pieāķēties
pieāķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieāķējos | pieāķējamies | pieāķējos | pieāķējāmies | pieāķēšos | pieāķēsimies |
| 2. pers. | pieāķējies | pieāķējaties | pieāķējies | pieāķējāties | pieāķēsies | pieāķēsieties, pieāķēsities |
| 3. pers. | pieāķējas | pieāķējās | pieāķēsies | |||
Pavēles izteiksme: pieāķējies (vsk. 2. pers.), pieāķējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieāķējoties (tag.), pieāķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieāķētos
Vajadzības izteiksme: jāpieāķējas
Refl. → pieāķēt; tikt pieāķētam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Vai mēs varam neuzkrītoši pieāķēties pie policijas eskorta?
- Šādi pieāķējušies jūraszirdziņi pavada lielāko dienas daļu.
- Pieāķēties?
- Laiks būtu iet projām, bet Vilhelms nespēj aiziet, it kā saņurcītais, daudz cietušais uzvalks aizmugurē būtu aizķēries, pieāķējies.
- Admirālis Morcilla kļuva gandrīz vai traks aiz dusmām, ka nespēj pirmais pieāķēties pie nīstā kuģa borta un nevar pašrocīgi sagrābt Mordānu aiz apkakles.