kacināties
kacināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kacinos | kacināmies | kacinājos | kacinājāmies | kacināšos | kacināsimies |
| 2. pers. | kacinies | kacināties | kacinājies | kacinājāties | kacināsies | kacināsieties, kacināsities |
| 3. pers. | kacinās | kacinājās | kacināsies | |||
Pavēles izteiksme: kacinies (vsk. 2. pers.), kacinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kacinoties (tag.), kacināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kacinātos
Vajadzības izteiksme: jākacinās
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā lēnā dejā gaisā šūpojas retas lielas sniega pārslas – pavasaris kacinās ar ziemu.
- Vīrietim jūsu gados tas ne pēc kā neizskatās — kacināties ar meitenēm lejā krastmalā.
- – Cik tā var kacināties kā suņabērni!
- Tās dusmas jau būs pāri gājušas , ja vēl vidžini ta ņēmies kacināties , ta negro pavedināt , tagad pūciņas sagribējies pukje atvadaas 17 56 2. May
- Ne jau tāds jauns , ka gatavs skriet un lēkt to es tā kā vēl varu bet jauns tā , ka nekacinās par katru sīkumu , jauns tā , ka galvenais ir tuss burzs