mīt2
mīt [mît] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | miju | mijam | miju | mijām | mīšu | mīsim |
2. pers. | mij | mijat | miji | mijāt | mīsi | mīsiet, mīsit |
3. pers. | mij | mija | mīs |
Pavēles izteiksme: mij (vsk. 2. pers.), mijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mijot (tag.), mīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mītu
Vajadzības izteiksme: jāmij
1.novecojis Mainīt1.
Stabili vārdu savienojumiMīt gredzenus.
- Mīt gredzenus kolokācija — apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
2.Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
3.lieto: pareti Secīgi nomainīt (citam citu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kevins Federlains ar draudzeni Viktoriju Prinsu mija gredzenus aizvadītajā sestdienā Lasvegasā.
- "Juridiskā analīze sagrauj dažus mītus, kuri tiek sabiedrībā izplatīti.
- Kādi ir izplatītākie mīti par pāru terapiju, skaidrots šajā rakstā.
- Trešdien, zīmīgajā 09.09.09. datumā, daudzi pāri mija laulību gredzenus.
- Kliedē mītus Daudzu autovadītāju prātos vēl saglabājušies mīti no pagājušajiem laikiem.