aptašķīties
aptašķīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptašķos | aptašķāmies | aptašķījos | aptašķījāmies | aptašķīšos | aptašķīsimies |
| 2. pers. | aptašķies | aptašķāties | aptašķījies | aptašķījāties | aptašķīsies | aptašķīsieties, aptašķīsities |
| 3. pers. | aptašķās | aptašķījās | aptašķīsies | |||
Pavēles izteiksme: aptašķies (vsk. 2. pers.), aptašķieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptašķoties (tag.), aptašķīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptašķītos
Vajadzības izteiksme: jāaptašķās
Refl. → aptašķīt; tikt aptašķītam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iesācis dzert, viņš nerimās nedēļām, nosušķējās un aptašķījās, ka bail skatīties.
- Daudzi dzeršanas punktos apstājās lai padzertos, bet es kaut kā iemanījos padzerties skrienot un baigi arī neaptašķīties.
- Lūk, tā: ja esi aptašķījies, jānotīrās, tas arī viss.
- Kudrja ar labo roku izvilka nazi un prātīgi nokāva veci, nemaz neaptašķīdamies."
- Politika ir jautājuma par dzīvību un nāvi risinājums, un – kā jau karā – svarīgi uzspiest savu gribu, nevis izliet asinis vai aptašķīties ar tām.