savirpināties
savirpināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savirpinos | savirpināmies | savirpinājos | savirpinājāmies | savirpināšos | savirpināsimies |
| 2. pers. | savirpinies | savirpināties | savirpinājies | savirpinājāties | savirpināsies | savirpināsieties, savirpināsities |
| 3. pers. | savirpinās | savirpinājās | savirpināsies | |||
Pavēles izteiksme: savirpinies (vsk. 2. pers.), savirpinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savirpinoties (tag.), savirpināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savirpinātos
Vajadzības izteiksme: jāsavirpinās
Refl. → savirknēt; tikt savirpinātam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noņēma no naglas kapara pannu, iebēra savirpinātos papīra virpuļus, uzlika vāku un kārtīgi sakratīja.
- Abu pilsētu dzīve ir tik cieši savirpinājusies vienā murskulī, ka to praktiski nav iespējams atmudžināt nevienam.
- Notikumi var paši savirpināties tā, lai ļautu Zivīm vairot ticību labajam, pacelt viņu vibrācijas gan caur viedu skolotāju sastapšanu tepat dzimtajā malā, gan caur tālu ceļojumu, kura laikā izkristalizējas dzīves jēga un īstās vērtības ( tās, protams, katrai Zivtiņai savas).
- - Nē, es gribu uzzināt, kas būtu noticis, ja kaut kādi notikumi būtu savirpinājušies mazliet citādi, - es smiedamās atsaku, vērojot, kā Stīvena acīs izgaist pēdējās mulsuma ēnas, — acis samiedzas smaidā un atspoguļo vien ātri gaistošos mākoņus.
- Kā tad, kā tad, un tās pērles arī pašas tādas savirpinājās.