izlutināties
Lietojuma biežums :
izlutināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izlutinos | izlutināmies | izlutinājos | izlutinājāmies | izlutināšos | izlutināsimies |
2. pers. | izlutinies | izlutināties | izlutinājies | izlutinājāties | izlutināsies | izlutināsieties, izlutināsities |
3. pers. | izlutinās | izlutinājās | izlutināsies |
Pavēles izteiksme: izlutinies (vsk. 2. pers.), izlutinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlutinoties (tag.), izlutināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlutinātos
Vajadzības izteiksme: jāizlutinās
Refl. → izlutināt; tikt izlutinātam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esmu pārāk izlutinājusies.
- – Tā jau ir, cilvēki izlutinās.
- Varbūt, jo, nezinu, laikam esam izlutinājušies vai švakuma dēļ, bet īstas sajūsmas nebija.
- Piepeši pavisam izlutinājies, saprazdams vienīgi to, ka tiek ļoti labi glabāts, nezinādams pats, kāpēc.
- Taisnība gan arī tā, ka man būs grūti iet atkal dzīvē un pie cilvēkiem: es bijis kopā tikai ar sevi un vēstures un fantāzijas tēliem; es izlutinājies miesīgi ar maigo klimatu un garīgi ar maigu sabiedrību.