iegūstamas informācijas paliekoša izvades forma, piem., izdruka, filma, dokuments
erukaskābe no rāceņu (un arī dažu citu augu) eļlas iegūstama skābe
aizdimdēt no rībošas, dārdošas skaņas aizkrist ausīm, tikt apdullinātam
aizkalpot no sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu
kvēlviela no sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles
iedauzīties no sitiena tikt iebojātam
iesadauzīties no sitiena tikt iebojātam; ieplīst
diegs no tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai)
diedziņš no tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai)
terpinols no terpīnhidrāta ar atšķaidītu sērskābi iegūstams savienojums ar patīkamu maijpulkstenīšu smaržu
digitosaponīns no uzpirkstītes lapām iegūstams glikozīds, kas kairina gļotādu, veicina uzsūkšanos, bet sirdsdarbību neietekmē
vēršmīslis no vērša dzimumorgāna gatavots sitamais
ienesa no viena avota iegūstamo vērtību summa, kas nāk sadalīšanā starp ražotājām saimniecībām
apbriest no virspuses kļūt cietam
papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām
meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam
gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam); daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu
gals Nobeigums, beigu daļa (matam, apmatojumam u. tml.)
gals Nobeigums, beigu posms, arī mērķis (ceļojumam, braucienam u. tml.); nobeigums (maršrutam)
aizbruģēt Nobruģēt līdz noteiktam punktam
nošķibot Nocirst (parasti nelielus) zarus (nozāģētam kokam); atzarot
šņārka Nocirstam kokam pie resgaļa iecirtuma pusē palikusī garākā mala
nitrozilhlorīds NOCl, iegūstams iedarbojoties ar sērskābi uz nātrija hlorīdu
noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu
aizņemšana Nodarbināšana (mašīnas, ierīces), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu
aizjemt nodarbināt tā, ka neatliek laika kam citam
aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu
pāri darījums Nodarījums, kas kādu apbēdina vai rada tam ciešanas
kalpot noderēt, būt piemērotam
obēdiencija Nodeva no klostera nekustamas mantas par labu vietējam bīskapam
mācītāja tiesa nodevas, ko mācītājs saņēma no savas draudzes locekļiem kā kārtēju ienākumu (līdz 20. gadsimtam)
provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam)
kontingentēti nodokļi nodokļi, kuru kopējo summu noteic jau iepriekš un pēc tam sadala starp administratīvajām vienībām līdz pat nodokļu maksātājiem
vēlēšana Nodoms, lai kādam citam kaut kas būtu, realizētos
iesūtīt nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā)
izsniegt nodot noteiktam saņēmējam
pārdot nodot tālāk (citam)
atdot nodot tam, kam pienākas
noploskāties Nodriskāties; būt ģērbtam nodriskātā, apdilušā apģērbā
apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
sasniegšana nodzīvošana līdz noteiktam vecumam
sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam)
izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā
piegāza Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam)
piegāze Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam)
mērķnoguldījums Noguldījums bankā vai citā kredītiestādē konkrētam mērķim
likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī
iekrist lamatās nokļūt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko kāds īpaši radījis
nianse Nokrāsa, tikko manāma pāreja no viena toņa vai vienas krāsas otrā, nejūtama (krāsu) pakāpenība, maza starpība (nokrāsā)
uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī
skābie nokrišņi nokrišņi, kuru reakcija ir zemāka par normālo; nokrišņu normālais skābums (pH=5,7) veidojas, atmosfēras ūdens pilienos izšķīstot gaisa dabiskajam komponentam — oglekļa dioksīdam, bet rodas, ūdenī izšķīstot sērskābei un slāpekļskābei
nosalaizīties Nolaizīt vienam otru, citam citu; nolaizīt sevi
pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu
nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku); noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām)
nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu)
sapluskāties Nolietoties, kļūt saplucinātam
nomāsinēt Nolikt vai pamest tā, ka pēc tam nevar atrast
rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību)
muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
novannoties Nomazgāties, tikt nomazgātam vannā
pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības
iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam
iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam
iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) nomirt un tikt apglabātam
nogulties Nomirt un tikt apglabātam
pielīt Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to)
pakļauties nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam
uzrauties nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti
samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvokli, situācijā
kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā
mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā
palikt (arī kļūt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā
iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks
satikties nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2)
sastapties nonākt saskarē, saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu
novākt Nonāvēt (bīstamu, traucējošu cilvēku)
kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu)
apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem)
skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas)
tikpat norāda uz (kā) līdzīgumu (kam citam)
tā norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu; arī tamlīdzīgi; līdzīgi
uz- norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
ar norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam)
kvazi- norāda uz kaut ko vai gandrīz tādu pašu, šķietamu, neīstu
tad norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa; pēc tam; vēlāk
trih- norāda uz matu vai matam līdzīgu struktūru
triho- norāda uz matu vai matam līdzīgu struktūru
pseid- norāda uz neīstu, šķietamu, simulējošu
šepat norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu; šeit
te norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1)
tepat norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1 (1)
šeit norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1; pretstats: tur
anti- norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā
no norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes); norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas
pret norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu
pār norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās)
par norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
kāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
kas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
tas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds
tāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti
virsū norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts kāda virzienā tā, lai tam trāpītu, sastaptos
sa- norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu; norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim)
pie norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu
pus- norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes
pseido- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu
standart- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam 1(1); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta 1(2) nosacījumiem
kodol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām
karaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs
super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība
standart- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums
pseido- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu
kodol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam
vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums
palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam
eksport- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts
pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums
ramburss Norēķinu forma starptautiskajā tirdzniecībā, kurā pircēja banka, kontaktējoties ar pārdevēja banku citā valstī, samaksā pārdevējam pirkuma summu; taču pārdevējam pirms tam ar pavadzīmi jāpierāda, ka prece ir nosūtīta
Astotais krusta karš norisa 1270. g., Luijs IX bija iecerējis doties uz Tunisiju Ziemeļāfrikā, taču vēl pirms iespējamiem panākumiem, valdnieks nomira no dizentērijas, krustneši atgriezās Eiropā pēc tam, kad bija panākuši nelielas tirdzniecības un politiskas koncesijas no Hafsīdu dinastijas
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā)
virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam, tā daļai)
talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām
banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība
atņemt vēju nosegt, piesegt vēju kādam citam buru peldlīdzeklim, atrodoties vēja pusē no tā
izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās
nopļetkāt Nosist (piemēram, mušu ar mušu sitamo pletni)
nopipkāt Nosist ar elastīgu sitamo
nodrindzēt Noskanēt kā sitot ar stampu ūdenī
saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu
noskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu, saskūpstīties
noskūties Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku)
priķiriķ Noslēpt zagto, nododot to citam vai noslēpjot citā vietā
sfinksa noslēpumains, neizprotams cilvēks
nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot
aizracināt Nosprostojot ceļu, aizrakt tam priekšā grāvi
nodempēt Nostampāt
nostampēt Nostampāt
nostompēt Nostampāt
nostumpāt Nostampāt
nostumpēt Nostampāt
nostunkāt Nostampāt
babiloniešu mīts par plūdiem nostāsts, kas līdzinās Bībeles mītam par plūdiem, radies šumeru laikos, bet vairāk pazīstams no "Eposa par Gilgamešu"
retināties Nostāties, piemēram, ierindā, ar lielāku atstarpi citam no cita
pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam)
pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) citam, uz citu vietu
pārsūtīt nosūtīt saņemto elektroniskā pasta ziņojumu citam adresātam
noēklēt Notamborēt
noērklēt Notamborēt
notamburēt Notamborēt
notemburkavāt Notamborēt
nostrāvot Notecēt; tikt apslacītam ar šķidrumu, kas notekot veido svītras
diagnoscēt Noteikt kāda slimība ir pacientam
specificēt noteikt precīzi parādībai piemītošas īpašības vai citus kritērijus, lai tā atbilstu kādai kategorijai vai konkrētam mērķim
dilsi Noteikta lieluma dēļi, kas sagatavoti eksportam
bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām
rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā
testpunkts Noteikta vieta (punkts) iekārtā vai rutīnā, kurā tās testēšanas procesā jāparādās iepriekš noteiktam rezultātam, ja testējamā iekārta vai rutīna darbojas pareizi
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita
ceremoniāls Noteiktam ceremoniālam 1 atbilstošs; arī svinīgs
piedēklis Noteiktam darbam īslaicīgi algots darbinieks
līgumstrādnieks Noteiktam darbam vai darba apjomam nolīgts darbinieks, kas veic savus pienākumus attiecīgajā uzņēmumā vai ārpus tā un saņem samaksu saskaņā ar līguma noteikumiem
svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs kloķvārpstas veida rokas darbarīks caurumu urbšanai, skrūvēšanai u. tml.
kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne
ierobe Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā), rieva
ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā), rieva
istaba Noteiktam nolūkam paredzēta telpa kādā iestādē
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts
fungārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu sēņu kolekcija
herbārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu
trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts
piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums
komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums
būvbirojs Noteiktam vai nenoteiktam laikam būvdarbu organizēšanas, vadības un uzraudzības vajadzībām iekārtotas telpas
zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma
spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums
zemesgrāmatu akts noteiktas teritorijas nekustamā īpašuma uzskaites sākotnējās uzskaites dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un atzīmē ar to saistītās tiesības
noziedzīga nodarījuma stadijas noteikti noziedzīgās darbības attīstības posmi, kas kvalitatīvi atšķiras pēc bīstamās darbības rakstura un atspoguļo vainīgās personas nodoma realizācijas dažādas pakāpes
katrā ziņā noteikti, arī protams, bez šaubām
deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam)
rituāls Noteikts izturēšanās akts (dzīvniekiem saskarsmē citam ar citu)
infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis
atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta
konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā)
bīstamā zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā ir palielināta lidojumu bīstamība
kolinearitātes nosacījums noteikums, ka objekta punktam, projekcijas centram un ainas punktam jāatrodas uz vienas taisnes
sačūrāties notikt dzimumaktam
novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.)
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
nobargulēt Novalkāt, nodeldēt, saplēstam kļūt
dekorēšana ar novelkamajām bildītēm novelkamās bildītes (dekolus) uzlīmē uz stikla izstrādājuma un pēc tam apdedzina
atklātā novērošana novērošanas process, kas netiek slēpts pētāmajam objektam
novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam)
pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru
saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu
taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu)
pārbīdījums Novietojums, kurā daļai, elementam ir pārvirze, novirze attiecībā pret ko
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam)
saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu
saslēgties Novietoties cieši citam pie cita (rindā, lokā u. tml.)
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām)
sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu
nogriezties Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) - par skatienu
kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi
objektīvā puse noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas uzvedības ārējā izpausme (darbība vai bezdarbība), kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas (sekas) objektīvajā pasaulē, kā arī cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām sekām
kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu)
asemantiskums Nozīmes trūkums valodas elementam vai segmentam
banstaklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus
banstāklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus
bansteklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus
vente Nūja, sitamais
bacchetta nūja; taktszizlis, sitamo instrumentu vālīte
bunčuks Nūjiņa ar galā piesietu zirga asti, kas bija kazaku atamanu, poļu hetmaņu un turku pašā varas simbols 15.-18. gs.
piekļuves kods numurs (bits vai biti), ko izmato kā prefiksu izsaucamajam numuram, lai varētu nodrošināt piekļuvi noteiktam telefona pakalpojumam
pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
konformances testēšana objekta atbilstības standartam pārbaude ar testu palīdzību, ko lieto atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa ietvaros standartizēto protokolu realizāciju pārbaudei
stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina
magnetizācija ar dubultsaskari objekta magnetizēšanas metode, vairākkārt tam pārvelkot virzienā no tā centra uz galiem ar pretējiem divu pastāvīgo magnētu poliem
prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību; datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību
valoda Java objektorientēta programmēšanas valoda, kas atvasināta no valodas _C++_, atmetot mazāk veiksmīgās un potenciāli bīstamās šīs valodas konstrukcijas
aitīls Oglekļa un ūdeņraža savienojums ētera radikālā, kuram savienojoties ar skābekli iegūstams ēteris
sūcgāze Ogļskābļa (ogļoksīda) un ūdeņraža maisījums, ko iegūst laižot ūdens tvaikus pāri kvēlojošām oglēm (ģeneratoros), degot attīsta lielu siltumu, bet bīstama ar savu indīgo ogļskābi (tvanu); ūdensgāze
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna
riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai
oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā
azelaīnskābe Oleīnskābes un dažu citu taukskābju oksidēšanas rezultātā iegūstama skābe
Omphalodes linifolia omfaložu suga, kas tautas valodā pazīstama ar nosaukumu "Veneras naba"
nosaucējs Onomastikā - persona vai institūcija, kas piešķir nosaukumu (parasti - organizācijai vai materiālam objektam, arī - personai)
piešķire Operācija, kas maina vērtību šādiem elementiem: mainīgajam, reģistram, masīva elementam, ieraksta laukam
poliādiskā operācija operācija, ko dažādos skaitļošanas procesa posmos var pielietot dažādam operandu skaitam
bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu
CONFIG.SYS operētājsistēmu MS-DOS un OS/2 konfigurācijas datne, kas atrodas saknes direktorijā un tajā ir specifikācijas (piemēram, tastatūras ierīču draiveriem un buferu skaitam), to izmanto, lai ielādētu draiverus un mainītu sistēmas konfigurāciju
tālmērs Optiska ierīce fotoaparāta uzņemšanas objektīva fokusēšanai, ar kuru nosaka attālumu līdz uzņemšanas objektam, savienojot optiskajā sistēmā divus objekta attēlus vienā
mirāža Optiska parādība atmosfērā - šķietams attēls pie horizonta
sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku
pantotēnskābe Organiska viela (B~3~ vitamīns), kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā
askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā; arī C vitamīns; pārtikas piedeva E300
retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns)
kalciferols Organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību (D vitamīns)
plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu
esteri organiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābēm
steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piemēram, sterīni, D grupas vitamīni, hormoni
inozīts Organisks savienojums - sešlocekļu cikliskais spirts, viens no B vitamīniem, ūdenī šķīstoša salda, kristāliska viela
augšana Organisma masas, izmēru un tilpuma palielināšanās, pieaugot šūnu skaitam, kā arī rodoties citiem struktūrelementiem - audiem un orgāniem
alerģija Organisma palielināts jutīgums pret tam svešu vielu iedarbību
organisma adaptācija organisma vai tā daļu (orgānu) jebkādas izmaiņas, kas ļauj tam pielāgoties videi un palīdz izdzīvot
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi
komensālis organisms, kas dzīvo uz otra organisma rēķina, tam nekaitēdams
vecumposms Organismu dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam
elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim
fonds organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim
izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts); būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā
noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu)
nostādīt Organizēt, vadīt (ko) tā, lai (tam) izveidotos vēlamais stāvoklis
družīna Organizēta cilvēku grupa (kādam noteiktam uzdevumam); vienība, kopa
vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem)
pasta sakari organizēta pasta sūtījumu nogāde adresātam
programmu bibliotēka organizēts programmu kopums, kas paredzēts konkrētam datoram un ir pietiekami dokumentēts, lai to atļautu lietot arī citām personām, bet ne tikai programmu autoriem. Bibliotēkas programmas paredzētas atkārtotai lietošanai un var tikt izmantotas jaunu programmu veidošanai
oriģinālnegatīva montāža oriģinālnegatīva montēšana, precīzi reproducējot pirms tam veikto pozitīva montāžas shēmu; no iegūtā montētā negatīva tiek gatavotas visas tālākās filmas kopijas
uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
simfoniskais orķestris orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām
izvedosta Osta, kas kalpo gk. preču eksportam
šaurlapu osis ošu suga ("Fraxinus angustifolia"), ko paretam audzē kā dekoratīvu koku
pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta)
substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim
Kirī punkts otrā veida fāžu pārejas temperatūra, kam raksturīga nepārtraukta vielas stāvokļa izmaiņa, tuvojoties fāžu pārejas punktam un iegūstot kvalitatīvi jaunu īpašību šai punktā
iegremdēšana Otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības tiek organizētas tikai apgūstamajā valodā vai ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā
Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem
turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku
ungāru ozols ozolu suga ("Quercus frainetto"), ko paretam audzē dekoratīvu koku
troksevazīns P vitamīna atvasinājums, ko vietēji lieto paplašinātu vēnu gadījumā, kompleksā terapijā virspusējo vēnu tromboflebītu, trofisko čūlu un sasitumu gadījumā
citrīns P vitamīna sastāvdaļa; novērš kapilāru palielinātu caurlaidību
paprāši Pa prātam
vientuļā vecāka pabalsts pabalsts, ko izmaksā tam no vecākiem, kurš viens pats rūpējas par bērnu(-iem), (pašlaik Latvijā nepastāv)
izklesināt Pabarot līdz sātam, kārtīgi pacienāt
datemburkavāt pabeigt tamborēt (kā) daļu
dacelt Pacelt (līdz noteiktam augstumam)
uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi
informētā piekrišana pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm
aizplīvurot padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu; maskēt
konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (1); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1)
konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (2); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2)
papildināt padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts
blīvēt padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas)
blietēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot
noplicināt padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga
sabojāt padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte)
driksināt padarīt nemirkstamu
aizmiglot padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku)
iemidzināt padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls
aizvadīt padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.)
kaltēt padarīt sausu (ādu, gļotādu); būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa
attālināt padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām
izraibināt padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs
Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam
čubis Paēdiens karstam vasaras laikam
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
štulpe Pagara adīta vai tamborēta atsevišķi valkājama aproce; atsevišķi uzvelkama (parasti virskrekla) aproce
Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā
Rembates pagasta teritorija pagasta teritorijai padomju laikā pievienotas daļas no bijušā Ogresgala un Suntažu pagasta, savukārt daļa no pirmskara Rembates pagasta teritorijas pievienota Lēdmanes pagastam
stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam)
Pilskalnes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2008. Aizkraukles rajonā), kas izveidots 1990. g. bijušā Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā, pievienojot tam arī apmēram pusi no bijušā Mēmeles pagasta teritorijas, robežojas ar Mazzalves, Zalves un Neretas pagastu, kā arī ar Lietuvu
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja
Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta
Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja
Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
Vaidavas pagasta teritorija pagasts izveidots 1894. gadā, padomju laika administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa no bijušā Ķieģeļu pagasta
Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam
Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā
pasaglaudīties Paglaudīt vienam otru, citam citu
pievērsties Pagriežoties (pret kādu), uzrunāt (to), pievērst (tam) uzmanību
sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā; pavērsties vienam pret otru, citam pret citu
iegriezties Pagriežoties, tiekot pagrieztam, ieņemt citādu stāvokli nekā iepriekšējais
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
pazust paiet, tikt aizvadītam nelietderīgi (par laikposmu)
pašķīst Pajukt (piemēram, tiekot vārītam)
numura saglabāšanas pakalpojums pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju
veselības aprūpes pakalpojums pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai
apkalpošana Pakalpojumu sniegšana klientam tūrisma uzņēmumā
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam)
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei, apģērbam)
pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals
veidoties pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
atzīstināt pakāpeniski atzīt, darīt atpazīstamu
novecot pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam
novecoties pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam; novecot (2)
slīdēt pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam; pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā)
līst pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu
spiesties pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu
pielasīties pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma)
pierast pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
pierast pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem
aizbradāties pakāpeniski tikt aizmīdītam
viesties pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4)
viesties pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3)
zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā)
iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās
dielektriskais paklājs paklājs no materiāla ar lielu īpatnējo elektrisko pretestību darbiem ar paaugstinātu elektrisko bīstamību
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā
nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli)
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5)
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5), uzmākt
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai
nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī)
vecināt pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu
vitaminizēt pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai
mest pār vienu kārti pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam
mārksnis Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
mārsniņš Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
mārsns Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
šķidriņš palama nenopietnam, garīgi nelīdzsvarotam cilvēkam
aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu)
andezītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, vidēji skābs, pēc sastāva atbilst andezītam un intruzīvajam diorītam
pamest glābšanas riņķi palīdzēt rast izeju, izkļūt no bīstamas situācijas
secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam
papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus; palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam)
pagarināt Palielināt (kā) garumu, piemēram, stiepjot (to), pievienojot (tam) kādu detaļu, elementu
hiperhistaminēmija palielināts histamīna daudzums asinīs
kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
nosarkt Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku)
sārtot Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt
sārtoties Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt
datu bāzes draiveris palīgprogramma, kas lietojumprogrammām un kompilatoriem ļauj piekļūt konkrētam datu bāzes formātam
rīkkopa Palīgprogrammu kopa, kas atvieglo gan programmas izstrādāšanu konkrētam lietojumam konkrētā vidē, gan arī šīs programmas atkļūdošanu
teikuma priekšmeta palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā
trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu
zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1)
mīkšņot Palikt mīkstam
mīkt Palikt mīkstam
palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties
aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties
palikt pusratā palikt nepabeigtam (par iesāktu darbu); nepabeigt
iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam
paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
aizturēties Palikt neskartam, saglabāties
paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts)
stērstēt Palikt stīvam, cietam, nelokanam
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam
uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
dibens Pamatne (priekšmetam)
ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam
apdzīt panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā
iekārdināt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās
pavedināt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās
izglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
paglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
izglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka)
svilināt panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.)
saindēt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā
padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī)
padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko)
padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds)
slapināt panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1)
nodarbināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam; būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam
spārnot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt
nolaupīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu)
novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) savā darbībā pievēršas kam citam
vērst panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.)
pavājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst grūtāk sajūtams, uztverams
tušēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams
pavērst panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam)
novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam
sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi
satricināt panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība
satrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība
novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam
novadīt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process) pievēršas noteiktam objektam
iedragāt panākt, būt par cēloni, ka bīstami vājinās (veselība)
pārtraukt panākt, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās, netiek turpināts; būt par cēloni tam, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās
klupināt panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju
pakļaut panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam); pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli
kondicionēt panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam
izdzēst panākt, ka aizmirst (ko); būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmirst (ko)
atvēsināt panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība)
atžilbināt panākt, ka atžilbst; būt par cēloni tam, ka atžilbst
likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī
izņekt Panīkušam, neskaistam izaugt (par koku)
pantenols Pantotēnskābes atvasinājums, organismā pārvēršas par pantotēnskābi, B grupas kompleksa vitamīnu; antistatiķis, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā
mecotinta paņēmiens vara iespiedformu izgatavošanai ar rokām - ar speciāliem instrumentiem metāla plāksni padara raupju attēla redzamajās vietās, pēc tam izpulē laukumus, kas nav nepieciešami attēla atveidošanai
kultūraizstāšana Paņēmiens, kas tulkojot tiek lietots, lai mērķvalodas kultūrā aprakstītu nepazīstamu avotvalodas tekstā minētu objektu, parādību vai procesu: tulkotājs izmanto kādu no funkcionāli līdzīgu mērķvalodas reāliju nosaukumiem, aprakstiem u. tml.
atslēga Paņēmienu kopums nepazīstamu raksta zīmju un raksta sistēmas atšifrēšanai
politiskais režīms paņēmienu un metožu kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek īstenota vara; vēsturē pazīstamas divas politiskā režīma pamatgrupas: demokrātisks (parlamentārā demokrātija) un antidemokrātisks režīms (autoritārs, totalitārs)
pasaošnēties Paošņāt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
paralipomena Papildinājums, pielikums senākam tekstam
diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi
paliekošā deformācija papīra loksnes deformācija platumā un garumā, kas notiek, papīra loksnei samirkstot un pēc tam izžūstot
šaurais rullis papīra rullis, kurš veidojas garengriešanas procesā un neatbilst parastajiem ruļļu izmēriem, tomēr tam var atrast pielietojumu
viļņojums papīra virsmas stāvokļa izmaiņas, kas notiek, tam satinoties rullī
papīra viļņainība papīra virsmas stāvokļa izmaiņas, kas notiek, tam satinoties rullī; viļņojums (3)
matēts papīrs papīrs, kura virsma ir nedaudz grubuļaina; šī iemesla dēļ tai nepiemīt gludums un spožums, kas raksturīgs glancētam papīram
okstīt par bitēm - meklēt jaunu apmešanās vietu bišu spietam
okstot par bitēm - meklēt jaunu apmešanās vietu bišu spietam
sasniegt par debess spīdekļiem šķietamā kustībā
izpelnīties par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu); tikt apbalvotam
stacionārais Džozefsona efekts parādība, ka līdz noteiktam t. s. kritiskam strāvas stiprumam sprieguma krituma kontaktā nav
izomērija parādība, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem; atomu kodoli izomērija
parādīt spoguli parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu
uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu
uzliesmot Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) - par blāzmu, gaismu; parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam
izaugt Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam
izaugties Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam
Amambaja Paragvajas departaments (_Amambay_), atrodas valsts austrumu daļā, robežojas ar Kanindeģu, Sanpedro un Konsepsjonas departamentu, kā arī ar Brazīliju
Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu
Altoparana Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts austrumos, robežojas ar Itapvas, Kaasapas, Kaagvasu un Kanindeģu departamentu, kā arī ar Brazīliju un Argentīnu
Altoparagvaja Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos, robežojas ar Konsepsjonas, Presidente Aljesa un Bokerona departamentu, kā arī ar Bolīviju un Brazīliju
pārsātināties pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko)
pārskābt pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
atcept pārāk ilgi tikt ceptam, tā ka atdalās garoza (par maizi)
pārslogot pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots
jaunākais pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais
vecākais pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais
šķērsstāpelis Paralēli krastam izvietots stāpelis
līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam)
bandorķestris parasti metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansamblis, kas papildina pamatorķestri un tiek izdalīts no tā sastāva kā patstāvīga vienība
pakāpe parasti savienojumā "dienesta pakāpe": reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem
kaut parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties
šķīvītis parasti savienojumā "lidojošais šķīvītis": nepazīstams lidojošs diskveida objekts
klajā parasti savienojumā "nākt klajā": tikt izdotam (par iespieddarbu); arī tikt publicētam
pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli)
pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus
šablons Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu
epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus
dientamēba Parazītisku protozoju ģints, kuru nepatogēna amēbu suga "Dientamoeba fragilis" atrasta cilvēka lokzarnā
strongylidae Parazītisku tārpu dzimta nematodu klasē, vairākas sugas pazīstami un bīstami dzīvnieku un cilvēka parazīti
ksenozīts Parazīts svešā, tam neparastā orgānā vai saimniekā
cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika; pēceksāmens
piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū
piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1)
Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā
iziet pasaules tirgū pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām; tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu)
apdraudējuma risks paredzamas situācijas vai pieņēmumi par iespējamiem bīstamiem apstākļiem nākotnē un/vai to negatīvu attīstību
sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu)
atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
īpašs paredzēts noteiktam nolūkam
pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca
konsistorija Pareizticīgajā baznīcā - eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde
ekumeniskais patriarhs Pareizticīgās baznīcas galva, Stambulas (Konstantinopoles) patriarhs
vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam)
normoblasts Pārejas stadija starp normālu eritrocītu un proeritroblastu; tam ir piknotisks kodols un hemoglobīns citoplazmā
porga Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam); (naglas) galviņa
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam)
paretām Paretam
putnnadži Paretam pļavās kultivēts tauriņziežu augs, putnu nagus atgādinošām pākstīm
bonēt pārklāt (parketu, retāk krāsotu grīdu) ar vaska ziedi un pēc tam spodrināt
bonierēt pārklāt ar īpašu ziedi vai grīdu vasku un pēc tam spodrināt
apvārāt pārklāties vai tikt pievilktam ar zirnekļu tīkliem
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu)
ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana
diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna
apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš
apgriezt visu ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš
pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu)
apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš
apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš
pavērsties Pārmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām
pārsasvērties Pārmainīties uzskatos, pievienoties citam viedoklim
pārkaļķošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, tur submikroskopiski iegulstoties kalcija karbonātam
zakada Pārmaiņus, viens aiz otra, cits citam palīdzot
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai
liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
nīlzirgs pārnadžu kārtas zīdītāju dzimta ("Hippopotamidae") , lieli neatgremotāji, augēdāji (Āfrikā), mīt pie upēm, ūdenī un uz sauszemes; behemots; hipopotams
izplatīt Pārnēsāt (slimību ierosinātājus) un būt par cēloni tam, ka (tie) iekļūst citos organismos
patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām; izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt
piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā)
pārpumpāt pārpogāt (atpogāt un pēc tam vēlreiz aizpogāt)
joma Pārpurvota ieleja, kas iet līdzās jūras krastam un atdalīta no jūras ar smilšu pauguriem, apaugušiem ar mežu
mālēt velnu Pārspīlēt (stāstot par ko sliktu vai bīstamu)
notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam
trietilcitrāts pārtikas piedeva E1505 (citronskābe un etilspirts), biezinātājs, sekvestrants, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
sēra dioksīds pārtikas piedeva E220 (ražo, dedzinot sēru), konservants, var izraisīt astmu, bronhu spazmas, pazeminātu asinsspiedienu, bronhītu, pārtikā noārda A un B1 vitamīnu, dzīvniekiem mutagēns
alfa tokoferols pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
gamma tokoferols pārtikas piedeva E308, antioksidants, sintētisks, var būt ģenētiski modificēts, E vitamīns, piemīt cilvēka organisma aizsargfunkcija
nātrija citrāti pārtikas piedeva E331 (citronskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, emulgators, var veicināt alerģisku simptomu rašanos cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
kālija citrāti pārtikas piedeva E332 (citronskābes kālija sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aizkuņģa dziedzera, asins un aknu laboratorisko izmeklējumurezultātus
kalcija citrāti pārtikas piedeva E333, pārtikas skābe, buferviela, var izraisīt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aknu un aizkuņģa dziedzeru darbību
pektīni pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri pārtikas piedeva E472c (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
silīcija dioksīds pārtikas piedeva E551, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, tam ir labvēlīga ietekme uz veselību
magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju
l-cisteīns pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
izobutāns pārtikas piedeva E943b, propelents, naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks
šķīstošā kafija pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta
sasaldēšana pārtikas produktu konservēšanas veids, svaigi produkti tiek sasaldēti līdz -40 Celsija grādiem, un pēc tam uzglabāti -18 Celsija grādu temperatūrā
E300 pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību
E943a pārtikas uzlabotājs - butāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks
E330 pārtikas uzlabotājs - citronskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu
E309 pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts
E308 pārtikas uzlabotājs - gamma-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts
E620 pārtikas uzlabotājs - glutamīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - astma, miega traucējumi, galvassāpes, nelabums
E943b pārtikas uzlabotājs - izobutāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks
E333 pārtikas uzlabotājs - kalcija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu
E623 pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E332 pārtikas uzlabotājs - kālija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu
E536 pārtikas uzlabotājs - kālija ferocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, bīstams ieelpojot, toksisks nierēm
E625 pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E624 pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E621 pārtikas uzlabotājs - mononātrija glutamāts, garšas pastiprinātāji
E622 pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E235 pārtikas uzlabotājs - natamicīns, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, vemšana, caureja, anoreksija, ādas kairinājums
E223 pārtikas uzlabotājs - nātrija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma (dzīvībai bīstamas lēkmes), siena drudzis, nātrene, atopisks dermatīts
E220 pārtikas uzlabotājs - sēra dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - bronhu spazmas, astma, bronhu sažņaugšanās, pazemināts asinsspiediens, anafilakse, bronhīts, pārtikā noārda A un B vitamīnu
E513 pārtikas uzlabotājs - sērskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - izmanto cietes pārveidošanai, droša, izmantojot kā pārtikas piedevu, bet ļoti bīstama koncentrētā veidā
E420 pārtikas uzlabotājs - sorbīts vai sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, pārmērīgs daudzums var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, vēdera uzpūšanos, kataraktu, caureju, zarnu krampjus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
E472c pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
E380 pārtikas uzlabotājs - triamonija citrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu
be Partikula pie tagadnes divdabjiem (ar izskaņām "-dams", "-ot"), ko dažkārt lieto, lai norādītu uz divu šķietami nesaderīgu darbību vienlaicīgu izpildi
haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkānos, Ungārijā, Moldāvijā no 15. līdz 19. gadsimtam)
izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē)
paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā)
likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam
uzkārties Pārtraukt tikt veidotam; netikt vairs gatavotam
izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums)
sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi
ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla
reakceptācija Pārveduma vekseļa pieņemšana jaunam akceptam, ja pirms tam akcepts izdarīts ar ierobežojumiem
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem; arī aproksimācija
pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam
instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim)
orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (2)
ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam)
mērelektrods Pārvietojama strāvas vadītāja uzgalis, ko piespiež mērīšanas punktam, lai iegūtu mērījumu
sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu
slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli
virzuļa gājiens pārvietojums, ko veic virzulis virzuļmotora cilindrā no augšējā maiņas punkta līdz apakšējam maiņas punktam vai otrādi
kustību orgāni pārvietošanās, barības uzņemšanas, elpošanas u. c. orgāni, ko veido skelets, tam piesaistītie muskuļi un saites
ripot pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
pārmainīties pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem)
sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem)
tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3)
pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu
pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību
leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir bez darba iegūstama pārpilnība (galvenokārt ēdienu un dzērienu)
izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā
paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1)
reliģiskā pārliecība pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas
subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei
ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu
pasniegt (arī padot) roku pasniegt (kādam) roku atbalstam
iedot roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam
padot (arī pasniegt) roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam
sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam
kurjerpasts Pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātam ar kurjeru
atkārtots pasta sūtījums pasta sūtījuma atkārtota nosūtīšana adresātam, pilnībā saglabājot tā saturu
sekojums Pasta sūtījums, kas ir atbilde kādam agrāk saņemtam pasta sūtījumam un, iespējams, daļēji vai pilnīgi citē šo pasta sūtījumu
pastompāt Pastampāt
padukurēt Pastampāt (vārītus kartupeļus)
Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam
Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā
Cirstu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1936. gadam, kad tas pievienots Jumurdas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Inešu un Jumurdas pagastā
Griķu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1928. gadam, kad pievienots Kuldīgas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Bātas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad teritorija pievienota Vaiņodes pagastam
Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā
Ķempju pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Līgatnes pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā
Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā
Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Līdumnieku pagasts pastāvēja Daugavpils rajonā 1990.-1998. g., pievienots Demenes pagastam
Iršu pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pērses pagastu, kas, savukārt, 1936. g. pievienots Odzienas pagastam
Aderkašu pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pievienoja Taurupes pagastam
Arakstes pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Lodes pagastam
nomainīt Pastāvēt, atrasties vienam pēc otra, citam pēc cita
subsistēt Pastāvēt, eksistēt, būt nodrošinātam ar nepieciešamiem iztikas līdzekļiem
fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi
piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu)
traucēt pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties, radīt tam nevēlamas īpašības
vēstuļkastīte Pastkastīte, kurā ievieto adresātam piesūtītos pasta sūtījumus
padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
apmāns Pašapmānīšanās; šķietamība
kanālracējs Pašgājēja mašīna kanālu rakšanai un remontam; darbierīces nostiprinātas uz kāpurķēžu traktora
aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā pastāvošs, tam raksturīgs, atbilstošs
sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas
vērtētie ieņēmumi pašvaldības prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas
patemburkavāt Patamborēt
pateikt (arī pasacīt) priekšā pateikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž
apolitisms Patiesi vai šķietami vienaldzīga izturēšanās pret politikas jautājumiem; izvairīšanās no līdzdalības politiskajā dzīvē
predikāts Patiesuma funkcija, kura definēta uz noteiktu īpašību kompleksa bāzes; ja dotajam objektam piemīt dotā īpašība (īpašību komplekss), tad funkcija pieņem vērtību 1 (patiess), ja nepiemīt - 0 (nepatiess)
sajemīgs Patīkams, saprotams
būt pa degunam (kādam) patikt, būt pa prātam
iet pie dūšas (kādam) patikt, būt pa prātam
būt pa spalvai patikt, būt pa prātam kādam
zamuhļiķ Paturēt kaut ko, kas bija jānodod citam
autokinēze Patvaļīga, gribas ierosināta kustība; šķietama kustība
iztvērums Patvaļīgi izvēlēta ģenerālkopas apakškopa, ko izmanto statistiskam eksperimentam, lai iegūtu pētījamo lielumu pazīmju (parametru) vērtību tabulu
uzmesties Patvarīgi, neaicinātam uzņemties (kādas funkcijas)
kavācija Paukošanas mākslā kustība, ko izdara ar asmens galu spirāles veidā ap pretinieka asmeni un roku, pēc tam seko dūriens
runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā
hektogrāfija pavairošanas metode, ko veic, izmantojot aparātu, kurā ar anilīna tinti rakstītu tekstu pārnes uz līmes plāksnes un pēc tam novelk uz papīra
pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu
rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi)
pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
puspavasaris Pavasara sākums (kad vēl nav jūtamas īsta pavasara pazīmes)
iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei)
izveidojums paveikta darbība --> izveidot (2); pārējā forma (piemēram, priekšmetam)
veidojums paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam)
finierējums paveikta darbība, rezultāts --> finierēt; finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam)
pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku
satamborējums paveikta darbība, rezultāts --> satamborēt(1)
tamborējums paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt; tamborēts priekšmets
puspazīstams Pavirši pazīstams
iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību
sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam
piezemēties Pazemināties, kļūt ikdienišķam, parastam
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam; arī sasalt (1)
aplaist ziņu paziņot (daudziem, citam pēc cita)
uzteikt dzīvokli Paziņot (dzīvokļa īrniekam), ka (tam) jāatstāj noīrētais dzīvoklis
trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja"
zabava Pazīstama meitene
zanoza Pazīstama meitene
aranžements Pazīstama motīva komponējums izpildīšanai
tanta Pazīstama vai svešāka sieviete attieksmē pret bērniem (bērnu valodā, sarunā ar bērniem); tante
firma Pazīstama zīmola (parasti apģērbs)
Libānas ciedrs pazīstamākā ciedru suga ("Cedrus libani"), kas sasniedz 1000 g. vecumu
Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija
potiņi Pazīstamas sēnes
pazīkstams Pazīstams
redzēts Pazīstams
AKA Pazīstams arī kā (angļu "also known as"; īsziņās)
pazīties Pazīt (1) vienam otru, citam citu; būt, pazīstamam (ar kādu)
pazīties Pazīt (2) vienam otru, citam citu
Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes
sirenes pēc grieķu mīta jaunavas, kas dzīvoja jūrā uz kādas klits un ar savu skaisto dziedāšanu vilināja pie sevis garāmbraucējus, kurus pēc tam nogalināja
laukums pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā; šādas virsmas norobežota daļa
atlīt pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni); atmiekšķēties
nobrīnīt pēc māņticīgo priekšstatiem - apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
baznīcas šķelšanās pēc nesaskaņām starp Rietumu un Austrumu baznīcām 1054. g. pāvests paziņoja par Konstantinopoles patriarha izslēgšanu no baznīcas, bet viņš savukārt uzlika pāvestam baznīcas lāstu
post factum pēc notikušā, pēc tam, kad kaut kas jau noticis
pēc kam pēc tam
papakaļ pēc tam
tadul pēc tam
vēlai pēc tam
poi segue pēc tam seko
poi pēc tam, tad
vēlāk pēc tam, turpmāk; pēc kāda laikposma
pēcāk pēc tam, vēlāk
pēdis pēc tam, vēlāk
pēdīgi pēc tam; pēc (visa notikušā)
tuļpa pēc Tibetas jogu domām, cilvēka iztēles radīts redzams un pat sajūtams tēls, ko okulisti parasti dēvē par domas materializāciju
pastāvīgais balasts pēc vajadzīgas formas izlieti ķeta vai dzelzs kluču, ko lieto balastam
apostolāts pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas
Nimrods pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas
kadastrālā vērtība pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē
atpakaļējs spēks pēc vispārīgā noteikuma tāds nepiemīt normatīvajiem aktiem (ar retiem izņēmumiem, kad tas norādīts pašā normatīvajā aktā vai kad juridiskam aktam tādu piešķir kompetenta iestāde)
pārlaicība Pēcnāves pasaule; cita, neizprotama pasaule; transcendentālitāte
nobeigums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam)
noslēgums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam)
kodicills Pēdējās gribas izteikšana priekš nāves, ar ko pārgroza dažā ziņā testamentu
iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam)
atrauties pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu)
iešauties pēkšņi būt spēcīgi sajūtamam
pārlīt pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu)
uzbozties pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem)
samesties pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju)
iesisties pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
iztrūkties pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt
iztrūkties pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties
iekrist galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
ieskriet galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
ieskriet prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
iešauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
šauties prātā (arī galva, atmiņā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
izlauzties pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt)
iztrūkties pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties
pārplīst pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu)
pārtrūkt pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli)
iesvilt pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam; iekarst (1), iedegties (3)
lēpa Peldošā glīvene ("Potamogeton natans")
peldglīve Peldošā glīvene ("Potamogeton natans")
bakens Peldoša konusveidīga, cilindriska vai lodveidīga brīdinājuma zīme, kas noenkurota kuģu ceļā bīstamu vietu norādīšanai vai arī kuģu ceļa norobežošanai; apgādāta ar skaņu vai gaismas signālierīci
driftertīkls Peldošs zvejas tīkls, ko virs ūdens notur tam piestiprināti pludiņi
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā)
brāķēties Pelt, nievāt, kritizēt (citam citu, vienam otru)
penicillium Penicīliji - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints
pentametris Pentametrs
glutations Peptīds, kas sastāv no 3 aminoskābju - glutamīnskābes, cisteīna, glicīna atlikumiem; sastopams gandrīz visos dzīvajos organismos
speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
atskola Periodiska mācību, galvenokārt ticības mācības, garīgo dziesmu, atkārtošana skolā pēc pamatskolas beigšanas (līdz tam laikam, kamēr jaunieti iesvētīja)
Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
atpirkt Pērkot iegūt (to, kas pieder citam); nopirkt (no kāda)
garenstāpelis Perpendikulāri krastam izvietots stāpelis
vatņiks persona ar nostalģiskām PSRS laika simpātijām vai imperiālistiskiem šovinistiskiem uzskatiem Krievijas atbalstam
fidūciants Persona vai valsts, kas uztic savu vai kādai trešajai personai piederošu mantu kādam citam pārzināt un pārvaldīt
gruntsnomnieks persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs
recidīvists persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas); bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju
deportieris persona, kas biržas darījumā pārdod bēsistam prolongācijai nepieciešamos vērtspapīrus
glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri
mūdaļa persona, kas murgos nesaprotami murmina
fiktīva persona persona, kas šķietami darbojas savā vārdā, taču īstenībā pārstāv kādu citu personu
pseidopatriots persona, kura, šķietami aizstāvot dzimteni, patiesībā tai kaitē vai rīkojas pavisam citu, savtīgu mērķu vārdā
beneficiārs persona, uz kuras vārda izrakstīts akreditīvs, naudas pārvedums vai testaments; apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs
plānais serveris personālais dators, kura aparatūra un programmatūra ir pietiekama tādu atsevišķu funkciju izpildei datoru tīklā kā, piemēram, piekļuve datnēm, piekļuve lasāmatmiņas kompaktdiskiem, drukāšana, piekļuve internetam
darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
pieteikšanās par vainīgu personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, paziņojums, ierodoties izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā, vai citādā veidā, par to, ka viņa izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja līdz tam tā netiek turēta aizdomās vai tai par nodarījuma izdarīšanu nav celta apsūdzība
pēcmantinieki Personas, kas saņem mantojumu vai tā daļu no pirmmantiniekiem pēc mantojuma atstājēja testamentā vai mantojuma līgumā uzliktā pienākuma
prosopopeja Personificēšana, personificējums; stilistiska konstrukcija, ar kuru priekšmetam (lielākoties nedzīvam) piedēvē dzīvas būtnes darbību vai stāvokli, kas tām īstenībā nav raksturīgs, piem., "zvaigzne ar zvaigzni runā"
palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem
sociālais tīkls personisko attiecību un sociālo mijiedarbību kopums, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās)
Pm Petametrs; 1 Pm = 1000000000000000 m
cirtainais pētersīlis pētersīļu suga ("Petroselinum crispum", senāk "Petroselinum sativum"), ko audzē gandrīz visā pasaulē, pazīstamas 2 pasugas
noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam
tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu
viegleļļas Pie naftas (jēlpetrolejas) pārtvaices iegūstamās gaišās eļļas frakcijas (apm. 15%), petrolejas ēteris, gazolīns, benzīns, ligroīns
atvuršķēt Pie sevis (nesaprotami) atbildēt
vurkšķēt Pie sevis (nesaprotami) runāt
vuršķēt Pie sevis (nesaprotami) runāt
piespānēties Piebāzties, kļūt piebāztam
sabikstīties Piebikstīt viens otram, cits citam
piespraust Piebilst, pievienot (tekstam)
figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur); tikt nosauktam, pieminētam
informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam
būt kabatā piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem)
incidence Piederības vai saistījuma attieksme, piem., dotais punkts ir incidents dotajai taisnei (un taisne - punktam), ja tas atrodas uz šīs taisnes
autologs Piederīgs noteiktam organismam vai radies no šī organisma (atšķirībā no homologa vai heterologa)
fetišizēt Piedēvēt (kam) tādas īpašības, kādu (tam) īstenībā nav
piereibties Piedzerties, kļūt reibuma pārņemtam
palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem)
redzēt velnu piedzīvot ko ļoti nepatīkamu, izjust lielas grūtības, tikt pārmācītam
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu; tikt bojātam (nelaimes gadījumā)
uztraukties piedzīvot psihisku stāvokli, kas saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels nemiers, saviļņojums; kļūt uztrauktam
problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu
izvest Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.)
fas Piegādāts līdz kuģa bortam (angļu "free alongside ship")
FOR Piegādāts līdz kuģa bortam (angļu "free on rail")
DAF Piegādāts līdz robežai (angļu "delivered at frontier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas eksportam, nogādātas noteiktā punktā vai vietā uz robežas pirms blakus valsts muitas robežas
sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam
pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem
komerciāls piekļuves sniedzējs piekļuves sniedzējs, kas par piekļuvi internetam pieprasa samaksu
vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup; būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup
idoneitāte Piemērotība kādam amatam
aizdūcīt Piemīdīt, aizmīdīt, aizspārdīt, aizstampāt
pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
regresanta pienākums pienākums iepriekš paziņot regresātam parčeka vai vekseļa samaksāšanu ar tiesas starpniecību likumā noteiktajā termiņā un kārtībā
piejemīgs Pieņemams; tāds, kas pa prātam
iztauvēties Pieņemties tuklumā, kļūt tuklam, korpulentam
krīze Piepešs bīstams pavērsiens slimības gaitā; strauja temperatūras krišanās dažādu slimību (piemēram, pneimonijas) gadījumā
ieņemt Piepildīt (vietu, telpu) ar savu masu vai apjomu; būt novietotam (kādā platībā, telpā)
uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku)
onkolkonts Pieprasījuma konts - speciāls norēķinu konts, ko atver klientam, lai atspoguļotu viņam piešķirto aizdevumu, kuru banka saskaņā ar līgumu ir tiesīga jebkurā brīdī pieprasīt atpakaļ
piereģistrēties Piereģistrēt sevi; tikt piereģistrētam
nokantēt Piesaistīt sev (piem., sportistu vai darbinieku), atņemot (to) citam
piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam
butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela
sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem)
pieksta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa
piests Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa
spiesta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa
stemple Piestala, grūžamā stampa
grūdeklis Piestala, stampa
piestompēt Piestampāt
piestumpāt Piestampāt
aizdīžāt Piestampāt, aizstampāt, aizmīdīt (ar kājām)
piebiķāt Piestampāt, pieblietēt
pierste piestas stampa
piestiprināties Piestiprināt sevi; tikt piestiprinātam
koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi)
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, kļūt viscaur mīkstam
novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam); piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur)
pieēkelēt Pietamborēt
pieērķelēt Pietamborēt (pie kā, kam klāt)
pieērklēt Pietamborēt (pie kā, kam klāt)
pietemburkavāt Pietamborēt (pietiekami, daudz)
siksnas ieliece pievada siksnas novirze no normāla (taisna) stāvokļa, iedarbojoties noteiktam siksnai pieliktam spēkam
ievirzīt Pievērst (domas, runas saturu u. tml.) kam noteiktam
aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam u. tml.) - par domām, sarunām
virzīties Pievērsties (noteiktam tematam, jautājumam) - piemēram, par sarunu
pārmesties Pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu)
pāriet Pievērsties kādam citam (par attieksmi, jūtām u. tml.)
pārsviesties Pievērsties kam citam (par domām, jūtām u. tml.); pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu)
sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša
savircot Pievienojot (kam) virces, panākt, ka (tam) rodas, parasti pārmērīgi, asa garša
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam, avotam, iedarbināt (ierīci, tās daļas)
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt
pieslēgt Pievienot (ierīci, tās sastāvdaļas, parasti elektriskās, enerģijas avotam)
piejaukt Pievienot (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam)
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu); pieskaitīt (1)
draugoties pievienot draugu sarakstam _Facebook_ vai _draugiem.lv_ sociālajā tīklā
abonēt pievienot intereškopu sarakstam jaunu intereškopu
abonēt pievienot jaunu vārdu servera LISTSERV adresātu sarakstam
izkupināt Pievienot paniņas pienam un ļaut tam sarūgt
anotēt Pievienot tekstam metadatus
sliekties Pievienoties (kādam viedoklim, uzskatam, arī to paudējiem)
piejaukties Pievienoties (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam)
piebiedroties Pievienoties, tikt pievienotam (kam citam, parasti līdzīgam)
pietuvoties Pievirzīties tuvāk; tikt pievirzītam tuvāk
polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi; detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu
submersija Pilnīga iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek tikai apgūstamajā valodā, nesniedzot atbalstu apguvējam viņa dzimtajā valodā
precīzi pilnīgi atbilstoši īstenībai vai noteiktam mērķim (par informāciju, tekstu u. tml.)
burtisks pilnīgi atbilstošs kādam tekstam, avotam (piemēram, par tulkojumu); precīzi atkārtots
gadījumiztvērums pilnīgi nejauša personu izvēle eksperimentam
iegrimt pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam
nogrimt pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3)
iestigt pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3)
ieslīgt pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko)
kā medus uz mēles pilnīgi pa prātam, ļoti patīkami
sakoncentrēt pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam; sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi
asignējums Pilnvara uzņemties īstermiņa saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju
inkasopilnvara Pilnvara, ko tirgotājs izsniedz ceļojošam komijam, pārdošanas vai apdrošināšanas aģentam, lai trešo personu priekšā leģitimētu viņus kā īpaši pilnvarotus iekasēt naudas summas
komitents Pilnvaras izdevējs, kas citam uztic sava veikala vadību
ievēlēšana Pilnvaru piešķiršana vai nodošana likumā noteiktajā kārtībā kādai personai balsošanas ceļā, lai tā ieņemtu valsts vai sabiedrisko amatu un veiktu tam atbilstošus pienākumus; vēlējot, balsojot izveidot cilvēku grupu, komisiju, komiteju utt., kāda uzdevuma veikšanai
piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
piepilēt Pilot (kam), tikt piepildītam (ar to)
pilēties Pilot atdalīties (par šķidrumu); atbrīvoties no šķidruma, tam pilot (par priekšmetu, vielu)
Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā
Andalgala pilsēta Argentīnā (_Andalgalá_), Katamarkas provincē
Antofagasta de la Sjerra pilsēta Argentīnā (_Antofagasta de la Sierra_), Katamarkas provincē
Atamiski pilsēta Argentīnā (_Atamisqui_), Santjago del Estero provincē
Katamarka pilsēta Argentīnas ziemeļrietumos ("Catamarca"), Andu priekškalnē, provinces administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2010. g.)
Altamonta pilsēta ASV (_Altamont_), Oregonas štata dienvidos, 19300 iedzīvotāju (2010. g.)
Altamontspringsa pilsēta ASV (_Altamonte Springs_), Floridas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
Stemforda pilsēta ASV (_Stamford_), Konnektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.)
Stamforda pilsēta ASV ("Stamford"), Konektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.)
Abapo pilsēta Bolīvijā (_Abapó_), Santakrusas departamentā 450 m vjl., 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačakači pilsēta Bolīvijā (_Achacachi_), Lapasas departamentā
Aikile pilsēta Bolīvijā (_Aiquile_), Kočabambas departamentā
Apolo pilsēta Bolīvijā (_Apolo_), Lapasas departamentā
Asensjona de Gvarajosa pilsēta Bolīvijā (_Ascención de Guarayos_), Santakrusas departamenta ziemeļu daļā
Asensjona pilsēta Bolīvijā (_Ascención_), Santakrusas departamenta austrumu daļā, pie Brazīlijas robežas
Atoča pilsēta Bolīvijā (_Atocha_), Potosi departamentā
Kočabamba pilsēta Bolīvijā ("Cochabamba"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 603300 iedzīvotāju (2008. g.)
Sakaba pilsēta Bolīvijā ("Sacaba"), Kočabambas departamentā, 141500 iedzīvotāju (2008. g.)
Santakrusa pilsēta Bolīvijā ("Santa Cruz"), Andu piekājē 440 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Tariha pilsēta Bolīvijā ("Tarija"), Andu austrumu malā 1960 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.)
Bauresa pilsēta Bolīvijā, Beni departamenta austrumu daļā
Triha pilsēta Bolīvijā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.)
Oruro pilsēta Bolīvijā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 216700 iedzīvotāju (2008. g.)
Potosi pilsēta Bolīvijas dienvidos ("Potosi"), Andos 4175 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta 1546. g. pie sudraba atradnēm, kas XVII gs. deva pusi no pasaules sudraba ieguves (XIX gs. izsīka)
Stambolijska pilsēta Bulgārijā ("Stambolijski"), Plovdivas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ife pilsēta dienvidrietumu Nigērijā, Ošunas štatā, 70 km uz austrumiem no Ibadanas, 258300 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dibināta 1961. g.), līdz 19. gs. jorubu pilsētvalsts, jorubu tautas svētā pilsēta, pazīstama ar savām bronzas un terakotas skulptūrām, pilsdrupas
Armenta pilsēta Ēģiptē (_Armant_), Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis"
Abvila pilsēta Francijā (_Abbeville_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā, 24150 iedzīvotāju (2010. g.)
Ēkslebēna pilsēta Francijā (_Aix-les-Bains_), Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ažaksjo pilsēta Francijā (_Ajaccio_; _Aiacciu_), Korsikas reģiona Dienvidkorsikas departamentā, otra lielākā pilsēta Korsikā, 65500 iedzīvotāju (2015. g.), kūrorts, Napoleona dzimtā pilsēta; Ajačjo
Albī pilsēta Francijā (_Albi_), Oksitānijas (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju) reģiona Tarnas departamentā, Tarnas upes krastos, 48900 iedzīvotāju (2010. g.)
Ambazaka pilsēta Francijā (_Ambazac_), Jaunaktivānijas reģiona Augšvjennas departamentā
Amberjēanbižē pilsēta Francijā (_Ambérieu-en-Bugey_), Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā
Ambēra pilsēta Francijā (_Ambert_), Overņas reģiona Pijdedomas departamentā
Ambuāza pilsēta Francijā (_Amboise_), Centra reģiona Luāras un Šēras departamentā
Anmasa pilsēta Francijā (_Annemasse_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Annonē pilsēta Francijā (_Annonay_), Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamenta ziemeļu daļā
Ansenī pilsēta Francijā (_Ansenī_, bretoņu _Ankiniz_), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā
Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
Antonī pilsēta Francijā (_Antony_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61800 iedzīvotāju (2010. g.)
Apta pilsēta Francijā (_Apt_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamentā
Arbuā pilsēta Francijā (_Arbois_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Arkašona pilsēta Francijā (_Arcachon_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, Arkašonas līča dienvidu krastā
Ardente pilsēta Francijā (_Ardentes_), Centra reģiona Endras departamentā
Aresa pilsēta Francijā (_Arès_), Aktivānijas reģiona Žirondas departamentā, Arkašonas līča ziemeļu piekrastē
Aržantāna pilsēta Francijā (_Argentan_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā
Aržanta pilsēta Francijā (_Argentat_), Jaunaktivānijas reģiona Korēzas departamenta dienvidu daļā, Dordoņas krastos
Aržanteija pilsēta Francijā (_Argenteuil_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.)
Aržantona pie Krēzas pilsēta Francijā (_Argenton-sur-Creuse_), Centra reģiona Endras departamenta dienvidu daļā
Arla pilsēta Francijā (_Arles_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem
Armantjēra pilsēta Francijā (_Armentiéres_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Arrasa pilsēta Francijā (_Arras_), Augšfrancijas reģiona Padekalē departamentā, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
Avalona pilsēta Francijā (_Avallon_), Burgundijas-Franškontē reģiona Jonas departamenta dienvidaustrumu daļā
Bordo pilsēta Francijā (_Bordeaux_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, reģiona administratīvais centrs, osta Garonnas estuāra Žirondas krastā, 97 km no Biskajas līča, 239200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bresta pilsēta Francijā (_Brest_), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, Atlantijas okeāna Iruā līča piekrastē, 141300 iedzīvotāju (2010. g.)
Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kāna pilsēta Francijā (_Caen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.)
Kalē pilsēta Francijā (_Calais_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā, 73600 iedzīvotāju (2010. g.)
Kambrē pilsēta Francijā (_Cambrai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.)
Seržī pilsēta Francijā (_Cergy_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 57000 iedzīvotāju (2010. g.)
Šamberī pilsēta Francijā (_Chambéry_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šarlevilmezjēra pilsēta Francijā (_Charleville-Mézières_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.)
Šartra pilsēta Francijā (_Chartres_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 38900 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatijona pilsēta Francijā (_Châtillon_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32600 iedzīvotāju (2010. g.)
Šerbūra pilsēta Francijā (_Cherbourg-Octeville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kolmara pilsēta Francijā (_Colmar_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 67600 iedzīvotāju (2010. g.)
Kompjeņa pilsēta Francijā (_Compiegne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kreija pilsēta Francijā (_Creil_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
Denēna pilsēta Francijā (_Denain_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Duē pilsēta Francijā (_Douai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
Drē pilsēta Francijā (_Dreux_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Epināla pilsēta Francijā (_Épinal_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā, osta Mozeles kreisajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2010. g.)
Evrē pilsēta Francijā (_Évreux_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, 50500 iedzīvotāju (2010. g.)
Forbaka pilsēta Francijā (_Forbach_), Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Hageno pilsēta Francijā (_Haguenau_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
Āzbruka pilsēta Francijā (_Hazebrouck_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Laī le Roza pilsēta Francijā (_L'Haÿ-les-Roses_), Ildefransas reģiona Valdemarna departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lanjona pilsēta Francijā (_Lannion_; _Lannuon_), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Leplesī Robensona pilsēta Francijā (_Le Plessis-Robinson_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ljevēna pilsēta Francijā (_Liévin_), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 31900 iedzīvotāju (2010. g.)
Lizjē pilsēta Francijā (_Lisieux_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Māntlažolī pilsēta Francijā (_Mantes-la-Jolie_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Meca pilsēta Francijā (_Metz_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamenta administratīvais centrs, 120700 iedzīvotāju (2010. g.)
Monbeljāra pilsēta Francijā (_Montbéliard_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, Ronas - Reinas kanāla krastā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.)
Miluza pilsēta Francijā (_Mulhouse_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 109600 iedzīvotāju (2010. g.)
Nante pilsēta Francijā (_Nantes_), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 285000 iedzīvotāju (2010. g.), osta Atlantijas okeāna Luāras estuāra krastā (50 km no okeāna krasta)
Ojonaksa pilsēta Francijā (_Oyonnax_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā, 22600 iedzīvotāju (2010. g.)
Orleāna pilsēta Francijā (_Orléans_), Centra-Valdeulāra reģiona un Luarē departamenta administratīvais centrs, osta Luāras labajā krastā, 114100 iedzīvotāju (2010. g.)
Rambuijē pilsēta Francijā (_Rambouillet_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.)
Rošfora pilsēta Francijā (_Rochefort_), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Rubē pilsēta Francijā (_Roubaix_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ruāna pilsēta Francijā (_Rouen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Piejūras Sēnas departamenta administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senkloda pilsēta Francijā (_Saint-Cloud_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Vogēzu Sendjē pilsēta Francijā (_Saint-Dié-des-Vosges_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzi departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmalo pilsēta Francijā (_Saint-Malo_), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.)
Senkantēna pilsēta Francijā (_Saint-Quentin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 56000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senta pilsēta Francijā (_Saintes_), Jaunakvitānijas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sargemina pilsēta Francijā (_Sarreguemines_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Tjonvila pilsēta Francijā (_Thionville_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tononlebēna pilsēta Francijā (_Thonon-les-Bains_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tūra pilsēta Francijā (_Tours_), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 134800 iedzīvotāju (2010. g.)
Vernona pilsēta Francijā (_Vernon_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, Sēnas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.)
Agda pilsēta Francijā ("Agde"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 24570 iedzīvotāju (2010. g.)
Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa
Alforvila pilsēta Francijā ("Alfortville"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.)
Anglē pilsēta Francijā ("Anglet"), Aktivānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.)
Anjērsīsēna pilsēta Francijā ("Asnieres-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 82300 iedzīvotāju (2010. g.); Anjēra pie Sēnas
Atismona pilsēta Francijā ("Athismons"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 30400 iedzīvotāju (2010. g.)
Obaņa pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.)
Obērviļa pilsēta Francijā ("Aubervilliers"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 76000 iedzīvotāju (2010. g.)
Oša pilsēta Francijā ("Auch"), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Orijaka pilsēta Francijā ("Aurillac"), Overņas reģiona Kantālas departamentā, 27900 iedzīvotāju (2010. g.)
Oksēra pilsēta Francijā ("Auxerre"), Burgundijas reģiona Jonas departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bakara pilsēta Francijā ("Baccaratt"), Lotringas reģionā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Nansī, Mertas un Mozeles departamentā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.)
Baņē pilsēta Francijā ("Bagneux"), Ilderfansas reģiona Odesēnas departamentā, 38100 iedzīvotāju (2010. g.)
Baņolē pilsēta Francijā ("Bagnolet"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.)
Bona pilsēta Francijā ("Beaune"), Burgundijas reģiona Kotdoras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bēgla pilsēta Francijā ("Bègles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Beržeraka pilsēta Francijā ("Bergerac"), Akvitānijas reģiona Dordoņas departamentā, 27600 iedzīvotāju (2010. g.)
Bezona pilsēta Francijā ("Bezhon"), Ilderfansas reģiona Valduāzas departamentā, Parīzes piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Blaņaka pilsēta Francijā ("Blagnac"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, Tulūzas piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bluā pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bobiņī pilsēta Francijā ("Bobigny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Buā Kolomba pilsēta Francijā ("Bois-Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Boagijoma pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.)
Bondī pilsēta Francijā ("Bondy"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, 53500 iedzīvotāju (2010. g.)
Buloņa-Bijankūra pilsēta Francijā ("Boulogne-Billancourt), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Sēnas krastā, Parīzes dienvidrietumu piepilsēta, 114200 iedzīvotāju
Burganbresa pilsēta Francijā ("Bourg-en-Bresse"), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
Burguēnžaljē pilsēta Francijā ("Bourgoin-Jallieu"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bretiņī pie Oržas pilsēta Francijā ("Brétigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28 km uz dienvidiem no Parīzes, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Brīvlagaijāra pilsēta Francijā ("Brive-la-Gaillarde"), Limuzēnas reģiona Korēzas departamentā, Korēzas upes krastā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Brona pilsēta Francijā ("Bron"), Ronas reģiona Ronas-Alpu departamentā, 38700 iedzīvotāju (2010. g.)
Brinuā pilsēta Francijā ("Brunoy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.)
Busī Senžorža pilsēta Francijā ("Bussy-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Sēnas un Manras departamentā, Parīzes austrumu piepilsēta, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kašana pilsēta Francijā ("Cachan"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kāņa pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kaora pilsēta Francijā ("Cahors"), Dienvidu-Pireneju reģiona Lo departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kaljuīra et Kjūira pilsēta Francijā ("Caluire-et-Cuire"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kannas pilsēta Francijā ("Cannes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.)
Karkasona pilsēta Francijā ("Carcassonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 47400 iedzīvotāju (2010. g.)
Karpantrā pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kastra pilsēta Francijā ("Castres"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kavaijona pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senona pilsēta Francijā ("Cenon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Šalona pie Sonas pilsēta Francijā ("Chalon-sur-Saône"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.)
Šalonenšampaņa pilsēta Francijā ("Châlons-en-Champagne"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 45300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šampaņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Champigny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 75500 iedzīvotāju (2010. g.)
Šāma pie Marnas pilsēta Francijā ("Champs-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24400 iedzīvotāju (2010. g.)
Šarantonlepona pilsēta Francijā ("Charenton-le-Pont"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatorū pilsēta Francijā ("Châteauroux"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras departamentā, 46100 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatelero pilsēta Francijā ("Châtellerault"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatnē Malabrī pilsēta Francijā ("Châtenay-Malabry"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32100 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatū pilsēta Francijā ("Chatou"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Šomona pilsēta Francijā ("Chaumont"), Šampaņas-Ardēni reģiona Augšmarnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Šelle pilsēta Francijā ("Chelles"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 52800 iedzīvotāju (2010. g.)
Šuazīleruā pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 40900 iedzīvotāju (2010. g.)
Šolē pilsēta Francijā ("Cholet"), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamentā, 54100 iedzīvotāju (2010. g.)
Klamāra pilsēta Francijā ("Clamart"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 52500 iedzīvotāju (2010. g.)
Klermonferāna pilsēta Francijā ("Clermont-Ferrand"), Overņas reģiona un Pijdedomas departamenta administratīvais centrs, 139900 iedzīvotāju (2010. g.)
Klišī pilsēta Francijā ("Clichy"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 58900 iedzīvotāju (2010. g.)
Kolomba pilsēta Francijā ("Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kolomjē pilsēta Francijā ("Colomiers"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 35200 iedzīvotāju (2010. g.)
Komlavila pilsēta Francijā ("Combs-la-Ville"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Konflāna Sentonorīne pilsēta Francijā ("Conflans-Sainte-Honorine"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 35400 iedzīvotāju (2010. g.)
Korbēesona pilsēta Francijā ("Corbeil-Essonnes"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kormeja an Parīzi pilsēta Francijā ("Cormeilles-en-Parisis"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kudkerka Branša pilsēta Francijā ("Coudekerque-Branche"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kurbevuā pilsēta Francijā ("Courbevoie"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 87500 iedzīvotāju (2010. g.)
Krēteija pilsēta Francijā ("Creteil"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 90000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kruā pilsēta Francijā ("Croix"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Damarī Lelisa pilsēta Francijā ("Dammarie-les-Lys"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Daksa pilsēta Francijā ("Dax"), Akvitānijas reģiona Landas departamentā, Adūras kreisajā krastā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Desīna Šarpjē pilsēta Francijā ("Décines-Charpieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
Deilabāra pilsēta Francijā ("Deuil-la-Barre"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Dižona pilsēta Francijā ("Dijon"), Burgundijas reģiona un Kotdoras departamenta administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.)
Dole pilsēta Francijā ("Dole"), Franškontē reģiona Juras departamentā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.)
Dragiņāna pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
Dransī pilsēta Francijā ("Drancy"), Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 66400 iedzīvotāju (2010. g.)
Obona pilsēta Francijā ("Eaubonne"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.)
Eširola pilsēta Francijā ("Échirolles"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 35700 iedzīvotāju (2010. g.)
Elankūra pilsēta Francijā ("Élancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26800 iedzīvotāju (2010. g.)
Epernē pilsēta Francijā ("Épernay"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.)
Epiņē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Épinay sur Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 54500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ermona pilsēta Francijā ("Ermont"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 27400 iedzīvotāju (2010. g.)
Etāna pilsēta Francijā ("Etampes"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 23200 iedzīvotāju (2010. g.)
Evrī pilsēta Francijā ("Évry"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 52100 iedzīvotāju (2010. g.)
Flerīlezorbe pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontēna pilsēta Francijā ("Fontaine"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontneoroza pilsēta Francijā ("Fontenay-aux-Roses"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontenē a Rozā pilsēta Francijā ("Fontenay-aux-Roses"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.); Fontneoroza
Fontenē pie Buā pilsēta Francijā ("Fontenay-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 53100 iedzīvotāju (2010. g.)
Frankovila pilsēta Francijā ("Franconville"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 33100 iedzīvotāju (2010. g.)
Frēžī pilsēta Francijā ("Fréjus"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.)
Frena pilsēta Francijā ("Fresnes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.)
Frontiņāna pilsēta Francijā ("Frontignan"), Langokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ganjī pilsēta Francijā ("Gagny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Gapa pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
Gardāna pilsēta Francijā ("Gardanne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Garžlegonese pilsēta Francijā ("Garges-les-Gonesse"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Ženviljē pilsēta Francijā ("Gennevilliers"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.)
Žifa pie Ivetas pilsēta Francijā ("Gif-sur-Yvette"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.)
Gonesa pilsēta Francijā ("Gonesse"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Gusēnvila pilsēta Francijā ("Goussainville"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Gradiņāna pilsēta Francijā ("Gradignan"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
Grandsente pilsēta Francijā ("Grande-Synthe"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
Grasa pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.)
Grenoble pilsēta Francijā ("Grenoble"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 155600 iedzīvotāju (2010. g.)
Griņī pilsēta Francijā ("Grigny"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 26600 iedzīvotāju (2010. g.)
Gviankūra pilsēta Francijā ("Guyancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ageno pilsēta Francijā ("Haguenau"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
Aljuēna pilsēta Francijā ("Halluin"), Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Enēna-Bomona pilsēta Francijā ("Henin-Beamont"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Erblē pilsēta Francijā ("Herblay"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Jēra pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.)
Uija pilsēta Francijā ("Houilles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.)
Jēras pilsēta Francijā ("Yerres"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.)
Illkirhe-Grāfebstādene pilsēta Francijā ("Illkirch-Graffenstaden"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 26400 iedzīvotāju (2010. g.)
Isī le Molino pilsēta Francijā ("Issy-les-Moulineaux"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 64400 iedzīvotāju (2010. g.)
Istre pilsēta Francijā ("Istres"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ivrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Ivry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, Parīzes dienvidu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 57700 iedzīvotāju (2010. g.)
Žuēletūra pilsēta Francijā ("Joue-les-Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekannē pilsēta Francijā ("La Cannet"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasela Senklū pilsēta Francijā ("La Celle-Saint-Cloud"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasiota pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lakurnejēva pilsēta Francijā ("La Courneuve"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 38000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lagarda pilsēta Francijā ("La Garde"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.)
Lagarēna Kolomba pilsēta Francijā ("La Garenne-Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, 27600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lamadlēna pilsēta Francijā ("La Madeleine"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Laposesjona pilsēta Francijā ("La Possession"), Reinjonas reģiona Reinjonas departamentā, 30400 iedzīvotāju (2010. g.)
Laroša pie Jonas pilsēta Francijā ("La Roche-sur-Yon"), Luāras reģiona Vandejas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.)
Larošela pilsēta Francijā ("La Rochelle"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 75200 iedzīvotāju (2010. g.)
Laseina pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.)
Latestdebiša pilsēta Francijā ("La Teste-de-Buch"), Aktivānijas reģiona Žirondas departamentā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.)
Laņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Lagny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lambersāra pilsēta Francijā ("Lambersart"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.)
Lanestē pilsēta Francijā ("Lanester"), Bretaņas reģiona Morbiāna departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lavāla pilsēta Francijā ("Laval"), Luāras reģiona Majennas departamentā, 50900 iedzīvotāju (2010. g.)
Leblāna Menila pilsēta Francijā ("Le Blanc-Mesnil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lebuska pilsēta Francijā ("Le Bouscat"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
Lešenē pilsēta Francijā ("Le Chesnay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekrezo pilsēta Francijā ("Le Creusot"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.)
Legrāna Kevili pilsēta Francijā ("Le Grand-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekremlēna Bisertra pilsēta Francijā ("Le Kremlin-Bicetre"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lemē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Le Mée-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.)
Leptī Kevili pilsēta Francijā ("Le Petit-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
Lelila pilsēta Francijā ("Les Lilas"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lemāna pilsēta Francijā ("Les Mans"), Luāras reģiona Sartas departamenta administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lemjuro pilsēta Francijā ("Les Mureaux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 30800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lepavilona pie Buā pilsēta Francijā ("Les Pavillons-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.)
Leperē pie Marnas pilsēta Francijā ("Les Perreux-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.)
Lezjulīza pilsēta Francijā ("Les Ulis"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 24800 iedzīvotāju (2010. g.)
Levaluā pilsēta Francijā ("Levallois-Peret"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 64200 iedzīvotāju (2010. g.)
Liburna pilsēta Francijā ("Libourne"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
Limoža pilsēta Francijā ("Limoges"), Limuzēnas reģiona Augšvjennas departamentā, 139100 iedzīvotāju (2010. g.)
Livrī-Gargāna pilsēta Francijā ("Livry-Gargan"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lonžūmo pilsēta Francijā ("Longjumeau"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Losa pilsēta Francijā ("Loos"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lorjāna pilsēta Francijā ("Lorient"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 57200 iedzīvotāju (2010. g.)
Linela pilsēta Francijā ("Lunel"), Langdoka-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mākona pilsēta Francijā ("Mâcon"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 34000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mezonlafita pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.)
Malakofa pilsēta Francijā ("Malakoff"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Manoska pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Mariņāna pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Martiga pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Masī pilsēta Francijā ("Massy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
Mo pilsēta Francijā ("Meaux"), Sēnas un Marnas reģiona Ildefransas departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Meizjē pilsēta Francijā ("Meyzieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.)
Melēna pilsēta Francijā ("Melun"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.)
Mantona pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
Meriņaka pilsēta Francijā ("Mérignac"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 66100 iedzīvotāju (2010. g.)
Medona pilsēta Francijā ("Meudon"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mijo pilsēta Francijā ("Millau"), Dienvidu-Pireneju reģiona Aveironas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
Miramā pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.)
Monanbarēla pilsēta Francijā ("Mons-en-Baraeul"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
Mondemarsāna pilsēta Francijā ("Mont-de-Marsan"), Akvitānijas reģiona Landas departamentā, 31200 iedzīvotāju (2010. g.)
Montobāna pilsēta Francijā ("Montauban"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas un Garonnas departamentā, Tarnas labajā krastā, 56300 iedzīvotāju (2010. g.)
Montelimāra pilsēta Francijā ("Montélimar"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.)
Monfermei pilsēta Francijā ("Montfermeil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.)
Monžerona pilsēta Francijā ("Montgeron"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 22900 iedzīvotāju (2010. g.)
Montiņī le Broteņē pilsēta Francijā ("Montigny-le-Bretonneux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 33300 iedzīvotāju (2010. g.)
Monlisona pilsēta Francijā ("Montluçon"), Overņas reģiona Aljē departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Monmoransī pilsēta Francijā ("Montmorency"), Ildefransas reģiona Valduāza departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.)
Monreija pilsēta Francijā ("Montreuil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 102800 iedzīvotāju (2010. g.)
Monrūža pilsēta Francijā ("Montrouge"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 48600 iedzīvotāju (2010. g.)
Morsāna pie Oržas pilsēta Francijā ("Morsang-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20900 iedzīvotāju (2010. g.)
Mirē pilsēta Francijā ("Muret"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Nantēra pilsēta Francijā ("Nanterre"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 89200 iedzīvotāju (2010. g.)
Narbonna pilsēta Francijā ("Narbonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīplezansa pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrmarna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrsēna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61700 iedzīvotāju (2010. g.)
Nevēra pilsēta Francijā ("Nevers"), Burgundijas reģiona Njevras departamentā, 36700 iedzīvotāju (2010. g.)
Nīma pilsēta Francijā ("Nimes"), Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 142200 iedzīvotāju (2010. g.)
Niora pilsēta Francijā ("Niort"), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.)
Nožānsīrmarna pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 31600 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuazī Legrāna pilsēta Francijā ("Noisy-le-Grand"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 63000 iedzīvotāju (2010. g.)
Oranža pilsēta Francijā ("Orange"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.)
Orlī pilsēta Francijā ("Orly"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Orvo pilsēta Francijā ("Orvault"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 24500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ulēna pilsēta Francijā ("Oullins"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.)
Ozuāra Lafarijēra pilsēta Francijā ("Ozoir-la-Ferrière"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Palezo pilsēta Francijā ("Palaiseau"), Ildefransas reģiona Esona departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.)
Pantēna pilsēta Francijā ("Pantin"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 54100 iedzīvotāju (2010. g.)
Po pilsēta Francijā ("Pau"), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 81200 iedzīvotāju (2010. g.)
Perigē pilsēta Francijā ("Périgueux"), Akvitānijas reģiona Dordoņas departamentā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.)
Perpiņāna pilsēta Francijā ("Perpignan"), Langdokas-Rusijonas reģiona Austrumpireneju departamentā, 117400 iedzīvotāju (2010. g.)
Pesaka pilsēta Francijā ("Pessac"), Aktināvijas reģiona Žirondas departamentā, 58000 iedzīvotāju (2010. g.)
Pjērfīta pie Sēnas pilsēta Francijā ("Pierrefitte-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 27900 iedzīvotāju (2010. g.)
Plezīra pilsēta Francijā ("Plaisir"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Puasī pilsēta Francijā ("Poissy"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 37700 iedzīvotāju (2010. g.)
Puatjē pilsēta Francijā ("Poitiers"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 87700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ponto-Kombo pilsēta Francijā ("Pontault-Combault"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 35500 iedzīvotāju (2010. g.)
Pontuāza pilsēta Francijā ("Pontoise"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 29500 iedzīvotāju (2010. g.)
Pito pilsēta Francijā ("Puteaux"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 44700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kempēra pilsēta Francijā ("Quimper"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, osta Bretaņas pussalas dienvidrietumu krastā, 63500 iedzīvotāju (2010. g.)
Renna pilsēta Francijā ("Rennes"), Bretaņas reģiona un Ilas un Vilēnas departamenta administratīvais centrs, 207200 iedzīvotāju (2010. g.)
Rezē pilsēta Francijā ("Rezé"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Rijē Lapapa pilsēta Francijā ("Rillieux-la-Pape"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30000 iedzīvotāju (2010. g.)
Risoranžīsa pilsēta Francijā ("Ris-Orangis"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27500 iedzīvotāju (2010. g.)
Roāna pilsēta Francijā ("Roanne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.)
Rodēza pilsēta Francijā ("Rodez"), Dienvidu-Pireneju reģiona Aveironas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Ruasī pilsēta Francijā ("Roissy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.)
Romenvila pilsēta Francijā ("Romainville"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.)
Romāna pi Izēras pilsēta Francijā ("Romans-sur-Isere"), Ronas-Alpu reģiona Droma departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ronī pi Buā pilsēta Francijā ("Rosny-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Rieijmalmezona pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 79400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senšamona pilsēta Francijā ("Saint-Chamond"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sendenī pilsēta Francijā ("Saint-Denis"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 106800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sendizjē pilsēta Francijā ("Saint-Dizier"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Augšmarnas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentetjēna pilsēta Francijā ("Saint-Étienne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 171300 iedzīvotāju (2010. g.)
Senžēnī Lavāla pilsēta Francijā ("Saint-Genis-Laval"), Ronas-Alpu reģiona Rona departamentā, 20400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senžermēnanlē pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sengratjēna pilsēta Francijā ("Saint-Gratien"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senerblēna pilsēta Francijā ("Saint-Herblain"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmandē pilsēta Francijā ("Saint-Mandé"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmordefosē pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Fossés"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 74800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentmēdaranžēla pilsēta Francijā ("Saint-Médard-en-Jalles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmišela pie Oržas pilsēta Francijā ("Saint-Michel-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sennazēra pilsēta Francijā ("Saint-Nazaire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 67000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senuāna l’Omona pilsēta Francijā ("Saint-Ouen-l'Aumône"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentuāna pilsēta Francijā ("Saint-Ouen"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 47200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senpriē pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senrafaela pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sensebastjēna pie Luāras pilsēta Francijā ("Saint-Sébastien-sur-Loire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senfuā pie Lionas pilsēta Francijā ("Sainte-Foy-lès-Lyon"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.)
Senženevjēna pie Buā pilsēta Francijā ("Sainte-Genevieve-des-Bois"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 34200 iedzīvotāju (2010. g.)
Salondeprovansa pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanuā pilsēta Francijā ("Sannois"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sarsele pilsēta Francijā ("Sarcelles"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 58600 iedzīvotāju (2010. g.)
Satruvila pilsēta Francijā ("Sartrouville"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 51100 iedzīvotāju (2010. g.)
Somīra pilsēta Francijā ("Saumur"), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Saviņī Letampla pilsēta Francijā ("Savigny-le-Temple"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.)
Saviņīsīrorža pilsēta Francijā ("Savigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.)
Šiltinhheima pilsēta Francijā ("Schiltigheim"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 31700 iedzīvotāju (2010. g.)
Sansa pilsēta Francijā ("Sens"), Burgundijas reģiona Jonas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Sēte pilsēta Francijā ("Sète"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 42800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sevrāna pilsēta Francijā ("Sevran"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sēvra pilsēta Francijā ("Sevres"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.)
Suasona pilsēta Francijā ("Soissons"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sotevila pie Ruānas pilsēta Francijā ("Sotteville-lès-Rouen"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
Stēna pilsēta Francijā ("Stains"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjūsianbrī pilsēta Francijā ("Sucy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sirena pilsēta Francijā ("Suresnes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 46700 iedzīvotāju (2010. g.)
Talansa pilsēta Francijā ("Talence"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 40600 iedzīvotāju (2010. g.)
Tarbe pilsēta Francijā ("Tarbes"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.); Tarba
Tavernī pilsēta Francijā ("Taverny"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Tjē pilsēta Francijā ("Thiais"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.)
Torsī pilsēta Francijā ("Torcy"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tulona pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.)
Turkuāna pilsēta Francijā ("Tourcoing"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 91900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tūrnefei pilsēta Francijā ("Tournefeuille"), Dienvidu-Pireneji reģiona Augšgaronna departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.)
Trapa pilsēta Francijā ("Trappes"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tramblēanfrānsa pilsēta Francijā ("Tremblay-en-France"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Truā pilsēta Francijā ("Troyes"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Obas departamentā, 60300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vallorīsa pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vandjevra pie Nansī pilsēta Francijā ("Vandoeuvre-lès-Nancy"), Lotringas reģiona Mertas un Mozeles departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vāna pilsēta Francijā ("Vannes"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 52500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vanva pilsēta Francijā ("Vanves"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 27000 iedzīvotāju (2010. g.)
Voanvelīna pilsēta Francijā ("Vaulx-en-Velin"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.)
Velizī-Vilakublē pilsēta Francijā ("Vélizy-Villacoublay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vēnizjē pilsēta Francijā ("Vénissieux"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 59800 iedzīvotāju (2010. g.)
Versaļa pilsēta Francijā ("Versailles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 86100 iedzīvotāju (2010. g.), 1682.-1789. g. Francijas karaļu rezidence, izcili XVII-XVIII gs. baroka un klasicisma arhitektūras ansambļi
Vertū pilsēta Francijā ("Vertou"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Višī pilsēta Francijā ("Vichy"), Overņas reģiona Aljē departamentā, 24800 iedzīvotāju (2010. g.)
Vjenna pilsēta Francijā ("Vienne"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vjerzona pilsēta Francijā ("Vierzon"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamentā, 26900 iedzīvotāju (2010. g.)
Vinjē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vigneux-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilfranša pie Sonas pilsēta Francijā ("Villefranche-sur-Saone"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilžuīfa pilsēta Francijā ("Villejuif"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 55500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilmombla pilsēta Francijā ("Villemomble"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva d'Ornona pilsēta Francijā ("Villeneuve-d'Ornon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 28400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva la Garonna pilsēta Francijā ("Villeneuve-la-Garenne"), Ildfransas reģiona Odesēnas departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva pie Lo pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot"), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilparizī pilsēta Francijā ("Villeparisis"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilpenta pilsēta Francijā ("Villepinte"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 35600 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilērbāna pilsēta Francijā ("Villeurbanne"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 145100 iedzīvotāju (2010. g.)
Viljē Lebēla pilsēta Francijā ("Villiers-le-Bel"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.)
Viljē pie Marnas pilsēta Francijā ("Villiers-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vensēna pilsēta Francijā ("Vincennes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 48500 iedzīvotāju (2010. g.)
Virī Šatijona pilsēta Francijā ("Viry-Chatillon"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vitry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrole pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vaskeāla pilsēta Francijā ("Wasquehal"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Onē pie Buā pilsēta Francijā (“Aulnay-sous-Bois”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 82100 iedzīvotāju (2010. g.)
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Mezona Alfora pilsēta Francijā (“Maisons-Alfort”), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 52900 iedzīvotāju (2010. g.)
Montiņī pie Mecas pilsēta Francijā (“Montigny-lès-Metz”), Lotringas reģiona Mozeles departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuazī Leseka pilsēta Francijā (“Noisy-le-Sec”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
Senluī pilsēta Francijā (fr. _Saint-Louis_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Mulēna pilsēta Francijā (fr. "Moulins"), Overņas provinces Aljē departamentā, <20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senbrijē pilsēta Francijā (franču: _Saint-Brieuc_; bretoņu: _Sant-Brieg_), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 46200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentomēra pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Draveija pilsēta Francijā, Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bastiā pilsēta Francijā, Korsikas reģiona Augškorsikas departamentā, osta Korsikas ziemeļaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010.g.)
Bastelikaksija pilsēta Francijā, Korsikas salā, Korsikas reģiona Dienvidkorsikas departamentā
Barledika pilsēta Francijā, Lielo Austrumu reģiona Mēzas departamentā
Baņērdelišona pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Augšgaronnas departamenta dienvidos
Baņērdebigora pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Augšpireneju departamenta dienvidrietumos
Baņola pie Sēzas pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Gāras departamentā
Dusāra pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Faverža pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Klīza pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Albī pie Šerānas pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senfēliksa pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Barselonete pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas-Alpu departamentā
Ansī pilsēta Francijas austrumos (_Annecy_), Savojas Alpu rietumu daļā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.)
Bezansona pilsēta Francijas austrumos (_Besancon_), Juras kalnu piekājē, Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.)
Šamonī pilsēta Francijas austrumos (_Chamonix_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Monblāna ziemeļu piekājē, 1035 m vjl., 9800 iedzīvotāju (2015. g.); netālu Monblāna tuneļa galapunkts
Liona pilsēta Francijas austrumos (fr. val. "Lyon"), osta pie Ronas un Sonas satekas, Ronas-Alpu reģiona Ronas departamenta administratīvais centrs, 484300 iedzīvotāju (2010. g.)
Strasbūra pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.)
Burža pilsēta Francijas centrālajā daļā ("Bourges"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamenta administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2010. g.)
Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.)
Valansa pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Valence"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 63400 iedzīvotāju (2010. g.)
Alesa pilsēta Francijas dienvidos (_Alès_), Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.); Alē
Aržalē pilsēta Francijas dienvidos (_Argelěs-sur-Mer_; _Argelers_), Oksitānijas reģiona Austrumpireneju departamentā, Lionas līča rietumu krastā
Bēzjē pilsēta Francijas dienvidos ("Béziers"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, osta Orbas kreisajā krastā, 73000 iedzīvotāju (2012. g.)
Monpeljē pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.)
Nica pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem
Marseļa pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju
Ažāna pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Agen_), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, Garonnas labajā krastā, 34000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tulūza pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Toulouse_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, osta Garonnas krastos, 441800 iedzīvotāju (2010. g.)
Biarica pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Biarritz"), Biskajas līča krastā, Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.); Miarice
Baijonna pilsēta Francijas dienvidrietumos, Jaunakvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, osta pie Adūras ietekas Atlantijas okeānā, 44800 iedzīvotāju (2010. g.), arhitektūras piemineklis - katedrāle (XIII-XVI gs.)
Angulēma pilsēta Francijas rietumu daļā (_Angoulême_), Šarantas krastos, Puatū-Šarantas reģiona Šarantas departamenta administratīvais centrs, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
Belfora pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Belfort_), pie pārejas starp Vogēzu un Juras kalniem, Burgundijas-Franškontē reģiona departamenta administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nansī pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Nancy_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta administratīvais centrs, 105400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sedāna pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Sedan_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, Māsas krastos, 19200 iedzīvotāju (2008. g.)
Reimsa pilsēta Francijas ziemeļaustrumos ("Reims"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā, 180000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bētina pilsēta Francijas ziemeļos (_Bethune_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Djepa pilsēta Francijas ziemeļos (_Dieppe_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, osta Lamanša krastā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
Denkerka pilsēta Francijas ziemeļos (_Dunkirk_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lāna pilsēta Francijas ziemeļos (_Laon_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Valansjēna pilsēta Francijas ziemeļos (_Valenciennes_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekelē) reģionā Noras departamentā, 43300 iedzīvotāju (2010. g.)
Bovē pilsēta Francijas ziemeļos ("Beauvais"), Pikardijas reģiona Uāzas departamenta administratīvias centrs, 54700 iedzīvotāji (2010. g.)
Alansona pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Alençon_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.), mežģīņu ražošana un mežģīņu muzejs
Anžē pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Angers_), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamenta administratīvais centrs, pie Mēnas ietekas Luārā, 147600 iedzīvotāju (2010. g.)
Havra pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (_Le Havre_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Lamanša (un Atlantijas okeāna) piekrastē, naftas vads līdz Parīzei
Amjēna pilsēta Francijas ziemeļu daļā (_Amiens_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta administratīvais centrs, Somnas upes krastos, 133400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lansa pilsēta Francijas ziemeļu daļā ("Lens"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentroza pilsēta Gvadelupā ("Saint-Rose"), Francijas aizjūras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentana pilsēta Gvadelupā ("Sainte-Anne"), Francijas aizjūras departamentā, Mazajās Antiļu salās, 24200 iedzīvotāju (2010. g.)
Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.)
Eskuintla pilsēta Gvatemalā ("Escuintla"), departamenta administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.)
Puertobarrjosa pilsēta Gvatemalā ("Puerto Barrios"), Isabalas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras Amatikes līča krastā, 40900 iedzīvotāju (2003. g.)
Kesaltenango pilsēta Gvatemalā ("Quezaltenango"), vulkāna Santamarijas piekājē 2350 m vjl., tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 120500 iedzīvotāju (2002. g.)
Sanmarkosa pilsēta Gvatemalā ("San Marcos"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2002. g.)
Barberena pilsēta Gvatemalā, Santarosas departamentā
Vevetenango pilsēta Gvatemalā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 57300 iedzīvotāju (2002. g.)
Čimaltenango pilsēta Gvatemalā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 62900 iedzīvotāju (2002. g.)
Bariljasa pilsēta Gvatemalā, Vevetenango departamenta ziemeļu daļā
Senlorāndimaroni pilsēta Gviānā ("Saint-Laurent-du-Maroni"), Francijas aizjūras departamentā, atrodas pie Maroni upes grīvas, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Ansapitra pilsēta Haiti (_Anse-à-Pitres_), Dienvidaustrumu departamenta dienvidaustrumos, pie Dominikānas robežas
Ansdeno pilsēta Haiti (_Anse-d’Hainault_), Granansas departamenta rietumos
Gonaiva pilsēta Haiti, Artibonitas departamenta administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2003. g.)
Senmarka pilsēta Haiti, Artibonitas departamentā, 80000 iedzīvotāju (2003. g.)
Lekē pilsēta Haiti, Dienvidu departamenta administratīvais centrs, 55000 iedzīvotāju (2003. g.)
Vanaminte pilsēta Haiti, Ziemeļaustrumu departamentā, 45000 iedzīvotāju (2003. g.)
Pordepē pilsēta Haiti, Ziemeļrietumu departamenta administratīvais centrs, 70000 iedzīvotāju (2003. g.)
Kapaitjēna pilsēta Haiti, Ziemeļu departamenta administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 130000 iedzīvotāju (2003. g.)
Auka pilsēta Hondurasā (_Auka_), Grasjasadjosas departamenta dienvidrietumu daļā
Čoloma pilsēta Hondurasā ("Choloma"), Kortesas departamentā, 243000 iedzīvotāju (2015. g.)
Čoluteka pilsēta Hondurasā ("Choluteca"), departamenta administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2015. g.)
Komajagva pilsēta Hondurasā ("Comayagua"), departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2015. g.)
Laseiba pilsēta Hondurasā ("La Ceiba"), Atlantidas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 156400 iedzīvotāju (2006. g.)
Puertokortesa pilsēta Hondurasā ("Puerto Cortes"), Kortesas departamentā, osta Karību jūras Hondurasas līča krastā, 63800 iedzīvotāju (2007. g.)
Truhiljo pilsēta Hondurasā (Trujillo"), Kolonas departamenta administratīvais centrs, 62600 iedzīvotāju (2015. g.)
Danli pilsēta Hondurasā, Elparaiso departamentā, 58000 iedzīvotāju (2007. g.)
Barrapatuka pilsēta Hondurasā, Grasjasadjosas departamenta ziemeļu daļā, Karību jūras piekrastē
Avasa pilsēta Hondurasā, Grasjasadjosas departamentā, Parukas labajā krastā
Elprogreso pilsēta Hondurasā, Joro departamentā, 110900 iedzīvotāju (2006. g.)
Sanpedro Sula pilsēta Hondurasā, Kortesas departamenta administratīvais centrs, 600600 iedzīvotāju (2007. g.)
Lalima pilsēta Hondurasā, Kortesas departamentā, 62200 iedzīvotāju (2007. g.)
Bakadija pilsēta Hondurasā, Olančo dewpartamenta austrumu daļā
Atambua pilsēta Indonēzijā (_Atambua_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Timoras salā
Aimanti pilsēta Indonēzijā, Batamas provincē, Rempanas salas ziemeļos
Altamura pilsēta Itālijā (_Altamura_), Apūlijas reģiona Bari provincē, 69900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fratamadžore pilsēta Itālijā ("Frattamaggiore"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotaminārda pilsēta Itālijā ("Grottaminarda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotamare pilsēta Itālijā ("Grottammare"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Asti pilsēta Itālijas ziemeļrietumos ("Asti"), Pjemontas reģiona provinces administratīvais centrs, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā pilsēta pazīstama kopš IX gs.
Andžjo pilsēta Japānā (_Anjō_), Aiči departamentā
Asahi pilsēta Japānā (_Asahi_), Honsju salā, Čibas departamenta austrumu daļā
Atami pilsēta Japānā (_Atami_), Šidzuokas prefektūras austrumos, Sagami līča krastā
Itami pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kavagoe pilsēta Japānā ("Kawagoe"), Honsju salā, uz ziemeļrietumiem no Tokijas, Saitamas prefektūrā, 350400 iedzīvotāju (2016. g.)
Kavaguči pilsēta Japānā ("Kawaguchi"), Tokijas ziemeļrietumu piepilsēta, Saitamas prefektūrā, upes osta Arakavas krastā, 500100 iedzīvotāju (2008. g.)
Urava pilsēta Japānā ("Urawa"), Honsju salā, Saitamas prefektūrā, Tokijas pavadoņpilsēta, 484800 iedzīvotāju (2000. g.), 2001. g. 1. maijā iekļauta Saitamas pilsētā
Akasiasa pilsēta Kolumbijā (_Acacías_), Metas departamenta ziemeļrietumu daļā
Akandi pilsēta Kolumbijā (_Acandi_), Čoko departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča rietumu krastā
Agvačika pilsēta Kolumbijā (_Aguachica_), Sesaras departamenta dienvidu daļā
Agustinkodaci pilsēta Kolumbijā (_Agustin Codazzi_), Sesaras departamentā
Andesa pilsēta Kolumbijā (_Andes_), Antjokijas departamenta dienvidos
Apartado pilsēta Kolumbijā (_Apartadó_), Antjokijas departamenta ziemeļu daļā, Urabas līča austrumu krastā
Ararakvara pilsēta Kolumbijā (_Araracuara_), Amazonasas departamenta ziemeļos
Arauka pilsēta Kolumbijā (_Arauca_), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs
Araukita pilsēta Kolumbijā (_Arauquita_), Araukas departamentā
Arboletesa pilsēta Kolumbijā (_Arboletes_), Antjokijas departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča krastā
Atokorosala pilsēta Kolumbijā (_Hato Corozal_), Kasanares departamentā, Kasanares upes labajā krastā
Tunha pilsēta Kolumbijā ("Tunja"), Austrumkordiljerā 2820 m vjl., Bojakas departamenta administratīvais centrs, 191900 iedzīvotāju (2016. g.)
Medeljina pilsēta Kolumbijā (sp. val. "Medellin"), Centrālajā Kordiljerā 1525 m vjl., Antjokijas departamenta centrs, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Baranoa pilsēta Kolumbijā, Atlantiko departamentā
Barrankominasa pilsēta Kolumbijā, Gvainijas departamenta ziemeļrietumu pierobežā
Barbakoasa pilsēta Kolumbijā, Narinjo departamentā
Hirardota pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā ("Girardot"), Kundinamarkas departamentā, osta Magdalenas labajā krastā, 102500 iedzīvotāju (2012. g.)
Armenija pilsēta Kolumbijas Republikā (_Armenia_), Kindio departamenta administratīvais centrs, 278700 iedzīvotāju (2007. g.)
Kartahena pilsēta Kolumbijas Republikā ("Cartagena"), Bolivaras departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 871300 iedzīvotāju (2007. g.)
Kukuta pilsēta Kolumbijas Republikā ("Cucuta"), Ziemeļsantanderas departamenta administratīvais centrs, 582300 iedzīvotāju (2007. g.)
Manisalesa pilsēta Kolumbijas Republikā ("Manizales"), Centrālās Kordiljeras rietumu nogāzē 2153 m vjl., Kaldasas departamenta administratīvais centrs, 358500 iedzīvotāju (2007. g.)
Monterija pilsēta Kolumbijas Republikā ("Monteria"), Kordovas departamenta administratīvais centrs, osta Sinu krastos, 299700 iedzīvotāju (2007. g.)
Pereira pilsēta Kolumbijas Republikā ("Pereira"), Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1467 m vjl., Risaraldas departamenta administratīvais centrs, 379600 iedzīvotāju (2007. g.)
Valjedupara pilsēta Kolumbijas Republikā ("Valledupar"), Sesaras departamenta administratīvais centrs, 315400 iedzīvotāju (2007. g.)
Santamarta pilsēta Kolumbijas Republikā, Magdalenas departamenta administratīvais centrs, 407100 iedzīvotāju (2007. g.)
Viljavisensio pilsēta Kolumbijas Republikā, Metas departamenta administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2007. g.)
Letisija pilsēta Kolumbijas Republikā, Peru un Brazīlijas pierobežā, Amazonasas departamenta administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2005. g.)
Sinseleho pilsēta Kolumbijas Republikā, Sukres departamenta administratīvais centrs, 229900 iedzīvotāju (2007. g.)
Ibage pilsēta Kolumbijas Republikā, Tolimas departamenta administratīvais centrs, 481800 iedzīvotāju (2007. g.)
Neiva pilsēta Kolumbijas Republikā, Uilas departamenta administratīvais centrs, 305300 iedzīvotāju (2007. g.)
Buenaventura pilsēta Kolumbijas Republikā, Valje del Kaukas departamentā, 305300 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā Kolumbijas osta Klusā okeāna krastā
Pasto pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos ("Pasto"), vulkāna Pasto piekājē 2594 m vjl., Narinjo departamenta administratīvais centrs, 321400 iedzīvotāju (2007. g.)
Popajana pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1760 m vjl., Kaukas departamenta administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2007. g.)
Palmira pilsēta Kolumbijas Republikas rietumos ("Palmira"), Valje del Kaukas departamentā, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1085 m vjl., 233300 iedzīvotāju (2007. g.)
Kibdo pilsēta Kolumbijas rietumos ("Quibdo"), Čoko departamenta administratīvais centrs, 126400 iedzīvotāju (2012. g.)
Tulva pilsēta Kolumbijas rietumos, Valje del Kaukas departamentā, 206600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bukaramanga pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Bucaramanga"), Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 1018 m vjl., Santanderas departamenta administratīvais centrs, 591000 iedzīvotāju (2007. g.)
Barrankilja pilsēta Kolumbijas ziemeļos, Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Puentnuāra pilsēta Kongo Republikā ("Pointe Noire"), Atlantijas okeāna piekrastē, Kuilu departamenta administratīvais centrs, 663400 iedzīvotāju (2005. g.)
Nkaji pilsēta Kongo Republikā, Buenzas departamentā, 56700 iedzīvotāju (2005. g.)
Bambama pilsēta Kongo Republikā, Lekumu departamenta ziemeļu pierobežā
Lubomo pilsēta Kongo Republikā, Niari departamenta administratīvais centrs, 106300 iedzīvotāju (2005. g.)
Gamboma pilsēta Kongo Republikā, Plato departamentā, 20000 iedzīvotāju (2002. g.)
Veso pilsēta Kongo Republikā, Sangas departamenta administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.)
Dolizi pilsēta Kongo Republikas dienvidrietumos ("Dolisie"), Niari departamentā, 83800 iedzīvotāju (2007. g.)
Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
Pāvilosta pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals
Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
Sada pilsēta Majotas Departamentālkopienā (Francijas aizjūras kopienā), Indijas okeāna Komoru salu Majotas salā, 7000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mamudzu pilsēta Majotas salā, Majotas Departamentālkopienas administratīvais centrs, 6200 iedzīvotāju (2007. g.)
Altamira pilsēta Meksikā (_Altamira_), Tamaulipasas pavalsts dienvidaustrumos
Altamirano pilsēta Meksikā (_Altamirano_), Gerrero pavalsts ziemeļrietumu daļā
Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 48500 iedzīvotāju
Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Tamaulipasas pavalstī, 422700 iedzīvotāju (2005. g.)
Molamjaina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Mawlamyine"), Monas pavalsts administratīvais centrs, osta Adamanu jūras Motamas līča krastā, 405800 iedzīvotāju (2004. g.)
Akojapa pilsēta Nikaragvā (_Acoyapa_), Čontalesas departamentā
Granada pilsēta Nikaragvā ("Granada"), Nikaragvas ezera ziemeļrietumu krastā, departamenta administratīvais centrs, 79400 iedzīvotāju (2005. g.)
Leona pilsēta Nikaragvā ("Leon"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 139400 iedzīvotāju (2005. g.)
Matagalpa pilsēta Nikaragvā ("Matagalpa"), kalnienē 705 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2005. g.)
Huigalpa pilsēta Nikaragvā, Čontalesas departamenta administratīvais centrs, 42800 iedzīvotāju (2005. g.)
Masaja pilsēta Nikaragvā, departamenta administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2005. g.)
Tipitapa pilsēta Nikaragvā, Masajas departamentā, 85900 iedzīvotāju (2005. g.)
Hinotega pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 41100 iedzīvotāju (2005. g.)
Esteli pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 90300 iedzīvotāju (2005. g.)
Činandega pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 95600 iedzīvotāju (2005. g.)
Ajolasa pilsēta Paragvajā (_Ayolas_), Misjonesas departamentā
Aregva pilsēta Paragvajā (_Areguá_), Centrālā departamenta administrtīvais centrs
Koronelovjedo pilsēta Paragvajā ("Coronel Oviedo"), Kaagvasas departamenta administratīvais centrs, 240500 iedzīvotāju (2017. g.)
Viljarrika pilsēta Paragvajā ("Villarrica"), Gvairas departamenta administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2010. g.)
Baijanegra pilsēta Paragvajā, Altoparagvajas departamenta ziemeļaustrumos, Paragvajas labajā krastā
Konsepsjona pilsēta Paragvajā, departamenta administratīvais centrs, 76400 iedzīvotāju (2008. g.)
Enkarnasjona pilsēta Paragvajas dienvidaustrumos ("Encarnacion"), Itapvas departamenta administratīvais centrs, osta Paranas labajā krastā, 69800 iedzīvotāju (2002. g.), dibināta 1632. g.
Kaljao pilsēta Peru ("Callao"), departamenta administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, Limas piepilsēta, 876900 iedzīvotāju (2007. g.)
Barranka pilsēta Peru, Limas departamenta ziemeļos, Klusā okeāna piekrastē
Senžozefa pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sensizanna pilsēta Reinjonā ("Saint-Suzanne"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senlo pilsēta Reinjonas salā (_Saint-Leu_), Francijas aizjūras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentandrē pilsēta Reinjonas salā ("Saint-André"), Francijas aizjūras departamentā, Senbenuā apriņķī, 54000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmarī pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senluī pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senpjēra pilsēta Reinjonas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Pierre"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senpola pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Saint-Paul"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 103300 iedzīvotāju (2010. g.)
Sendenī pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.)
Avačapana pilsēta Salvadorā (_Ahuachapán_), departamenta administratīvais centrs
Sanmigela pilsēta Salvadorā ("San Miguel"), departamenta administratīvais centrs, 250000 iedzīvotāju (2014. g.)
Abdera pilsēta senlaiku Trāķijā, kuras iedzīvotāji izcēlās ar savu naivumu, no 352. g. p. m. ē. līdz mūsu ēras sākumam piederēja maķedoniešiem, pēc tam romiešiem
Srbobrana pilsēta Serbijā ("Srbobran"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.); Senttamāša
Kartama pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Abana pilsēta Turcijā (_Abana_), Kastamonu ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Azdavaja pilsēta Turcijā ("Azdavay"), Kastamonu ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozkurta pilsēta Turcijā ("Bozkurt"), Kastamonu ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Džide pilsēta Turcijā ("Cide"), Kastamonu ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Devrekani pilsēta Turcijā ("Devrekani"), Kastamonu ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gebze pilsēta Turcijā ("Gebze"), Stambulas piepilsēta, Kodžaeli ilā, 304300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ihsangazi pilsēta Turcijā ("Ihsangazi"), Kastamonu ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Inebolu pilsēta Turcijā ("Inebolu"), Kastamonu ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kastamonu pilsēta Turcijā ("Kastamonu"), ila administratīvais centrs, 128500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sejdileri pilsēta Turcijā ("Seydiler"), Kastamonu ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Silivri pilsēta Turcijā ("Silivri"), Stambulas ilā, 137900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tosja pilsēta Turcijā ("Tosya"), Kastamonu ilā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuzla pilsēta Turcijā ("Tuzla"), Stambulas ilā, 197700 iedzīvotāju (2013. g.)
Doganjurta pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1250 iedzīvotāju (2013. g.)
Šenpazara pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Taškepri pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Āgli pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Haneni pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Pinarbaši pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čatalzejtina pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dadaja pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kire pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Arača pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šile pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Arnavutkeja pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 198200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čataldža pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 36900 iedzīvotāju (2013. g.)
Atamirata pilsēta Turkmenistānas austrumos (_Atamyrat_), Lebapa vilajetā, Amudarjas kreisajā krastā, 96700 iedzīvotāju (2011.g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., līdz 1999. g. saucās - Kerki
Verdena pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Artigasa pilsēta Urugvajā (_Artigas_), departamenta administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2004. g.)
Salto pilsēta Urugvajā ("Salto"), departamenta administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2004. g.)
Takvarembo pilsēta Urugvajā ("Tacuarembo"), departamenta administratīvais centrs, 51200 iedzīvotāju (2004. g.)
Maldonado pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 54600 iedzīvotāju (2004. g.)
Rivera pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2004. g.)
Paisandu pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2004. g.)
Melo pilsēta Urugvajā, Serrolargo departamenta administratīvais centrs, 50600 iedzīvotāju (2004. g.)
Mersedesa pilsēta Urugvajā, Sorjano departamenta administratīvais centrs, 42000 iedzīvotāju (2004. g.)
Hāmelne pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju
Heizenštamme pilsēta Vācijā ("Heusenstamm"), Hesenes federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Fanthjeta pilsēta Vjetnamā ("Phan Thiet"), Dienvidķīnas jūras piekrastē, Biņthuonas departamenta administratīvais centrs, 146000 iedzīvotāju (2004. g.)
meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam)
komunālā kustība pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā)
sinjors Pilsētvalsts valdnieks (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam)
sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās
Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā
Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m
Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns
Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu
PID Pilsonības un imigrācijas departaments
pasīvās vēlēšanu tiesības pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi
likumpārkāpums Pilsoņa vai amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas izpaužas tiesību normu neievērošanā un ir sabiedriski bīstama vai kaitīga
Lieknsupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas un Rojas pagastā, garums - 13 km, tek paralēli Rīgas jūras līča krastam
mikeleti Pirenēju iemītnieki, Napoleona I kara spēkam ļoti bīstami
mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina
rekonkista Pireneju pussalas tautu cīņa (no 8. gadsimta līdz 15. gadsimtam) par to teritoriju atgūšanu, kuras bija ieņēmuši arābi
otrais (arī trešais, ceturtais, piektais) pirksts pirksts, kas ir blakus īkšķim (otrajam, trešajam, ceturtajam pirkstam)
Augusts Pirmā Romas imperatora tituls, kurš sākotnēji bija pazīstams kā Oktaviāns un valdīja no 31. g. p. m. ē. līdz m. ē. 14. gadam; jau dzīves laikā tika pasludināts par dievu un pēc viņa nāves tika pielūgts visā valstī
lumisterīns Pirmais pārvērtības produkts, kas rodas, apstarojot ergosterīnu ar ultravioleto starojumu; turpinot apstarošanu, rodas tahisterīns un beidzot - kalciferols (D2 vitamīns)
bruljons Pirmais uzmetums (piemēram, rakstam, zīmējumam)
stalkers pirmatklājējs, tas, kas iet pirmais (parasti dzīvībai bīstamās vietās)
ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; dzimta (1)
dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; ģints
animātisks Pirmatnējo tautu ticība tam, ka daba, tās atsevišķās daļas, dabas parādības ir dzīvas, apveltītas ar dvēseli
vitamīnsiens Pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā nopļautas zāles (piemēram, tauriņziežu) siens, kas ir bagāts ar vitamīniem
Piltenes pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas austrumu daļa tagad ir pievienota Ugāles pagastam un neliela daļa Zlēku pagastam, Ventas kreisā krasta lielākā daļa pievienota Ziru pagastam, savukārt bijušā Ziru pagasta daļa, kas atradās Ventas labajā krastā pievienota tagadējam Piltenes pagastam
Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta
diopsīds Piroksēnu grupas minerāls, zaļš, plaši sastopams metamorfajos iežos; kristāli - dārgakmeņi
koksnes plaisas plaisas, kas veidojas augošam vai nocirstam kokam, darbojoties nevienmērīgai spiedei žūšanas laikā, strauji mainoties temperatūrai ziemas apstākļos vai iedarbojoties citiem faktoriem; plaisas pazemina stiprību un veicina trupes rašanos
piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa
piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni no 11. līdz 18. gadsimtam)
virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi
kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju
Arhimēda spirāle plaknes līkne, ko iegūst, punktam vienmērīgi kustoties pa staru, kas vienmērīgi rotē ap savu sākumpunktu
keramikas plāksnītes plāksnītes jeb flīzes ko izgatavo no māliem vai mālu maisījuma ar dažādām piedevām un pēc tam apdedzina
pludinātais stikls plākšņu stikls, ko izgatavo, ļaujot stikla masai plūst pa izkausētas alvas pamatni; stikls kļūst pilnīgi gluds un tam nav nepieciešama slīpēšana
vīties Plandīties (mastā); plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu
retrogrāds planētas kustība, kura, novērojot no zemes, šķietami virzās atpakaļgaitā
retrogradācija Planētas šķietama virzīšanās atpakaļ; retrograda kustība
autocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, kurā ņem audus transplantātam no paša slimnieka organisma
barjermateriāli plastmasas vai daudzslāņu materiālu pārklājumi, cietam vai elastīgam iepakojumam, kas paredzēti ūdens un gāzes izkliedes samazināšanai
nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam
plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām)
firma "America Online" plaši pazīstama tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija ar lielu abonentu skaitu (angļu "America Online, Inc.")
ievērojams Plaši pazīstams
Gibsona maisījums plaši pazīstams operāciju sakopojums, ko lieto tipveida programmu imitācijai un ko izmato kā etalonu procesoru ātrdarbības noteikšanai
Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet
noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien
vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam
zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība
personālais ciparasistents plaukstdators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību, piemēram, noteiktu datumu un adrešu fiksēšanai, dažādu piezīmju pierakstam
plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
pneimomikoze Plaušu slimība, ko ierosina nepilnīgi pazīstamās sēnes
II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu
fissipedia Plēsīgo zīdītāju apakškārta, sauszemes plēsīgie ar 5 vai 4 pirkstiem, kas brīvi līdz pamatam un bruņoti spēcīgiem nagiem
noplēsties Plēšoties, kaujoties tikt ievainotam
gāzonis Plīstošs vilnis jūrā, kas bīstams maziem kuģiem un vaļējām laivām
zaplavas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem
zaplavnas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem
vilkt Plūst aukstam gaisam, pūst vējam; būt caurvējam
līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.); būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku)
nākt pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu, masu; būt piepildītam ar šķidrumu, masu tā, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu; būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku)
pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to)
izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni)
pļept Pļāpāt (nesaprotami un pretīgi)
aiztērzēt Pļāpāt ilgi, līdz noteiktam laikam
pļāpāties Pļāpāt vienam ar otru, citam ar citu
plorzāties Pļāpāt vienam ar otru, citam ar citu
švakstēt pļāpāt, nesaprotami runāt
žvakstēt pļāpāt, nesaprotami runāt
žeberēt pļāpāt, skaļi runāt; nesaprotami runāt
ļerrastāt Pļāpāt; arī runāt (svešā, nesaprotamā valodā)
tārgalēt Pļāpāt; nesaprotami, neskaidri runāt
iesapļauties Pļaušanā tikt ievainotam
polikaprolaktams Poliamīds, laktamu polimerizācijas produkts
apsardzes nodaļa policijas departamenta vietējā iestāde Krievijā (1866.-1917. g.), kuras uzdevums bija apkarot revolucionāras organizācijas
herpesveida dermatīts polimorfiska dermatoze ar hronisku pārtraukumainu norisi: slimība sākas ar plankumainu, niezošu eritēmu, pēc tam ātri izveidojas herpesveidīgi pūslīši
toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija; šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri
vigi Politiska partija Lielbritānijā (no 17. līdz 19. gadsimtam) - Lielbritānijas liberālās partijas priekštece; šīs partijas biedri
olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza
krāsainie portlandcementi portlandcementi, ko iegūst, piejaucot baltajam portlandcementam minerālās krāsvielas
potamisks Potamiskās civilizācijas - applūstošo upju ieleju civilizācijas
atturēšana Potenciālā agresora pārliecināšana, ka spiediena vai bruņota konflikta bīstamās sekas var būt daudz smagākas nekā iespējamie ieguvumi
interpozitīvkopija Pozitīvā filmas kopija, kas tiek izgatavota no samontētas filmas negatīvkopijas pēc tam, kad pasūtītāja kopija saņēmusi pozitīvu atsauksmi
vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
testamenta apstrīdēšana prasības iesniegšana tiesā, apstrīdot testamenta spēku pilnībā vai daļēji, ja tas neatbilst kādam likuma noteikumam
Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā")
atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji
rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā
rifejs Prekembrija nogulumu komplekss (daži autori to atzīst par grupu), kas veidojies proterozoja 2. pusē pirms 1650-680 mlj gadu; veido gk. metamorfizēti karbonātieži
polivitamīni Preparāti, kas satur vairākus vitamīnus
reālkredīts Pret lietu ieķīlājumu vai uz hipotekāra nodrošinājuma pamata piešķirts kredīts, pretstatā personālkredītam
ranitidīns Prethistamīna līdzeklis, H2 receptoru blokirators, kas pavājina skābes izdali kuņģī
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu
pretēji pretrunā (ar ko); tā, ka neatbilst (kam citam)
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam
konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts
zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu
berzēt rokas priecāties par izdošanos, panākumiem, par izredzēm, būt apmierinātam
ekstra- Priedēklis ar nozīmēm "ārpus", "bez tam", "papildus", "sevišķs"
prieška Priekša (piemēram, priekšmetam, telpai, ķermeņa daļai)
priekša Priekšējā daļa (piemēram, priekšmetam, telpai)
galva Priekšējā, augšējā vai paplašinātā daļa (priekšmetam); centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei)
priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī), t. i. telpa zem klāja no priekšgala līdz mastam
plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam
kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt
priekšstats Priekšmeta vai parādības tēls, kas rodas, pašam priekšmetam vai parādībai neiedarbojoties uz maņu orgāniem
sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti
kubs Priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma
stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam
sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2)
priekšštagas apkalums priekšštagas stiprināšanai paredzēts apkalums uz klāja un cauri tam
kalendārvārds Priekšvārds, kas ar piesaisti noteiktam datumam ierakstīts kalendārā, kurā norādītas vārdadienas
pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Delfos no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras)
ksifoīdalģija primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula; sekundāras ksifoīdaļģijas gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība
rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks
lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta
nāra Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta; lāva
makrolīti Primitīvi apstrādāti masīvi akmens rīki, kas raksturīgi neolītam
formas padeve printera komanda, kas liek tam pamest pašreiz izvadāmo lappusi un pārvietoties uz nākošās lappuses augšmalu
Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam)
breinstormings Problēmu risināšanas metode: šim nolūkam sapulcinātas grupas locekļi triecientempā piedāvā iespējami daudz ideju, kuru izvērtēšana notiek pēc tam; smadzeņu ofensīva, prātavētra
lietotāja autentificēšana procedūra, kas vairāklietotāju sistēmās un datoru tīklos ļauj pārbaudīt, vai lietotājs atbilst uzrādītajam identifikatoram; lietotāja autentificēšanu izmanto, lai aizsargātu datu apstrādes sistēmas no nesankcionētas pieejas, reģistrētu lietotāju un izvēlētos tam atbilstošu apkalpošanas režīmu
drošības akreditēšana procedūra, kurā tiek sniegta oficiāla atļauja izmantot konkrēto datoru vai datoru tīklu tikai pēc tam, kad veikti nepieciešamie pasākumi pret nesankcionētu piekļuvi
intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja
sinhronizācija procesa uzsākšanas momenta piekārtošana kādam noteiktam notikumam sistēmā
rastrattēla procesors procesors un programmatūra, kas pārveido vektorgrafiku un tekstu rastrgrafikas (bitkartētā) attēlā vai pilnīgi noformētā lappusē, kuru pēc tam izdrukā, izmantojot printerus, elektrostatiskos ploterus vai attēlličus
sadalīšana process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem - sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā
apvienošana process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem: viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; pievienojamā sabiedrība, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas
Ožē efekts process, kas sastāv no elektrona pārejas no augstākas elektronu čaulas uz vakantu stāvokli zemākā elektronu čaulā ar sekojošu bezizstarojuma atbrīvotās enerģijas pārdevi citam augstākas čaulas elektronam, kurš nonāk vai nu ierosinātā stāvoklī, vai arī tiek emitēts no vielas
ģeokodēšana process, kurā adreses vai vietvārda tekstam piekārto koordinātas vai alfa - numeriskos kodus
formatēšana process, kura izpildes gaitā dokumentam piešķir noteiktu ārējo veidolu: malu un atkāpju lielumu, burtstilu un citus ārējā izskata elementus
siešana process, kurā izstrādātās aušanas pamatnes šķēru galus sasien ar jaunās aušanas pamatnes šķēru galiem un mezglus izvelk cauri lamelēm, nītīm un šķietam
vispārināšana process, kurā no atsevišķiem faktiem, parādībām un to pazīmēm secina ko vispārēju, uz daudziem (visiem) līdzīgiem faktiem un parādībām attiecināmu vai kurā atsevišķam faktam, parādībai u. tml. piešķir plašu, vispārēju nozīmi
nesēja atklāšana process, kura rezultātā lietotājs tiek informēts, ka modems ir identificējis nesēja signālu, kas tam pārraidīts pa telefona līniju no cita modema
aizstājprodukts Produkts, ko bez īpašiem tehniskiem norādījumiem var ilgstoši lietot par aizstājēju citam produktam
tičilka Profesionāla zagle, kas formāli it kā aizgājusi no kriminālvides, bet paretam zog
vīrusu skeneris programma, kas aizsardzībai pret vīrusiem meklē binārus šablonus vai signatūras pazīstamiem vīrusiem, kuri sevi piesaistījuši izpildāmām programmām; šie šabloni pastāvīgi jāatjaunina
nesaistes pārlūkprogramma programma, kas datorā veic globālā tīmekļa lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai šīs lappuses varētu tikt skaitītas bez pievienošanās internetam
saite Programmas daļa, dažos gadījumos instrukcija vai adrese, kas nodod vadību un parametrus no viena programmas moduļa citam modulim, galarezultātā no apvienotajiem moduļiem izveidojot izpildāmo programmu
pārraksta režīms programmas darbības režīms, kurā teksts, ko ieraksta dokumentā vai komandu rindā, tiek rakstīts virsū pa labi no kursora esošajam tekstam
termināļprocesors Programmatūra vai aparatūra ziņojumu uztveršanas un pārraides procesa vadībai noteiktam terminālim
bloķējošā programmatūra programmatūra, kas globālajā tīmeklī bloķē piekļuvi tādai informācijai, ko var uzskatīt par agresīvu vai bīstamu
POP pastkastīte programmatūra, kas nodrošina elektroniskā pasta saņemšanu, izmantojot protokolu _POP_, un kas apgādā lietotāju ar interneta adresi, kura ļauj saņemt elektroniskā pasta ziņojumus pat tad, kad lietotāja dators nav pievienots internetam
kritiskā programmatūra programmatūra, kuras kļūme var būtiski pazemināt tās nebīstamības pakāpi un radīt ievērojamus finansiālus vai sociālus zaudējumus
lietojumģenerators Programmatūras izstrādāšanas sistēma, kas pēc tam, kad programmētājs ir noteicis lietojumprogrammas funkcijas, ģenerē tai atbilstošus pirmkodus (mašīnas komandas)
salmīns Protamīns laša pieņos
klupeīns Protamīns siļķes spermā; sastāv galvenokārt no arginīna
sturīns Protamīns stores pieņos
ksifīns Protamīns zobenzivs "Āiphias gladius" spermā
skombrīns Protamīns, kas iegūts no skumbrijas pieņiem
ofic protams
dabistiski Protams
kaņešna Protams
nukā Protams, dabiski, zināms
neapšaubāms Protams, katrā ziņā, bez šaubām
properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības
parapodijs Protēze paralizētam bērnam; sastāv no pēdas plātnes ar apaviem un karkasa, kas balsta ķermeni
piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
interneta vadības ziņojumu protokols protokola _IP_ sastāvā iekļauts protokols, kas kopīgi ar protokolu _IP_ piegādā datu avotam informāciju par maršrutēšanas kļūdām, kā arī tiek izmantots, lai ģenerētu ziņojumus par kļūdām, testu paketes un ar protokolu _IP_ saistītos informacionālos ziņojumus
PICS proforma protokola implementācijas konformances formulējuma standartizēts pieraksta veids, kuru katram konkrētam datoru tīkla protokolam nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija
bezvadu lietojuma protokols protokols bezvadu iekārtu piekļuves nodrošināšanai e-pastam, balss pastam, faksu saņemšanai, bankas transakciju veicināšanai un nelielu tīmekļa lappušu aplūkošanai bezvada termināļa displejā, šis protokols izmanto valodas _HTML_ versiju - valodu _WML_
epipaleolīts Protoneolīta pirmā pakāpe, kas tieši seko augšējam paleolītam
dehidroholesterīns Provitamīns cilvēka ādā, pienā u. c.; apstarojot ar ultravioletajiem stariem, tas pārveidojas par D3 vitamīnu
pabliņģis Provizorisks pamats, kas sastāv no siju galiem, uz kuriem jaunbūves apakšējās sijas balstās līdz būvniecības pabeigšanai, pēc tam tos aizstāj ar iestrādātiem pamatiem
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā
kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs
kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; nesaprotams, juceklīgs
pseudokumidīns Pseudokumola pārstrādes produkts, ko iegūst nitrējot pseudokumolu un iegūto nitroproduktu pēc tam reducējot
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu
radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu); būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums)
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko
frustrācija Psihisks stāvoklis, kas var izveidoties, ja cilvēkam ceļā uz nozīmīgu mērķi rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi
glosolālija Psihisku slimnieku runāšana it kā svešā, nepazīstamā valodā; nesaprotams žargons
pareidolija psiholoģiska parādība, kad neskaidrs un nejaušs stimuls (parasti attēls) tiek kļūdaini uztverts kā atpazīstama forma
Molotova-Ribentropa pakts PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu un tam pievienotais slepenais protokols par interešu sfēru sadali Eiropā, noslēgts 1939. g. 23. augustā Maskavā
folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana publiskā elektronisko sakaru tīkla izveide, ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves nodrošināšana tam
viedpulkstenis pulkstenis ar iebūvētu viedierīci, kas reģistrē datus, piemēram, noieto soļu skaitu, pulsu un citas sportiskas darbības, šos datus pēc tam izvērtējot
pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
rumba pumpurs pēc tam, kad zieds ir nokritis
punktīrs Punktēšanas maniere - grafikas iespiedtehnika (dobspiedums), kurā attēlu veido nelieli punktveidīgi padziļinājumi metāla plātnē vai uz grunts, ko pēc tam kodina
iziešanas punkts punkts algoritmā vai programmā, kurā datu apstrādes vadība tiek nodota citam algoritmam, programmai vai ierīcei
bīdele Pūra lādes iekšienē iebūvēta maza lādīte ar paceļamu vāku, kas atbalstīja lielo lādes vāku, neļaujot tam aizkrist
Nigula purvs purvs Igaunijas dienvidrietumu daļā, Pērnavas rajonā, platība - 27 kvadrātkilometri, 1958. g. tam noteikts rezervāta statuss, lai saglabātu dabas kompleksus (augsto purvu un mežu)
mugurpuse Puse, daļa (priekšmetam), kas ir pretēja priekšpusei vai apakšpusei
pingvīkula Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), kas Latvijā pazīstama arī kā kreimule
slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti
Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa
zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.)
sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
pārprogrammējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību
varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni
sapūst Pūšot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju)
saputināt Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju)
papildhromosomas Putniem, divspārņiem, dažām augu sugāms sastopamas, gk. nelielas, hromosomas, kuru funkcijas nav saistītas ar morfoloģisko pazīmju determinēšanu un tās pastāv līdzās diploidālajam hromosomu komplektam
bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā
audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga
aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām, pūžņiem
masorēts Rabīns, kas darbojies patskaņu pierakstīšanā ebreju valodā rakstītajam Vecās Derības tekstam
radiotālmērs Radionavigācijas ierīce, ar ko mēra attālumu attāluma mērīšanas sistēmās, vai autonoms attāluma mērītājs līdz radiosignālus atstarojošam objektam, piem., radioaltimetrs
sadursmes brīdinājuma sistēma radionavigācijas sistēma, kas konstatē apkārtējo gaisakuģu bīstamību
attāluma mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma gaisakuģa attāluma noteikšanai līdz noteiktai vietai uz Zemes virsmas, navigācijas satelītam vai citam gaisakuģim
ieskapēt radīt (citam cilvēkam) iespēju (ko) iegūt
apdraudēt radīt bīstamus apstākļus
viršķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē; arī plīstot drēbei); atskanēt šādam troksnim
virkšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē); atskanēt šādam troksnim
virkšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē); atskanēt šādam troksnim
klabēt radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim
spurkšēt radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
spurkšķēt radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
purkšēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
purkšķēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
takšķēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
pukšēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
pukšķēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
pukstēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem; pukšķēt (1)
tirkšēt radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem
tirkšķēt radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem
skrabēt radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem
grabēt radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim
pokšināt radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
pokšināties radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
žļadzēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai
pliukšēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
pliukšķēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
bīkšķināt radīt troksni līdzīgu tam, kāds rodas, basām kājām pārejot pār grīdu
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai
pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu)
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko)
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu)
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem
lagošys ragavām un ratiem uzliekama virsbūve cilvēku un preču transportam
abazelis Ragaviņas, ko izmantoja garu baļķu tievā gala atbalstam, lai pārvedot tas nevilktos pa zemi
ceriņu raibkode raibkožu suga ("Gracillaria syringella"), kas ir Latvijā pazīstamākā raibkode, spārnu plētums - 10-14 mm
divieši Raiņa izgudrots nosaukums panta formai, kas starptautiski pazīstama kā gnoma
kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties
ierūpēties Raizēties, būt raižu pārņemtam
borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai)
avizo Raksts, ar ko adresātam paziņo par vekseļa, preču izsūtīšanu vai naudas pārskaitīšanu
skriptūristi Rakstu pazinēji; anabaptistu sekta, kura tic tikai tam, kas svētos rakstos skaidri pateikts
dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama
elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama
dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama; dvesma (3)
analfabētisks Raksturīgs analfabētismam, analfabētam
antagonistisks Raksturīgs antagonismam, antagonistam; nesamierināmi pretišķīgs
askētisks Raksturīgs askētam, askētismam; ļoti atturīgs, vienkāršs
donkihotisks Raksturīgs donkihotam
pusanalfabētisks Raksturīgs pusanalfabētismam, pusanalfabētam
izoseksuāls Raksturīgs tam pašam dzimumam
kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam)
žļorks Raksturo skaņu kas rodas, piemēram, kaut kam cietam ievirzoties pašķidrā masā
blāks Raksturo skaņu, kas rodas kādam smagam priekšmetam nokrītot
plaks Raksturo skaņu, kas rodas krītot cietam priekšmetam
žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas
pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
blukš Raksturo troksni, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot ūdenī
ieraksta atslēga rakstzīmju kopums, ko izmanto ieraksta identificēšanai datnē, lai paātrinātu piekļūšanu tam
atslēga rakstzīmju kopums, kuru izmanto ieraksta identificēšanai datnē, kā arī ātrai piekļuvei šim ierakstam
pļukt Rakturo skaņu, kas rodas smagam priekšmetam krītot
galvenais raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kas dod nesējraķetei vai kosmiskajam lidaparātam lielāko daļu ātruma pieauguma; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
koriģējošs raķešdzinējs raķešdzinējs, kas veic orbītas korekciju un tuvina kosmisko lidaparātu citam kosmiskajam lidaparātam; tas var veikt arī galvenā raķešdzinēja vai bremzēšanas raķešdzinēja funkcijas; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā
ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni
čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā
izglābt stāvokli (arī situāciju) rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa; būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa
iegūt Rasties noteiktam izskatam, formai, fiziskām īpašībām
likties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
šķist Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.; likties 2(3)
palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties
parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem)
piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.); tikt izveidotam
nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
iekrist klēpī rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm
iekrist rokās rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm
(ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm
rāties Rāt (citam citu)
šampanizēt Raudzēt (vīnu) otrreiz, lai radītu (tam) vēlamo garšu, aromātu, piesātinājumu ar ogļskābes gāzi
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu)
rautava Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis
rautene Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis
rautiņš Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis
grumbot Raukt grumbās (parasti pieri); būt par cēloni tam, ka rodas grumbas (parasti sejā, tās daļās)
krunkot Raukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās); grumbot
krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties
grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu)
manufaktūra Ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars
zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū
gaita Reāla vai šķietama kustība (parādībām dabā)
neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums
daba Reālos apstākļos, nosacījumos (pretstatā plānam, maketam)
prēdiālservitūts Reālservitūta sākotnējā stadija, kurā tika prasīta nekustamo īpašumu atrašanās kaimiņos
relegācija recidīvistu un bīstamu noziedznieku izsūtīšana uz kolonijām, kurās ir smagi klimatiskie apstākļi
prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu
makropsija Redzes traucējums, kam raksturīgs priekšmetu šķietams palielinājums
aizmigloties refl. --> aizmiglot(1); tikt aizmiglotam (1)
aizpildīties refl. --> aizpildīt (1); tikt aizpildītam
aizplīvuroties refl. --> aizplīvurot (2); tikt aizplīvurotam (2)
aizskaloties refl. --> aizskalot; tikt aizskalotam
aizsprostoties refl. --> aizsprostot; tikt aizsprostotam
aizstumties refl. --> aizstumt (2), tikt aizstumtam
aizšļākties refl. --> aizšļākt (1); tikt aizšļāktam
aizžņaugties refl. --> aizžņaugt; tikt aizžņaugtam
akumulēties refl. --> akumulēt; tikt akumulētam
apbārstīties refl. --> apbārstīt; tikt apbārstītam
apdūņoties refl. --> apdūņot; tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis)
apgaismoties refl. --> apgaismot(1); tikt apgaismotam (ar gaismas avotu)
apmigloties refl. --> apmiglot (1); tikt apmiglotam
apšķaidīties refl. --> apšķaidīt; tikt apšķaidītam
apšķiesties refl. --> apšķiest; tikt apšķiestam
apšļakstīties refl. --> apšļakstīt; tikt apšļakstītam
apšļākties refl. --> apšļākt; tikt apšļāktam
apšmaukties refl. --> apšmaukt; tikt apšmauktam
aptašķīties refl. --> aptašķīt; tikt aptašķītam
aptraipīties refl. --> aptraipīt; tikt aptraipītam
apvārtīties refl. --> apvārtīt; tikt apvārtītam
apvirzīties refl. --> apvirzīt; tikt apvirzītam
atbērties refl. --> atbērt (1); tikt atbērtam
atbīdīties refl. --> atbīdīt (1); tikt atbīdītam
atbīdīties refl. --> atbīdīt (2); tikt atbīdītam
atbīdīties refl. --> atbīdīt (3); tikt atbīdītam
atbrīvoties refl. --> atbrīvot (4); tikt atbrīvotam (no darba, saistībām pēc paša ierosmes)
atdoties refl. --> atdot (3); aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko)
atdoties refl. --> atdot (4); tikt atdotam
atjaunināties refl. --> atjaunināt; tikt atjauninātam
atmiekšķēties refl. --> atmiekšķēt (1); tikt atmiekšķētam
atraisīties refl. --> atraisīt (2); tikt atraisītam
atrauties refl. --> atraut (7); tikt atrautam
atrisināties refl. --> atrisināt (2); tikt atrisinātam
atrisināties refl. --> atrisināt (3); tikt atrisinātam
atsegties refl. --> atsegt (1); tikt atsegtam; atklāties
atsegties refl. --> atsegt (2); tikt atsegtam; atklāties
atsijāties refl. --> atsijāt (1); tikt atsijātam
atskaldīties refl. --> atskaldīt (1); tikt atskaldītam; atšķelties, atdalīties
atskaloties refl. --> atskalot (1); tikt atskalotam
atskaloties refl. --> atskalot (2); tikt atskalotam
atskaloties refl. --> atskalot (3); tikt atskalotam
atskaloties refl. --> atskalot (4); tikt atskalotam
atstaroties refl. --> atstarot (1); tikt atstarotam
atšļākties refl. --> atšļākt; tikt atšļāktam
attālināties refl. --> attālināt (1); tikt attālinātam
attīrīties refl. --> attīrīt (1); tikt attīrītam
attīrīties refl. --> attīrīt (2); tikt attīrītam
austies refl. --> aust 2(1); tikt austam
austies refl. --> aust 2(2); tikt austam
bružāties refl. --> bružāt; tikt bružātam
cilāties refl. --> cilāt (1); tikt cilātam
četrkāršoties refl. --> četrkāršot; tikt četrkāršotam
daudzkāršoties refl. --> daudzkāršot; tikt daudzkāršotam
deformēties refl. --> deformēt (1); tikt deformētam
deformēties refl. --> deformēt (2); tikt deformētam (2)
denaturēties refl. --> denaturēt; tikt denaturētam
desmitkāršoties refl. --> desmitkāršot; tikt desmitkāršotam
divkāršoties refl. --> divkāršot; tikt divkāršotam
durties refl. --> durt (1); tikt durtam (kur iekšā)
formēties refl. --> formēt (1); tikt formētam
formēties refl. --> formēt (2); tikt formētam
ieausties refl. --> ieaust (1); tikt ieaustam
iebāzties refl. --> iebāzt; tikt iebāztam (parasti neviļus, negribēti)
ieberzties refl. --> ieberzt (1); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti)
ieberzties refl. --> ieberzt (3); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti)
iebīdīties refl. --> iebīdīt; tikt iebīdītam
ieburzīties refl. --> ieburzīt (1); tikt ieburzītam
iecirsties refl. --> iecirst (6); tikt iecirstam
iegriezties refl. --> iegriezt 1 (2); tikt iegrieztam
iegumzīties refl. --> iegumzīt (1); tikt iegumzītam
iekausēties refl. --> iekausēt (2); tikt iekausētam
iekrāties refl. --> iekrāt; tikt iekrātam
ielasīties refl. --> ielasīt 2(1); tikt ielasītam
ielieties refl. --> ieliet; tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti)
ielikties refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti)
ielikties refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti)
iemalties refl. --> iemalt (1); maļot tikt iegūtam
iemalties refl. --> iemalt (2); maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā)
iemiegties refl. --> iemiegt; tikt iemiegtam
iemieties refl. --> iemiet; tikt iemietam
ieņurcīties refl. --> ieņurcīt (1); tikt ieņurcītam
iepildīties refl. --> iepildīt; tikt iepildītam
iesieties refl. --> iesiet (2); tikt iesietam
iesieties refl. --> iesiet (3); tikt iesietam
ieskaloties refl. --> ieskalot; tikt ieskalotam
ieskrambāties refl. --> ieskrambāt (1); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrambāties refl. --> ieskrambāt (2); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrāpēties refl. --> ieskrāpēt (1); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrāpēties refl. --> ieskrāpēt(2); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrūvēties refl. --> ieskrūvēt; tikt ieskrūvētam
ieslacīties refl. --> ieslacīt (1); tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti)
ieslieties refl. --> iesliet; tikt ieslietam
iesmelties refl. --> iesmelt; tikt iesmeltam
iespiesties refl. --> iespiest (1); tikt iespiestam
iespiesties refl. --> iespiest (2); tikt iespiestam
iesprausties refl. --> iespraust (1); tikt iespraustam
iesvārstīties refl. --> iesvārstīt; tikt iesvārstītam
iešņāpties refl. --> iešņāpt (1); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti)
iešņāpties refl. --> iešņāpt (2); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti)
iešņīpāties refl. --> iešņīpāt (1); tikt iešņīpātam
iešņīpāties refl. --> iešņīpāt (2); tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti)
ietriekties refl. --> ietriekt (1); tikt ietriektam
ievalkāties refl. --> ievalkāt; tikt ievalkātam
ieveidoties refl. --> ieveidot (1); tikt ieveidotam
ieveidoties refl. --> ieveidot (2); tikt ieveidotam
ievērpties refl. --> ievērpt (2); tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti)
ievērties refl. --> ievērt (1); tikt ievērtam
ievērties refl. --> ievērt (2); tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti)
ieviesties refl. --> ieviest (1); tikt ieviestam
ievilcināties refl. --> ievilcināt; tikt ievilcinātam
ievīlēties refl. --> ievīlēt 1; tikt ievīlētam
ievilkties refl. --> ievilkt (9); tikt ievilktam
izbārstīties refl. --> izbārstīt; tikt izbārstītam; izkaisīties
izberzēties refl. --> izberzēt (3); tikt izberzētam (parasti neviļus, negribēti)
izbīdīties refl. --> izbīdīt (1); tikt izbīdītam
izbrīvēties refl. --> izbrīvēt (2); tikt izbrīvētam
izfiltrēties refl. --> izfiltrēt; tikt izfiltrētam
izgaismoties refl. --> izgaismot (1); tikt izgaismotam
izgaismoties refl. --> izgaismot (2); tikt izgaismotam
izglābties refl. --> izglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas
izlieties refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti)
izlieties refl. --> izliet (3); tikt izlietam
izlietoties refl. --> izlietot (1); tikt izlietotam
izlietoties refl. --> izlietot (3); tikt izlietotam
izlutināties refl. --> izlutināt; tikt izlutinātam
izmasēties refl. --> izmasēt; tikt izmasētam
izmiekšēties refl. --> izmiekšēt (1); mitrumā kļūt mīkstam
izmiekšķēties refl. --> izmiekšķēt (1); mitrumā kļūt mīkstam
izmitināties refl. --> izmitināt; tikt izmitinātam
iznēsāties refl. --> iznēsāt (7); tikt iznēsātam
izperināties refl. --> izperināt (1); tikt izperinātam
izrakstīties refl. --> izrakstīt (3); tikt izrakstītam
izrisināties refl. --> izrisināt(1); tikt izrisinātam
izrisināties refl. --> izrisināt(2); tikt izrisinātam
izritināties refl. --> izritināt (1); tikt izritinātam
izritināties refl. --> izritināt (2); tikt izritinātam
izsēties refl. --> izsēt (1); tikt izsētam
izsijāties refl. --> izsijāt (1); tikt izsijātam
izskalināties refl. --> izskalināt; tikt izskalinātam
izskaloties refl. --> izskalot (1); tikt izskalotam
izskaloties refl. --> izskalot (2); tikt izskalotam
izskaloties refl. --> izskalot (3); tikt izskalotam
izskaloties refl. --> izskalot (4); tikt izskalotam
izskrūvēties refl. --> izskrūvēt; tikt izskrūvētam
izslacīties refl. --> izslacīt (1); tikt izslacītam
izslieties refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri)
izsmērēties refl. --> izsmērēt (1); tikt izsmērētam
izsmidzināties refl. --> izsmidzināt; tikt izsmidzinātam
izspiesties refl. --> izspiest (1); tikt izspiestam
izspiesties refl. --> izspiest (2); tikt izspiestam
izstiepties refl. --> izstiept (1); tikt izstieptam
izastiepties refl. --> izstiept (2); tikt izstieptam
izstiepties refl. --> izstiept (3); tikt izstieptam
izstumties refl. --> izstumt (1); tikt izstumtam
izšauties refl. --> izšaut (2); tikt izšautam
izšķaidīties refl. --> izšķaidīt; tikt izšķaidītam
izšķiesties refl. --> izšķiest (1); tikt izšķiestam
izšķiesties refl. --> izšķiest (2); tikt izšķiestam
izšķilties refl. --> izšķilt (1); tikt izšķiltam
izšķirties refl. --> izšķirt (4); tikt izšķirtam
izšķobīties refl. --> izšķobīt; tikt izšķobītam
izšļakstināties refl. --> izšļakstināt (1); tikt izšļakstinātam
izšļakstīties refl. --> izšļakstīt (1); tikt izšļakstītam
izšūties refl. --> izšūt (2); tikt izšūtam
iztaisnoties refl. --> iztaisnot (1); tikt iztaisnotam
iztaisnoties refl. --> iztaisnot (2); tikt iztaisnotam
iztīrīties refl. --> iztīrīt (1); tikt iztīrītam
iztukšoties refl. --> iztukšot; tikt iztukšotam
izvalkāties refl. --> izvalkāt; tikt izvalkātam
izvārīties refl. --> izvārīt 1(1); tikt izvārītam
izvēdināties refl. --> izvēdināt (1); tikt izvēdinātam
izvēdināties refl. --> izvēdināt (2); tikt izvēdinātam
izveidoties refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu; tikt izveidotam
izveidoties refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam
izveidoties refl. --> izveidot (3); tikt izveidotam
izveidoties refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu; tikt izveidotam
izvējoties refl. --> izvējot (1); tikt izvējotam
izvējoties refl. --> izvējot (2); tikt izvējotam
izvērties refl. --> izvērt (1); tikt izvērtam
izvērties refl. --> izvērt (2); tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti)
izvilkties refl. --> izvilkt (1); tikt izvilktam
izvirzīties refl. --> izvirzīt (1); tikt izvirzītam
izvirzīties refl. --> izvirzīt (3); tikt izvirzītam
izvīstīties refl. --> izvīstīt; tikt izvīstītam
izžāvēties refl. --> izžāvēt (2); tikt izžāvētam
kaisīties refl. --> kaisīt(1); tikt kaisītam
kalties refl. --> kalt (1); tikt kaltam
kāpināties refl. --> kāpināt (2); tikt kāpinātam
kapitalizēties refl. --> kapitalizēt (1); tikt kapitalizētam
katapultēties refl. --> katapultēt (1); tikt katapultētam
klāties refl. --> klāt 1 (1); tikt klātam
kombinēties refl. --> kombinēt (1); tikt kombinētam
kompensēties refl. --> kompensēt (1); tikt kompensētam
kompensēties refl. --> kompensēt(2); tikt kompensētam
komplektēties refl. --> komplektēt(1); tikt komplektētam
komplektēties refl. --> komplektēt(2); tikt komplektētam
komplicēties refl. --> komplicēt (1); tikt komplicētam
komplicēties refl. --> komplicēt (2); tikt komplicētam
kompostēties refl. --> kompostēt; tikt kompostētam
koncentrēties refl. --> koncentrēt (1); tikt koncentrētam
koncentrēties refl. --> koncentrēt (2); tikt koncentrētam
koncentrēties refl. --> koncentrēt (3); tikt koncentrētam
koncentrēties refl. --> koncentrēt (4); tikt koncentrētam
kondensēties refl. --> kondensēt (1); tikt kondensētam
kondensēties refl. --> kondensēt (2); tikt kondensētam
konfrontēties refl. --> konfrontēt (2); tikt konfrontētam
konkretizēties refl. --> konkretizēt (1); tikt konkretizētam
konkretizēties refl. --> konkretizēt (2); tikt konkretizētam
konservēties refl. --> konservēt (1); tikt konservētam
konservēties refl. --> konservēt (2); tikt konservētam
konservēties refl. --> konservēt (3); tikt konservētam
konsolidēties refl. --> konsolidēt (1); tikt konsolidētam
konsolidēties refl. --> konsolidēt (2); tikt konsolidētam
konstruēties refl. --> konstruēt (3); tikt konstruētam
kontaminēties refl. --> kontaminēt (1)
kontaminēties refl. --> kontaminēt (2)
kontrahēties refl. --> kontrahēt 1 (1); tikt kontrahētam
kontrahēties refl. --> kontrahēt 1 (2); tikt kontrahētam
kopoties refl. --> kopot (1); tikt kopotam
krāties refl. --> krāt (1); tikt krātam
krāties refl. --> krāt (3); tikt krātam
krustoties refl. --> krustot 2(1); tikt krustotam
krustoties refl. --> krustot 2(2); tikt krustotam
kulstīties refl. --> kulstīt (1); tikt kulstītam
kulties refl. --> kult(1); tikt kultam
liekties refl. --> liekt (1); tikt liektam
lokalizēties refl. --> lokalizēt (2); tikt lokalizētam
maisīties refl. --> maisīt (1); tikt maisītam
maisīties refl. --> maisīt (2); tikt maisītam
maksimalizēties refl. --> maksimalizēt; tikt maksimalizētam
malties refl. --> malt (1); tikt maltam
malties refl. --> malt (2); tikt maltam
minimalizēties refl. --> minimalizēt; tikt minimalizētam
mistroties refl. --> mistrot (1); tikt mistrotam
mistroties refl. --> mistrot (2); tikt mistrotam
mobilizēties refl. --> mobilizēt (1); tikt mobilizētam (1)
mobilizēties refl. --> mobilizēt (2); tikt mobilizētam (2)
modernizēties refl. --> modernizēt; tikt modernizētam
modificēties refl. --> modificēt; tikt modificētam
mudžināties refl. --> mudžināt (1); tikt mudžinātam
nazalizēties refl. --> nazalizēt; tikt nazalizētam
nesties refl. --> nest (1); tikt nestam
nivelēties refl. --> nivelēt (1); tikt nivelētam (1)
nivelēties refl. --> nivelēt (2); tikt nivelētam (2)
noāķēties refl. --> noāķēt; tikt noāķētam
noapaļoties refl. --> noapaļot (1); tikt noapaļotam
noārdīties refl. --> noārdīt (1); tikt noārdītam
noārdīties refl. --> noārdīt (3); tikt noārdītam
noasināties refl. --> noasināt (1); tikt noasinātam
noasināties refl. --> noasināt (2); tikt noasinātam
nobārstīties refl. --> nobārstīt (2); tikt nobārstītam
noberzties refl. --> noberzt (1); tikt noberztam
noberzties refl. --> noberzt (2); tikt noberztam
noberzties refl. --> noberzt (4); tikt noberztam
nobīdīties refl. --> nobīdīt (1); tikt nobīdītam
nobīdīties refl. --> nobīdīt (2); tikt nobīdītam
nobīdīties refl. --> nobīdīt (3); tikt nobīdītam
noblīvēties refl. --> noblīvēt (1); tikt noblīvētam
nobružāties refl. --> nobružāt (1); tikt nobružātam
nobružāties refl. --> nobružāt (2); tikt nobružātam
nocelties refl. --> nocelt (1); tikt noceltam
nocelties refl. --> nocelt (2); tikt noceltam
nocepties refl. --> nocept; tikt noceptam
nodeldēties refl. --> nodeldēt; tikt nodeldētam
nodibināties refl. --> nodibināt (2); tikt nodibinātam
nodriskāties refl. --> nodriskāt; tikt nodriskātam
nodūmoties refl. --> nodūmot; tikt nodūmotam
noenkuroties refl. --> noenkurot; tikt noenkurotam
nofiltrēties refl. --> nofiltrēt; tikt nofiltrētam
nogremdēties refl. --> nogremdēt (1), tikt nogremdētam
nokaisīties refl. --> nokaisīt (1); tikt nokaisītam
nokaisīties refl. --> nokaisīt (2); tikt nokaisītam
nokaitēties refl. --> nokaitēt; tikt nokaitētam
noklāties refl. --> noklāt (1); tikt noklātam
noklāties refl. --> noklāt (3); tikt noklātam (pār ko, pāri kam)
noklāties refl. --> noklāt (5); tikt noklātam
nokomplektēties refl. --> nokomplektēt (2); tikt nokomplektētam
nokrāsoties refl. --> nokrāsot (1); tikt nokrāsotam
nokulties refl. --> nokult (1); tikt nokultam
nokūpināties refl. --> nokūpināt (1); tikt nokūpinātam
nokūpināties refl. --> nokūpināt (2); tikt nokūpinātam
nokvēpināties refl. --> nokvēpināt; tikt nokvēpinātam
noķēzīties refl. --> noķēzīt (1); tikt noķēzītam
nolaisties refl. --> nolaist (1); tikt nolaistam (piemēram, par priekškaru)
nolaisties refl. --> nolaist (2); tikt nolaistam (par paceltu priekšmetu)
nolīdzināties refl. --> nolīdzināt (1); tikt nolīdzinātam
noliekties refl. --> noliekt (1); tikt noliektam
noliekties refl. --> noliekt (2); tikt noliektam
nolietoties refl. --> nolietot (1); tikt nolietotam
nolobīties refl. --> nolobīt; tikt nolobītam
nolocīties refl. --> nolocīt (1); tikt nolocītam
nolupināties refl. --> nolupināt (1); tikt nolupinātam; nolobīties
nomainīties refl. --> nomainīt (1); tikt nomainītam
nomainīties refl. --> nomainīt (2); tikt nomainītam
nomaukties refl. --> nomaukt; tikt nomauktam
nomuļļāties refl. --> nomuļļāt (1); tikt nomuļļātam
nonivelēties refl. --> nonivelēt (1); tikt nonivelētam
noorganizēties refl. --> noorganizēt; tikt noorganizētam
nopilināties refl. --> nopilināt (3); tikt nopilinātam
noplicināties refl. --> noplicināt (1); tikt noplicinātam
nopresēties refl. --> nopresēt; tikt nopresētam
noputināties refl. --> noputināt (1); tikt noputinātam
noraisīties refl. --> noraisīt; tikt noraisītam
noregulēties refl. --> noregulēt (1); tikt noregulētam
noregulēties refl. --> noregulēt (2); tikt noregulētam
noritināties refl. --> noritināt (1); tikt noritinātam
noritināties refl. --> noritināt (2); tikt noritinātam
normalizēties refl. --> normalizēt (1); tikt normalizētam
normalizēties refl. --> normalizēt (2); tikt normalizētam
normalizēties refl. --> normalizēt (3); tikt normalizētam
norobežoties refl. --> norobežot (1); tikt norobežotam
norobežoties refl. --> norobežot (2); tikt norobežotam
norūdīties refl. --> norūdīt (1); tikt norūdītam
norūdīties refl. --> norūdīt (2); tikt norūdītam
nosisties refl. --> nosist (2); tikt nosistam (parasti neviļus, negribēti)
noskaldīties refl. --> noskaldīt (1); tikt noskaldītam
noskaņoties refl. --> noskaņot (1); tikt noskaņotam
noskrambāties refl. --> noskrambāt (1); tikt noskrambātam
noskrāpēties refl. --> noskrāpēt (2); tikt noskrāpētam
noskrūvēties refl. --> noskrūvēt (1); tikt noskrūvētam
noslacīties refl. --> noslacīt; tikt noslacītam
noslapināties refl. --> noslapināt; tikt noslapinātam
noslīpēties refl. --> noslīpēt(2); tikt noslīpētam
nosprostoties refl. --> nosprostot; tikt nosprostotam
nostabilizēties refl. --> nostabilizēt; tikt nostabilizētam
nostiepties refl. --> nostiept (1); tikt nostieptam
nostiprināties refl. --> nostiprināt (1); tikt nostiprinātam
nostiprināties refl. --> nostiprināt (2); tikt nostiprinātam
nošķaidīties refl. --> nošķaidīt; tikt nošķaidītam
nošķelties refl. --> nošķelt; tikt nošķeltam
nošķiebties refl. --> nošķiebt (1); tikt nošķiebtam
nošķiebties refl. --> nošķiebt (2); tikt nošķiebtam
nošķiesties refl. --> nošķiest; tikt nošķiestam
nošļakstināties refl. --> nošļakstināt; tikt nošļakstinātam
nošļakstīties refl. --> nošļakstīt; tikt nošļakstītam
nošļākties refl. --> nošļākt (1); tikt nošļāktam
notašķīties refl. --> notašķīt; tikt notašķītam
notaukoties refl. --> notaukot (1); tikt notaukotam
notetovēties refl. --> notetovēt; tikt notetovētam
notīrīties refl. --> notīrīt (1); tikt notīrītam
notraipīties refl. --> notraipīt; tikt notraipītam
notriepties refl. --> notriept (1); tikt notrieptam; notraipīties
notriepties refl. --> notriept (2); tikt notrieptam
notrīties refl. --> notrīt (1); tikt notrītam
notrīties refl. --> notrīt (2); tikt notrītam
notrīties refl. --> notrīt (3); tikt notrītam
notrulināties refl. --> notrulināt (1); tikt notrulinātam
notrulināties refl. --> notrulināt (2); tikt notrulinātam
noturēties refl. --> noturēt (2); tikt noturētam
notušēties refl. --> notušēt (1); tikt notušētam
notušēties refl. --> notušēt (2); tikt notušētam
notveicēties refl. --> notveicēt; tikt notveicētam
novājināties refl. --> novājināt; tikt novājinātam
novalkāties refl. --> novalkāt (1); tikt novalkātam
novārīties refl. --> novārīt (1); tikt novārītam
novārīties refl. --> novārīt (3); tikt novārītam
novārtīties refl. --> novārtīt (1); tikt novārtītam
novazāties refl. --> novazāt; tikt novazātam
novēlināties refl. --> novēlināt; tikt novēlinātam
novērsties refl. --> novērst (3); tikt novērstam
novilkties refl. --> novilkt (12); tikt novilktam
novirzīties refl. --> novirzīt (2); tikt novirzītam
novirzīties refl. --> novirzīt (3); tikt novirzītam
novīstīties refl. --> novīstīt (2); tikt novīstītam
nozāģēties refl. --> nozāģēt; tikt nozāģētam
noziesties refl. --> noziest (2); tikt noziestam
nožāvēties refl. --> nožāvēt (1); tikt nožāvētam
nožāvēties refl. --> nožāvēt (2); tikt nožāvētam
oksidēties refl. --> oksidēt(2); tikt oksidētam
organizēties refl. --> organizēt(1); tikt organizētam
organizēties refl. --> organizēt(2); tikt organizētam
paasināties refl. --> paasināt (4); tikt paasinātam
paātrināties refl. --> paātrināt (1); tikt paātrinātam
paātrināties refl. --> paātrināt (2); tikt paātrinātam
paaugstināties refl. --> paaugstināt (1); tikt paaugstinātam
paaugstināties refl. --> paaugstināt (2); tikt paaugstinātam
paaugstināties refl. --> paaugstināt (4); tikt paaugstinātam
pabārstīties refl. --> pabārstīt (1); tikt pabārstītam
pabārstīties refl. --> pabārstīt (2); tikt pabārstītam
pabāzties refl. --> pabāzt (2); tikt pabāztam
pabojāties refl. --> pabojāt (1); tikt pabojātam
pabružāties refl. --> pabružāt; tikt pabružātam
pacelties refl. --> pacelt (4); tikt paceltam
pacelties refl. --> pacelt (5); tikt paceltam
pacelties refl. --> pacelt (6); tikt paceltam
pacepināties refl. --> pacepināt; tikt pacepinātam
pacepties refl. --> pacept (1); tikt paceptam
pacilāties refl. --> pacilāt (1); tikt pacilātam
pacirsties refl. --> pacirst (4); tikt pacirstam
padarīties refl. --> padarīt (1); tikt padarītam
padriskāties refl. --> padriskāt; tikt padriskātam
padziļināties refl. --> padziļināt (1); tikt padziļinātam
padziļināties refl. --> padziļināt (2); tikt padziļinātam
padziļināties refl. --> padziļināt (3); tikt padziļinātam
pagarināties refl. --> pagarināt (1); tikt pagarinātam
pagarināties refl. --> pagarināt (2); tikt pagarinātam
pagarināties refl. --> pagarināt (3); tikt pagarinātam
paglābties refl. --> paglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas
pagrauzdēties refl. --> pagrauzdēt; tikt pagrauzdētam
pagriezties refl. --> pagriezt (1); tikt pagrieztam
pagrūtināties refl. --> pagrūtināt; tikt pagrūtinātam
paildzināties refl. --> paildzināt (1); tikt paildzinātam
paildzināties refl. --> paildzināt (2); tikt paildzinātam
pakaitēties refl. --> pakaitēt (2), tikt pakaitētam
pakaltēties refl. --> pakaltēt; tikt pakaltētam
pakārties refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties
pakārtoties refl. --> pakārtot (1); tikt pakārtotam
paklāties refl. --> paklāt (1); tikt paklātam
pakliedēties refl. --> pakliedēt (1); tikt pakliedētam
pakliedēties refl. --> pakliedēt (2); tikt pakliedētam
pakulstīties refl. --> pakulstīt (3); tikt pakulstītam
pakuplināties refl. --> pakuplināt (2); tikt pakuplinātam
palēnināties refl. --> palēnināt; tikt palēninātam
paliekties refl. --> paliekt; tikt paliektam
pamazināties refl. --> pamazināt (1); tikt pamazinātam
pamazināties refl. --> pamazināt (2); tikt pamazina tam
pamudžināties refl. --> pamudžināt; tikt pamudžinātam
papildināties refl. --> papildināt (1); tikt papildinātam
papildināties refl. --> papildināt (3); tikt papildinātam
papildināties refl. --> papildināt (4); tikt papildinātam
paplašināties refl. --> paplašināt (1); tikt paplašinātam
paplašināties refl. --> paplašināt (2); tikt paplašinātam
paplašināties refl. --> paplašināt (3); tikt paplašinātam
pārberzēties refl. --> pārberzēt; tikt pārberzētam
pārberzties refl. --> pārberzt (1); tikt pārberztam
pārbīdīties refl. --> pārbīdīt (1); tikt pārbīdītam
pārbīdīties refl. --> pārbīdīt (2); tikt pārbīdītam
pārcepināties refl. --> pārcepināt; tikt pārcepinātam
pārkairināties refl. --> pārkairināt; tikt pārkairinātam
pārkausēties refl. --> pārkausēt (1); tikt pārkausētam
pārkausēties refl. --> pārkausēt (2); likt pārkausētam
pārklāties refl. --> pārklāt (3); tikt pārklātam; arī noklāties (2)
pārklāties refl. --> pārklāt (4); tikt pārklātam
pārlaistīties refl. --> pārlaistīt (3); tikt pārlaistītam
pārlauzties refl. --> pārlauzt (1); tikt pārlauztam
pārlocīties refl. --> pārlocīt (1); tikt pārlocītam
pārmagnetizēties refl. --> pārmagnetizēt; tikt pārmagnetizētam
pārmainīties refl. --> pārmainīt (2); tikt pārmainītam
pārmalties refl. --> pārmalt (1); tikt pārmaltam
pārmalties refl. --> pārmalt (2); tikt pārmaltam, parasti neviļus, negribēti
pārmalties refl. --> pārmalt (4); tikt pārmaltam
pārmitrināties refl. --> pārmitrināt; tikt pārmitrinātam
pārorganizēties refl. --> pārorganizēt; tikt pārorganizētam
pārplesties refl. --> pārplest; tikt pārplēstam
pārplēsties refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti
pārrauties refl. --> pārraut (1); tiki pārrautam
pārrīvēties refl. --> pārrīvēt; tikt pārrīvētam
pārsālīties refl. --> pārsālīt; tikt pārsālītam
pārsātināties refl. --> pārsātināt (1); tikt pārsātinātam
pārsātināties refl. --> pārsātināt (2); tikt pārsātinātam
pārsātināties refl. --> pārsātināt (4); tikt pārsātinātam
pārsautēties refl. --> pārsautēt (1); tikt pārsautētam
pārsegties refl. --> pārsegt (3); tikt pārsegtam; pārklāties (1)
pārsisties refl. --> pārsist (1); tikt pārsistam
pārsisties refl. --> pārsist (2); tikt pārsistam
pārskaloties refl. --> pārskalot (2); tikt pārskalotam
pārskaņoties refl. --> pārskaņot (2); tikt pārskaņotam
pārspiesties refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam
pārstiepties refl. --> pārstiept (1); tikt pārstieptam
pārstrādāties refl. --> pārstrādāt (3); tikt pārstrādātam
pāršķiebties refl. --> pāršķiebt; tikt pāršķiebtam
pāršķirties refl. --> pāršķirt (1); tikt pāršķirtam
pāršķirties refl. --> pāršķirt (2), tikt pāršķirtam
pāršļakstināties refl. --> pāršļakstināt (2); tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti
pāršļakstīties refl. --> pāršļakstīt (2); tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti
pāršūpoties refl. --> pāršūpot (1); tikt pāršūpotam
pārtraukties refl. --> pārtraukt (1); tikt pārtrauktam
pārtvaicēties refl. --> pārtvaicēt; tikt pārtvaicētam
pārvārīties refl. --> pārvārīt (1); tikt pārvārītam
pasacīties refl. --> pasacīt(1); tikt pasacītam
paseklināties refl. --> paseklināt; tikt paseklinātam
pasijāties refl. --> pasijāt(1); tikt pasijātam
pasijāties refl. --> pasijāt(3); tikt pasijātam
pasisties refl. --> pasist(2); tikt pasistam
paskrūvēties refl. --> paskrūvēt; tikt paskrūvētam
paslieties refl. --> pasliet(1); tikt paslietam
paslieties refl. --> pasliet(2); tikt paslietam
pasliktināties refl. --> pasliktināt; tikt pasliktinātam
pasterizēties refl. --> pasterizēt; tikt pasterizētam
pastiepties refl. --> pastiept(1), tikt pastieptam
pastiprināties refl. --> pastiprināt(2); tikt pastiprinātam
pastiprināties refl. --> pastiprināt(3); tikt pastiprinātam
pastiprināties refl. --> pastiprināt(4); tikt pastiprinātam
pastumties refl. --> pastumt (1); tikt pastumtam
pastumties refl. --> pastumt (2); tikt pastumtam
pašauties refl. --> pašaut (2); tikt pašautam
pašķiebties refl. --> pašķiebt; tikt pašķiebtam
pašķiesties refl. --> pašķiest(1); tikt pašķiestam
pašķiesties refl. --> pašķiest(2); tikt pašķiestam
pašķilties refl. --> pašķilt; tikt pašķiltam; uzšķilties
pašķobīties refl. --> pašķobīt; tikt pašķobītam
pataupīties refl. --> pataupīt(1); tikt pataupītam
pataupīties refl. --> pataupīt(2); tikt pataupītam
patērēties refl. --> patērēt(2); tikt patērētam
patērēties refl. --> patērēt(3); tikt patērētam
patrīties refl. --> patrīt(1); tikt patrītam
patukšoties refl. --> patukšot; tikt patukšotam
pavājināties refl. --> pavājināt; tikt pavājinātam
pavārīties refl. --> pavārīt; tikt pavārītam
pavārstīties refl. --> pavārstīt; tikt pavārstītam
pavēdināties refl. --> pavēdināt(1); tikt pavēdinātam
pavēdināties refl. --> pavēdināt(2); tikt pavēdinātam
pavelties refl. --> pavelt (1); tikt paveltam
pavelties refl. --> pavelt (2); tikt paveltam
pavērpties refl. --> pavērpt; tikt pavērptam
pavērsties refl. --> pavērst(2); tikt pavērstam
pavērties refl. --> pavērt(1); tikt pavērtam
pavērties refl. --> pavērt(2); tikt pavērtam
pavieglināties refl. --> pavieglināt; tikt pavieglinātam
pavilkties refl. --> pavilkt(1); tikt pavilktam
pavirināties refl. --> pavirināt; tikt pavirinātam
pavirzīties refl. --> pavirzīt(2); tikt pavirzītam
pazemināties refl. --> pazemināt(1); tikt pazeminātam
pazemināties refl. --> pazemināt(2); tikt pazeminātam
pazemināties refl. --> pazemināt(5); tikt pazeminātam
pazvelties refl. --> pazvelt; tikt pazveltam
pažāvēties refl. --> pažāvēt(1); tikt pažāvētam
pažāvēties refl. --> pažāvēt(2); tikt pažāvētam
pieāķēties refl. --> pieāķēt; tikt pieāķētam
piebārstīties refl. --> piebārstīt(1); tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti
piebērties refl. --> piebērt(1); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti
piebērties refl. --> piebērt(2); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti
piebērties refl. --> piebērt(4); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti
piebīdīties refl. --> piebīdīt; tikt piebīdītam
pieblietēties refl. --> pieblietēt; tikt pieblietētam
pieblīvēties refl. --> pieblīvēt(1); tikt pieblīvētam
pieblīvēties refl. --> pieblīvēt(2); tikt pieblīvētam (2)
pieckāršoties refl. --> pieckāršot; tikt pieckāršotam
piedauzīties refl. --> piedauzīt(2); tikt piedauzītam, parasti neviļus, negribēti
piegāzties refl. --> piegāzt(1); tikt piegāztam
piegāzties refl. --> piegāzt(2); tikt piegāztam
piejaukties refl. --> piejaukt(1); tikt piejauktam; arī piemaisīties
piekārties refl. --> piekārt (1); tikt piekārtam
piekrāties refl. --> piekrāt(1); tikt piekrātam
pielaistīties refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti
pielīdzināties refl. --> pielīdzināt(1); tikt pielīdzinātam
pieliekties refl. --> pieliekt(1); tikt pieliektam
pielieties refl. --> pieliet (1); tikt pielietam
pielieties refl. --> pieliet (2); tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti
pielīmēties refl. --> pielīmēt; tikt pielīmētam
pielipināties refl. --> pielipināt(1); tikt pielipinātam, parasti neviļus, negribēti
piemaisīties refl. --> piemaisīt; tikt piemaisītam, parasti neviļus, negribēti
piemesties refl. --> piemest(4); tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti
piemiegties refl. --> piemiegt(1); tikt piemiegtam
piemiegties refl. --> piemiegt(2); tikt piemiegtam
piemirsties refl. --> piemirst (1); tikt piemirstam
piemirsties refl. --> piemirst (2); tikt piemirstam
piemirsties refl. --> piemirst (3); tikt piemirstam
piepildīties refl. --> piepildīt(1); tikt piepildītam
piepildīties refl. --> piepildīt(2); tikt piepildītam
piepildīties refl. --> piepildīt(5); tikt piepildītam
pieradināties refl. --> pieradināt (2); tikt pieradinātam
pieradināties refl. --> pieradināt (3); tikt pieradinātam
pierādīties refl. --> pierādīt; tikt pierādītam
pieripināties refl. --> pieripināt (1); tikt pieripinātam
pieripināties refl. --> pieripināt (2); tikt pieripinātam
piesaistīties refl. --> piesaistīt (1); tikt piesaistītam
piesaistīties refl. --> piesaistīt (2); tikt piesaistītam
piesaistīties refl. --> piesaistīt (3); tikt piesaistītam
piesārņoties refl. --> piesārņot; tikt piesārņotam
piesātināties refl. --> piesātināt (1); tikt piesātinātam
piesātināties refl. --> piesātināt (2); tikt piesātinātam
piesātināties refl. --> piesātināt (3); tikt piesātinātam
piesātināties refl. --> piesātināt(4); tikt piesātinātam
piesēties refl. --> piesēt (1); tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti
piesieties refl. --> piesiet (2); tikt piesietam
pieskaloties refl. --> pieskalot(1); tikt pieskalotam
pieskaloties refl. --> pieskalot(2); tikt pieskalotam
pieskaņoties refl. --> pieskaņot; tikt pieskaņotam
pieslēgties refl. --> pieslēgt (2); tikt pieslēgtam
pieslīpēties refl. --> pieslīpēt(1); tikt pieslīpētam
pieslīpēties refl. --> pieslīpēt(2); tikt pieslīpētam
piesmelties refl. --> piesmelt; tikt piesmeltam
piestrādāties refl. --> piestrādāt(5); tikt piestrādātam
piestumties refl. --> piestumt; tikt piestumtam
piesviesties refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5)
piešķiebties refl. --> piešķiebt; tikt piešķiebtam
piešūties refl. --> piešūt(1); tikt piešūtam, parasti neviļus, negribēti
pietašķīties refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti
pietaupīties refl. --> pietaupīt; tikt pietaupītam
pietīties refl. --> pietīt(1); tikt pietītam
pietīties refl. --> pietīt(2); tikt pietītam
pietuvināties refl. --> pietuvināt; tikt pietuvinātam
pievārīties refl. --> pievārīt(1); tikt pievārītam
pievārīties refl. --> pievārīt(4); tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti
pievērties refl. --> pievērt (1); tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti
pievīties refl. --> pievīt (1); tikt pievītam
pigmentēties refl. --> pigmentēt(1); tikt pigmentētam
pigmentēties refl. --> pigmentēt(2); tikt pigmentētam
pildīties refl. --> pildīt(1); tikt pildītam
pildīties refl. --> pildīt(2); tikt pildītam
pilnīgoties refl. --> pilnīgot; tikt pilnīgotam
pilnveidoties refl. --> pilnveidot (4); tikt pilnveidotam
pilnveidoties refl. --> pilnveidot(1); tikt pilnveidotam
pilnveidoties refl. --> pilnveidot(2); tikt pilnveidotam
pilnveidoties refl. --> pilnveidot(3); tikt pilnveidotam
pīties refl. --> pīt(1); tikt pītam
placināties refl. --> placināt; tikt plucinātam
plivināties refl. --> plivināt; tikt plivinātam
pluinīties refl. --> pluinīt(1); tikt pluinītam
poetizēties refl. --> poetizēt; tikt poetizētam
polarizēties refl. --> polarizēt (1); tikt polarizētam
polarizēties refl. --> polarizēt (2); tikt polarizētam
polimerizēties refl. --> polimerizēt; tikt polimerizētam
politizēties refl. --> politizēt(1); tikt politizētam
potēties refl. --> potēt(1); tikt potētam
projicēties refl. --> projicēt(1); tikt projicētam
pulēties refl. --> pulēt; tikt pulētam
pusotrkāršoties refl. --> pusotrkāršot; tikt pusotrkāršotam
raisīties refl. --> raisīt(1); tikt raisītam
raisīties refl. --> raisīt(2); tikt raisītam
raukties refl. --> raukt(1); tikt rauktam
raustīties refl. --> raustīt(1); tikt raustītam
reducēties refl. --> reducēt(1); tikt reducētam
reducēties refl. --> reducēt(2); tikt reducētam
reducēties refl. --> reducēt(5); tikt reducētam
regulēties refl. --> regulēt(1); tikt regulētam
regulēties refl. --> regulēt(2); tikt regulētam
regulēties refl. --> regulēt(3); tikt regulētam
reģenerēties refl. --> reģenerēt(Z); tikt reģenerētam
relaksēties refl. --> relaksēt (2); tikt relaksētam
reorganizēties refl. --> reorganizēt; tikt reorganizētam
režģīties refl. --> režģīt; tikt režģītam
rindoties refl. --> rindot; tikt rindotam; būt novietotam, sakārtotam rindā
risināties refl. --> risināt(2); tikt risinātam
risināties refl. --> risināt(3); tikt risinātam
risināties refl. --> risināt(4); tikt risinātam
rotīties refl. --> rotīt; tikt rotītam
rūdīties refl. --> rūdīt (1); tikt rūdītam
rūdīties refl. --> rūdīt (2); tikt rūdītam
saadīties refl. --> saadīt (1); tikt saadītam
saāķēties refl. --> saāķēt; tikt saāķētam
saausties refl. --> saaust (1); tikt saaustam
sabalsoties refl. --> sabalsot (3); tikt sabalsotam
sabeigties refl. --> sabeigt(1); tikt sabeigtam
saberzties refl. --> saberzt (1); tikt saberztam
saberzties refl. --> saberzt (2); tikt saberztam
sabīdīties refl. --> sabīdīt(1); tikt sabīdītam
sabīdīties refl. --> sabīdīt(2); tikt sabīdītam
sabiedriskoties refl. --> sabiedriskot; tikt sabiedriskotam
sabiezināties refl. --> sabiezināt(1); tikt sabiezinātam
sabiezināties refl. --> sabiezināt(2); tikt sabiezinātam
sabiezināties refl. --> sabiezināt(3); tikt sabiezinātam
sabiezināties refl. --> sabiezināt(4); tikt sabiezinātam
sablietēties refl. --> sablietēt; tikt sablietētam
sablīvēties refl. --> sablīvēt; tikt sablīvētam
sabojāties refl. --> sabojāt(1); tikt sabojātam
sabojāties refl. --> sabojāt(2); tikt sabojātam
sabojāties refl. --> sabojāt(3); likt sabojātam
sabojāties refl. --> sabojāt(4); tikt sabojātam
sabrūnināties refl. --> sabrūnināt; tikt sabrūninātam
sabružāties refl. --> sabružāt; tikt sabružātam
saburzīties refl. --> saburzīt; tikt saburzītam
sacelties refl. --> sacelt (1); tikt saceltam
sacelties refl. --> sacelt (3); tikt saceltam
sacementēties refl. --> sacementēt(1); tikt sacementētam
sacepināties refl. --> sacepināt; tikt sacepinātam
sacepties refl. --> sacept(1); tikt saceptam
sacirtoties refl. --> sacirtot; tikt sacirtotam
sadalīties refl. --> sadalīt (4); tikt sadalītam
sadalīties refl. --> sadalīt (5); tikt sadalītam
sadalīties refl. --> sadalīt(1); tikt sadalītam
sadrebināties refl. --> sadrebināt; tikt sadrebinātam
sadriskāties refl. --> sadriskāt; tikt sadriskātam
sadrumstaloties refl. --> sadrumstalot (1); tikt sadrumstalotam
sadrumstaloties refl. --> sadrumstalot (2); tikt sadrumstalotam
sadrumstaloties refl. --> sadrumstalot (3); tikt sadrumstalotam
saduļķoties refl. --> saduļķot(1); tikt saduļķotam
saduļķoties refl. --> saduļķot(2); tikt saduļķotam
sadūņoties refl. --> sadūņot; tikt sadūņotam
sadurties refl. --> sadurt(3); tikt sadurtam
saeļļoties refl. --> saeļļot; tikt saeļļotam
saformēties refl. --> saformēt; tikt saformētam
saglabāties refl. --> saglabāt (1); tikt saglabātam
saglabāties refl. --> saglabāt (2); tikt saglabātam
sagrupēties refl. --> sagrupēt(2); tikt sagrupētam
sagumzīties refl. --> sagumzīt; tikt sagumzītam
saindēties refl. --> saindēt; tikt saindētam
saīsināties refl. --> saīsināt(1); tikt saīsinātam
saīsināties refl. --> saīsināt(2); tikt saīsinātam
saīsināties refl. --> saīsināt(3), tikt saīsinātam
saistīties refl. --> saistīt(1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā)
saistīties refl. --> saistīt(2), būt saistītam
sajaukties refl. --> sajaukt(1); tikt sajauktam
sajaukties refl. --> sajaukt(2); tikt sajauktam
sakabināties refl. --> sakabināt(1); tikt sakabinātam
sakabināties refl. --> sakabināt(2); tikt sakabinātam
sakaisīties refl. --> sakaisīt; tikt sakaisītam
sakāpināties refl. --> sakāpināt (1); tikt sakāpinātam
sakāpināties refl. --> sakāpināt (2); tikt sakāpinātam
sakārsties refl. --> sakārst; tikt sakārstam
saklāties refl. --> saklāt; tikt saklātam
sakļauties refl. --> sakļaut(1); tikt sakļautam
sakļauties refl. --> sakļaut(3); tikt sakļautam; saliedēties 2
sakomplektēties refl. --> sakomplektēt(2); tikt sakomplektētam
sakoncentrēties refl. --> sakoncentrēt(1); tikt sakoncentrētam
sakopoties refl. --> sakopot(1); tikt sakopotam
sakopoties refl. --> sakopot(2); tikt sakopotam
sakrampēties refl. --> sakrampēt(2); tikt sakrampētam
sakrāties refl. --> sakrāt(1); tikt sakrātam
sakrāties refl. --> sakrāt(2); tikt sakrātam
sakratīties refl. --> sakratīt(1); tikt sakratītam
sakrauties refl. --> sakraut; tikt sakrautam
sakrokoties refl. --> sakrokot; tikt sakrokotam
sakrunkoties refl. --> sakrunkot(1); tikt sakrunkotam
sakrunkoties refl. --> sakrunkot(2); tikt sakrunkotam
sakrustoties refl. --> sakrustot 1; tikt sakrustotam
sakrustoties refl. --> sakrustot 2(1); tikt sakrustotam
sakrustoties refl. --> sakrustot(2); tikt sakrustotam
sakulties refl. --> sakult (1); tikt sakultam
sakulties refl. --> sakult (2); tikt sakultam
saķēdēties refl. --> saķēdēt; tikt saķēdētam
saliekties refl. --> saliekt(1); tikt saliektam
salīmēties refl. --> salīmēt; tikt salīmētam
sālīties refl. --> sālīt(1); tikt sālītam
sālīties refl. --> sālīt(2); likt sālītam
salocīties refl. --> salocīt(1); tikt salocītam
samaidzīties refl. --> samaidzīt; tikt samaidzītam
samaisīties refl. --> samaisīt; tikt samaisītam
samalties refl. --> samalt(1); tikt samaltam
samīcīties refl. --> samīcīt(1); tikt samīcītam
samiegties refl. --> samiegt(2); tikt samiegtam
samistroties refl. --> samistrot; tikt samistrotam
samitrināties refl. --> samitrināt; tikt samitrinātam
samudžināties refl. --> samudžināt (1); tikt samudžinātam
samudžināties refl. --> samudžināt (2); tikt samudžinātam
saplacināties refl. --> saplacināt; tikt saplacinātam
sapresēties refl. --> sapresēt(1); tikt sapresētam
sapresēties refl. --> sapresēt(2); tikt sapresētam
saputoties refl. --> saputot(1); tikt saputotam
saputoties refl. --> saputot(2); tikt saputotam
saraukties refl. --> saraukt(1); tikt sarauktam
saraukties refl. --> saraukt(2); tikt sarauktam
saraustīties refl. --> saraustīt(1); tikt saraustītam
sarauties refl. --> saraut(1); tikt sarautam
sarežģīties refl. --> sarežģīt(1); tikt sarežģītam
sarežģīties refl. --> sarežģīt(2); tikt sarežģītam
saritināties refl. --> saritināt; tikt saritinātam
sārņoties refl. --> sārņot; tikt saiņotam
sasīcināties refl. --> sasīcināt(2); tikt sasīcinātam
sasiekaloties refl. --> sasiekalot; tikt sasiekalotam
saskaldīties refl. --> saskaldīt(4); tikt saskaldītam
saskalināties refl. --> saskalināt; tikt saskalinātam
saskaloties refl. --> saskalot(1); tikt saskalotam
saskaloties refl. --> saskalot(2); tikt saskalotam
saskaņoties refl. --> saskaņot (2); tikt saskaņotam
saskaņoties refl. --> saskaņot (3); tikt saskaņotam
saskaņoties refl. --> saskaņot (4); tikt saskaņotam
saskrambāties refl. --> saskrambāt(1); tikt saskrambātam
saskrāpēties refl. --> saskrāpēt(1); tikt saskrāpētam
saskrullēties refl. --> saskrullēt; tikt saskrullētam
saslapināties refl. --> saslapināt; tikt saslapinātam
saslēgties refl. --> saslēgt(1); tikt saslēgtam
sasmalcināties refl. --> sasmalcināt; tikt sasmalcinātam
saspaidīties refl. --> saspaidīt(1); tikt saspaidītam
saspaidīties refl. --> saspaidīt(2); tikt saspaidītam
saspaidīties refl. --> saspaidīt(3); tikt saspaidītam
saspiesties refl. --> saspiest(1); tikt saspiestam
saspiesties refl. --> saspiest(2); tikt saspiestam
saspiesties refl. --> saspiest(4); tikt saspiestam
saspīlēties refl. --> saspīlēt(1); tikt saspīlētam
saspīlēties refl. --> saspīlēt(2); tikt saspīlētam
saspriegties refl. --> saspriegts 1; tikt saspriegtam
sasprindzināties refl. --> sasprindzināt(2); tikt sasprindzinātam
sasprindzināties refl. --> sasprindzināt(3); tikt sasprindzinātam
sasprogāties refl. --> sasprogāt; tikt sasprogātam
sasprogoties refl. --> sasprogot; tikt sasprogotam
sastiepties refl. --> sastiept (3); tikt sastieptam
sastiepties refl. --> sastiept (4); tikt sastieptam
sastiprināties refl. --> sastiprināt, tikt sastiprinātam
sastumties refl. --> sastumt; tikt sastumtam
sasummēties refl. --> sasummēt; tikt sasummētam
sasvērties refl. --> sasvērt (2); tikt sasvērtam
sasviedrēties refl. --> sasviedrēt (2); tikt sasviedrētam
sašaurināties refl. --> sašaurināt(1); tikt sašaurinātam
sašaurināties refl. --> sašaurināt(2); tikt sašaurinātam
sašaurināties refl. --> sašaurināt(3); tikt sašaurinātam
sašķelties refl. --> sašķelt(3); tikt sašķeltam
sašķeterēties refl. --> sašķeterēt; tikt sašķeterētam
sašķetināties refl. --> sašķetināt; likt sašķetinātam
sašķidrināties refl. --> sašķidrināt; tikt sašķidrinātam
sašķiebties refl. --> sašķiebt; tikt sašķiebtam
sašķobīties refl. --> sašķobīt(1); tikt sašķobītam
sašķobīties refl. --> sašķobīt(2); tikt sašķobītam
sataukoties refl. --> sataukot; tikt sataukotam
sataupīties refl. --> sataupīt; tikt sataupītam
satuvināties refl. --> satuvināt(1); tikt satuvinātam
sautēties refl. --> sautēt(1); tikt sautētam
savalkāties refl. --> savalkāt(1); tikt savalkātam
savandīties refl. --> savandīt (1); tikt savandītam
savandīties refl. --> savandīt (2); tikt savandītam
savārīties refl. --> savārīt 1(1); tikt savārītam
savārtīties refl. --> savārtīt; tikt savārtītam
savazāties refl. --> savazāt (1); tikt savazātam
savelēties refl. --> savelēt; tikt savelētam
savelties refl. --> savelt(1); tikt saveltam
savelties refl. --> savelt(2); tikt saveltam
savelties refl. --> savelt(3); tikt saveltam
savelties refl. --> savelt(4); tikt saveltam
savelties refl. --> savelt(5); tikt saveltam
savērpties refl. --> savērpt(1); tikt savērptam
savērpties refl. --> savērpt(2); tikt savērptam
savērpties refl. --> savērpt(3); tikt savērptam
savērties refl. --> savērt; tikt savērtam
savienoties refl. --> savienot (2); tikt savienotam
savienoties refl. --> savienot (3); tikt savienotam
savienoties refl. --> savienot(1); tikt savienotam
savilkties refl. --> savilkt (4); tikt savilktam
savilkties refl. --> savilkt(5); tikt savilktam
savilkties refl. --> savilkt(6); tikt savilktam
savirknēties refl. --> savirknēt; tikt savirknētam
savirpināties refl. --> savirknēt; tikt savirpinātam
savīties refl. --> savīt (1); tikt savītam
savīties refl. --> savīt(2); tikt savītam
sēties refl. --> sēt (1); tikt sētam
sieties refl. --> siet(1); tikt sietam
sieties refl. --> siet(2); tikt sietam
sieties refl. --> siet(3); tikt sietam
sieties refl. --> siet(5); tikt sietam
sijāties refl. --> sijāt(1), tikt sijātam
simtkāršoties refl. --> simtkāršot; tikt simtkāršotam
sintezēties refl. --> sintezēt(2); tikt sintezētam
sintezēties refl. --> sintezēt(3); tikt sintezētam
sintezēties refl. --> sintezēt(4); tikt sintezētam
skābēties refl. --> skābēt; tikt skābētam
skaistināties refl. --> skaistināt(2); tikt skaistinātam
skaldīties refl. --> skaldīt (1); tikt skaldītam
skaldīties refl. --> skaldīt (2); tikt skaldītam
skaldīties refl. --> skaldīt (4); tikt skaldītam
skalināties refl. --> skalināt(1); tikt skalinātam
skaloties refl. --> skalot (1); tikt skalotam
skaloties refl. --> skalot (3); tikt skalotam
skrambāties refl. --> skrambāt(1); tikt skrambātam
skrambāties refl. --> skrambāt(2); tikt skrambātam
skrotēties refl. --> skrotēt(1); tikt skrotētam
skrullēties refl. --> skrullēt; tikt skrullētam; arī cirtoties
slacīties refl. --> slacīt; tikt slacītam
slaistīties refl. --> slaistīt; tikt slaistītam
slēgties refl. --> slēgt(1); tikt slēgtam
slīpēties refl. --> slīpēt (1); tikt slīpētam
slīpēties refl. --> slīpēt (2); tikt slīpētam
slīpēties refl. --> slīpēt (3); tikt slīpētam
smalstīties refl. --> smalstīt; tikt smalstītam
smelties refl. --> smelt^1^ (1); tikt smeltam
smelties refl. --> smelt^1^ (2); tikt smeltam
socializēties refl. --> socializēt (2); tikt socializētam
socioloģizēties refl. --> socioloģizēt; tikt socioloģizētam
specializēties refl. --> specializēt (2); tikt specializētam
spīlēties refl. --> spīlēt (1); tikt spīlētam
spīlēties refl. --> spīlēt (2); tikt spīlētam
spodrināties refl. --> spodrināt; tikt spodrinātam
stabilizēties refl. --> stabilizēt (1); tikt stabilizētam
stabilizēties refl. --> stabilizēt (2); tikt stabilizētam
staipīties refl. --> staipīt (1); tikt staipītam
standartizēties refl. --> standartizēt; tikt standartizētam
stiepties refl. --> stiept (1); tikt stieptam
stūķēties refl. --> stūķēt; tikt stūķētam
stumties refl. --> stumt; tikt stumtam
sublimēties refl. --> sublimēt (1), tikt sublimētam
sublimēties refl. --> sublimēt (2); tikt sublimētam
sūknēties refl. --> sūknēt; tikt sūknētam
summēties refl. --> summēt (1); tikt summētam
summēties refl. --> summēt (2); tikt summētam
sutināties refl. --> sutināt (1); tikt sutinātam: arī sautēties (1)
svērties refl. --> svērt (3); tikt svērtam
svilināties refl. --> svilināt (1); tikt svilinātam
svilināties refl. --> svilināt (2); tikt svilinātam
šķaidīties refl. --> šķaidīt (1); tikt šķaidītam
šķaidīties refl. --> šķaidīt (2); tikt šķaidītam
šķelties refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam
šķelties refl. --> šķelt (2); tikt, šķeltam
šķelties refl. --> šķelt (3); tikt šķeltam
šķelties refl. --> šķelt (4); tikt šķeltam
šķeterēties refl. --> šķeterēt; tikt šķeterētam
šķetināties refl. --> šķetināt (1); tikt šķetinātam
šķiebties refl. --> šķiebt; tikt šķiebtam
šķiesties refl. --> šķiest (1); tikt šķiestam
šķīstīties refl. --> šķīstīt (1); tikt šķīstītam
šķīstīties refl. --> šķīstīt (2); tikt šķīstītam
šķobīties refl. --> šķobīt (1); tikt šķobītam
šķobīties refl. --> šķobīt (2); tikt šķobītam
šļakstīties refl. --> šļakstīt; tikt šļakstītam; arī šļākties
šļūkāties refl. --> šļūkāt (2); tikt šļūkātam
šļūkāties refl. --> šļūkāt (3); tikt šļūkātam
taisīties refl. --> taisīt (1); tikt taisītam
taisīties refl. --> taisīt (5); tikt taisītam
tievināties refl. --> tievināt (1); tikt tievinātam
tīņāties refl. --> tīņāt (1); tikt tīņātam; tīties (1)
tīrīties refl. --> tīrīt (1); tikt tīrītam
tīrīties refl. --> tīrīt (2); tikt tīrītam
tīties refl. --> tīt (1); tikt tītam
tīties refl. --> tīt (2); tikt tītam
traipīties refl. --> traipīt; tikt traipītam
transformēties refl. --> transformēt; tikt transformētam
tricināties refl. --> tricināt; tikt tricinātam
trīcināties refl. --> trīcināt; tikt trīcinātam
triepties refl. --> triept (3); tikt trieptam
triepties refl. --> tript (1); tikt trieptam
trīskāršoties refl. --> trīskāršot; tikt trīskāršotam
trivializēties refl. --> trivializēt; tikt trivializētam
tukšoties refl. --> tukšot (1); tikt tukšotam
tukšoties refl. --> tukšot (2); tikt tukšotam
tukšoties refl. --> tukšot (3); tikt tukšotam
tumšoties refl. --> tumšot (2); tikt tumšotam
tuvināties refl. --> tuvināt (1); tikt tuvinātam; tuvoties (1)
tuvināties refl. --> tuvināt (4); tikt tuvinātam
tvaicēties refl. --> tvaicēt (1), tikt tvaicētam
urbanizēties refl. --> urbanizēt; tikt urbanizētam
uzasināties refl. --> uzasināt; tikt uzasinātam
uzberzties refl. --> uzberzt(2); tikt uzberztam
uzbīdīties refl. --> uzbīdīt; tikt uzbīdītam
uzbudināties refl. --> uzbudināt (1); tikt uzbudinātam
uzcirsties refl. --> uzcirst (1); tikt uzcirstam
uzduļķoties refl. --> uzduļķot; tikt uzduļķotam
uzdurties refl. --> uzdurt; tikt uzdurtam
uzfrizēties refl. --> uzfrizēt; tikt uzfrizētam
uzgriezties refl. --> uzgriezt 1 (3); tikt uzgrieztam
uzgrūsties refl. --> uzgrūst (1); tikt uzgrūstam
uzgrūsties refl. --> uzgrūst (2); tikt uzgrūstam
uzkabināties refl. --> uzkabināt; tikt uzkabinātam
uzklāties refl. --> uzklāt (1); tikt uzklātam
uzklāties refl. --> uzklāt (2); tikt uzklātam
uzkrāties refl. --> uzkrāt (1); tikt uzklātam
uzkrāties refl. --> uzkrāt (2); tikt uzkrātam
uzkrāties refl. --> uzkrāt (3); tikt uzkrātam
uzlādēties refl. --> uzlādēt (1); tikt uzlādētam
uzlādēties refl. --> uzlādēt (2); tikt uzlādētam
uzliekties refl. --> uzliekt; tikt uzliektam
uzlocīties refl. --> uzlocīt; tikt uzlocītam; uzliekties uz augšu
uzraukties refl. --> uzraukt; tikt uzrauktam
uzrauties refl. --> uzraut (4), tikt uzrautam
uzripināties refl. --> uzripināt (1); tikt uzlipinātam
uzripināties refl. --> uzripināt (2); tikt uzripinātam
uzritināties refl. --> uzritināt (2); tikt uzritinātam
uzritināties refl. --> uzritināt (3); tikt uzritinātam
uzrotīties refl. --> uzrotīt; tikt uzrotītam
uzsegties refl. --> uzsegt; tikt uzsegtam
uzsieties refl. --> uzsiet (1); tikt uzsietam
uzsieties refl. --> uzsiet (2); tikt uzsietam
uzsisties refl. --> uzsist (2); tikt uzsistam
uzsisties refl. --> uzsist (4); tikt uzsistam
uzslacīties refl. --> uzslacīt; tikt uzslacītam
uzspiesties refl. --> uzspiest (1); tikt uzspiestam
uzspiesties refl. --> uzspiest (2); tikt uzspiestam
uzspiesties refl. --> uzspiest (3); tikt uzspiestam
uzspiesties refl. --> uzspiest (4); tikt uzspiestam
uzsprausties refl. --> uzspraust (1); tikt uzspraustam
uzsprausties refl. --> uzspraust (2); tikt uzspraustam
uzsprausties refl. --> uzspraust (3); tikt uzspraustam; uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu
uzspridzināties refl. --> uzspridzināt; tikt uzspridzinātam
uzsūkties refl. --> uzsūkt (1); tikt uzsūktam
uzsūkties refl. --> uzsūkt (2); tikt uzsūktam
uzsviesties refl. --> uzsviest (1); tikt uzsviestam
uzšauties refl. --> uzšaut (1); tikt uzšautam
uzšķiesties refl. --> uzšķiest (1); neviļus, negribēti tikt uzšķiestam
uzšķiesties refl. --> uzšķiest (2); tikt uzšķiestam
uzšķirties refl. --> uzšķirt; tikt uzšķirtam
uzšļakstināties refl. --> uzšļakstināt (1); neviļus, negribēti tiki uzšļakstinātam
uzšļakstināties refl. --> uzšļakstināt (2); tikt uzšļakstinātam
uzšļakstīties refl. --> uzšļakstīt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam
uzšļakstīties refl. --> uzšļakstīt (2); tikt uzšļakstītam
uzšļākties refl. --> uzšļākt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļāktam
uzšļākties refl. --> uzšļākt (2); tikt uzšļāktam
uztašķīties refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam
uzvāzties refl. --> uzvāzt; tikt uzvāztam
uzvelties refl. --> uzvelt (1); tikt uzveltam
uzvelvēties refl. --> uzvelvēt; tikt uzvelvētam
uzvērpties refl. --> uzvērpt (1); tikt uzvērptam
uzvērpties refl. --> uzvērpt (3); tikt uzvērptam; uzvirpuļot (1), arī uzvīties (1)
uzvērties refl. --> uzvērt; tikt uzvērtam
uzvilkties refl. --> uzvilkt (3); tikt uzvilktam
uzvilkties refl. --> uzvilkt (6); tikt uzvilktam
vājināties refl. --> vājināt (1); tikt vājinātam
vājināties refl. --> vājināt (2); tikt vājinātam
vājināties refl. --> vājināt (3); tikt vājinātam
vakcinēties refl. --> vakcinēt; tikt vakcinētam
variēties refl. --> variēt (1); tikt variētam
variēties refl. --> variēt (3); tikt variētam
vārstīties refl. --> vārstīt (1); tikt vārstītam
vārstīties refl. --> vārstīt (2); tikt vārstītam
vazāties refl. --> vazāt (1); tikt vazātam
vāzties refl. --> vāzt (1); tikt vāztam
vēdināties refl. --> vēdināt (1); tikt vēdinātam
vēdināties refl. --> vēdināt (2); tikt vēdinātam
vēdināties refl. --> vēdināt (4); tikt vēdinātam
vēdīties refl. --> vēdīt (1); tikt vēdītam
veldzēties refl. --> veldzēt (1); tikt veldzētam
veldzēties refl. --> veldzēt (2); tikt veldzētam
veldzināties refl. --> veldzināt (1); tikt veldzinātam
veldzināties refl. --> veldzināt (2); tikt veldzinātam
velties refl. --> velt (2); tikt veltam
velties refl. --> velt (3); tikt veltam
vērpties refl. --> vērpt (1); tikt vērptam
vērpties refl. --> vērpt (3); tikt vērptam
vērsties refl. --> vērst 1 (1); tikt vērstam
vērsties refl. --> vērst 1 (2); tikt vērstam
vērsties refl. --> vērst 2; tikt vērstam; pārveidoties, pārmainīties
vērties refl. --> vērt (1); tikt vērtam
vērties refl. --> vērt (2); tikt vērtam
vēsināties refl. --> vēsināt (1); tikt vēsinātam
vēsināties refl. --> vēsināt (2); tikt vēsinātam
vicināties refl. --> vicināt; tikt vicinātam
vīcināties refl. --> vicināt; tikt vicinātam
vienādoties refl. --> vienādot (1); tikt vienādotam
vienādoties refl. --> vienādot (2); tikt vienādotam
vienkāršoties refl. --> vienkāršot, tikt vienkāršotam
vilkties refl. --> vilkt (1); tikt vilktam (par priekšmetiem)
virknēties refl. --> virknēt (1); tikt virknētam
virknēties refl. --> virknēt (2); tikt virknētam
virpināties refl. --> virpināt (2); tikt virpinātam; arī ripināties
vīties refl. --> vīt; tikt vītam
vizualizēties refl. --> vizualizēt; tikt vizualizētam
vulgarizēties refl. --> vulgarizēt; tikt vulgarizētam
žaudēties refl. --> žaudēt; tikt žaudētam
žāvēties refl. --> žāvēt (1); tikt žāvētam
žāvēties refl. --> žāvēt (2); tikt žāvētam
žņaugties refl. --> žņaugt (1); tikt žņaugtam
satīties refl. -->satīt(1); tikt satītam
satīties refl. -->satīt(3); tikt satītam
ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju
dienesta pakāpe reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, ieņemamajam amatam, nopelniem
šilierēties Rēgoties; būt šķietami redzamam
skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums
Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona
Dārfūra reģions Sudānas rietumos (arābu: دارفور;‎ Dārfūr — 'furu zemes'), kas no 17. līdz 19. gadsimtam pastāvēja kā neatkarīgs sultanāts, bet pēc tam bija daļa no Britu impērijas Āfrikas kolonijām
soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību
pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
skatķeris Reklāmas iespieddarba elements, kas piesaista uzmanību (skatienu) - svītra, kubs, aplis, ornaments vai tamlīdzīgi
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu
izreklamēties Reklamējot sevi, kļūt pazīstamam, populāram
maniheisms Reliģija (aptuveni no 3. gadsimta līdz 14. gadsimtam), kurā ir budisma, zoroastrisma un kristiānisma elementi
Cēsu paliksnis reljefa pacēlums ap Cēsīm, kuru visapkārt norobežo pamatiežos izveidojušās ielejas, ielejveida pazeminājumi un kāples, tam ir neregulāra daudzstūra forma, garums 12 km, platums līdz 7,2 km
Austrumu pacēlums reljefa pacēlums Klusajā okeānā, dienvidu puslodē, paralēli Dienvidamerikas krastam, bet vairāk nekā 400 km attālumā no tā, minimālais dziļums - 1604 m
iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī
akumulatoru remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu akumulatora bateriju remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar iekārtām, darba rīkiem un piederumiem akumulatoru pārbaudei, uzlādēšanai un remontam
riepu remontdarbnīca remontdarbnīca spēkratu apriepojuma remontdarbiem, kurā ir iekārtotas darba vietas ar iekārtām, darbarīkiem un piederumiem riepu un kameru montēšanai un demontēšanai, pārbaudei un remontam, riteņu balansēšanai un citiem ar spēkratu apriepojumu saistītiem darbiem
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa
vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam
retēt Retam kļūt, retināties
smilšauza Reti audzēta auzu suga, Latvijā paretam sastopama kā nezāle vasarāju sējumos, saukta arī velnauza
glosārijs Reti lietotu, grūti saprotamu vārdu skaidrojumu vai tulkojumu (glosu) saraksts, kas parasti mazas vārdnīcas veidā pievienots kādai grāmatai vai rokrakstam
kataplāzija Retrograda metamorfoze; atrofijas veids, kad audi atgriežas agrākajā stāvoklī, kas tuvāks embrionālajam
tastatūras buferis rezervēts atmiņas apgabals, kurā informācija par taustiņu piesitieniem saglabājas līdz tam laikam, kad programma var tos apstrādāt; tas nodrošina iespēju strādāt ar tastatūru tajā laikā, kad dators izpilda citus uzdevumus
apsvīdums rezultāts --> apsvīst (2); mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot
atskārta rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama
atskārtums rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama
lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības
lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības
Agenda 21 rīcības programma 21. gadsimtam, kas izstrādāta 1992. gadā Riodežaneiro notikušajā Pasaules vides konferencē
testamenta izpildītājs rīcības spējīga persona, kuru iecēlis mantojuma atstājējs testamentā vai citā viņa gribas aktā nolūkā, lai tiktu izpildīts testaments, kas stājies likumīgā spēkā
rieties Riet vienam uz otru, citam uz citu (par suņiem)
Jamu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras un ūdeņu dievība, bīstams un nežēlīgs dievs, kurš pretendē uz pasaules valdnieka troni, visa ļaunā cēlonis un radītājs
brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības
kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku
piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam)
aktīvais negatīvisms rīkošanās pretēji tam, ko liek
dūre Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts stienis; āliņģa cērtamā cērte
ķimeņgriezis Rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu
biķis Rīks, ar ko sastampā kartupeļu biezputru
aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
španeris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis
španneris Riņķveidīgs pirkstiem uzbāžams metāla sitamais ierocis
ieripināties Ripinoties ievirzīties (kur iekšā); tikt ieripinātam (kur iekšā)
ķeija Ripu sitamā kūja
ķeja Ripu sitamā nūja; ķeija
gaita Risinājums (piemēram, izrādei, daiļdarba sižetam)
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi)
turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam
kļūmīgs Riskants; bīstams
ortoss Rīta dievkalpojums Austrumu baznīcā; Rietumu baznīcā tam atbilst lauda
velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume
riteņu karināšana riteņu atbrīvošana no vertikālās slodzes, paceļot spēkratus vai kādu to daļu; šāda tehnoloģiska operācija tiek lietota riteņu pārbaudes un maiņas, balstiekārtas pārbaudes un tamlīdzīgos gadījumos
robotkukainis Robots, kas ārēji atgādina kādu kukaini un spēj pārvietoties līdzīgi tam
kravas pārvietošanās rodas, ja krava nav pietiekami nostiprināta, pie lielas viļņošanās tās var pārvietoties - slīdēt, kas ir sevišķi bīstami
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām)
raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā
piesitiens rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu.; skanējums, ko tāda ar šādu kustību
peka rokas stampa, grūdeklis
rokeris Rokeri - ādas jakās tērpušies pusaudži motociklisti, kas pazīstami ar savu huligānisko uzvedību (gk. 20. gs. 60.-70. gados)
roki Rokeri - ādas jakās tērpušies pusaudži motociklisti, kas pzīstami ar savu huligānisko uzvedību (sākotnēji Anglijā 20. gs. 60. gados); arī pārnestā nozīmē
metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
grunge Rokmūzikas stils, smagā metāla un "punk" hibrīds, tam raksturīga griezīga ģitāras skaņa, vienkāršība, raupjums
ārtroks Rokmūzikas stils, tam raksturīga zināma izsmalcinātība, liela nozīme tiek piešķirta sintezatoriem
cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai)
āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai
Mesalīna Romas imperatora Klaudija sieva, pazīstama ar savu varaskāri, viltību un izvirtību
hereditas Romiešiem mantojums, plašākā nozīmē vispār mantošanas tiesība kā pēc testamenta, tā likuma
epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi
Fide Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas personificēja dievu garantēto uzticību zvērestam
Amors Romiešu mitoloģijā - mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām, atbilst grieķu Erotam
Vulkāns Romiešu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (sengrieķu mitoloģijā tam atbilst Hēfaists)
immobilitāte Romiešu tiesībās apzīmēja izšķirību kustamu un nekustamu lietu tiesiskā stāvoklī
manus Romiešu tiesībās ģimenes galvas neaprobežota vara; vīra vara, kādu likums tam dod
revindikacija Romiešu tiesībās īpašuma sūdzību atsevišķs gadījums strīdā starp kustamas mantas valdītāju un īpašnieku
praeteritio Romiešu tiesībās savu likumisko mantinieku noklusēšana testamentā, ieceļot tajā par mantinieku kādu citu personu
possessio Romiešu tiesībās valdījums, kā faktiska lietošanas var, gk. attiecībā uz zemi, bet bieži arī uz kustamo īpašumu
Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības
atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam)
Amora pasts rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules
košļāties Rotaļājoties viegli kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
bēcis Rotaļas "piesitieni" dalībnieks, kuram pēdējam piesit un kuram savukārt jāskrien un jācenšas piesist kādam citam dalībniekam
vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas
ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam)
sīrēne Rūcējs, ko nostāda kuģniecībai bīstamās vietās, vai arī uz kuģiem, lai briesmu brīdī sauktu palīgu
pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pakāpju rūdīšana rūdīšana, kas nerada iekšējos spriegumus un deformācijas, – detaļu atdzesē vidē, kuras temperatūra ir 50–100 °C virs martensīta veidošanās sākuma temperatūras, izkausē sāļu vannā, iztur, kamēr izlīdzinās temperatūra visā detaļas šķērsgriezumā, pēc tam atdzesē gaisā
norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs; būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs
pierūgt Rūgstot (kam), tikt piepildītam (ar to)
izapūsties Rūgstot, tiekot ceptam u. tml., palielināties apjomā (par kā masu)
sasūrot Rūgtam kļūt
rumelēties Rumulēt citam citu
rumulēties Rumulēt citam citu
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko)
lalognoze Runas traucējumi, nesaprotama izruna
ksenoglosija Runāšana vai rakstīšana pašam citādi nesaprotamā valodā, novērojama parasti transā
vermelēt runāt (parasti kaut ko nesaprotamu)
runāt aiz muguras runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt
glaudīt pa spalvai runāt, arī darīt (kādam) pa prātam; izdabāt
ķedāties Runāties citam ar citu
izpasēt Rūpējoties (par kādu), izdarīt (tam) pa prātam
tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2)
tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2)
kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai
pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam
aprīkojums rutīnu kopa, kas atvieglo gan programmas izstrādāšanu konkrētam lietojumam konkrētā vidē, gan arī šīs programmas atkļūdošanu
sabadīties Sabadīt vienam otru, citam citu
sabārties Sabārt vienam otru, citam cita
sadūcīt Sabāzt, cieši aizbāzt, sastampāt
aizbīdelēt Sabīdelēt noteiktam laikam
patronese Sabiedrībā pazīstama dāma, kas publiski atbalsta kādus svētkus, pasākumu u. tml.
noziegums sabiedrībai bīstama vai kaitīga darbība vai bezdarbība, par ko likumā ir paredzēts sods
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt
ekoloģiskie noziegumi sabiedriski bīstami prettiesiski nodarījumi, kas apdraud noteikto ekoloģisko tiesību kārtību un sabiedrības ekoloģisko drošību, nodarot kaitējumu videi un cilvēku veselībai
pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu
mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā
kvirīns Sabīņu nosaukums Martam un Romulam
satrūkties Sabīties; tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam
sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu)
ieštaukāt Sablīvēt, iestampāt (parasti ēvelētos kāpostus)
dzeldēt Sablīvēties, kļūt cietam (par sniegu, kad tas cieši sablīvējas kopā)
salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi
saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi
saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam)
nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ)
apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam
sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem)
sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem)
apokrifs Sacerējums, ko nepamatoti piedēvē kādam citam autoram vai laikmetam
sakokoties Sacietēt, kļūt kokveidīgam, cietam
sacīt (arī teikt) priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, laktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību
pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1)
turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu
apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību)
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi
piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim); būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis)
iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī
sagaidīties Sagaidīt (1) vienam otru, citam citu
sasagaidīties Sagaidīt vienam otru, citam citu
dostukatsja Sagaidīt, nodzīvot līdz kaut kam sliktam (arestam, pieķeršanai u. tml.)
regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības
sagāzties (arī sakrist) kaudzē (arī čupā) sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita
palikt dzīvam saglabāt dzīvību; netikt iznīcinātam, saglabāties
iegrauzdēt Sagrauzdēt (ierobežotu daudzumu konkrētam mērķim)
sadempēt sagrūst (2), sastampāt
sabūkāt sagrūst, sastampāt
stapāt Sagrūst, stampāt
misiņtralla Sagrūsti jeb sastampāti cūku tauki
bīstamie atkritumi saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji, kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to rašanās vai pēc attiecīgas pārstrādes (apstrādes)
iedzīt kapā (kādu) saīsināt kāda cilvēka mūžu, tam kaitējot, darot ļaunu, būt par cēloni kāda nāvei
labrocīts Saistaudu šūna ar bazofilām granulām citoplazmā, kuras satur heparlnu, hondroitīnsulfātu, hialuronskābi, histamlnu, serotonīnu un tripāzi
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties
garīgs saistīts ar (cilvēka) psihi, intelektu, raksturīgs psihei, intelektam; arī psihisks
agnostisks saistīts ar [agnosticismu]{e:56953}, tam raksturīgs
legatārs saistīts ar [legātu]{s:2340}, tam raksturīgs
portāls saistīts ar [portālu]{s:1154}, tam raksturīgs
portāls saistīts ar [portālu]{s:1155}, tam raksturīgs
romantisks saistīts ar [romantismu]{s:2265}, tam raksturīgs
terciārs saistīts ar [terciāru]{s:1480}, tam raksturīgs
titulārs saistīts ar [titulu]{s:2612}, tam raksturīgs
afēristisks saistīts ar afērām; raksturīgs afēristam
agnosticisks saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs
aleirītisks saistīts ar aleirītu, tam raksturīgs
algoritmisks saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs
anglikānisks saistīts ar anglikānismu, tam raksturīgs
animistisks saistīts ar animismu, tam raksturīgs
antiferomagnētisks saistīts ar antiferomagnētismu, tam raksturīgs
antisemītisks saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms
antropoloģistisks saistīts ar antropoloģismu, tam raksturīgs
antropomorfisks saistīts ar antropomorfismu, tam raksturīgs
ariānistisks saistīts ar ariānismu, tam raksturīgs
aristokrātisks saistīts ar aristokrātiju (1), aristokrātu, raksturīgs aristokrātijai (1), aristokrātam
arodniecisks saistīts ar arodu (1), tam raksturīgs
astigmatisks saistīts ar astigmatismu, tam raksturīgs
klimtisks saistīts ar austriešu mākslinieku Gustavu aaklimtu (1862.-1918. g.), tam raksturīgs
avantūristisks saistīts ar avantūru vai avantūristu, raksturīgs avantūrai vai avantūristam
azartisks saistīts ar azartu, raksturīgs azartam
barokāls saistīts ar baroku, tam raksturīgs
binomāls saistīts ar binomu, tam raksturīgs
binomiāls saistīts ar binomu, tam raksturīgs
boļševistisks saistīts ar boļševismu, tam raksturīgs
carisks saistīts ar carismu, tam raksturīgs
cionistisks saistīts ar cionismu, tam raksturīgs
verbāls saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu
deistisks saistīts ar deismu, tam raksturīgs
dekadentisks saistīts ar dekadenci vai dekadentu, raksturīgs dekadencei vai dekadentam
dekoratīvistisks saistīts ar dekoratīvismu, tam raksturīgs
deterministisks saistīts ar determinismu, tam raksturīgs
diabētisks saistīts ar diabētu, tam raksturīgs
dialektāls saistīts ar dialektu, izloksni, raksturīgs dialektam, izloksnei
dielektrisks saistīts ar dielektriķi, tam raksturīgs; tāds, kas praktiski nevada elektrību
diftongisks saistīts ar diftongu, tam raksturīgs
diluviāls saistīts ar dilūviju, tam raksturīgs
dogmatisks saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dogmu (1)
dokumentāls saistīts ar dokumentu (2), tam raksturīgs
duālistisks saistīts ar duālismu (1), tam raksturīgs
seksuāls saistīts ar dzimumu, tam raksturīgs
ekscesīvs saistīts ar ekscesu (1), tam raksturīgs
ekscesīvs saistīts ar ekscesu (2), tam raksturīgs
eksistenciālistisks saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs
ekspresionistisks saistīts ar ekspresionismu, tam raksturīgs
ekstrēmistisks saistīts ar ekstrēmismu, tam raksturīgs
elektroķīmisks saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs
elektrolītisks saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi, raksturīgs elektrolītam vai elektrolīzei
elektromagnētisks saistīts ar elektromagnētismu, tam raksturīgs
empīrisks saistīts ar empīrismu (1), tam raksturīgs
empīristisks saistīts ar empīrismu, tam raksturīgs
fanātisks saistīts ar fanātismu (1), tam raksturīgs
fanātisks saistīts ar fanātismu (2), tam raksturīgs
fašistisks saistīts ar fašismu, tam raksturīgs
fatālistisks saistīts ar fatālismu, tam raksturīgs
feodāls saistīts ar feodālismu, tam raksturīgs
feromagnētisks saistīts ar feromagnētismu, tam raksturīgs
formālistisks saistīts ar formālismu (2), tam raksturīgs
futūristisks saistīts ar futūrismu, tam raksturīgs
galvanometrisks saistīts ar galvanometru, tam raksturīgs
ģeocentrisks saistīts ar ģeocentrismu, tam raksturīgs
ģeomagnētisks saistīts ar ģeomagnētismu, tam raksturīgs
heraldisks saistīts ar ģerboņiem, arī ar dažām citām simboliskām zīmēm, raksturīgs ģerboņiem, arī dažam citam simboliskām zīmēm
heliocentrisks saistīts ar heliocentrismu, tam raksturīgs
hernhūtisks saistīts ar hernhūtismu, tam raksturīgs
hromatisks saistīts ar hromatismu, tam raksturīgs
humānistisks saistīts ar humānismu, tam raksturīgs
ideālistisks saistīts ar ideālismu (1), tam raksturīgs
imperiālistisks saistīts ar imperiālismu, tam raksturīgs
impresionistisks saistīts ar impresionismu, tam raksturīgs
individuālistisks saistīts ar individuālismu (1), tam raksturīgs
intelektuāls saistīts ar intelektu, tam raksturīgs
internacionālistisks saistīts ar internacionālismu (1), tam raksturīgs
iracionālistisks saistīts ar iracionālismu (1), tam raksturīgs
islāmisks saistīts ar islāmu, raksturīgs tam
predikatīvs saistīts ar izteicēju, tam raksturīgs
gnozeoloģisks saistīts ar izziņas procesu, tam raksturīgs
rajonāls saistīts ar kādas teritorijas iedalījumu rajonos, tam raksturīgs
reģionārs saistīts ar kādu apvidu (organismā, tā daļā), tam raksturīgs
laikmetīgs saistīts ar kādu laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs
veclaiku saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs
torītējs saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs
kainozoisks saistīts ar kainozoju, tam raksturīgs
kalambūrisks saistīts ar kalambūru, tam raksturīgs
kamerāls saistīts ar kamerstilu, tam raksturīgs
kanibālisks saistīts ar kanibālismu (1), tam raksturīgs
kanibālisks saistīts ar kanibālismu (2), tam raksturīgs
kapilārs saistīts ar kapilāru (1), tam raksturīgs
kapilārs saistīts ar kapilāru (2), tam raksturīgs
kapilārs saistīts ar kapilāru (3), tam raksturīgs
kapitālistisks saistīts ar kapitālismu, tam raksturīgs
karalisks saistīts ar karali, tam raksturīgs; saistīts ar karaļa varu, tai raksturīgs
kariozs saistīts ar kariesu, tam raksturīgs
karjeristisks saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs; tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms
kārklinis saistīts ar kārklu, tam raksturīgs
karnevālisks saistīts ar karnevālu, tam raksturīgs
katolisks saistīts ar katolicismu, tam raksturīgs
klasicistisks saistīts ar klasicismu, tam raksturīgs
klerikāls saistīts ar klerikālismu, tam raksturīgs
klimaktērisks saistīts ar klimaksu, tam raksturīgs
klimatisks saistīts ar klimatu (1), tam raksturīgs
kolaboracionistisks saistīts ar kolaboracionismu, tam raksturīgs
kolektīvistisks saistīts ar kolektīvismu, tam raksturīgs
kolektīvs saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; arī kopīgs, kopējs
kolorītisks saistīts ar kolorītu 1 (1), tam raksturīgs
kolorītisks saistīts ar kolorītu 1 (2), tam raksturīgs
kolorītisks saistīts ar kolorītu 1 (3), tam raksturīgs
komparatīvistisks saistīts ar komparatīvismu (1), tam raksturīgs
komparatīvistisks saistīts ar komparatīvismu (2), tam raksturīgs
kompensators saistīts ar kompensatoru 1 (1), tam raksturīgs; kompensatorisks (1)
kompensators saistīts ar kompensatoru 1 (2), tam raksturīgs; kompensatorisks (2)
kompensatorisks saistīts ar kompensatoru 1(1), tam raksturīgs; kompensators 2(1)
kompensatorisks saistīts ar kompensatoru 1(2), tam raksturīgs; kompensators 2(2)
komplekss saistīts ar kompleksu 1(1), tam raksturīgs
komplekss saistīts ar kompleksu 1(2), tam raksturīgs
komplekss saistīts ar kompleksu 1(3), tam raksturīgs
komunistisks saistīts ar komunismu, tam raksturīgs
koncentrisks saistīts ar koncentru (2), tam raksturīgs
konceptuāls saistīts ar konceptu (1), tam raksturīgs; jēdzienisks
konglomerātisks saistīts ar konglomerātu (1), tam raksturīgs
konglomerātisks saistīts ar konglomerātu (2), tam raksturīgs
kontekstuāls saistīts ar kontekstu, tam raksturīgs
kontinentāls saistīts ar kontinentu, tam raksturīgs
kontrapunktisks saistīts ar kontrapunktu, tam raksturīgs
konisks saistīts ar konusu (1), tam raksturīgs
konvencionālistisks saistīts ar konvencionālismu (1), tam raksturīgs
korisks saistīts ar kori (2), tam raksturīgs
kosmopolītisks saistīts ar kosmopolītismu, tam raksturīgs
kosmisks saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās ārpus Zemes atmosfēras
kretīnisks saistīts ar kretīnismu (1), tam raksturīgs
torakāls saistīts ar krūškurvi, tam raksturīgs
kubistisks saistīts ar kubismu, tam raksturīgs
kultūrtrēģerisks saistīts ar kultūrtrēģerismu, tam raksturīgs
kursīvs saistīts ar kursīvu 1, tam raksturīgs
kvartārs saistīts ar kvartāru 1, tam raksturīgs
ķeizarisks saistīts ar ķeizaru, tam raksturīgs; saistīts ar ķeizara varu, tai raksturīgs
ķēnišķs saistīts ar ķēniņu, tam raksturīgs; saistīts ar ķēniņa varu, tai raksturīgs
ķēnišķīgs saistīts ar ķēniņu, tam raksturīgs; saistīts ar ķēniņa varu, tai raksturīgs; [karalisks]{s:2226}
ķermenisks saistīts ar ķermeni (2), tam raksturīgs
temporāls saistīts ar laiku 1, tam raksturīgs
leģitīmistisks saistīts ar leģitīmismu, tam raksturīgs
leņķisks saistīts ar leņķi (1), tam raksturīgs; tāds, kura mērīšanai, raksturošanai izmanto leņķi (1)
vestibulārs saistīts ar līdzsvara orgānu, tam raksturīgs
substantīvisks saistīts ar lietvārdu, tam raksturīgs
likumisks saistīts ar likumu (2), tam raksturīgs; atbilstošs likumam (2)
logaritmisks saistīts ar logaritmu, tam raksturīgs
lokālpatriotisks saistīts ar lokālpatriotismu, tam raksturīgs
luterisks saistīts ar luterānismu, tam raksturīgs; luterānisks
luterānisks saistīts ar luterānismu, tam raksturīgs; luterisks
ļeņinisks saistīts ar ļeņinismu, tam raksturīgs
mācītājisks saistīts ar mācītāju, tam raksturīgs
magnētisks saistīts ar magnētismu, tam raksturīgs
magnetometrisks saistīts ar magnetometru, tam raksturīgs
makaronisks saistīts ar makaronismu, tam raksturīgs
makiavellisks saistīts ar makiavellismu, tam raksturīgs
makjavellistisks saistīts ar makjavellismu, tam raksturīgs
maksimālistisks saistīts ar maksimālismu (1), tam raksturīgs
maksimālistisks saistīts ar maksimālismu (2), tam raksturīgs
saturisks saistīts ar mākslas darba saturu, tam raksturīgs
manometrisks saistīts ar manometru, tam raksturīgs; tāds, ko mērī ar manometru
mantisks saistīts ar mantu (1), tai raksturīgs; saistīts ar mantas (1) valdījumu, tam raksturīgs
maoistisks saistīts ar maoismu, tam raksturīgs
marasmatisks saistīts ar marasmu, tam raksturīgs
maratonisks saistīts ar maratonu, tam raksturīgs
marksistiski ļeninisks saistīts ar marksismu ļeņinismu, tam raksturīgs
marksistisks saistīts ar marksismu, tam raksturīgs
materiālistisks saistīts ar materiālismu (1), tam raksturīgs
materiālistisks saistīts ar materiālismu (2), tam raksturīgs
materiāls saistīts ar materiālu 1(1), tam raksturīgs
mazohistisks saistīts ar mazohismu, tam raksturīgs
mažors saistīts ar mažoru (1), tam raksturīgs
megalītisks saistīts ar megalītu, tam raksturīgs
mehānistisks saistīts ar mehānicismu, tam raksturīgs
melismātisks saistīts ar melismu, tam raksturīgs
lunārs saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs; uz Mēness esošs
meņševistisks saistīts ar meņševismu, tam raksturīgs
meridionāls saistīts ar meridiānu (1), tam raksturīgs
meridionāls saistīts ar meridiānu (2), tam raksturīgs
merkantilistisks saistīts ar merkantilismu (1), tam raksturīgs
metabolisks saistīts ar metabolismu, tam raksturīgs
metasomatisks saistīts ar metasomatismu, tam raksturīgs
metrisks saistīts ar metru (1), tam raksturīgs
mezolītisks saistīts ar mezolītu, tam raksturīgs
mezozoisks saistīts ar mezozoju, tam raksturīgs
statisks saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī
mikroklimatisks saistīts ar mikroklimatu (1), tam raksturīgs
militāristisks saistīts ar militārismu, tam raksturīgs
minors saistīts ar minoru (1), tam raksturīgs
mītisks saistīts ar mītu (1), tam raksturīgs
modernistisks saistīts ar modernismu (1), tam raksturīgs
modernistisks saistīts ar modernismu (2), tam raksturīgs
modernistisks saistīts ar modernismu (3), tam raksturīgs
monarhistisks saistīts ar monarhismu, tam raksturīgs
monistisks saistīts ar monismu, tam raksturīgs
monoftongisks saistīts ar monoftongu, tam raksturīgs
monokristālisks saistīts ar monokristālu, tam raksturīgs
monopolistisks saistīts ar monopolu (2), tam raksturīgs
monoteistisks saistīts ar monoteismu, tam raksturīgs
monumentāls saistīts ar monumentu, tam raksturīgs; plašs, ļoti nozīmīgs (par mākslas darbu)
motīvisks saistīts ar motīvu (3), tam raksturīgs
motīvisks saistīts ar motīvu (4), tam raksturīgs
tonisks saistīts ar muskuļaudu sasprindzinājumu, tam raksturīgs
musonāls saistīts ar musonu, tam raksturīgs
orāls saistīts ar mutes dobumu, tam raksturīgs
muzejisks saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība
nacionālistisks saistīts ar nacionālismu, tam raksturīgs
nacionālpatriotisks saistīts ar nacionālpatriotismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālpatriotisms
nacionālsociālistisks saistīts ar nacionālsociālismu, tam raksturīgs
nacionālšovinistisks saistīts ar nacionālšovinismu, tam raksturīgs
nacistisks saistīts ar nacismu, tam raksturīgs
naivistisks saistīts ar naivismu, tam raksturīgs
narcistisks saistīts ar narcismu, tam raksturīgs
narodņicisks saistīts ar narodņicismu, tam raksturīgs
naturālistisks saistīts ar naturālismu (1), tam raksturīgs
naturālistisks saistīts ar naturālismu (2), tam raksturīgs
naturālistisks saistīts ar naturālismu (3), tam raksturīgs
sholastisks saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs
neofašistisks saistīts ar neofašismu, tam raksturīgs
neoimpresionistisks saistīts ar neoimpresionismu, tam raksturīgs
neokapitālistisks saistīts ar neokapitālismu, tam raksturīgs
neokoloniālistisks saistīts ar neokoloniālismu, tam raksturīgs
neolītisks saistīts ar neolītu 1, tam raksturīgs
neonacistisks saistīts ar neonacismu, tam raksturīgs
neopozitīvistisks saistīts ar neopozitīvismu, tam raksturīgs
neoreālistisks saistīts ar neoreālismu (1), tam raksturīgs
neoreālistisks saistīts ar neoreālismu (2), tam raksturīgs
neoromantisks saistīts ar neoromantismu, tam raksturīgs
neotomistisks saistīts ar neotomismu, tam raksturīgs
nīčistisks saistīts ar nīčismu, tam raksturīgs
nihilistisks saistīts ar nihilismu (1), tam raksturīgs
nihilistisks saistīts ar nihilismu (2), tam raksturīgs
nomināls saistīts ar nomenu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar nomenu
nominālistisks saistīts ar nominālismu, tam raksturīgs
nominatīvs saistīts ar nominatīva locījumu, tam raksturīgs
novadniecisks saistīts ar novadu 1(1), tam raksturīgs
ņudzeklīgs saistīts ar ņudzekli, tam raksturīgs
objektīvistisks saistīts ar objektīvismu, tam raksturīgs
okazionālistisks saistīts ar okazionālismu (2), tam raksturīgs
okeānisks saistīts ar okeānu, tam raksturīgs
okultistisks saistīts ar okultismu, tam raksturīgs
oportūnistisks saistīts ar oportūnismu, tam raksturīgs
somatisks saistīts ar organismu ([somu]{e:56899}), tam raksturīgs
organisks saistīts ar organismu (1), tam raksturīgs; saistīts ar cilvēka vai dzīvnieka smadzenēm, iekšējiem orgāniem, tiem raksturīgs
orķestrāls saistīts ar orķestri, tam raksturīgs
ornamentāls saistīts ar ornamentu (1), tam raksturīgs
ornamentāls saistīts ar ornamentu (2), tam raksturīgs
pacifistisks saistīts ar pacifismu, tam raksturīgs
paleoklimatisks saistīts ar paleoklimatu, tam raksturīgs
paleolītisks saistīts ar paleolītu, tam raksturīgs
paleozoisks saistīts ar paleozoju, tam raksturīgs
pamfletisks saistīts ar pamfletu, tam raksturīgs
panamerikānistisks saistīts ar panamerikānismu, tam raksturīgs
panarābistisks saistīts ar panarābismu, tam raksturīgs
panegirisks saistīts ar panegiriku (1), tam raksturīgs
panegirisks saistīts ar panegiriku (2), tam raksturīgs
panegirisks saistīts ar panegiriku (3), tam raksturīgs
panģermānistisks saistīts ar panģermānismu, tam raksturīgs
panslāvistisks saistīts ar panslāvismu, tam raksturīgs
panteistisks saistīts ar panteismu, tam raksturīgs
papagailisks saistīts ar papagaili, tam raksturīgs
paraboloidāls saistīts ar paraboloīdu, tam raksturīgs; tāds, kam ir paraboloīda forma
paradoksāls saistīts ar paradoksu, tam raksturīgs
paraloģisks saistīts ar paraloģismu, tam raksturīgs
parametrisks saistīts ar parametru (1), tam raksturīgs
parametrisks saistīts ar parametru (2), tam raksturīgs
paratifozs saistīts ar paratīfu, tam raksturīgs
parlamentārs saistīts ar parlamentārismu, parlamentu, parlamentārismam, parlamentam raksturīgs
participiāls saistīts ar participu, tam raksturīgs; tāds, ko lieto kopā ar participu
partikulāristisks saistīts ar partikulārismu (1), tam raksturīgs
laikmetīgs saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs; mūsdienīgs
šāgada saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā
šīgada saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā; šāgada
šāsdienas saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; mūsdienu
šīsdienas saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; šāsdienas (2); mūsdienu
šāmēneša saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī
šīmēneša saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī; šāmēneša
šāpavasara saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī
šīpavasara saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī; šāpavasara
šorītējs saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; šārīta
šārīta saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā
šīrīta saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā; šārīta
šārudens saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī
šīrudens saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī; šārudens
šāvakara saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā
šīvakara saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara
paternālistisks saistīts ar paternālismu, tam raksturīgs
patosēts saistīts ar patosu, tam raksturīgs
patriarhāls saistīts ar patriarhātu (1), tam raksturīgs
pavasarīgs saistīts ar pavasari, tam raksturīgs
pēcimpresionistisks saistīts ar pēcimpresionismu, tam raksturīgs; postimpresionistisks
pēcmodernistisks saistīts ar pēcmodernismu, tam raksturīgs; postmodernistisks
pelaģisks saistīts ar pelaģiālu, tam raksturīgs
periskopisks saistīts ar periskopu, tam raksturīgs
peritoneāls saistīts ar peritonu, tam raksturīgs
pianistisks saistīts ar pianismu, tam raksturīgs
sufiksāls saistīts ar piedēkli, tam raksturīgs
pirātisks saistīts ar pirātismu, tam raksturīgs
pirmklasniecisks saistīts ar pirmklasnieku, tam raksturīgs
pirmziemniecisks saistīts ar pirmziemnieku, tam raksturīgs
plakātisks saistīts ar plakātu, tam raksturīgs
platonistisks saistīts ar platonismu, tam raksturīgs
platonisks saistīts ar platonismu, tam raksturīgs; platonistisks
plebejisks saistīts ar plebeju (1), tam raksturīgs
plebejisks saistīts ar plebeju (2), tam raksturīgs
pleonastisks saistīts ar pleonasmu, tam raksturīgs
plurālistisks saistīts ar plurālismu (1), tam raksturīgs
plurālistisks saistīts ar plurālismu (2), tam raksturīgs
polimērs saistīts ar polimēru 1, tam raksturīgs
polimorfs saistīts ar polimorfismu (1), tam raksturīgs
polimorfs saistīts ar polimorfismu (2), tam raksturīgs
politeistisks saistīts ar politeismu, tam raksturīgs
popārtisks saistīts ar popārtu, tam raksturīgs
populistisks saistīts ar populismu, tam raksturīgs
porfīrisks saistīts ar porfīru, tam raksturīgs
portretisks saistīts ar portretu (1), tam raksturīgs
postimpresionistisks saistīts ar postimpresionismu, tam raksturīgs; pēcimpresionistisks
postmoderns saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs
postmodernistisks saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs; pēcmodernistisks
pozitīvistisks saistīts ar pozitīvismu, tam raksturīgs
pragmatisks saistīts ar pragmatismu (1), tam raksturīgs
pragmatisks saistīts ar pragmatismu (2), tam raksturīgs
predikatīvs saistīts ar predikātu (2), tam raksturīgs
prefiksāls saistīts ar priedēkli, tam raksturīgs; tāds, kas ir atvasināts ar priedēkli
priekšmetisks saistīts ar priekšmetu (1), tam raksturīgs
priekšmetisks saistīts ar priekšmetu (2), tam raksturīgs
prievārdisks saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prepozicionāls (1)
prepozicionāls saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks
īpašniecisks saistīts ar privātīpašnieku, tam raksturīgs, īpašnieciska attieksme
privātīpašniecisks saistīts ar privātīpašumu, tam raksturīgs
privātkapitālistisks saistīts ar privāto kapitālu, tam raksturīgs
procesuāls saistīts ar procesu (3), tam raksturīgs
prodromāls saistīts ar prodromu, tam raksturīgs
profesorisks saistīts ar profesoru, tam raksturīgs (parasti par izklaidību)
proletārisks saistīts ar proletariātu, tam raksturīgs
proterozoisks saistīts ar proterozoju, tam raksturīgs
protestantisks saistīts ar protestantismu, tam raksturīgs
protokolisks saistīts ar protokolu (1), tam raksturīgs; arī ļoti precīzs, pilnīgi secīgs
prudonistisks saistīts ar prudonismu, tam raksturīgs
psiholoģistisks saistīts ar psiholoģismu (2), tam raksturīgs
pūristisks saistīts ar pūrismu (1), tam raksturīgs
pūristisks saistīts ar pūrismu (2), tam raksturīgs
pūristisks saistīts ar pūrismu (3), tam raksturīgs
puritānisks saistīts ar puritānismu (1), tam raksturīgs
purvains saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvs vai daudz purvu
pustuksnešains saistīts ar pustuksnesi, tam raksturīgs
racēmisks saistīts ar racemātu, tam raksturīgs
racionālistisks saistīts ar racionālismu (1), tam raksturīgs
racionālistisks saistīts ar racionālismu (2), tam raksturīgs
racionālistisks saistīts ar racionālismu (3), tam raksturīgs
racionālistisks saistīts ar racionālismu (4), tam raksturīgs
rahītisks saistīts ar rahītu, tam raksturīgs
rainisks saistīts ar Raini 1, tam raksturīgs
rasistisks saistīts ar rasismu, tam raksturīgs
saimniecisks saistīts ar ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopumu (piemēram, valstī, tās daļā), tam raksturīgs
reālistisks saistīts ar reālismu (1), tam raksturīgs
reālistisks saistīts ar reālismu (2), tam raksturīgs
reālistisks saistīts ar reālismu (3), tam raksturīgs
reālistisks saistīts ar reālismu (4), tam raksturīgs
receptors saistīts ar receptoru 1, tam raksturīgs
rečitatīvs saistīts ar rečitatīvu 1, tam raksturīgs
reflektors saistīts ar refleksu (1), tam raksturīgs; reflektorisks; arī refleksīvs (1)
reflektorisks saistīts ar refleksu (1), tam raksturīgs; reflektors 2 ; arī refleksīvs (1)
reformistisks saistīts ar reformismu, tam raksturīgs
refrēnisks saistīts ar refrēnu (1), tam raksturīgs
refrēnisks saistīts ar refrēnu (2), tam raksturīgs
reģionalitāte saistīts ar reģionu, tam raksturīgs
reimatisks saistīts ar reimatismu, tam raksturīgs
rekviēmisks saistīts ar rekviēmu, tam raksturīgs
relatīvistisks saistīts ar relatīvismu, tam raksturīgs
sakrāls saistīts ar reliģisko kultu, tam raksturīgs
relikts saistīts ar reliktu 1, tam raksturīgs
renegātisks saistīts ar renegātismu, tam raksturīgs
rentgens saistīts ar rentgenstarojumu, tam raksturīgs
revanšistisks saistīts ar revanšismu, tam raksturīgs
revizionistisks saistīts ar revizionismu, tam raksturīgs
rituāls saistīts ar rituālu 1(1), tam raksturīgs
rituāls saistīts ar rituālu 1(2), tam raksturīgs
rudenīgs saistīts ar rudeni, tam raksturīgs
rūpalisks saistīts ar rūpalu (1), tam raksturīgs
rūpalisks saistīts ar rūpalu (2), tam raksturīgs
rūpalisks saistīts ar rūpalu (3), tam raksturīgs
sadistisks saistīts ar sadismu, tam raksturīgs
sadomazohistisks saistīts ar sadomazohismu, tam raksturīgs
psihofizisks saistīts ar sakaru starp kairinājumiem un sajūtām, tam raksturīgs
psihofizioloģisks saistīts ar sakaru starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem, tam raksturīgs
sakramentāls saistīts ar sakramentu, tam raksturīgs
salonisks saistīts ar salonu (1), tam raksturīgs
senils saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes
sātanisks saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; arī ļoti ļauns, ļoti viltīgs
patētisks saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs; tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem)
saruna saistīts ar sazināšanos mutvārdos, tai raksturīgs; saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs
segmentāls saistīts ar segmentu (1), tam raksturīgs; tāds, kam ir segmenti
segmentāls saistīts ar segmentu (2), tam raksturīgs; tāds, kam ir segmenti
segmentāls saistīts ar segmentu (3), tam raksturīgs; tāds, kam ir segmenti
sektantisks saistīts ar sektantismu (1), tam raksturīgs
sektantisks saistīts ar sektantismu (2), tam raksturīgs
sensuālistisks saistīts ar sensuālismu, tam raksturīgs
sentimentāls saistīts ar sentimentālismu (1), tam raksturīgs
separātistisks saistīts ar separātismu, tam raksturīgs
seroloģisks saistīts ar serumu, tam raksturīgs
serozs saistīts ar serumu, tam raksturīgs; ūdeņains
sferoidāls saistīts ar sferoīdu (1), tam raksturīgs; tāds, kam ir sferoīda (1) forma
siloģisks saistīts ar siloģismu, tam raksturīgs
simbolistisks saistīts ar simbolismu, tam raksturīgs
simbolisks saistīts ar simbolu, tam raksturīgs
simfonisks saistīts ar simfonismu, tam raksturīgs
simptomātisks saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs; tāds, ko izmanto simptoma (bet ne slimības cēloņu) novēršanai
simptomātisks saistīts ar simptomu (2), tam raksturīgs
sindikālistisks saistīts ar sindikālismu, tam raksturīgs
sinkrētisks saistīts ar sinkrētismu, tam raksturīgs
sinoviāls saistīts ar sinoviju, tam raksturīgs
sintoistisks saistīts ar sintoismu, tam raksturīgs
sirreālistisks saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs
sirreāls saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs
lirisks saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā attēloti sirsnīgi, maigi emocionāli pārdzīvojumi (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.)
lirisks saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.)
lirisks saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par tēlotājas mākslas darbu)
sižetisks saistīts ar sižetu, tam raksturīgs; tāds, kam ir sižets
skaitlisks saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos
skandalozs saistīts ar skandālu (2), tam raksturīgs
skandināvistisks saistīts ar skandināvismu, tam raksturīgs
skeptisks saistīts ar skepticismu (1), tam raksturīgs
sklerociāls saistīts ar sklerociju, tam raksturīgs
slānekļains saistīts ar slānekli, tam raksturīgs
slānisks saistīts ar slāni (1), tam raksturīgs; tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem
slānisks saistīts ar slāni (2), tam raksturīgs; tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem
slānisks saistīts ar slāni (3), tam raksturīgs; tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem
slavofilisks saistīts ar slavofilismu, tam raksturīgs
gravimetrisks saistīts ar smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā, tam raksturīgs
nivāls saistīts ar sniegu, tam raksturīgs
sociāldarvinistisks saistīts ar sociāldarvinismu, tam raksturīgs
sociālistisks saistīts ar sociālismu, tam raksturīgs; uz sociālisma principiem balstīts
sociālreformistisks saistīts ar sociālreformismu, tam raksturīgs
sociālšovinistisks saistīts ar sociālšovinismu, tam raksturīgs
penitenciārs saistīts ar sodu, tam raksturīgs
sofistisks saistīts ar sofismu, tam raksturīgs
solidāristisks saistīts ar solidārismu, tam raksturīgs
solipsistisks saistīts ar solipsismu, tam raksturīgs
sortimentāls saistīts ar sortimentu, tam raksturīgs
spektrāls saistīts ar spektru, tam raksturīgs
spiritisks saistīts ar spiritismu, tam raksturīgs
spirituālistisks saistīts ar spirituālismu, tam raksturīgs
sprinterisks saistīts ar sprinteri, tam raksturīgs
staļinisks saistīts ar staļinismu, tam raksturīgs
stereotips saistīts ar stereotipu 1(3), tam raksturīgs
stereotips saistīts ar stereotipu 1(4), tam raksturīgs
stilistisks saistīts ar stilu (1), tam raksturīgs
stilistisks saistīts ar stilu (2), tam raksturīgs
stoisks saistīts ar stoicismu (1), tam raksturīgs
strukturāls saistīts ar strukturālismu, tam raksturīgs
strukturēts saistīts ar strukturālismu, tam raksturīgs
subjektīvistisks saistīts ar subjektīvismu (1), tam raksturīgs
subjektīvs saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, tā uzskatiem, pasaules uztveri
subkontinentāls saistīts ar subkontinentu (1), tam raksturīgs
subkontinentāls saistīts ar subkontinentu (2), tam raksturīgs
sūfistisks saistīts ar sūfismu, tam raksturīgs
sulainisks saistīts ar sulaini, tam raksturīgs
sunisks saistīts ar suni, tam raksturīgs
sunnistisks saistīts ar sunnismu, tam raksturīgs
superreālistisks saistīts ar superreālismu, tam raksturīgs
supremātisks saistīts ar supremātismu, tam raksturīgs
mūsdienas saistīts ar šādu laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv šajā laikposmā
šarlatānisks saistīts ar šarlatānismu, tam raksturīgs
šiistisks saistīts ar šiismu, tam raksturīgs
šlāgerisks saistīts ar šlāgeri, tam raksturīgs
šovinistisks saistīts ar šovinismu, tam raksturīgs
ortogonāls saistīts ar taisnu leņķi, tam raksturīgs; tāds, kam ir taisna leņķa forma
talmudistisks saistīts ar talmudismu (1), tam raksturīgs
talmudistisks saistīts ar talmudismu (2), tam raksturīgs
tašistisks saistīts ar tašismu, tam raksturīgs
teistisks saistīts ar teismu, tam raksturīgs
tekstuāls saistīts ar tekstu (1), tam raksturīgs; tāds, kas ir pausts tekstā
teleskopisks saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu
tematisks saistīts ar tematu (1), tam raksturīgs; tāds, kam ir noteikts temats
tembrāls saistīts ar tembru, tam raksturīgs
temporitmisks saistīts ar temporitmu, tam raksturīgs
testamentārs saistīts ar testamentu, tam raksturīgs
tifozs saistīts ar tīfu, tam raksturīgs; tīfa izraisīts
tīģerisks saistīts ar tīģeri, tam raksturīgs; tīģerīgs
tīģerīgs saistīts ar tīģeri, tam raksturīgs; tīģerisks
tilpumisks saistīts ar tilpumu, tam raksturīgs
tītarisks saistīts ar tītaru, tam raksturīgs
tomistisks saistīts ar tomismu, tam raksturīgs
totalitārs saistīts ar totalitārismu, tam raksturīgs
transformistisks saistīts ar transformismu, tam raksturīgs
tribālistisks saistīts ar tribālismu, tam raksturīgs
triumfāls saistīts ar triumfu (2), tam raksturīgs
trockistisks saistīts ar trockismu, tam raksturīgs
tuksnesīgs saistīts ar tuksnesi, tam raksturīgs
tūristisks saistīts ar tūrismu, tam raksturīgs
ultimatīvs saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs
ultramodernistisks saistīts ar ultramodernismu, tam raksturīgs
ultramontānistisks saistīts ar ultramontānismu, tam raksturīgs
unitāristisks saistīts ar unitārismu (1), tam raksturīgs
unitāristisks saistīts ar unitārismu (2), tam raksturīgs
urāpatriotisks saistīts ar urāpatriotismu, tam raksturīgs; urrāpatriotisks
urbānistisks saistīts ar urbānismu (1), tam raksturīgs
urbānistisks saistīts ar urbānismu (2), tam raksturīgs
urrāpatriotisks saistīts ar urrāpatriotismu, tam raksturīgs; urāpatriotisks
utilitāristisks saistīts ar utilitārismu (1), tam raksturīgs
vagarisks saistīts ar vagaru, tam raksturīgs
vakarīgs saistīts ar vakaru (1), tam raksturīgs
vandalisks saistīts ar vandaļi (2), tam raksturīgs
tonisks saistīts ar vārda akcentu, tam raksturīgs
vecpuisisks saistīts ar vecpuisi, tam raksturīgs
vecīgs saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs
vecišķs saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs; vecīgs (1)
vegānisks saistīts ar vegānismu, tam raksturīgs
veģetārs saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti
vehistisks saistīts ar vehismu, tam raksturīgs
veikalniecisks saistīts ar veikalu (1), tam raksturīgs
veikalniecisks saistīts ar veikalu (2), tam raksturīgs
vējains saistīts ar vēju, tam raksturīgs
vektoriāls saistīts ar vektoru, tam raksturīgs
velnišķs saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķīgs
velnišķīgs saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķs
veristisks saistīts ar verismu, tam raksturīgs
pronomināls saistīts ar vietniekvārdu, tam raksturīgs
vilcisks saistīts ar vilku, tam raksturīgs
vīrišķs saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes
vīrietisks saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs (1)
voluntāristisks saistīts ar voluntārismu (1), tam raksturīgs
voluntārs saistīts ar voluntārismu (2), tam raksturīgs; arī voluntatīvs
zaķisks saistīts ar zaķi, tam raksturīgs
ģeoķīmisks saistīts ar Zemes ķīmisko sastāvu, tam raksturīgs
arktisks saistīts ar zemeslodes ziemeļu polāro apgabalu, tam raksturīgs
zirdzisks saistīts ar zirgu (1), tam raksturīgs
žanrisks saistīts ar žanru, tam raksturīgs
žargonisks saistīts ar žargonu, tam raksturīgs
žiroskopisks saistīts ar žiroskopu, tam raksturīgs
oficiāls Saistīts ar, parasti augstu, dienesta, amata stāvokli, tam raksturīgs
mantīgs Saistīts ar, parasti lielu, īpašumu, tam raksturīgs
dzenamais disks sajūga disks, kas pārvada griezes momentu no motora uz pārnesumkārbas dzenošo vārpstu, tam saskaroties ar sajūga dzenošajām detaļām
kaudervelšs Sajukusi, nesaprotama valoda
jūtams Sajūtams, uztverams ar maņu orgāniem
taustāms Sajūtams, uztverams ar taustes orgāniem
stāsti manim, Daugaviņa saka dialogā, nepieņemot sarunbiedra teikto, neticot tam
velns ar ārā saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko
Vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko
dulla galva saka ja galvā jūtams smagums, sāpes
vilks viņu zina saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas
akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus
ķīniešu ābece saka par ko grūti saprotamu
kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu
kā sērga saka par ko ļoti nepatīkamu, bīstamu, ļaunu
kā grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
(kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu
kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi
kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi
skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu
gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu
kā spalviņa saka par ko svarā niecīgu, kustībās veiklu, par ko šķietami vieglu
elles katls Saka par ļoti spraigas un bīstamas karadarbības vietu
zeme līgojas zem kājām saka par nedrošu, bīstamu stāvokli
zeme grīļojas (arī līgojas) (zem kājām) saka par nedrošu, bīstamu stāvokli
smags gaiss Saka par nepatīkamu, bīstamu stāvokli
no kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai)
radu būšana saka par radnieciskām attiecībām, no kurām (parasti) iegūstams kāds labums
redzēt Rīgu saka par rezultātu, ja kāds ar mēli pieskaras aukstam, reti karstam metāla priekšmetam
dieva neliekams saka par sliktu cilvēku, par ko bezjēdzīgu, nepieņemamu, neatzīstamu
palikt apakšā saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts
iet kā pa buļļa dirsu saka tad, ja dažādi notikumi seko cits citam, ir liels juceklis
Ņujorkas latviešu kopiena sāka veidoties 19. gs. beigās, Latviešu biedrība dibināta 1893. g., pēc 1905. g. palielinājās kreisi noskaņoto latviešu emigrantu īpatsvars, 1930. gados bija 5000-7000 latviešu, 1946.-1952. g. ieceļoja >17000 latviešu, 1960. g. dzīvoja 16,7 tk latviešu, pēc tam skaits samazinājās
Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu
kā tad saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu; protams
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties
dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama
staigāt (kādam) pakaļ saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam
no rokas rokā saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam
nejust sviedru smaku saka, ja (parasti mākslā), ir sasniegta liela meistarība, ja viss rit brīvi, atraisīti un pūles, kas ieguldītas darbā, nav jūtamas
kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt
mugura kā zāģis saka, ja cilvēks vai dzīvnieks ir tik vājš, ka tam izspiežas mugurkaula skriemeļi
smaga galva saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes
galva kā spainis saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes
pirksti deg saka, ja ir kas bīstams, ja kāds vēlas steidzīgi ko paspēt, veikt, panākt
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.)
kā nelabā trenkts saka, ja kāda ierašanās, parādīšanās ir nevēlama, neizprotama
ne redz, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma
ne dzird, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma
tur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju saka, ja kādam grūti izdarīt pa prātam
gaisma uzaust (kādam) saka, ja kādam kas kļūst saprotams, skaidrs
uzaust (arī ataust) gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams
ataust (arī uzaust) gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams
kā uz naža asmens saka, ja kāds atrodas ļoti riskantā, bīstamā, grūtā situācijā
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami
sēdēt uz savas mantas saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels
aiz pārpratuma saka, ja kāds neatbilst savai profesijai, amatam u. tml.
kāda blusa (arī muša) iekodusi saka, ja kāds nesaprotamu iemeslu dēļ ir dusmīgs, saīdzis
kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds pārmērīgi lielās (ar ko sīku, nenozīmīgu), izrāda savu šķietamu pārākumu
kā ieēdināts saka, ja kāds tiecas pēc kā ar neizprotamu neatlaidību, parasti pēc pretējā dzimuma
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās, tiek pateikts citam pēc cita
kā sviests uz maizes saka, ja kas ir ļoti pa prātam, ļoti patīkams
kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams
aklam redzams saka, ja kas ir viegli saprotams, izsecināms
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam
dievs vien zin saka, ja kas nav zināms, saprotams, ja kāds par ko šaubās, baiļojas
kā pa miglu saka, ja kas neskaidri, nepilnīgi atspoguļojas apziņā, ja īsti netiek apjēgts esošais, ja kāda parādība notiek neizprotami, noslēpumaini
kā pieburts saka, ja kas notiek neizprotami, neatvairāmi, ja kas ļoti piesaista
saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt
nokrīt kā migla no acīm saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams
aiz septiņiem zieģeļiem saka, ja kas tiek turēts lielā slepenībā, ir nepieejams, nesaprotams
nokrīt kā zvīņas no acīm saka, ja kaut kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams
ar vienu roku nolikt, ar abām meklēt (nevarēt atrast) saka, ja ko pavirši noliek un pēc tam nevar atrast
nav vārdam vietas saka, ja nekas nav iebilstams
gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas
saule pavakarē (arī pavakarā) saka, ja saule tuvojas rietam
sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
galva (arī galvā, pa galvu) dūc saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
galva (arī galvā, pa galvu) dun saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes
ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc, džinkst) saka, ja šķietami dzird skanas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
asinis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē)
vējš velk saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma
skaidra bilde saka, ja viss ir saprotams
komentāri lieki saka, ja viss ir skaidrs, saprotams
tumša bilde saka, kad (kas) nav skaidrs, saprotams
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam)
Dievs palīdz! saka, lai tam, kurš nošķaudījies, nenotiktu kas ļauns
visādi dievam ir saka, raksturojot cilvēku, kam piemīt kas negatīvs, nesaprotams, nepieņemams
kur kungs muižu ņem saka, uzskatot, ka neticībā izteiktam jautājumam nav pamata
nauda vagās neaug saka, uzsverot, ka materiālie līdzekļi jānopelna darbā, ka tie nav viegli iegūstami
nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts
lai dievs žēlīgs saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna, arī uzsverot gaidāmā vai notiekošā bīstamību
lai dievs stāv klāt saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna. arī uzsverot notiekošā vai gaidāmā bīstamību
voltampēru raksturlīkne sakarība, kas rada nelineāra rezistīva elementa pretestības maiņu, – strāvas atkarību no elementam pieliktā sprieguma
jēdzīgs Sakarīgs, saprotams
sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.); pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam
virtuālā ķēde sakaru posms, kas šķietami ir tiešs savienojums starp sūtītāju un saņēmēju, bet var arī izmantot dažādus maršrutus datu pārsūtīšanai
satelītsaite Sakaru sistēma, kas nodrošina, ka signāls no zemes tiek raidīts sakaru satelītam un no satelīta atgriežas uz zemi
artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%
Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme
bārkšu sakne sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes; piesakne ap mietsakni; bārkšsakne
nosapļauties Sakost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
sakosties Sakost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
promegaloblasts Sākotnējā anomāla eritrocīta attīstības forma B12 vitamīna un folijskābes deficīta gadījumā; atbilst pronormoblasta stadijai, bet atšķiras no tās ar lielākiem izmēriem, bazofilu citoplazmu un nekondensētu kodola hromatīnu
sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā) sakrist citam uz cita, arī cieši citam pie cita
aizmiekšķēt sākt atmiekšķēties, palikt mīkstam (pēc kā turklāt radies pārtraukums)
atblāzmot sākt blāzmot, tiekot apgaismotam
sājēt sākt kļūt rūgtam
atmirdzēt sākt mirdzēt, tiekot apgaismotam
atmirgot sākt mirgot, tiekot apgaismotam
piereibt sākt reibt; kļūt reibuma pārņemtam
atspīdēt sākt spīdēt, tiekot apgaismotam
atspulgot sākt spulgot, tiekot apgaismotam
atvizēt sākt vizēt, tiekot apgaismotam
atvizuļot sākt vizuļot, tiekot apgaismotam
atzaigot sākt zaigot, tiekot apgaismotam
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu)
sākt (ies) (atkal) no gala sākt, tikt sāktam (atkal) no sākuma, sākt, tikt sāktam vēlreiz, no jauna
iesākties Sākties, tikt ievadītam (par laika posmu)
breve Sākumā - katrs īss ziņojums; vēlāk - īss pāvesta raksts par mazāk svarīgiem jautājumiem; šim rakstam nebija bullas svinīgās formas
pirmais solis sākums (kam), sākums kam jaunam, neierastam (kādā darbībā, pasākumā)
salavāt Salā (parasti tam vairākkārt atkārtojoties), aiziet bojā, iznīkt (par augiem)
Batlera sala sala Antarktīdā, Vedela jūras rietumos, iepretim Bleka krastam
sasalt ledū sala iedarbībā kļūt stingram, cietam (par priekšmetiem)
Airradža sala Indonēzijā (_Airraja, Pualu_), Batamas provincē, Riau arhipelāga Riau šaurumā
Batubelobana sala Indonēzijā, Riau arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Riau Salu provinces Batamas apriņķī
Singapūra sala Malakas pussalas dienvidu piekrastē, no kontinenta atdala Džohoras šaurums, no Batamas salas dienvidos - Singapūras šaurums, platība - 692,7 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 177 m vjl.
Gvadalkanala sala Melanēzijā ("Guadalcanal"), lielākā no Zālamana salām, platība - 6470 kvadrātkilometru, paralēli dienvidu krastam šķērso vulkāniskas grēdas, augstākā virsotne - 2439 m (Popomanasijs)
Hījumā sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā; Dago
apsalt Salā tikt mazliet bojātam
Ahtamara sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas
salamāties Salamāt vienam otru, citam citu
salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā dalām)
atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas; nodot
sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam)
nukleoproteīns Salikts proteīns; sastāv no bāziskiem proteīniem (protamīniem un histoniem) un nukleīnskābes
antinomija Salikts slēdziens, kas šķietami pierāda, ka divi savstarpēji pretrunīgi spriedumi izriet viens no otra vai no kāda trešā sprieduma
rokas salikums salikums no atsevišķiem metāla elementiem, ko veido ar rokām, pēc oriģināla atlasot vajadzīgos burtus, kailmateriālus, līnijas u. c., un saliekot tos atbilstoši noteiktam formātam
Sansalvadora Salvadoras galvaspilsēta (sp. val. "San Salvador"), departamenta administratīvais centrs, atrodas vulkāna piekājē 682 m vjl., 543000 iedzīvotāju (2007. g.)
Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns
samīties Samainīties (vienam ar otru, citam ar citu)
saļammāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām)
saļemmāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām)
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā
saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību)
noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots
uzokstot Sameklēt patvēruma vietu (bišu spietam)
plerkšķis samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu
rīkle samērā dziļš atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei)
labs samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu
paklāri samērā skaidri, saprotami
rodiņš samērā tieva apdarināta kārts, ar ko piestiprina, piespiež salmus jumtam
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.); atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības
samīloties Samīļot (vienam otru, citam citu)
izļerēt Samirkt, kļūt mīkstam
samtājs Samtam līdzīgs
velverets Samtam līdzīgs kokvilnas (arī ar citas šķiedras piejaukumu) audums
velvets Samtam līdzīgs kokvilnas audums, kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas
mogets Samtam līdzīgs vilnas audekls, lietā segu pagatavošanai
sadoties Sanākt kopā, apvienoties (vienam ar otru, citam ar citu), parasti kopīga uzdevuma veikšanai
purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem
dabūt pa degunu saņemt bārienu, kritiku, tikt nosodītam, pārmācītam
pārdāvāt Saņemto dāvanu uzdāvināt kādam citam
fantoma sajūtas sāpes vai citas sajūtas, kas šķietami nāk no amputētas rokas vai kājas
niktalģija Sāpes, kas jūtamas tikai naktī
dermatalģija Sāpes, kas sajūtamas ādā
kniebīgs Sāpīgi, asi sajūtams (par aukstumu, vēju)
zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko)
skaidrīgi Saprotami, labi uztverami
sajēdzamība saprotamība
sajēdzība Saprotamība, pieejamība
skraids saprotams, skaidrs (par tekstu, runu)
pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu
noplēkšēt Sapūt un cietam kļūt
sarāties Sarāt vienam otru, citam citu; sabārties
sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās)
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās dalās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās dalās); sagrumbot
amēba Sarkodīnu klases kailamēbu kārtas ģinšu grupa ("Amoeba", "Entamoeba" un "Jodamoeba"), brīvi dzīvojoši vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu
zarnu amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba coli"), kas dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā
dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija
sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam)
tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām)
hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas
sarumelēties Sarumelēt citam citu
nonākt Sarunas gaitā pievērsties (kam); tikt pievērstam (kam) - par sarunu, runu
runāt dažādās valodās sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu
pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu); pārmainīt (piemēram, runas veidu)
saklukstēties sarunāties nesaprotamā valodā
sasalt (arī sastingt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam
sastingt (arī sasalt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam
temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli
koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem)
seriālais interfeiss saskarne, kas nodrošina secīgu datu pārraidi pa vienam bitam
sasaplēsties Saskaroties (ar ko asu, smailu), tikt saskrambātam, savainotam
saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu
saslapēties Saslapēt sevi, savu apģērbu; tikt saslapētam; saslapināties
izšļurgt Saslapināt, mitrumā kļūt mīkstam
hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā
avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna trūkums organismā
aiztvankt Sasmakt, kļūt sliktam (sacīts par gaisu)
nākt Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem)
sapencēt Saspaidīt, sašķaidīt (parasti ar stampu)
sastampēt Saspaidīt, sašķaidīt, parasti ar stampu
sapencēties Saspaidīties, sašķaidīties; tikt saspaidītam, sašķaidītam (parasti ar stampu)
fraktālā saspiešana saspiešanas tehnika, kas sadala attēlus arvien mazākos četrstūros un, izmantojot matemātiskus pārveidojumus, cenšas atrast līdzvērtīgus attēla šablonus, kurus pēc tam dažādā veidā apstrādā. Atkārtojušies šabloni tiek saglabāti attēla rekonstrukcijai, bet pārējie kā mazsvarīgi tiek atmesti
uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu)
sabukņīt sastampāt
sabiķāt Sastampāt
sadruņķēt Sastampāt
sastakāt Sastampāt
sastompāt Sastampāt
saštakāt Sastampāt (piemēram, kaņepes)
sasteļķēt Sastampāt, piemīdot ar kājām
saķinkāt Sastampāt, saspaidīt (izvārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - ķinku)
nobakarēt Sastampāt, stipri mīcīt (mīklu)
štakans Sastampātu, sagrūstu kaņepju sēklu ēdiens
sastapties Sastapt (1) vienam otru, citam citu; satikties (1)
atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē
atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam)
sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot "labrīt" ("labdien", "labvakar", "dievs palīdz" u. tml.)
nošļurgt sašļukt (4), dusmās kļūt nomāktam
sastročīt Sašūt (apavu virsu), lai pēc tam pievienotu zoli
satdeps Satiksmes departaments
SD Satiksmes departaments (Rīgas Domes)
satikties Satikt (1) vienam otru, citam citu; sastapties (1)
sarullēties Satīties rullī; tikt sarullētam (1)
aizturēt Saturot (ko), neļaut (to) atvērt, (tam) atvērties
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1)
saukāties Saukāt (1) vienam otru, citam citu
saukties Saukt sevi (kādā vārdā); tikt sauktam (kādā vārdā, nosaukumā)
saukties Saukt sevi (par ko); tikt sauktam (par ko)
saukties Saukt vienam otru, citam citu (par ko)
jauktā krava sausa krava ar dažādu saturu (piemēram, gabalkrava kopā ar beramkravu vai metamkravu)
harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju
sakalst kramā sausumā kļūt ļoti cietam
dāvinājums Sava īpašuma piešķīrums citam bez atlīdzības
jocīgi savādi, neizprotami
jokains Savādi, neizprotami
piķādi Savādi, nesaprotami
apauga Savainota un pēc tam apaugusi vieta kokam
neatdarināms Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs
īrisa diegi savērpti diegi izšūšanai, adīšanai un tamborēšanai
beigtam savienojumā "da beigtam": ar lielu piepūli, tā, ka vairs nevar (ko darīt)
drasku savienojumā "drisku drasku iet" - skrandainam, nodriskātam staigāt
kurenam savienojumā "līdz kurenam" - līdz tam laikam
mest savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna
mētāt savienojumā "mētāt ēnas": vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas
jests savienojumā "pa jestam" norāda uz labu esam, pa prātam esošs
pakavēt savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
palikt savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko)
sadoties savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību
sadoties savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": saistīties (vienam ar otru, citam ar citu), lai sadarbotos, savstarpēji palīdzētu u. tml.
sadoties savienojumā "sadoties rokas": pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu
sīksme savienojumā "sīksmes gaļa" - aitas vai liellopu gaļa, ko izmanto galertam
superelastisks savienojumā "superelastiskais stāvoklis" - polimēra fizikālais stāvoklis, kurā tam piemīt sevišķi liela elastība
sviest savienojumā "sviest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna
tambora savienojumā "tambora rati": tamborrati
tambores savienojumā "tambores rati": tamborrati
tamboru savienojumā "tamboru rati": tamborrati
apmulsināties savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļauties tikt apmulsinātam
pārstāt savienojumā ar "būt": nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija
caurkomponēts savienojumā ar "dziesma": tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika
ierakstīt savienojumā ar "lappuse"; veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu, vienreizīgu
sviest savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost"; strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost); mest (3)
mest savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost": strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost)
timpa savienojumā ar "tampa" raksturo sievieti, kas radusi strādāt lauku darbus
bez savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam
pa- savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu
pār- savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds
pa- savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds
pie- savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds
bez- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
turpat savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst
zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām)
aizvirknēties Savirknējoties, sarindojoties citam pie cita, aizdoties
sagrēdoties Savirzīties (kopā), radot grēdu; arī tikt sagrēdotam
sasamiegties Savirzīties tuvāk, ciešāk (citam pie cita)
sasaspiesties Savirzīties tuvāk, ciešāk citam pie cita
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem
mijiedarbība Savstarpēja iedarbība (citam uz citu)
sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm)
bokņīties Savstarpēji bukņīt vienam otru, citam citu
buknīties Savstarpēji bukņīt vienam otru, citam citu
bukņīties Savstarpēji bukņīt vienam otru, citam citu
ņukāties Savstarpēji grūstīties (parasti ķerot citam citu)
samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā
krustoties Savstarpēji krustot 1(2) (vienam otru, citam citu)
pārkrustoties Savstarpēji pārkrustot (2) vienam otru, citam citu
saķerties Savstarpēji pasniegt un satvert (vienam otra, citam cita roku)
plītēties Savstarpēji šaut (vienam uz otru, citam uz citu)
uzrunāties Savstarpēji uzrunāt (1) citam citu
raut kumosu no mutes laukā savtīgi, alkatīgi tiekties pēc tā, kas pieder citam, atņemt kādam iztikas līdzekļus
pievilkties Savu fizikālo lauku mijiedarbības rezultātā pievirzīties vienam pie otra, citam pie cita
franšīze Savu preču tirdzniecības tiesību nodošana noteiktā teritorijā citam uzņēmumam
frenčaizings Savu preču tirdzniecības tiesību nodošana noteiktā teritorijā citam uzņēmumam
dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam
Tamarix ramosissima sazarotais tamarikss
baznīcas hierarhija secība no zemākā līdz augstākajam garīdzniecības amatam; centralizēta baznīcas vadība; garīdznieku kopums
defekogrāfija Secīga rentgenogrammu vai fluorogrammu ierakstīšana videolentē izkārnīšanās laikā, pirms tam ievadot bāriju; izmanto izkārnījumu nesaturēšanas diagnosticēšanā
ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem); pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu)
mīt Secīgi nomainīt (citam citu)
mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā)
pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties)
vardarbības cikls secīgu darbību kopums, kas regulāri atkārtojas noteiktā uzvedības modelī un atspoguļo vardarbības dinamiku; šo ciklu raksturo piecas fāzes: notikumi, kas izraisa spriedzes rašanos, vardarbības akts, izlīgšana, atlabšana, viss šķietamā kārtībā
sistēmas izstrādes cikls secīgu informācijas sistēmas izstrādes posmu kopums, kurā ietverta: 1) sistēmas analīze un plānošana; 2) lietotāja piekrišana projektam; 3) programmēšana; 4) ieviešana; 5) izstrādājuma akceptēšana
kāpslis Seglu daļa jātnieka kāju atbalstam
antipods Segsēkļu dīgļsomā esošās šūnas, kas atrodas dzimumaparātam pretējā galā
klājums Segums (piemēram, jumtam, grīdai)
sečento Seičento - itāliešu apzīmējums 17. gadsimtam
seklai Sekli (piemēram, būt izveidotam, ievirzītam)
panākt Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) - par cilvēkiem
nomainīt Sekot vienam pēc otra, citam pēc cita (par laikposmiem)
hifefilija Seksuāla bauda, pieskaroties audumiem, piem., samtam, zīdam
petings Seksuālās tuvības izpausmes veids - glāsti, skūpsti, erogēno zonu kairināšana, nenonākot līdz dzimumaktam
dokētisms Sektantiska mācība kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā
aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm
pepinjēra Semināra audzēkne, kas gatavojas skolotājas amatam
senpazīstams Sen zināms, sen pazīstams
dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu
tamburīns sena franču deja, ko izpildīja straujā tempā flautas un tamburīna pavadījumā
triktraks sena kauliņu galdiņspēle (angļu "trick-track"), kura ir populāra daudzās tautās, pazīstama ar vairākiem nosaukumiem (nardi, sunoroko, pufs, bekgemons u. c.)
mārka sena naudas vienība (piemēram, Baltijā no 12. gadsimta līdz 17. gadsimtam) - sudraba stienis ar noteiktu masu
Troja sena pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos; pazīstama pēc sengrieķu eposa par Trojas karu
Armaņaka sena province Francijas dienvidrietumos (_Armagnac_), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, pazīstama ar konjakam līdzīgo dzērienu armaņjaku
suplicijs Senā Romā sākumā akts, kur notiesātais nometās ceļos, lai viņu sistu ar pletni un pēc tam viņam nocirstu galvu
suovetaurilia Senā Romā upuris Martam, kur ziedoja cūku (lat. "sus"), aitu ("ovis") un vērsi ("taurus")
skitale Senā Spartā slepenraksta veids, zizlim uztina no viena gala līdz otram siksnu, uz kuras rakstīja vēstules tekstu, siksnu notina un sūtīja adresātam, kuram bija identisks zizlis, uz kura uztinot siksnu varēja izlasīt tekstu
go sena stratēģiska galda spēle ar 360 kauliņiem, kas bija pazīstama Ķīnā jau pirms \~4000 gadu, tradicionāli populāra Ķīnā, Japānā un Korejā, bet mūsdienās pazīstama visā pasaulē, daudzi to spēlē internetā; nosaukums cēlies no tās nosaukuma japāņu valodā
lagēma Senajā Grieķijā - vienosaina māla pudele vīnam, ar šauru kaklu un dažāda veida vēderu; bija pazīstama arī romiešiem
pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības
decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi
Āra Senarābu mitoloģijā - dievs, Basras pilsētas aizgādnis, auglības un augu valsts dievs, tam raksturīgas gaismas un saules dieva iezīmes
skiti Senas ciltis, kas dzīvoja Melnās jūras ziemeļu piekrastē (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam), valoda piederēja pie ziemeļirāņu valodu grupas
Jurizdikas apmetnes senas dzīvesvietas Ludzas novada Isnaudas pagastā, Lielā Ludzas ezera dienvidu krastā, Jurizdikas ragā, atrasti vidējam un vēlajam neolītam raksturīgi priekšmeti
cantus firmus senās IX-XV gs. polifonijas raksturīgs veids, kura pamatā ir pazīstama melodija un daudzveidīga apstrāde
kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu
pazemes sēnes sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnē vai meža trūdu kārtā, saprotrofi un mikorizas sēnes; Latvijā sastopamas vairāku ģintis, bet mežos tikai briežtrifeles un jumjupūpēži; reti sastopamas, maz izpētītas un maz pazīstamas
Anakreonts Sengrieķu dzejnieks ("Anacreon", 570.-488. g. p. m. ē.), īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku, no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontisks"
sorīts Sengrieķu filozofijā pazīstams pierādījums tam, ka nav iespējams noteikt, cik graudu veido kaudzi; raksturo stihiski dialektisko minējumu par kvantitātes pāreju kvalitātē
Zoils Sengrieķu filozofs un kritiķis (4. gs. p. m. ē.), kas pazīstams ar saviem uzbrukumiem Homēra sacerējumiem
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras)
Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids
sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju
nomenklātors Seniem romiešiem vergs, kas savam kungam teica nepazīstamo sastopamo personu vārdus
guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
Hajagrīva Senindiešu mitoloģijā - daitja, kas no dieva Brahmas lūpām, tam kalpas beigās guļot, izzaga četras vēdas
Ambika senindiešu mitoloģijā - Dakšas meita, viena no Saptamātrikām, Septiņām Mātēm, septiņām dievietes Pārvatī izpausmēm, kuru vārdus mēdza piesaukt, lai atbrīvotos no grēkiem
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
Meru Senindiešu mitoloģijā - milzīgs zelta kalns, zemes un Visuma centrs, ap kuru griežas saule, mēness, planētas un zvaigznes, kalnā dzīvo augstākie dievi, Ganga no debesīm vispirms plūst uz šo kalnu un tikai pēc tam lejup uz zemi
Ahalja Senindiešu mitoloģijā - riši Guatamas sieva, gudra un askētiska sieviete
Hariščandra senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks, kas pazīstams ar savu labdarību un dāsnumu
agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
Trita senindiešu mitoloģijā - trešais no trim brāļiem, kas tiek iemests akā vecāko brāļu nodevības rezultātā, bet pēc tam izglābts
Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras
Kronoss Seno grieķu mitoloģijā Urāna (debess) un Gajas (zemes) dēls, debesu valdnieks, kamēr viņa dēls tam neatņēma troni
Arimans Seno persiešu dievs, kas personificēja ļaunumu, pretstats Ormuzdam - gaismas dievam, labā pirmavotam
onagrs Seno romiešu akmeņu metamā mašīna
illata Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla)
invecta Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla); illata
čimbole Seno tautu mūzikas instruments, sastāv no divām, viena pret otru sitamām metāla puslodēm - bļodām
Tauers Senos laikos Londonā - karaļa pils (1085.-1685. g.), vēlāk valsts cietums īpaši bīstamiem noziedzniekiem; daudzu izcilu personu soda vieta; mūsdienās - Ieroču muzejs
Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas
Duga Senpilsēta Tunisijā, 110 km uz dienvidrietumiem no Tunisas, pazīstama no IV gs. p. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi - Atabana mauzolejs un numīdiešu pilsētas nocietinājumu mūri (III-II gs. p. m. ē.), romiešu laika foruma, triumfa arku u. c. drupas (I gs. p. m. ē. - V gs. m. ē.)
Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas
sembji Senprūšu cilts, kas sava dzintara bagātības dēļ kā pirmā kļuva pazīstama Rietumeiropā un agrīnos viduslaiku avotos tā saukti senprūši vispār
Potrimps senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu; 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā; sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku; beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu
kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura
tulumbass Sens sitamais instruments, turku bungas
viola Sens stīgu lociņinstruments, kas bija izplatīts Rietumeiropā no 15. līdz 17. gadsimtam
tilīti Senu pirmspleistocēna apledojumu stipri sablīvēti, reizēm metamorfizēti ledāja (morēnas) nogulumieži
mikotizācija Sēņu infekcijas pievienošanās citam bojājumam; sekundāra mikoze
piris Sēņu piris - lamuvārds sliktam cilvēkam
vērtspapīru publiskā apgrozība sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas un atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam
drukas serveris serveris, kas parasti vada vairākus printerus, no citiem tīklā apvienotajiem datoriem tas saņem un uzkrāj drukājamās datnes, veido to rindu un vienu pēc otras nodod tās drukāšanai vienam vai vairākiem tam pievienotajiem printeriem
reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks
ventozs Sestais mēnesis (no 19.-21. februāra līdz 20.-21. martam) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
dulcīts Sešvērtīgs spirts ar saldu garšu, iegūstams no īpaša mannas veida, atrodams dažos augos
mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur; izraisa baktērija "Yersinia pestis", cilvēki inficējas gk. no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u. c.) ar inficētu blusu kodiena starpniecību
buboņu mēris sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, ko izraisa specifiski vīrusi cilvēkam inficējoties caur ādu
karantīnas kaitēkļi sevišķi bīstami augu kaitēkļi, kuru izplatības ierobežošanai un apkarošanai izstrādāta speciāla karantīnas pasākumu sistēma
polosatiks Sevišķi bīstams recidīvists
karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai veicami īpaši karantīnas pasākumi
askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas
stratigrāfiskās shēmas shēmas, kurās parādīta Zemes garozu veidojošo nogulumiežu, vulkanogēno un metamorfo iežu vecuma secībaun taksonomiskā pakļautība
sibaritisks Sibarītam raksturīgs
Altaja sibireja sibireju ģints suga ("Sibiraea laevigata syn. Sibiraea altaiensis"), kuru Latvijā paretam audzē kā dekoratīvu krūmu
piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam
sasieties Sienot ko, izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā
stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu
koskinomantija Sietiņa tecināšana - zīlēšana ar iekārtu sietiņu, ļaujot tam brīvi kustēties un norādīt īsto vietu
egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums
sekssimbols Sieviete vai vīrietis, kurš vispilnīgāk atbilst konkrētā vēsturiskā situācijā vispārpieņemtajam seksuālās pievilcības priekšstatam
klarba sieviete, kas zog un melo, un kļuvusi pazīstama ar to
pseidoarenija Sievietes pseidohermafrodītisms ar šķietamām vīrišķajām dzimumpazīmēm
caca sievietes tips, kuram raksturīga pārmērīga uzmanības pievēršana savam ārējam izskatam
paziņošana signalizēšana par gaisa uzbrukumu, radioaktīvo, ķīmisko, bioloģisko piesārņojumu, par stihiskām nelaimēm utt.; jūras kara flotē bez tam - par pretinieka, tā mīnu aizsprostojumu, peldošu mīnu atklāšanu, par savējo spēku atrašanos jūrā u. c.
analogsignāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogais signāls
analogais signāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogsignāls
šķērssija Sija, kas iet pāri švertlaivas kokpitam no viena borta uz otru
drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.)
drabažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas
drubažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas
nanocīts Sīkas dažu zilaļģu šūnas, kas veidojas mātšūnā, sadaloties tās protoplastam
divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā
samuraji Sīko feodāļu kārta (Japānā no 12. gadsimta līdz 19. gadsimtam); šīs kārtas pārstāvji
mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
kraklē glazūra sīku plaisu tīkls, ko īpašam dekoratīvam efektam izveido glazētā keramikas izstrādājuma virsmā
Tamarix parviflora sīkziedu tamarikss
vizla Silikātu grupas minerāls, parasti ar plākšņainu uzbūvi, sastopams magmatisko, metamorfo un noguluma iežu sastāvā
uzsilt Silstot sasniegt vēlamo sasiluma pakāpi; kļūt siltam
Aļaskas straume siltā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pēc tam uz rietumiem (Aļaskas līcī), pa Aelutu salu šauruniem ieplūst Beringa jūrā, ātrums — 0,9-1,9 km/h
azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai
tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos
šķindekļi Simfoniskā un pūtēju orķestra sitamais instruments
dichlordietilsulfids Sinepju gāze, Pirmajā pasaules karā izplatīta kaujas gāze, vairāk pazīstama ar nosaukumu Dzeltenais krusts, jo tāds bij uz šāviņiem
Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti
postsinhronizācija Sinhronas skaņas ierakstīšana filmā agrāk uzņemtam attēlam
oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas
psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs
dikumarols Sintētisks pretrecēšanas līdzeklis, K vitamīna antagonists
adiastole Sirds diastoliskās kustības trūkums (arī šķietams)
pulsa deficīts sirds pukstam atbilstoša pulsa sitiena trūkums
pipkāt Sist ar elastīgu sitamo
vantēt Sist ar smagu koka sitamo
siksnāties Sist vienam otru, citam citu; kauties
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1)
skaustīt sist, pērt (ar kādu sitamo)
atbilstības atgriezeniskā saite sistēma, ko izmanto teritoriālā informācijas servera lietojumprogrammas, lai sakārtotu meklēšanas procesā iztvertos dokumentus atbilstoši to meklēšanas kritērijiem. Dokumenti parasti tiek sakārtoti atbilstoši tam, cik reižu tajos parādās vaicājumā izmantotais atslēgvārds
siltā sāknēšana sistēmas programmatūras atkārtota ielāde vai iniciācija, kas notiek pēc tam, kad sistēmai ir pieslēgts barošanas spriegums un tā ir darba stāvoklī
digesta Sistemātiski sakārtotu un tematiski apvienotu senās Romas juristu darbu krājums, kas pēc imperatora Justiniana pavēles tika publicēts 533. g., tam bija likuma spēks
byzyns sitamais
kneģis Sitamais
sislis Sitamais
skabene Sitamais
šķinis Sitamais
slāns Sitamais
smeltne Sitamais
vante Sitamais
vebiķis Sitamais
zmeļamais Sitamais
žvetka Sitamais
dalba Sitamais koks
dalbe Sitamais koks
sitaminstruments Sitamais mūzikas instruments
sitams Sitamais mūzikas instruments
marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes
kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina
trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo
triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu; trijstūris (3)
bunga Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu
bungas Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu
zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas
tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa
ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu
šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no viena vai diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa
metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes
doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
kančaka Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka
kančuklis Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka
lundzaks Sitamais, kas izveidots iesienot mezglu dvielī vai lakatā
bizūne Sitamais, koks sišanai
pritags Sitamais, peramais no paresnas virves
slāneklis Sitamais, runga
siteklis Sitamais, vāle
šķets sitamais; kaut kas, ar ko sist
žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu)
fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu
bongo Sitaminstruments no Latīņamerikas, divas kopā savienotas nelielas, iegarenas bungas, ko spēlē ar pirkstiem, turot starp ceļgaliem
darbuka Sitaminstruments, atgādina ēģiptiešu tablas
idiofons Sitaminstruments, kam skaņu rada visa instrumenta svārstības (piemēram, zvans, gongs)
doli Sitaminstruments, kas izplatīts Gruzijā; divpusīgas cilindriskas bungas
zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem
kociņš Sitaminstruments, skanīgu kociņu pāris ritma un koloristisku efektu atskaņošanai
timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums; šī komplekta instrumenti
pauka Sitams mūzikas instruments
celesta Sitams plāksnīšu taustiņinstruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanēšanu
timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis
izdzildināt Sitot ar nātrēm radīt pietiekoši jūtamas degošas sāpes
stampāt Sitot, spiežot (parasti ar stampu), smalcināt, arī blīvēt
ētikas dilemma situācija, kad rodas ētikas vērtību vai principu konflikts starp divām vai vairākām šķietami vienlīdzīgi pieņemamām vai nepieņemamām izvēlēm, kad jāizšķiras par labāko iespējamo vai mazāk kaitējošo izvēli
scenārijs Sižeta izklāsts, plāns, dramatiskās darbības apraksts (parasti baletam, pantomīmai)
apskābe Skābe, kurā skābi veidojošam elementam ir viszemākā oksidācijas pakāpe
parabanskābe Skābeņskābes ūreīds, oksālilurīnviela, iegūstama darbojoties uz urīnvielu ar oksālilhlorīdu, rodas arī, ja oksidē urīnskābi ar slāpekļskābi
skaidri meli skaidri jūtami meli
balti meli skaidri jūtami meli
salti meli skaidri jūtami, nekaunīgi meli
acīm redzams skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams
acīmredzams Skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams
acīm redzami skaidri saprotams; neapšaubāms
acīm redzams (arī redzami) skaidri saprotams; neapšaubāms
redzams Skaidri saprotams; neapšaubāms
spilži skaidri, saprotami
jasno Skaidri, saprotami
acīmredzamība Skaidrība, saprotamība, nenoliedzamība, neapšaubāmība
izskaidrot skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu
izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu
skaidrināt Skaidrot, padarīt skaidru, saprotamu
viennozīmīgs Skaidrs (2), nepārprotams (2), arī tiešs (2)
gaišs Skaidrs, nepārprotams
klārs Skaidrs; saprotams
kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze
kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda secību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot
aizskaitīt Skaitot nonākt (līdz noteiktam skaitlim)
logaritmiskā skala skala, uz kuras punktu attālumi līdz sākuma punktam ir proporcionāli to skaitļu logaritmiem, kas ir atzīmēti uz skalas
vāreklis Skaļa, nesaprotama runāšana, kas dzirdama no tālienes
aizbimbāt skaļi raudot attālināties, aiziet līdz noteiktam punktam
sablārkšēt Skaļi, bet nesaprotami daudz sapļāpāt
piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
Draupnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina maģiskais zelta gredzens, saules simbols, kuru cvergi izkala par apliecinājumu tam, ka dieviem ir neizsmeļami zelta krājumi
Gulveiga Skandināvu mitoloģijā - ļauna burve no vānu cilts, kuras ierašanās pie āsiem kļuva par iemeslu tam, lai sāktos āsu un vānu karš - pirmais karš pasaulē
Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli
Verdandi Skandināvu mitoloģijā viena no nornām, kas lemj cilvēka likteni, tam piedzimstot
kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim)
slankšēt Skanēt līdzīgi kā ūdens šļaksti mucā, vai sauss baļķis, ja tam sit ar cirvja pietu vai otru koku
šļamstēt Skanēt, atsitoties citam pret citu (par zobiem)
piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā)
saplūst Skanot vienlaikus, kļūt par vienotu skanējumu, arī kļūt neatšķiramam citam no cita (par skaņām, izteikumiem u. tml.)
noblākšķēties skaņa, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
koncertīno Skaņdarbs solistam un orķestrim, līdzīgs koncertam, bet vienkāršāks un mazāk apjomīgs
koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam
perkusija Skaņrade ar sitaminstrumentu palīdzību, sitaminstruments
diapazons Skaņu apjoms (balsij, mūzikas instrumentam)
burtu notācija skaņu apzīmējums ar burtiem: A (zilbju notācijā - la), B (si bemols), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), H (si); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is", par toni - "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, - "-es", par toni - "-eses"
instrumentācija Skaņu atlase pantā, kura piešķir tam īpašu skanējumu, rada emocionālu nokrāsu
elektronisks izdevums skaņu ieraksts, videoieraksts vai datorieraksts, kas tiražēts kasetēs, disketēs, diskos, kompaktdiskos un tamlīdzīgā veidā un paredzēts publiskai izmantošanai
čižināt Skaņu verbs, cāļu saimes radīto balss skaņu aprakstam
skrečošana Skaņuplates griešana ar roku, radot sitamajiem mūzikas instrumentiem līdzīgu skaņu
saskarties Skart vienam otru, citam citu (parasti par dzīvām būtnēm, to ķermeņu dalām, priekšmetiem)
šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis; būt pavērstam sānis (par acīm)
sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam); arī saskatīt
skleromērs Skeleta sistēmas segments jeb metamērs
pirkstu nospiedumu lasītājs skeneris, kas drošības nolūkiem nolasa cilvēku pirkstu nospiedumus un pēc tam salīdzina tos ar datora datu bāzē glabātajiem pirkstu nospiedumiem
lappadeves skeneris skeners ar lapu padeves mehānismu, kas nodrošina skenerī ievietoto papīra lapu skenēšanu, tās pārvietojot cauri stacionāri novietotam skenēšanas mehānismam
efēbija Skola Senajā Grieķijā brīvo pilsoņu (18.-20. g. vecumā) sagatavošanai militārajam un civilajam dienestam
cinga Skorbuts - slimība, kuru izraisa C vitamīna trūkums organismā
noskrambāt Skrambājot ievainot; būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
hondrodermatīts Skrimšļa un tam pieguļošās ādas iekaisums
dzeguze slaids, vidēji liels putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku vai rūsganpelēku apspalvojumu un tumšākām svītrām uz gaiša apspalvojuma vēdera; pazīstams ar balss skaņu "kukū" un to, ka pats netaisa ligzdu, bet dēj olas svešu putnu ligzdās, lai tie tos izaudzina; Latvijā atbilst tikai viena putnu suga - parastā dzeguze ("Cuculus canorus")
sprostslānis Slānis, kas izveidojas p-n pārejā, ja tai pielikts sprostspriegums; tam netiek cauri vairākumnesēji, tāpēc strāva ir ļoti maza
bilineirīns Slāpekli saturoša viela, kas atrodas visos orgānos, B vitamīnu kompleksa sastāvdaļa, viens no savienojumiem, kuru trūkums uzturā veicina neitrālo tauku uzkrāšanos aknās un aknu taukainās deģenerācijas attīstību; holīns
izļēpt Slapjumā izmirkstot kļūt mīkstam
vitrums Slapjums, kas maz jūtams
izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu
dižbāliņš Slavens un plaši pazīstams radu (saimes) vīrietis
Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža
tumblers Slēdzis (aparātam, ierīcei u. tml.) - parasti divos vai vairākos stāvokļos nostādāma svira
inkognito Slepenība (attiecībā uz vārdu, personību), nepazīstamība
aģents provokators slepenpolicijas darbinieks, kas stājas sakaros ar personu (personām), iegūst tās uzticību un mēģina to pamudināt uz kādu rīcību, izprovocēt, lai pēc tam to arestētu
slēpnis Slepens apsardzības postenis, kura uzdevums ir novērot bīstamas pieejas karaspēka apakšvienībai
šaursliežu ceļš sliežu ceļš, kurā attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir mazāks par 1000 mm (rūpnieciskajam transportam)
neskaidrs Slikti dzirdams, saprotams
beri-beri Slimība – avitaminoze, ko izraisa B1 vitamīna trūkums organismā, piemēram, ja uzturā lieto vienīgi pulētos rīsus
paravitaminoze Slimība, kas netieši saistīta ar vitamīnu deficītu
adrenoģenitālais sindroms slimība, kas rodas, virsnieru garozai pārmērīgi producējot androgēnus; meitenēm vērojama strauja augšana, intensīva muskulatūras attīstība, ārējo dzimumorgānu palielināšanās; zēniem - spēcīga muskulatūras attīstība un pāragra, šķietama pubertāte
skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga
disvitaminoze Slimība, ko izraisa nepareizas vitamīnu attiecības uzturā
poliavitaminoze Slimība, ko izraisa vairāku vitamīnu trūkums organismā
iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā
onomatomānija Slimīga nosliece atcerēties kādu vārdu, atkārtot vienu un to pašu vārdu vai tam piešķirt īpašu nozīmi
tomomānija Slimīga tieksme tikt operētam
klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, tikt ieslēgtam
tafofobija Slimīgas bailes tikt apbedītam dzīvam
skopofobija Slimīgas bailes tikt novērotam
amihofobija Slimīgas bailes tikt saskrāpētam
hiperprozeksija Slimīgi kāpināta uzmanība, pievērsta vienam priekšmetam vai idejai
autoreinfūzija Slimnieka ķermeņa dobumā izplūdušu asiņu vai seruma pārliešana tam pašam slimniekam vēnā (operācijas laikā)
aizslimot slimot līdz noteiktam laikam
knupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
knūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
knupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
knūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
encefalocēle Smadzeņu trūce, smadzeņu vai to apvalku izspiešanās cauri galvaskausa kaula defektam
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju
piruete smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti parterā, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī
vendzele Smags priekšmets, kas iekārts mājdzīvniekam kaklā, lai radītu tam grūtības aizmukt
salamīns Smags zīda audums atlasa sējumā, austs melnos metos ar krāsainiem audiem, kas izskatās šķietami vienkrāsains, bet sējumu punkti izdalās un laistās, kā sīki citādi krāsoti punktiņi
smails Smaidiņš; zīme " :-) " un citas tamlīdzīgas zīmes, ko lieto interneta un elektroniskā pasta sarakstē, lai piešķirtu tekstam emocionalitāti
piesis Smails, samērā tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur)
plūksnas Smalkās putnu spalvas, dūnas; putnu spalvas vēdekļa atsevišķie zari abpus kātam
kristāliskie slānekļi smalkkristāliski metamorfi ieži ar slānisku tekstūru
soterns Smalks franču vīns, ko izved no Žirondas departamenta
krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas)
nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā
sirte Smilšu saskalojums jūrā, kuģiniekiem bīstama vieta, sevišķi Ziemeļāfrikas piekrastē
dakrist Sniegot būt par cēloni tam, ka palielinās (sniega) daudzums
piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to)
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu
piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām)
sniegt roku Sniegt (kādam) roku atbalstam
piedāvāt roku sniegt roku atbalstam
frīstails Snovošanas stils (sniega akrobātika) un tam atbilstošs sniegadēlis
vēdināšana sociālā darba metode, kas sociālais darbinieks ļauj problēmsituācijā esošam klientam izteikt visas emocijas, lai tādējādi atbrīvotu un samazinātu emocijas
krīzes intervences modelis sociālā darba modelis, kas tiek lietots, kad klientam jāpārvar akūta krīzes situācija
riska grupa sociālā grupa, kas pēc sava labklājības vai veselības stāvokļa un dzīvesveida atrodas kritiskā situācijā un var būt bīstama pati sev, kā arī citiem sabiedrības locekļiem
Fiskars Oyj Abp Somijas uzņēmums, kas nodarbojas galvenokārt ar rokas darbarīku un dārza inventāra ražošanu; plaši pazīstams ar augstas kvalitātes nažiem, šķērēm un cirvjiem
pencēt Spaidīt, mīcīt (piemēram, kartupeļus, zirņus) ar stampu
mendžīt spaidīt, stampāt
bankāt Spaidīt, stampāt
mendžit Spaidīt, stampāt
bakāt Spaidīt, šķaidīt smalcināt (piemēram, ar stampu)
rondo spalva spalva ar platu galu rondo rakstam
garelot Spalvots metamais šķēps 9.-12. gs.
pandero Spāniešu nosaukums basku bundziņām, ko latviski sauc par sietiņu, itāliski - tamburino
uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere
zemes aprīkojums speciālas iekārtas gaiskuģu tehniskajai apkopei, remontam; arī izmēģinājumu iekārtas un kravu apstrādes iekārtas
depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija lokomotīvju, dzelzceļa vagonu, tramvaju vagonu, trolejbusu novietošanai un to kārtējam remontam
parks Speciāli iekārtota teritorija (parasti ar attiecīgām celtnēm) transportlīdzekļu un mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam
parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam
tribīne Speciāli iekārtots paaugstinājums, parasti publiskajam runātājam, diriģentam
kolpomikroskops Speciāli izveidots instruments mikroskopiskai dzemdes kakla šūnu apskatei "in situ"; tam ir lielāks palielinājums nekā kolposkopam
hendlers Speciālists, kas prot izstādē parādīt suni atbilstoši šķirnes standartam, temperamentam un prasībām
informācijas valoda specializēta mākslīga valoda, ko izmanto nepārprotamam informācijas pierakstam zinātnē, ekonomikā, tehnikā, lai nodrošinātu precizitāti un pilnīgumu informācijas pārraides, glabāšanas, apstrādes un izmantošanas procesos dažādās informācijas sistēmās
uzgaļu komplekts specializētu noņemamu montāžas instrumenta galam pievienojamu darbdaļu kopa. Iespēja vairākus uzgaļus izmantot vienam instrumentam sekmē instrumenta universālu lietošanu. Piemēram, rokas urbmašīnas uzgaļu komplektā var būt dažādu izmēru urbji, frēzes, skrūvgriežņi, slīpēšanas uzgaļi u. c.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana
špalierrezģis Speciāls iežogojums, pie kā piesien krūmu vai koku, lai piešķirtu tam noteiktu formu
preambula speciālu signālu secība, ko pievieno datu blokam vai ierakstam datora atmiņā, lai datu pārraides vai nolasīšanas sākumā sinhronizētu datu avota un datu saņēmēja aparatūru
čenčerē sasalt spēcīgā salā kļūt cietam
sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums
ieblietēt Spēcīgi sitot, stampājot, ievirzīt (kur iekšā)
blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā
stiepjamība Spēja (materiālam, priekšmetam) stiepes iedarbībā mainīt garumu, spriegumu u. tml.
saspiežamība Spēja (parasti vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu
svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties
starlauzība Spēja (priekšmetam, vielai) lauzt gaismas starus
pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu
starptautiskā tiesībsubjektība spēja piedalīties starptautiskajās tiesiskajās attiecībās, esot apveltītam ar starptautiskajām tiesībām un pienākumiem un spējot šīs tiesības un pienākumus realizēt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pamatojoties uz tām
izstiepjamība Spēja tikt izstieptam
mantojamība spēja tikt nodotam tālāk (par mantu, pilnvarām, titulu utt.)
mantojamība spēja tikt nodotam tālāk (par vērtībām, principiem, idejām)
pārvēršamība Spēja tikt pārvērstam (piemēram, vielai)
uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam
iegaismoties Spēji kļūt gaišam, tiekot apgaismotam; īsu brīdi spēji kļūt gaišam, tiekot apgaismotam
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem)
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3)
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3)
aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi)
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem)
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem)
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi); aizspriesties (2)
sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem)
spēka grams spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā; vienu gramu (1 G) liels spēks materiālam punktam ar masu viens grams (1 g) piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu (9,81 m/s^2^)
bagātinātājpiedevas Spēkbarības koncentrāti, kas satur olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus, fermentus, aminoskābes un ir paredzēti graudu vai citas barības maisījumu bagātināšanai
ārējā apskate spēkratu vai citu mašīnu parkā ietilpstošo mašīnu un to daļu ārējā izskata pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību normālam izskatam un/vai darba kārtībai
absolūtā ilgizturība spēkratu, agregāta, mezgla vai detaļas kopējais kalpošanas laiks konkrētos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai vai kapitālajam remontam un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju; absolūtais ilgmūžīgums
instrumentu komplekts spēkratu, to mezglu vai sistēmu remontam vai atsevišķiem darbiem vajadzīgo instrumentu pilnīgs kopums
lastaukus sist spēle Ziemassvētkos, kurā vienam no dalībniekiem, kuram nav atļauts skatīties, tiek sitiens, līdz viņš var uzminēt sitēju, kurš pēc tam ieņem viņa vietu
serso Spēle, kurā divi vai četri dalībnieki met ar nūjiņu cits citam stīpu
raut rutkus spēles nosaukums (vairāki dalībnieki sēž rindā cits citam klēpī, aizmugurējais stingri apņem priekšējo un tur, lai rāvējs nevar klēpī sēdošo, rutku, izraut)
sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta
saspēlēt Spēlēt vienam ar otru, citam ar citu (sporta spēli, galda spēli)
kreimalēties Spēlēties, skraidelēt, citam citu ķerstīt
rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem
pēcspīdēšana Spīdēšana, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs
pēcspīdums Spīdums, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs
pārplūdes vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas uztur sistēmā nemainīgu spiedienu; vārstam darba laikā jābūt atvērtam un jāizlaiž daļa fluīda no sistēmas; tas rada zināmus enerģijas zudumus: (nepareizi - "drošības vārsts")
mērcamais Spieķis, sitamais
kneģis Spieķis; apdarināts koks atbalstam ejot
izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā)
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu)
zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu)
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu)
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu)
spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
barbotāža Spinālās anestēzijas metode: izsūc daļu likvora, pievieno tam anestēzijas līdzekli un ievada atpakaļ mugurkaula kanālā
anonīmais sekss spontāna seksuāla savienošanās ar nepazīstamu partneri, tā var būt kaislība no pirmā acu uzmetiena, satriecoša un vienreizēja satikšanās, taču arī īstu saistību noraidīšana un bailes no tām
diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ)
meistarkandidāts sporta klase, ko dažās valstīs piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības; sportists, kam ir šāda sporta klase
sporta meistars sporta klase, ko piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības; sportists, kam ir šāda sporta klase
kērlings sporta spēle - saplacinātu metāla bumbu vai speciālu akmeņu slidināšana pa ledu, cenšoties to maksimāli pietuvināt iezīmētam mērķim
teniss sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam
orientierisms sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa; orientēšanās sports
ārmreslings sporta veids - roku divcīņa, kurā atbalstam izmanto speciālu galdu
Potamogeton longifolius spožā glīvene "Potamogeton lucens"
liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu
nospridzināties Sprādziena rezultātā tikt nonāvētam
kupole Spraislis, kas apsedz ēku, ar apaļu vai daudzstūrainu pamatu, līdzīgi uz acīm apgāztam podam
spraislīt spraišļus sliet (piemēram, pirts krāsnij, tiltam, no plakaniem akmeņiem)
aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam
notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods
stripenis Sprungulis, koka gabals; metamais
stripens Sprungulis, koka gabals; metamais
kasiopeīdas Stabila meteoru plūsma ar radiantu Kasiopejas zvaigznājā; novērojama no 20. jūlija līdz 10. augustam, ar maksimumu 27. jūlijā
Istanbula Stambula, pilsēta Turcijā
Konstantinopole Stambula, pilsēta Turcijā, tās nosaukums 330.-1930. g.; 1453.-1918. g. Osmaņu impērijas galvaspilsēta (ar nosaukumu - Stambula)
bomste Stampa
štakans Stampa
štampa Stampa
stampis Stampa
stamps Stampa
štauka Stampa
stempa Stampa
stomps Stampa
stumpa Stampa
stumpis Stampa
bule Stampa (1)
bultaks Stampa (parasti kartupeļu stampāšanai)
taukačs stampa mājsaimniecībā
stempis Stampa saspaidīšanai
bakulis Stampa, bliete
biete Stampa, bliete klona vai kaļķu blietēšanai
dukurs Stampa; dukuris
nostampāt Stampājot noblīvēt
piestampēt Stampājot pieblīvēt
piestampēt Stampājot pievienot (pie kā, kam klāt)
sastampāt Stampājot sablīvēt
izstompāt Stampājot sablīvēt tā, ka parādās, piemēram, šķidrums
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu
blīmēt Stampājot, plakaniski sitot radīt troksni
bakalēt Stampāt
būķēt Stampāt
buksēt Stampāt
čikstīt Stampāt
dempēt Stampāt
stakņāt Stampāt
stampēt Stampāt
stūķēt Stampāt
stampāties Stampāt (3); arī mīņāties
biķāt Stampāt (kāpostus skābējot)
biķēt Stampāt (kāpostus skābējot)
štakāt Stampāt (piemēram kaņepes, ēvelētos kāpostus)
štaukāt Stampāt (piemēram, kaņepes, ēvelētos kāpostus)
ķinkāt Stampāt, grūst (parasti kartupeļus)
stagāt Stampāt, mīcīt
bakarēt Stampāt, spaidīt, grūstīt
Skampupe Stampupe, Vijas pieteka
Stamupe Stampupe, Vijas pieteka
standartkompass Standartam atbilstošs, pārbaudīts un noregulēts kompass
brāķis Standartam neatbilstošs, zemas kvalitātes
direktorija lietotāja aģents standartam X.500 atbilstoša programmatūra, kas direktorija sistēmas aģentam pieprasa direktorija informāciju
direktorija sistēmas aģents standartam X.500 atbilstoša programmatūra, kas piegādā direktorija informāciju direktorija lietotāja aģentam
vairākposmu divpunktu protokols standartizēts sakaru protokols, ko izmanto tīklā _ISDN_, lai apvienotu datu pārsūtīšanas kanālus, nodrošinātu piekļuvi internetam, kā arī izmantotu kanālus gan balss, gan arī datu pārsūtīšanai
objektu sasaiste un iegulte Standartu kopa, ko izstrādājusi firma _Microsoft_ un kas izmantota operētājsistēmās _Microsoft Windows_ un firmas _Apple Macintosh_ saimes datoros. Šie standarti tiek lietoti, lai izveidotu dinamiskas, automātiski atjaunināmas saites starp dokumentiem, kā arī lai dokumentu, kas radīts vienam lietojumam, ievietotu dokumentā, kas izveidots citam lietojumam
spermasters Staraina struktūra, kas virzās spermatozoīda kodolam pa priekšu, tam iekļūstot olšūnā
piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
zāliņš Starp mastu un vantīm nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošinā tā stingrumu
garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu
Romas klubs starptautiska organizācija, izveidota Romā 1968. gadā, pazīstama ar tās aizbildniecībā tapušajiem nākotnes attīstības modeļiem, globālo problēmu analīzi
ITU-T Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (angļu "International Telecommunication Union") komiteja, kas nodarbojas arelektrosakaru standartu izstrādāšanu; līdz 1990. g. sākumam bija pazīstama kā Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (CCITT)
atbildības ierobežojumi starptautiskās tiesībās līgumos noteiktās materiālās atbildības summu robežas, ko ir jāizmaksā kompensācijas kārtībā starptautisko attiecību subjektam, kuram ir radušies zaudējumi
gultasvieta un brokastis starptautiski atpazīstams iedalījums nelielām tūristu mītnēm (angļu "bed and breakfast"), kas klientiem piedāvā galvenokārt naktsmītni un brokastis ar ierobežotu pakalpojumu klāstu un relatīvi zemu cenu līmeni
Saxophonia starptautisks saksofonmūzikas festivāls, notiek kopš 1999. g. katru otro gadu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir Eiropā plašākais festivāls, kas veltīts vienam pūšaminstrumentam un tā lietojumam dažādos instrumentālos sastāvos
U "Uniform" starptautisks signāls – nozīmē "jūs ejat uz bīstamu vietu"
J "Juliett" starptautisks signāls – nozīmē "pie manis ir ugunsgrēks un bīstama krava uz borta; turieties tālāk no manis"
U Starptautisks signāls "Uniform" - nozīmē "jūs ejat uz bīstamu vietu"
sifilitisks Stāstīts ar sifilisu, tam raksturīgs
skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
deģenerācija Statistiskajā fizikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad dotās fizikālās sistēmas aprakstam nevar izmantot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika
gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu
kārtība stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs; pretstats: nekārtība
gaiss sabiezē stāvoklis saasinās, kļūst bīstams
šausmas stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams; ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
briesmas stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams; bīstami, nevēlami notikumi
izplatība stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams; process --> izplatīties (2)
sakritība stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām)
tuvība stāvoklis, kad (kas) izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī stāvoklis, kad (kas) ir labi zināms, saprotams
nestrādes stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību transporta, drošas glabāšanas un tamlīdzīgām darbībām, bet ne galveno funkciju veikšanai
dielektriskā polarizācija stāvoklis, kurā katram dielektriķa tilpuma elementam ir noteikts elektriskais dipolmoments
recidīvisms stāvoklis, parādība, kur persona atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad izcietusi sodu par iepriekšējo šādas noziegšanās reizi vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas)
gūbainis Stāvs, ko tālumā redz kustamies
izburināt Steigšus un nesaprotami runāt
savervelēt Steigšus, nesaprotami daudz runāt
micēlijs Sterilais micēlijs - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Agonomycetaceae"), \~50 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
ergosterīns Sterīnu grupas organiska viela, kas ultravioleto staru iedarbībā pārvēršas vitamīnā D~2~; sastopams sēnītēs (melnajos graudos, raugā u. c)
mazā stērste stērstu suga ("Emberiza pusilla"), Latvijā paretam ieceļo
strupenis Stiba, sitamais
strūpenis Stiba, sitamais
rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai
asimetriskā stiepe stiepes spēku darbības speciāls gadījums, kura uz apaļu vai prizmatisku stieni tā gala punktos darbojas tam paralēli divi pretēji spēki, kuru pielikšanas punkti galos nesakrīt ar laukumu smaguma centriem
Dienvidatlantijas grēda stiepjas paralēli Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentam no ekvatora līdz 55 grādiem dienvidu platuma, garums - 4500 km, dziļums - 1800-3400 m, virs ūdens paceļas Debesbraukšanas un Tristana da Kuņjas salas
pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām)
fīdele Stīgu lociņinstruments; Rietumeiropā pazīstams no 8. gs.
difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu
stikla rūdīšana stikla termiskā apstrāde, kurā stiklu uzkarsē līdz plastiskam stāvoklim un pēc tam strauji atdzesē (gaisā vai šķidrumā); rezultātā stiklā vienmērīgi sadalās paliekošie spriegumi un būtiski palielinās termiskā un mehāniskā izturība
stiklinīca Stikla trauks, parasti sviestam, ievārījumam
stilbellaceae Stilbella - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta
alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.)
bensedrīns Stimulējošs līdzeklis, pieskaitāms narkotiskām vielām, amfetamīns
sadzēdēt stingram un cietam kļūt
nobačkāt Stingri nostampāt, nomīdīt (siena vezumu)
notriekt stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju)
notriekt stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju
lipīgs stipri sajūtams (par drēgnumu)
pievietēt stipri sitot, blietējot, stampājot padarīt cietu
darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
hota Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā
sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu
iegāzties strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu
iegāzties strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē
iegāzties strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu
ieurbties strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem
uzskriedināt strauji karsējot (šķidrumu) ļaut tam iet pāri trauka malām
krist strauji mainīt stāvokli no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, zūdot balstam vai līdzsvaram
uzšauties strauji pacelties, tikt paceltam uz augšu (par ķermeņa daļām)
saskrieties strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
uztriekties strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
aizšauties strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām)
salēkties strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam
samesties strauji saķeroties, sasaistoties (kopā, citam ar citu), novietoties (kādā pozā)
sasadzīties strauji tikt izlietotam (par produktiem)
putinēt strauji tikt virzītam (par smiltīm)
cirsties strauji triekties, tikt triektam (kur iekšā, pret ko) - par ko asu
pārķert strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam
krist strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet
ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu)
gāzties strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu)
iesagrūsties strauji, steigā, arī nevērīgi tikt ieliktam, ievietotam
iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
pastraume Straume, kas plūst tuvu krastam, arī zem krasta izskalojumiem
vīna Strinkšķināms indiešu stīgu instruments ar ieapaļu izgrebta koka vai kaltēta ķirbja korpusu, kas savienots ar masīvu un garu kaklu; instrumentam ir maigs, nokrāsām bagāts skanējuma tembrs
virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu
organizācija Struktūra, uzbūve (priekšmetam, parādībai u. tml.)
konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam)
taumatropija Struktūras vai orgāna pārveidošanās citā struktūrā vai orgānā; metamorfoze
šmollis Studentu uzsauciens brālības sadzerot (šķietami no latīņu "sīs mihi mollis"- Esi man labvēlīgs!)
stumdīties Stumdīt vienam otru, citam citu
būsters stūres pastiprinātājs, kas pilotam atvieglo lidaparāta vadīšanu
šņibis Stūris (piem., lakatam)
noilguma termiņš subjektīvo tiesību iegūšanas vai zaudēšanas metode, izbeidzoties noteiktam laika termiņam; izmantojot šo metodi, faktiskā situācija, kas pastāv noteiktu laiku, tiek transformāta galīgā situācijā, ja tiek ievēroti likumā paredzētie nosacījumi
junioraizņēmums Subordinētais aizņēmums - aizņēmums, kurš tiek atmaksāts nenodrošinātam kreditoram pēc tam, kad apmierinātas nodrošināto kreditoru prasības uzņēmuma likvidācijas gadījumā
piesūkties Sūcoties (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to)
pievilkties Sūcoties (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par bedrēm, ieplakām
grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk - 10 kapeikas, bet 19. gs. - 3 kapeikas
atsasukāties Sukājot tikt atdalītam (par pakulām)
siamangs Sumatras salā mītošs gibonu dzimtas cilvēkpērtiķis; tam ir kopā saauguši pirksti un kakla maiss
griķi sūreņu dzimtas ģints ("Fagopyrum"), viengadīgs labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem; 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas paretam sastopamas uz dzelzceļa uzbērumiem un nezālienos
izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu; būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu
sūtīties Sūtīt vienam otru, citam citu (ko darīt, veikt, pēc kā)
supranaturālisms Sv. Augustīna nodibināta mācība par cilvēka prātam pāri stāvošo (nepieejamo) dievišķo atklāsmi
paloms Svara vienība zeltam un sudrabam franču Austrumindijā, 33,993 g.
spiešana Svarcelšanā - stieņa pacelšana uz krūtīm un pēc tam virzīšana uz augšu
Bouza–Čoudhuri–Hokenhema kodi svarīga bināru lineāru kļūdu labojošu blokkodu saime, kas izceļas ar kļūdu labošanas iespējām, relatīvi vieglo veidošanu un dekodēšanu; šie kodi pazīstami kā Heminga kodu vispārinājums un speciāls Rīda-Solomona kodu paveids
brīvās svārstības Svārstības, kas rodas pēc tam, kad uz peldlīdzekli vairs neiedarbojas spēki, kas izjaukuši tā līdzsvara stabilitāti
sveicināties Sveicināt (1) vienam otru, citam citu; sasveicināties
apsveicināties Sveicināt citam citu; sasveicināties
sasveicināties Sveicināt vienam otru, citam citu
laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas
svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks
sviesties Sviest viens otram, cits citam; svaidīties (1)
paniņas Sviesta ražošanas blakusprodukts, kas satur 0,4-0,7% tauku, olbaltumu kompleksu, A, D, E, F, B~1~, B~12~, PP vitamīnus, arī neaizstājamās aminoskābes
izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt
komitāts Svinīga izvadīšana, ko rīko no augstskolas aizejošam studentam viņa komīlitoņi
prekonizācija Svinīgs akts, ar ko pāvests slepenā konsistorijas sēdē piešķir amata tiesības jaunieceltam bīskapam
svinains svinpelēks, arī zems, šķietami smags (par debesīm, mākoņiem u. tml.)
važa šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem)
važas šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem)
ķēde šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa
nūja šāda veida priekšmets, kas pielāgots iešanai, atbalstam; spieķis
purināt šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju
antioksidants šāda viela, ko lieto karotīna un A vitamīna stabilizēšanai barības līdzekļos, taukiem bagātu barības līdzekļu un pārtikas produktu kvalitātes saglabāšanai
nags Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam)
rāmis Šāds veidojums, parasti četrstūrains, (kā) nostiprināšanai, balstam
rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās
kontrgambīts Šaha spēlē gambīts, ko spēlētājs piedāvā atbildot pretinieka gambītam
pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies
piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) - par lodi, šāviņu
miņardīze Šaura linu un kokvilnas lentīte, ko lieto tamborētu mežģīņu pagatavošanai
ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos)
ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam)
arkāna Šaurākā nozīmē: mistērijas doktrīnas sīkākā daļa, ko iesvētīšanas laikā paziņo adeptam
sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti; būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi)
šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu; intensīvi, arī ilgāku laiku šaut uz kādu
Peklera šeflēra šeflēru suga ("Schefflera pueckleri"), kas augu tirdzniecībā vairāk pazīstama kā uzmavu tupidante ("Tupidanthus calyptratus")
pipars šī auga auglis, kas ir pazīstama garšviela: izžāvēti negatavi augļi ir melnie pipari, izžāvētu gatavu augļu kauliņi ir baltie pipari
krūts šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem
tangarstērste šīs apakšdzimtas suga ("Catamblyrhynchus diadema"), kas dzīvo Dienvidamerikā
bezdelīgstrazds šīs dzimtas ģints ("Artamus")
kalikants šīs dzimtas ģints ("Calycanthus"), kas vairāk pazīstama kā kausziede
koniofora šīs dzimtas ģints ("Coniophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, pazīstamākā ir brūnā pagrabu klājpiepe
glīvenes šīs dzimtas ģints ("Potamogeton") ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām
nīlzirgs šīs dzimtas suga ("Hippopotamus amphibius"), ķermeņa garums 4-4,5 m, astes garums 35-50 cm, masa 1,3-4,5 t, ādas dziedzeri izdala sarkanu šķidrumu - "asiņainus sviedrus"
Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā
kokospalma šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā
baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms
hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe
Japānas oriksa šīs ģints suga ("Orixa japonica"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
Stamnaria equiseti šīs ģints sugas "Stamnaria personii" nosaukuma sinonīms
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties
lenšu šķērēšana šķērēšana, kurā šķērus pa daļām, nepieciešamā secībā, lentveidā uztin uz īpaša ribveltņa un pēc tam visus kopā pārtin uz aušanas pamatnes; šķēru blīvums lentē tāds pats kā uz aušanas pamatnes, bet šķēru skaits tik reižu mazāks, cik lenšu tiek uztīts
partiju šķērēšana šķērēšana, kurā visus auduma šķērus sadala n partijās un paralēli uztin uz speciāla šķēru veltņa, pēc tam no visiem šķēru veltņiem satin kopā uz aušanas pamatnes; šķēru skaits un blīvums uz šķēru veltņa ir n reižu mazāks nekā uz aušanas pamatnes
šķērsoties Šķērsot (1) vienam otru, citam citu
krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai)
kakao masa šķidra, viskoza masa, ko iegūst no grauzdētam kafijas pupiņām, tās attīrot un samaļot
drenāža Šķidruma izvadīšana no ķermeņa dobuma (parasti ar tamponiem, caurulēm)
sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus)
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem)
nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem)
norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli)
ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem)
ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem)
izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem
iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem)
izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem)
nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām
pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem
paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām
noiet Šķietamā kustībā veikt (visu attālumu) - par debess spīdekļiem
slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem)
slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.)
rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli)
nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
parādīties Šķietamā kustībā, virzībā kļūt saskatāmam (parasti noteiktā laikā, noteiktos apstākļos) - par debess spīdekļiem
pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju)
vaļējā porainība šķietamā porainība
telekinēze Šķietama priekšmetu pārvietošanās maģisku spēku iedarbības rezultātā (piemēram, spiritismā)
līnija Šķietama, iedomāta robeža
kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-"
palikt Šķietami atpalikt (par to, no kā kāds virzās prom, arī kam virzās garām)
skriet šķietami ātri pārvietoties attiecībā pret novērotāju
koana Šķietami bezjēdzīgs jautājums vai mīkla, ar ko dzenbudisma reliģiskais skolotājs savam skolniekam palīdz sasniegt satori (apskaidrību); koans
luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt
iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem
ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā) - parasti par Sauli, Mēnesi
iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli)
iebristies Šķietami ievirzīties (par debess spīdekļiem)
autokinētisks Šķietami kustīgs
kā ar putna spārniem šķietami ļoti ātri (ritēt laikam)
mūžība Šķietami ļoti ilgs laikposms
inicializēšanas virkne šķietami nenozīmīgu rakstzīmju virkne (faktiski _AT_ komandas), ko nosūta modemam, lai to aktivizētu savienojuma izveidošanai
izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu)
izplūst Šķietami pazaudēt apveidu, kontūras (piemēram, miglā)
sociālistiskais reālisms šķietami reālistisks mākslas un literatūras virziens, ko stingri reglamentēja komunistiskā partija PSRS u. c. komunistiskajās zemēs; raksturīgs darba tautas heroizēts attēlojums
virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekša, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā
sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam
sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam
šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām)
nākt tuvāk šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās)
stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā)
pseidozinātnisks Šķietami zinātnisks, bez zinātniska pamata
it kā Šķietami, kā liekas; ne pilnīgi
kvazisinonīmi Šķietami, neīsti sinonīmi
šķieta Šķietamība, nojauta, fantāzija
padam Šķietams
vistīm Šķietams
ārējs Šķietams (par izturēšanos, psihiskiem stāvokļiem)
kvaziģermānisms Šķietams ģermānisms; it kā ģermānisms
kvazikursisms Šķietams kursisms; it kā kursisms
kvazilībisms Šķietams lībisms; it kā lībisms
kvazilietuvisms Šķietams lietuvisms; it kā lietuvisms
kvazipolisms Šķietams polisms; it kā polisms
kvazislāvisms Šķietams slāvisms; it kā slāvisms
aura Šķietams spīdošs oreols ap cilvēku
maldi Šķietams, līdzīgs (kam) - par parādībām dabā
iluzorisks šķietams, maldīgs, saistīts ar ilūzijām; iluzors
kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās
subsumtivs Šķietams, pakārtojošs
subsumptivs Šķietams, pakārtojošs; subsumtivs
uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu); tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām)
piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām)
jukt Šķīst, tikt kliedētam
piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to)
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti
šļakstīties Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to)
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
birģeris Šrilankas birģeri - etniska grupa Šrilankā, eiropiešu ieceļotāju (portugāļu, holandiešu) un vietējo sieviešu (singāliešu, tamiliešu) pēcnācēji, runā angļu valodā (daļa - holandieš), lielākā daļa prot arī singāļu valodu
mauri Šrilankas mauri - etniska grupa, dzīvo Šrilankas ziemeļu piekrastē, gk. pilsētās, runā singāļu vai tamilu valodā, sadzīvē lieto arābu valodu, cēlušies no arābu ieceļotājiem (VII-XII gs.) un vietējām tamilietēm un singālietēm, reliģija - islāms (sunnisms)
vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms
Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu
Ereškigala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotamija) mitoloģijā - mirušo, pazemes valstības Kuras valdniece, dievietes Inannas vecākā māsa un ļaunākā ienaidniece
donors Šūna vai organisms, kas visu savu genomu vai tā daļu nodod šūnai vai organisms - recipientam
amebocīts Šūna, kurai, līdzīgi neitrofilajam leikocītam, ir amēbveida kustības
diploīdija Šūnas kodola hromosomu komplekta divkāršotība; raksturīga augu sporofītam un dzīvnieku somatiskajām šūnām
kariorekse Šūnas kodola sabrukšana; hromatīna kondensēšanās citoplazmā graudiņu veidā, kuri pēc tam tiek izstumti no šūnas
makrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kad viens liels tauku piliens aizņem lielāko daļu šūnas, bet citoplazma ar kodolu novietojas tam apkārt
atsalot Šur un tur brīžiem uzsalt (pēc tam kad zeme jau ir atkususi)
atstaigāt Šurp un turp staigāt līdz noteiktam brīdim
priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu
Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots
šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze
trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam
līdz nepazīšanai tā (mainīt, mainīties), ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka vairs nav pazīstams
pakaļ Tā (pārvietoties), ka atrodas aizmugurē tam, kas pārvietojas tai pašā virzienā
neredzēt sauli tā nopūlēties ar darbu, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam; būt ļoti aizņemtam
soi-disant Tā sakot, šķietami
masveidā tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam
tipveidā tā, ka (kas) ir veidots pēc noteikta tipa (1), atbilst tam
roku rokā tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas
krustu tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos
līdze tā, ka kāds piedalās kopā ar kādu citu, seko kādam citam
izklaidu tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam
izklaidus tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam
līkločus tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču
līkloču tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus
līkločiem tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus
līkloku tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties)
spundveidīgi tā, ka viena dēļa malā ir izcilnis un tam atbilstoša grope otra dēļa malā
tolaisiņ Tad; pēc tam
viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā
blidīdz Tāda trokšņa atdarinājums, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot kādā šķidrā masā
sistēmas implementācija tādas darbspējīgas sistēmas radīšana, kas atbilst sākotnējam projektam vai specifikācijai
šaurjoslas Tādas joslas apzīmējums, ko parasti izmanto noteiktam mērķim vai kas pieejama tikai vienam lietotājam
audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tādi spaidu līdzekļi, kurus piemēro nepilngadīgajiem par krimināllikumā paredzētiem sabiedriski bīstamiem nodarījumiem
devīgs tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem
iedevīgs tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem
nepazīstams tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams; svešs (1)
doktrinārs tāds (cilvēks), kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu; saistīts ar doktrināru 1, tam raksturīgs
sākotnējs tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko
zaglīgs tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs
jātenisks tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž
daiļrunīgs tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž
sabiedriskā drošība tāds cilvēku sabiedrībā pastāvošs attiecību un saistību stāvoklis, kad tiek stingri ievērotas tās juridiskās un tehniskās normas, kas vērstas uz bīstamu situāciju novēršanu un kas garantē šīs cilvēku, sabiedrības un valsts intereses
elektroniskais dokuments tāds datu kopums datora atmiņā, kas ar atbilstošu programmu un iekārtu palīdzību viegli pieejams un saprotams cilvēkiem
aplokaina valoda tāds izteiksmes veids, kad notikumu norise un domu saturs neietveras vārdu un teikumu tiešajā nozīmē, bet uzminams vai nu kā secinājums no teiktā, vai arī kā vārdu un teikumu simbolikā dzirdams visiem, bet tikai vērīgiem saprotams noslēpums
anizofilija tāds lapu nevienādības gadījums, kad vienam un tam pašam augam tai pašā stumbra daļā sastopamas reizē dažāda (parasti divējāda) lieluma un veida lapas
antagonistiskais muskulis tāds muskulis, kas darbojas pretēji citam muskulim, tā agonistam, piem., augšdelma trīsgalvainais muskulis, kas atliec roku elkoņa locītava, attiecībā pret augšdelma divgalvaino muskulis, kas saliec roku tai pašā locītavā
tiešā pieeja tāds pieejas veids datiem, kura realizācijas gaitā iespējama piekļūšana jebkuram atmiņā glabājamam datu elementam, neizmantojot citus datu elementus
tiešā piekļuve tāds piekļuves veids datiem, kura realizācijas gaitā piekļūšana jebkuram atmiņā glabājamam datu elementam iespējama, neizmantojot citus datu elementus
beztiesība tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko
pazigrāfija tāds visiem saprotams rakstības veids, kur domas izteic, lietojot visiem saprotamus simbolus (piem., nošu raksts, arābu cipari)
tuvs tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem)
noteikts tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne
nenoteikts tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu
tukšs tāds, kad ir stipri izjūtams (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) trūkums (par laikposmu)
līdzīgs tāds, kam ir aptuveni tādas pašas īpašības, pazīmes kā (kam) citam
solenoidāls tāds, kam ir caurules veids (piemēram, par magnētisko lauku); saistīts ar ko cauruļveidīgu, tam raksturīgs
šķidrs tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs
sviestains tāds, kam ir sviestam raksturīga konsistence
sviestains tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa
ripa tāds, kam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma; tāds, kurā kādam darbīgam elementam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma
piens tāds, kam ir šādam sekrētam līdzīgs krāsas tonis, arī zema caurspīdīguma pakāpe
zeltains tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa vai spīdums
bezjēdzīgs tāds, kam nav jēgas, satura, tāds, kas nav saprotams
neticīgs tāds, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam)
skauģacis tāds, kam nenovīdīgas acis, kas vēl citam ļaunu; skauģis
plakātisks tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām)
smags tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); arī šķietami zems
viegls tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm)
ekstremāls tāds, kam piemīt galējas īpašības; kritisks, bīstams; ļoti grūts
kaislīgs tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas
ritmisks tāds, kam piemīt noteikts ritms (1), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam
ritmisks tāds, kam piemīt noteikts ritms (2), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam; saistīts ar ritmu (2), tam raksturīgs
ritmisks tāds, kam piemīt noteikts ritms (3), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam; saistīts ar ritmu (3), tam raksturīgs
supraplūstošs tāds, kam piemīt supraplūstamība; saistīts ar supraplūstamību, tai raksturīgs
homerģisks tāds, kam piemīt tāds pats efekts kā citam, piem., divi medikamenti, kas izraisa vienādu efektu
plūksnains tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām)
bezdibenīgs tāds, kam šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļš
iedarbīgs tāds, kas (manāmi, jūtami) iedarbojas (uz ko), panāk nepieciešamo rezultātu
nepieskaitāms tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
sprādziendrošs tāds, kas aizsargā no sprādziena; tāds, kas nav sprādzienbīstams
intelligibils tāds, kas aptverams un atzīstams tikai ar intelektu, bez pieredzes; sensibla pretstats
spītīgs tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
smags tāds, kas ar savu darbību, rīcību ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par cilvēku)
atšķirīgs tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citam (citiem)
ideāltipisks tāds, kas atbilst (konstruētam) "tīram" tipam
patiess tāds, kas atbilst būtībai, bet parasti ir slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm
īsts tāds, kas atbilst būtībai, bet tiek slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm; patiesais
normāls tāds, kas atbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, izdevīgam
skaists tāds, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas
standartveida tāds, kas atbilst standartam 1 (1); tāds, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem
vitaminoidāls tāds, kas atgādina vitamīnu
immanents tāds, kas atrodas kaut kam iekšā, neiet tam pāri
iepriekšējs tāds, kas atrodas priekšā kam citam
mazs tāds, kas atrodas samērā tuvu skaitļu ass sākuma punktam (par skaitli)
intersegmentāls tāds, kas atrodas starp diviem (plaušu) segmentiem vai metamēriem
intermetamērisks tāds, kas atrodas starp diviem metamēriem
zems tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (parasti par mākoņiem, debesīm)
zems tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm)
svešāds tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto); pasvešs; arī savāds, neparasts (1)
blastisks tāds, kas attiecas uz blastu vai ir tam raksturīgs
kapitāls tāds, kas attiecas uz galvu, uz galveno, uz dzīvību; bīstams; nāvējošs
masveida tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam
masveidīgs tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam
vitaminozs tāds, kas bagātīgi satur vitamīnus
prethistamīna tāds, kas bloķē histamīnreceptorus vai pazemina brīvā histamīna koncentrāciju organismā
pilnasiņu tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts noteiktā virzienā bez citu šķirņu piejaukuma un noteiktam mērķim (par dažu šķirņu zirgiem)
sportinis tāds, kas der sportam
komensāls tāds, kas dzīvo uz cita organisma vai citā organismā, baudot šāda stāvokļa labumus, bet nedodot labumu un nenodarot ļaunu citam organismam
slavens tāds, kas gūst popularitāti, atpazīstamību plašā (vai kādā) sabiedrības daļā
mazs tāds, kas ietekmē nedaudz, nav stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem)
oligodinamisks tāds, kas ir aktīvs ļoti mazā devā, piem., vitamīni, mikroelementi
vēlams tāds, kas ir atzīstams par labu; derīgs, ieteicams, arī piemērots
pieņemams tāds, kas ir atzīstams par pietiekami, samērā labu
pozitīvs tāds, kas ir atzīstams, uzskatāms par labu, vēlamu, arī derīgu; tāds, kas ir labs, vēlams, arī derīgs
apdraudēts tāds, kas ir bīstamos apstākļos
speciāls tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmeta
lēts tāds, kas ir izdarāms, iegūstams viegli, bez pūlēm; tāds, kam ir maza vērtība
noderīgs tāds, kas ir izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām)
noderīgs tāds, kas ir izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, tāds, kas rada kādu labumu (piemēram, zināšanas, informācija)
viegls tāds, kas ir izteikts mazā mēra, ir maz jūtams (piemēram, par procesu, parādību)
rotācija tāds, kas ir izveidojies, punktam vai visiem kādas figūras punktiem rotējot ap kādu asi
pārskatāms tāds, kas ir izveidots uzskatāmi, skaidri saprotami (piemēram, par teksta struktūru)
aprakstveida tāds, kas ir līdzīgs aprakstam, tāds, kas atgādina aprakstu
tamlīdzīgs tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam, minētam
riekstveida tāds, kas ir līdzīgs riekstam
riekstveidīgs tāds, kas ir līdzīgs riekstam
vienāds tāds, kas ir līdzvērtīgs kam citam; tāds, kura sastāvdaļas ir līdzvērtīgas
silts tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (par kompresēm, peldēm u. tml.)
silts tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (piemēram, par ēdienu)
lietderīgs tāds, kas ir lietojams, izmantojams noteiktam mērķim, noteiktai situācijai
skaidrs tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
aukstasinīgs tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās
aizņemt tāds, kas ir nodarbināts (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt)
rezerve tāds, kas ir padots karadienestam, bet neatrodas aktīvajā karadienestā
vecināts tāds, kas ir pakļauts kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu
specāls tāds, kas ir paredzēts, gatavots kādai vajadzībai, noteiktam nolūkam; īpašs, atsevišķs
sagatavošana tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu kvalifikācijai, eksāmenam vai citam notikumam
pašsaprotams tāds, kas ir pats par sevi saprotams
saderīgs tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
pircinis tāds, kas ir pirkts, iegādāts veikalā, pretstatā mājās gatavotam (parasti par audumu, apģērbu)
bēdīgi slavenais tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, ļaunprātīgās rīcības dēļ
savs tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs
neparasts tāds, kas ir reti sastopams, vērojams; tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama
smags tāds, kas ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par darbību, rīcību)
nemierīgs tāds, kas ir saistīts ar briesmām, bīstamiem apstākļiem, nemieriem (par laikposmu)
svešs tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami, arī tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem
radošs tāds, kas ir saistīts ar kā jauna (parasti garīgu vērtību) veidošanas procesu, tam raksturīgs
smags tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai; tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem
pagrūts tāds, kas ir saistīts ar samērā lielām fiziskām ciešanām, sāpēm; arī samērā bīstams dzīvībai
vārīt tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs
krietns tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds (laiks, laikposms), kura ilgums samērā pilnīgi atbilst kādam noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu
pabāls tāds, kas ir samērā maz izjūtams (piemēram, par atmiņām, izjūtām)
pieejams tāds, kas ir samērā viegli uztverams, saprotams
pats par sevi saprotams tāds, kas ir saprotams bez pierādījuma, argumentējuma
vienkāršots tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs, arī tāds, kam trūkst vēriena, plašuma, greznības
pamatīgs tāds, kas ir stipri manāms, izjūtams (piemēram, par stāvokli, situāciju)
paštamborēts tāds, kas ir tamborēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
nepārredzams tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt; šķietami bezgalīgs; nepārskatāms
nepārskatāms tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt; šķietami bezgalīgs; nepārredzams
neizdibināms tāds, kas ir tik neizprotams, sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami izzināt, izdibināt
smalks tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams; tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu
liegs tāds, kas ir tikko sajūtams (par gaisa plūsmu)
vārs tāds, kas ir tikko sajūtams (par smaržu, siltumu)
reāls tāds, kas ir tipisks un atbilst zināmam priekšstatam
dzīvniecisks tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prātam
tipveida tāds, kas ir veidots pēc noteikta tipa (1), atbilst tam
retrospektīvs tāds, kas ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnes notikumu apskatam
populārzinātnisks tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu)
bailīgs tāds, kas izraisa bailes; arī bīstams
nāvīgs tāds, kas izraisa nāvi; tāds, kas ir ļoti bīstams dzīvībai
pabailīgs tāds, kas izraisa nelielas bailes; samērā, arī mazliet bīstams
tuvs tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams
neizsīkstošs tāds, kas jūtami nepavājinās (piemēram, par smaržu); tāds, kas neizgaist, neizzūd
neizsīkstošs tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu); tāds, kas nebeidz pastāvēt
deltoīds tāds, kas līdzīgs burtam delta, piem., deltveida muskulis
zimoīds tāds, kas līdzīgs fermentam
leikocitoīds tāds, kas līdzīgs leikocītam
mieloīds tāds, kas līdzīgs mielocītam
vēžveidīgs tāds, kas līdzīgs vēzim 2 (1), tam raksturīgs

tam citās vārdnīcās:

MEV

tam