mīt | Tēzaurs

mīt²

mīt [mît] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.novecojis Mainīt₁.

Stabili vārdu savienojumiMīt gredzenus.

2.Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.

3.lieto: pareti Secīgi nomainīt (citam citu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri