saviļņot
Lietojuma biežums :
saviļņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas1.
2.Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli.
Stabili vārdu savienojumiSaviļņot sirdi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri