savirmot
savirmot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savirmoju | savirmojam | savirmoju | savirmojām | savirmošu | savirmosim |
| 2. pers. | savirmo | savirmojat | savirmoji | savirmojāt | savirmosi | savirmosiet, savirmosit |
| 3. pers. | savirmo | savirmoja | savirmos | |||
Pavēles izteiksme: savirmo (vsk. 2. pers.), savirmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savirmojot (tag.), savirmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savirmotu
Vajadzības izteiksme: jāsavirmo
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirmojas.
2.Saviļņot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Likās, ka mīlestības savirmo kopā!
- Mīlestība savirmo kopā
- Šis laiks bija intensīvs — tomēr šī intensitāte nesavirmoja pārējo sabiedrību, tā bija slēpta dziļi sirdīs.
- Parasti šīs būtnes iztēlojas vai nu kā Endrū Lenga darbos attainotās mazītiņās ziedu fejas ar caurspīdīgiem spārniņiem , kuras var nostāvēt uz ūdens lāses , pat nesavirmojot tās virsmu
- Ne kā liegi viļņi, kurus savirmo viegls vējiņš.